• 51291
  • 7

ABLV: vai bija iespēja izdzīvot? Kā varēja izglābt Latvijas lielāko banku un kas draud Latvijas ekonomikai.

ABLV bankas galvenie akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Foto Oļegs Zernovs speciāli Forbes
ABLV bankas galvenie akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Foto Oļegs Zernovs speciāli Forbes

 

2018. gada 13. februārī Amerikas finanšu policija apvainoja ABLV banku, ka tās akcionāri un līdzstrādnieki «par biznesa pamatu padarījuši naudas atmazgāšanu». Dokumenta publicēšana – tas uzrakstīts amerikāņu sistēmai neraksturīgā beletristikas stilā – bija kā sprūda palaišana banku krīzei Latvijā, par kuras rezultātu kļuva lielākās iekšzemes bankas likvidācija.

Kādas ir ABLV krīzes pirmās sekas? Banku tirgū valda neuzticības gaisotne, un tas nav saistīts tikai ar savstarpēji slēgtiem banku limitiem. Zem jautājuma ir vēl vairāku Latvijas finanšu institūciju eksistence, kas tāpat kā ABLV bija orientētas uz darbu ar nerezidentiem. Būtībā runa ir par neatkarīgās Latvijas banku sistēmas eksistenci kā tādu. Vai bija iespējams izvairīties no šāda scenārija?

Regulatora pasivitāte

Uzreiz jāatzīmē, ka pats par sevi Amerikas Finanšu ministrijas paziņojums par ABLV nebūt nebija bankas nāves spriedums. Kā atzīmē lielas Krievijas investīciju kompānijas Arbat Capital vadošais direktors Aleksejs Golubovičs, spriežot pēc citu Eiropas Savienības valstu pieredzes, tas nenozīmēja finansiāli veselas bankas licences atsaukšanu bez tiesvedības. 2015. gadā tādā paša situācijā nonāca Andoras Banca Privada d’Andorra (BPA). Amerikas finanšu policija apvainoja šo banku krievu un ķīniešu mafijas, kā arī Venecuēlas valsts naftas un gāzes kompānijas PDVSA naudas atmazgāšanā. Tomēr Andoras bankai izdevās saglabāt biznesu, lielā mērā pateicoties Eiropas banku regulatora iesaistei un sadarbībai.

Ko varēja izdarīt banku regulatori (FKTK un ECB) Latvijā? Visdrīzāk, ABLV banku bez jebkādām problēmām varēja atbalstīt ar kredītu pret aktīvu ķīlu, uzskata Golubovičs. Saskaņā ar oficiālo informāciju uz to brīdi bankas stāvoklis bija stabils – «nebija informācijas ne par zaudējumiem vērtspapīru portfelī, ne par problemātiskiem kredītiem». Turklāt regulatori varēja izmantot dažādu formu ārējo vadību, uzņemoties daļu atbildības par ABLV darbības sakārtošanu atbilstoši Rietumu standartiem.

LAI AIZSTĀVĒTU SAVAS BANKAS SISTĒMU PRET AMERIKĀŅIEM, IR JĀBŪT FRANCIJAI.

Tomēr Latvijas regulatori rīkojās citādi. «Amerikas Finanšu ministrijas rīcība šokēja ne tikai bankas klientus un akcionārus, bet arī abus regulatorus,» konstatē Andrejs Martinovs no INVL Asset Management (Baltijas investīciju kompānija). Šoku nomainīja izbīlis, un regulatoru reakcija bija pasīva. Iespējams, valsts ierēdņi baidījās, ka jebkāds atbalsts bankai tiks uztverts kā nelikumīga palīdzība tirgus dalībniekam, kuram izvirzītas apsūdzības nopietnos pārkāpumos.

Situācijā, kad valsts vara bija paralizēta, par vienīgo scenāristi tam, kā iziet no krīzes situācijas, kļuva pati banka. ABLV tajā brīdī strādāja totālas blokādes apstākļos no citu tirgus dalībnieku un līgumpartneru puses, kā arī bez jebkāda ārēja atbalsta.

Šādos apstākļos 13 dienas pēc pretenziju saņemšanas no Amerikas finanšu policijas banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Tas ir izdevīgi ne tikai ieguldītājiem, klientiem un bankas akcionāriem, bet arī regulatoriem, kas izvairījās no diskomforta un iespējamās kritikas, ja pieņemtu lēmumu par bankas slēgšanu, skaidro Martinovs.

«Interesanti, vai par šo tēmu būs kādi pieprasījumi parlamentā un kurš atbildēs par zaudējumiem valsts ekonomikai?» retoriski jautā Golubovičs. Martinovs piekrīt, ka ABLV nav finansiālu problēmu (pēc lēmuma par ieguldījumu nepieejamību tam, ka bija kavēšanās ar likviditāti, nav būtiskas nozīmes). Viņš uzskata, ka lēmums par pašlikvidāciju ir traģisks, tomēr ekonomiski izdevīgs.

