Apgūstot naftas potenciālu no Rīgas / Vortex Oil Engineering

,
Redaktore
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes

Junijā Forbes uzsāk rakstu sēriju par veiksmīgākajiem Latvijas inženierijas, enerģijas un cleantech startup, lai atbalstītu jaunos Latvijas zinātniekus, izvērtētu šīs jomas perspektīvākās idejas un veicinātu inženierzinātņu sektora uzplaukumu. Lielajiem Latvijas būvuzņēmējiem un enerģētikas nozares pārstāvjiem būs iespēja pirmajiem iepazīties ar jaunām un unikālām tehnoloģijām savā nozarē,  izvērtēt tās un, iespējams, arī komercializēt zinātnieku know-how savam uzņēmumam, lai veiktu jaunu starptautisku izrāvienu. Mēs sveicam Latvijas uzņēmumu Energoremonts Rīga, kas nolēma piebiedroties Forbes šajā iniciatīvā!

Balstoties uz Sibīrijā radītu izgudrojumu, Latvijā ir nodibināts uzņēmums Vortex Oil Engineering, kas ļauj ievērojami efektivizēt ūdens patēriņu naftas iegu­vē. Vai tam izdosies mainīt naftas industriju?

Lai gan Latvijā atklātas 35 naftas iegulas, to apjomi ir tik mazi, ka mūsu valstij nav izdevies atzīmēties naftas pasaules kartē. Bet tas nenozīmē, ka Latvijā nav talantu, kas lielajiem naftas tirgiem spētu piedāvāt tehnoloģijas. Viens no viņiem ir 24 gadus vecais Sergejs Jakimovs, kurš nav nedz zinātnieks, nedz speciālists naftas nozarē. Viņš iet citu startup ceļu – palīdz komercializēt citu izgudrojumus. Šādas sadarbības rezultāts ir uzņēmums Vortex Oil, kura unikālā tehnoloģija ļauj efektivizēt ūdens patēriņu naftas iegu­vē, gan samazinot izmaksas, gan par 30–80% palielinot iegūto naftas apjomu. Vortex Oil Engineering jau ir parakstījis līgumu ar OMV, sarunas sāktas arī ar naftas kompāniju Argentīnā un investīcijās piesaistīts vairāk nekā pusmiljons eiro.

Vortex Oil Engineering ir Krievijas zinātnieku izgudrojums un latviešu jauno uzņēmēju komanda. Uzņēmums radīts pirms diviem gadiem Komercializācijas reaktorā. Kādā pasākumā, kuru apmeklēja arī Jakimovs, savu izgudrojumu prezentēja zinātnieks Jurijs Novakovskis no Novosibirskas. Jakimovu šī ideja ieinteresēja. Viņš ir absolvējis vidusskolu Ludzā, pabeidzis starptautisko attiecību pro­grammu un studējis Džordža Sorosa dibinātajā Central European University Ungārijā. Šogad Rīgas Juridiskajā augstskolā iegūts jau otrais maģistra grāds.

2014. gada septembrī Jakimovs nodibināja Vortex Oil Engineering. Naftas iegūšanas procesu var salīdzināt ar sūkli – kad to izņem no ūdens, daļa ūdens notek uzreiz, bet, lai sūkli dabūtu sausu, tas ir jāizspiež. Līdzīgi ir arī ar naftu – tikai 10–20% no urbuma tiek iegūti ar pazemes spiedienu, bet, lai iegūtu atlikušo naftu, kas atrodas iežu porās, caur otru urbumu tiek ielaists ūdens, kas to no porām izspiež. No šī naftas un ūdens sajaukuma atdala ūdeni, ko laiž atpakaļ naftas slānī. Process tiek atkārtots neskaitāmas reizes, bet pēc tam izmantoto ūdeni nepieciešams utilizēt. Tad urbumā atkal tiek laists tīrs ūdens. Šāds cikls var ilgt 30–40 gadu, kamēr vien naftas atradnes ir aktīvas.

VORTEX OIL UNIKĀLĀ TEHNOLOĢIJA ĻAUJ EFEKTIVIZĒT ŪDENS PATĒRIŅU NAFTAS IEGUVĒ, GAN SAMAZINOT IZMAKSAS, GAN PAR 30–80% PALIELINOT IEGŪTO NAFTAS APJOMU.

Globālais naftas patēriņš dienā ir 94 miljoni barelu. Lai to iegūtu, nepieciešams divreiz vairāk ūdens un 70–95 miljoni dolāru tā utilizēšanai. Turklāt tuksnešainās naftas ieguves vietās ūdens ir dārgāks par melno zeltu.

Vortex Oil tehnoloģijas pamatā ir mehāniska ierīce, ko uzstāda caurulei, pa kuru pazemē tiek nogādāts ūdens. Tā rada spēcīgu virpuli, kas sadala ūdenī esošās naftas un minerālu daļiņas tik smalki, lai tās varētu viegli iekļūt iežu porās. Rezultātā ūdeni var izmantot piecas reizes ilgāk. Vortex Oil iekārtu var uzstādīt stundas laikā, nepārtraucot naftas ieguvi, un tā strādā bez apstājas, izmantojot spiedienu, ar kuru tiek pievadīts ūdens. Tas ir arī 100% videi draudzīgs risinājums.