Ernests Bernis cenšas pasargāt aktīvus. Foto ABLV
Ernests Bernis cenšas pasargāt aktīvus. Foto ABLV

Kā bija iespējams izārstēt ABLV? 

1. variants. Aktīvu sadalīšana labajos un sliktajos

Analogs – Banca Privada d’Andorra

Pazīstams scenārijs, vai ne? Krievijas Korporatīvās finanšu bankas analītiskā departamenta vadītājs Maksims Osadčijs uzskata, ka ABLV likvidācijas mehānisms varēja notikt jau pēc Latvijā pārbaudītas sadalīšanas procedūras divās bankās, kā tas bija Parex bankas gadījumā – ar labiem un toksiskiem aktīviem.

Analoģisku scenāriju izmantoja arī Andoras iestādes Banca Privada d’Andorra glābšanā. Šīs Pireneju valsts finanšu iestādes apvienoja netīros BPA aktīvus vienā bankā, izolējot tos no tīrajiem, un 2016. gada februārī Amerikas Finanšu ministrija atcēla savas pretenzijas pret BPA.

Tomēr atkārtot tādu pašu stāstu Latvijā būtu ļoti grūti, uzskata Golubovičs. «BPA gadījums nav līdzīgs ABLV – tas ir tipisks gadījums, kas maza banka iekļūst kriminālā stāstā valstī, kur ir tikai private banking. Acīmredzot netika ievērots galvenais bankas princips – know your client),» saka eksperts.

2. variants. Noguldījumu konvertācija akcijās 

Analogs – Bank of Cyprus

2013. gadā Eiropas Savienība atbalstīja Kipras lielākās bankas sanācijas plānu, saskaņā ar kuru liela daļa noguldījumu tika konvertēta akcijās. Lielie ieguldītāji, kuru vidū tāpat kā ABLV gadījumā bija daudz nerezidentu, piespiedu kārtā kļuva par akcionāriem.

«Šis variants šeit nav izmantojams,» uzskata Maksims Osadčijs. Saudzīgais bankas glābšanas variants, izmantojot bail-in vai bail-out tehnoloģijas un saglabājot juridiskās personas, nevar tikt izmantots Amerikas sankciju dēļ – pirmām kārtām tāpēc, ka banka tiek atslēgta no dolāru norēķinu sistēmas. Tādos apstākļos tagad strādā Ziemeļkorejas bankas un līdz sankciju atcelšanai – arī Irānas bankas. Eiropas Savienībā tā strādāt vienkārši nav iespējams. «Bank of Cyprus gadījums bija tīri ekonomiska problēma – ļoti slikts portfelis kā sekas bankas vadības problēmām,» atgādina Golubovičs.

«Neaizmirstiet arī politisko komponenti,» situāciju anonīmi komentē krievu baņķieris. «Stingrajos Amerikas Finanšu ministrijas lēmumos acīmredzot tiek ņemtas vērā aukstā kara sekas ar Krieviju – nav noslēpums, ka ABLV bija daudz krievu klientu.» Sanācija pēc Bank of Cyprus parauga paredz visu klientu vienlīdzību no vienas puses un visu pušu gatavību gaidīt no otras.

ABLV gadījumā bija iespējams atrast kādu kompromisa, pagaidu variantu, kad par akcionāriem varēja kļūt vairāk nekā 900 bankas darbinieku, kā arī bankas obligāciju īpašnieki par summu 600 miljoni. Šajā gadījumā divu akcionāru daļas (pēc Amerikas varasiestāžu domām, viņi ir galvenie vainīgie) būtiski samazinātos, un to paketi varētu nodot starptautiski atzītu uzņēmumu pārvaldīšanā.

3. variants. Samaksāt rekordlielu sodu, ieviest stingras atbilstības procedūras

Analogs – BNP Paribas

2014. gadā lielākā Francijas banka atzina savu vainu ASV izvirzītajās apsūdzībās sankciju režīma pārkāpšanā un piekrita samaksāt Amerikas varas iestādēm rekordlielu sodu – gandrīz deviņus miljardus dolāru. Turklāt banka atlaida un uzsāka izmeklēšanu pret 13 augsta līmeņa vadītājiem, tajā skaitā pret izpilddirektoru Georges Chodron de Courcellesа.

Tomēr gandrīz visi eksperti ir vienisprātis, ka BNP Paribas piemērs ABLV gadījumā nav izmantojams. Te nekas nav salīdzināms – bankas mērogs, politiskā ietekme uz cietušajām pusēm, pašas finanšu iestādes autoritāte, ES nostāja. «Lai aizstāvētu savas bankas sistēmu pret amerikāņiem, ir jābūt Francijai,» ironizē krievu baņķieris.

Un kas paliek?

Pats vienkāršākais un tajā pašā laikā neizdevīgākais likvidācijas variants Latvijai ir ABLV bankrota procedūra, uzskata Osadčijs; aktīvi tiek realizēti un uz to rēķina tiek veikti norēķini ar kreditoriem. Golubovičs secina, ka gadījums ar ABLV dos vēl lielāku triecienu banku sistēmas reputācijai nekā Latvijas krājbankas un Trasta komercbankas aizvēršana, kas notika 2016. gadā – iepriekšējās kampaņas laikā pret naudas atmazgāšanu. Pēc tam visu banku darbs ar klientiem – Latvijas nerezidentiem – bija  ievērojami apgrūtināts. «Tagad, neilgi pirms ekonomiskās lejupslīdes sākuma eirozonā kopumā un Austrumeiropā it īpaši, faktiski tiek darīts viss, lai šo procesu paātrinātu,» komentē eksperts.

Notikušais līdzinās regulatora lēmumam par visu banku pilnīgu atteikšanos no ārvalstu naudas pēc Lietuvas piemēra, kur tas tika izdarīts pirms diviem gadiem. Tas paātrinās finanšu iestāžu ar vietējo kapitālu izzušanu. To klientu bāze strauji samazināsies, vidējās klases ietaupījumi izrādīsies Skandināvijas bankās. Tās arī kreditēs vietējo biznesu.

«Starptautiskas operācijas, kas jau ir samazinātas sankciju dēļ, ārzemju biznesa atteikšanās no Latvijas loģistikas objektiem (tai skaitā Lietuvas labā) arī nonāks lielās ES valstu bankās, bet nepieciešamība pēc pašas valsts banku sistēmas izzudīs, un tas šāda izmēra ekonomikai ir normāli,» uzskata Golubovičs.

51292 Visi skatījumi 10 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

7 Komentāri par "ABLV: vai bija iespēja izdzīvot? Kā varēja izglābt Latvijas lielāko banku un kas draud Latvijas ekonomikai."


Gunārs
7 mēneši 6 dienas atpakaļ

Kauns Forbes, ka pubkicē tik tendenciozu rakstu! Daudz nepareizas informācijas, kaut vai tas, ka Latvijas banka nepalīdzēja AB.lv, sākumāa taču pārskaitīti 95 miljoni lai palīdzētu noturēties. Un banku nekikvidēja, viņi paši pieņēma tādu lēmumu. Būtu bankas vadība gribējusi banku noturēt, varēja savus personīgos miljonus ieguldīt sanācijā, vadībai naudas daudz un arī tagad nabagāki nepalika!

Forbes Latvija
7 mēneši 6 dienas atpakaļ

Cienījamais Gunār! Pirmkārt, Latvijas Banka piešķīra nevis 95 miljonus, bet gan 297 miljonus eiro, bet faktiski pirmsbankrota situācijā ar šo summu pietiktu vien dažām dienām. Iepriekšējās nedēļas laikā no ABLV bankas “aizpeldēja” apmēram 600 miljoni eiro, un Latvijas Bankas nauda – patiesībā valsts nauda – arī izšķīstu turpat.

Forbes Latvija
7 mēneši 6 dienas atpakaļ

Eiropas banka uzstāja uz ABLV bankas likviditādi viena miljarda eiro apmērā, bet šādas summas bankai un tās akcionāriem vienkārši nebija. Bija iespēja izsniegt šo aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu, bet Latvijas Banka to nedarīja.

Forbes Latvija
7 mēneši 6 dienas atpakaļ

Jāatzīmē, ka finansiāls atbalsts bez strukturāliem pasākumiem – daļējas akcionāru sastāva maiņas, dažādu sabiedrības kontroles veidu ieviešanas un, galvenais, valdības publiski apliecinātas gatavības banku aizstāvēt – ir vienkārši naudas izmešana vējā.Un liels lūgums – lai šī diskusija būtu korekta.

Andrej
7 mēneši 6 dienas atpakaļ

kad Jums ir sirdstrieka – ASPIRINA piedavajums no Atras Palidzibaa ir smiekligs. Kad Jus zinat ka ATRA palidzibaa nodarbosies ar maraderismu – visslabakais pashlikvideties. Lidzigi apsverumi manuprat bija ari ABLV :)

Dana
7 mēneši 7 dienas atpakaļ

Vai varetu iedot ari kadu Ekspera komentaru no ASV, Rietumeiropas vai Skandinavijas?

Forbes Latvija
7 mēneši 5 dienas atpakaļ

Cien.Dana! Jā, mēs pie tā strādājam!

wpDiscuz