Oriģinālā iekārta pirms desmit gadiem tika testēta Krievijā. «Gada laikā iegūtais ekonomiskais efekts bija divi miljoni eiro, bet ideja Krievijā izgāzās, jo resursi tur ir tik pieejami, ka naftas ieguves optimizēšana nav aktuāla. Citādi ir Eiropā un ASV,» skaidro Sergejs.

Šeit gan Krievijā veikto testu rezultāti nav derīgi, tāpēc pārbaudes jāveic naftas atradnēs Eiropā, un testēta tiek tehnoloģijas otrā paaudze, kas paredz iekārtu uzstādīt caurulei virs zemes. «Mēs nonācām apburtajā lokā – lai veiktu testus, bija vajadzīgas investīcijas, bet, lai tās piesaistītu, bija vajadzīgi testa rezultāti,» atklāj Sergejs. Viņš devās uz konferencēm un runāja gan ar potenciālajiem investoriem, gan partneriem. «Ielauzties šajā industrijā ir sarežģīti – tā ir faktiski slēgta, viss jau ir sadalīts. Bija jāmeklē industrijas eksperts, kas varētu mums atvērt durvis.» Tas izdevās, un tika noslēgts līgums ar austriešu kompāniju OMV, lai veiktu testus Rumānijā. Tas arī ļāva saņemt pirmās investīcijas no Imprimatur. Pēc tam arī poļu Startup Hub Poland investēja 550  tūkstošus eiro.

Kad testi būs veikti, Vortex Oil varēs sākt gūt ienākumus. Pirmos 4–6 mēnešus iekārtu varēs izmantot bez maksas, pēc tam tiek maksāta vai nu fiksēta summa pa periodiem, kas ir populāri Eiropā, vai procenti no iegūtās naftas, kā notiek Dienvidamerikā. «Tie būtu ap desmit tūkstošiem eiro mēnesī par vienu iekārtu,» rēķina Jakimovs. Tātad Rumānijā uzstādītās sešas iekārtas varētu mēnesī ienest ap 60 tūkstošiem.

Globālais naftas ieguves optimizēšanas tirgus līdz 2019.  gadam varētu sa­sniegt 400 miljardus eiro. «Mēs skatāmies uz 0,5–1% no tā,» atklāj Jakimovs. Izskatās, ka viņu rīcībā ir viss nepieciešamais, bet to, vai Vortex Oil izdosies ielauz­ties slēgtajā naftas tirgū, rādīs laiks.

No Sergeja pieredzes var iedvesmoties arī citi un tā vietā, lai koncentrētos uz IT, veidot startup augsto tehnoloģiju nozarē. Komercializācijas reaktorā izveidotie 22 uzņēmumi pierāda, ka Latvija ir veiksmīga platforma, kur realizēt NVS valstīs radītās tehnoloģijas, kam šajos tirgos nav pieprasījuma, bet kas tiek novērtētas Eiropā. Cerams, tas mudinās vietējos inženierus un zinātniekus kooperēties ar jauniem un ambicioziem uzņēmējiem, lai komercializētu savus izgudrojumus.


Latvijas engineering startapus iedvesmo — Edgars Kvālis, Energoremonts Rīga valdes loceklis


Startup ārpus interneta Latvijā ir ļoti rets gadījums. Jaunie cilvēki ir kā apburti ar digitālajiem kanāliem, aizmirstot, ka vecajā labajā ekonomikā ir tik daudz acīmredzamu problēmu, ka pat nelielas inovācijas var dot taustāmu pienesumu. Enerģētikas – tajā skaitā naftas – sektors ir labs ar to, ka šeit ir gadiem uzkrāta statistika un tas ir kapitālietilpīgs bizness. Pat minimāli, kaut par dažiem procentiem uzlabojot efektivitāti, tas ļauj pārliecināt klientus un investorus atzīt inovācijas lietderīgumu.

Naftinieki – vēsturiski visturīgākie un attiecīgi arī konservatīvākie enerģētikas nozarē – burtiski šodien sākuši radikāli mainīt savus uzskatus. Cenai par barelu nokrītoties līdz 40 dolāriem, šodien neviens vairs nerunā par stratēģijām, bet gan par efektivizāciju. Un izskatās, ka šī tendence naftas nozarē ir uz palikšanu. Jakimova ideja var trāpīt īstajā brīdī.

Lai izvairītos no plaģiāta un aizsargātu savu tehnoloģiju, iesaku viņam kā investoru steidzami piesaistīt kādu servisa kompāniju Haliburton līmenī; tām ir uzticības kanāls ar naftas ieguves kompānijām, kas ļaus vieglāk šo tehnoloģiju pārdot. Šādi varēs uzreiz gūt priekšrocību pār pusotru tūkstoti kompāniju, kas jau nodarbojas ar naftas ieguves efektivizāciju.

Un nobeigumā – Sergejs var eleganti izspēlēt savas kārtis Eiropā, akcentējot, ka tieši viņu tehnoloģija saudzīgi attiecas pret dabu, un piesakoties uz atbalstu kādā programmā Briselē. Eiropas tirgus ir interesantāks gan tāpēc, ka efektivitāte šeit ir svarīgāka, gan tāpēc, ka vieglāk aizsargāt izgudrojumu.

Noteikti vērtīgs projekts – prieks, ka tas ir no Latvijas.

7586 Visi skatījumi 4 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz