Ārzonu medības

,
finansists, Forbes Krievija
movchan

Ārzonas ierasts uztvert tikai kā iespēju apiet nodokļus un netīrās naudas glabāšanas vietu, taču tas nebūt nav tā. Ārzonas radās sīvā konkurences cīņā, izmantojot visefektīvākos modeļus, savukārt to piedāvājumu drīzāk raksturoja ērtums un uzticamība, nevis noslēpumainība un nodokļu neesamība.

Uzņēmumu reģistrācija ārzonās ir vienkārša un ātra, prasa tikai minimālas izmaksas un iespējama pat bez beneficiāru klātbūtnes. Bieži vien tā tiek aizstāta ar jau gatava uzņēmuma iegādi. Uzņēmuma uzturēšana nav dārga un neprasa iejaukšanos. Lielākajā daļā ārzonu attiecībā uz investoru un īpašnieku tiesību aizsardzību ir progresīva likumdošana, turklāt gandrīz visur izmanto Lielbritānijas tiesību sistēmu. Ārzonu juridiskā sistēma, advokāti, reģistratori, kontrolējošās iestādes nav atkarīgas no vietē­jās varas, kā arī no ietekmes grupām tajās valstīs, kurās darbojas ārzonu uzņēmumu īpašnieki.

Faktiski ārzonās ir iespējams īstenot jebkuru iedomāto shēmu, izveidot jebkuras sarežģītības un elastības investīciju instrumentu, noformēt jebkādas tiesības, iero­bežojumus un ķīlas. Dažādi akciju veidi, brīva tiesību un pienākumu noteikšana, kā arī sarežģīta trastu, fondu vai hibrīdformu vadības struktūra ārzonās ir parasta parādība. Divi uzņēmēji, kas iesaistīti vienā darījumā un pārstāv dažādas jurisdikcijas, darbojoties ārzonā, var izvēlēties likumdošanu, tiesu, spēles noteikumus un rīkoties ar maksimālu elastību, atrodoties vienas un tās pašas juridiskās sistēmas teritorijā. Ārzonu uzņēmumiem nav nepieciešamas īpašas atļaujas, lai investētu globālos produktos un ārzemju teritorijās ārpus baltajiem sarakstiem, tos nekotē, tiem nepiešķir vietējo identifikācijas numuru. Tāpat uz tiem neattiecas valūtas ierobežojumi un bezjēdzīga un formāla valūtas paskaitījumu kontrole.

Ārzonu uzņēmumu īpašnieki nav pakļauti neparedzamām spēles noteikumu maiņām – šo teritoriju valdības tos maina pakāpeniski atšķirībā no citu valstu valdībām, kas, nespējot tikt galā ar pieaugošajām vajadzībām un sarūkošajām iespē­jām, pieradušas risināt problēmas uz biznesa rēķina. Ārzonas piedāvā būtiskas priekšrocības arī gadījumā, ja uzņēmums vēlas maksāt visus nodokļus. Piemēram, grāmatvedība ir daudz vienkāršāka salīdzinājumā ar jurisdikcijām, kurās neizmanto GAAP (vispārējie grāmatvedības principi), kā arī salīdzinājumā ar tām, kurās šo grāmatvedības sistēmu izmanto. Atskaišu apjoms ir minimāls, vietējie auditori ir izveidojuši lētu un efektīvu pakalpojumu atskaišu noformēšanai, kas vajadzīgas ar nodokļiem apliekamās bāzes aprēķināšanai. Visbeidzot, ārzonas veic darījumus, izmantojot visdrošākās jurisdikcijas pasaulē; tās nedz finansiāli, nedz strukturāli nav piesaistītas kādai konkrētai teritorijai.

Nepārsteidz arī tas, ka lielākās pasaules ekonomikas, kas pēdējo 50 gadu laikā kļuvušas arvien sociālistiskākas ekonomikas uztverē un birokrātiskākas pārvaldē, pret ārzonām ir noskaņotas agresīvi, jo saskata tajās veiksmīgākus konkurentus gan attiecībā uz nodokļiem, gan biznesa kontroli. Par laimi, to uzmanība vispirms tika pievēr­sta cīņai ar narkotiku karteļiem un iero­ču tirdzniecību, tad – ar starptautisko terorismu.

ŠAJĀ  SITUĀCIJĀ  INVESTORIEM  VAR  VIEN IETEIKT  NESTEIGTIES  UN  TURPINĀT  IZMANTOT  ĀRZONU  PRIEKŠROCĪBAS,  KAMĒR  TAS VĒL  IR  IESPĒJAMS.

Aizbildinoties ar cīņu pret lielāko no ļaunumiem, lielās valstis ir sākušas uzbrukt ārzonām, izmantojot stingrāku maksājumu un beneficiāru kontroli, procedūras, kas paredz klientu identitātes apzināšanu (KYC) un vēršanos pret naudas atmazgāšanu (AML), un ieviešot birokrātiskas sistēmas vietējās bankās, kuras ārzonas izmanto saviem darījumiem. Tiek izdarīts bezprecedenta spiediens uz ārzonu jurisdikcijām, lai piespiestu tās pieņemt vienotus noteikumus. Rezultātā gan nav panākts nedz iero­ču un narkotiku tirdzniecības, nedz arī teroraktu skaita samazinājums, toties lēnāks kļuvis bankas kontu atvēršanas process, uzņēmumu un fondu reģistrācija, būtiski pieauguši banku un uzņēmēju izdevumi, kas saistīti ar juristu un birokrātu darbu, un laika patēriņš, lai sagatavotu bezjēdzīgas izziņas.

Kontroles departamenti lietas izskata mēnešiem ilgi, bet, kad konts jau ir atvērts, var pēkšņi pieprasīt jaunus dokumentus un iesal­dēt darījumus. Nauda tiek apturēta arī pusceļā – korespondentbankas uzraudzītājam kaut kas neiepatīkas, un tas var pieprasīt apstiprinājumus jebkam un tad nesteidzīgi tos izskatīt.

Vēl pirms sakompromitēt ārzonas, tika izdarīts trieciens banku noslēpumam. Vieno­šanās par informācijas apmaiņu iero­bežoja vairākumu valstu. Pēdējais bastions civilizētajā pasaulē bija Šveice, kurā nodokļu apiešana netiek uzskatīta par noziegumu, tāpēc Šveices banku kontos glabājās to Eiropas un ASV iedzī­votāju nauda, kurus vienoja vēlme ietau­pīt savā valstī. Iero­doties ASV, Šveices baņķieri ļoti riskēja un bieži vien nokļuva bezizejas situācijā – viņus aizturēja un pratināja, draudot ar kriminālvajāšanu par līdzdalību nodokļu apiešanā, ja viņi nesniegs informāciju par klientu vārdiem un kontu numuriem. Viss jau būtu labi, ja vien Šveices likumi par banku noslēpumu izpaušanu neparedzētu kriminālatbildību baņķieriem, kas atklāj klientu vārdus.

Šveice piekrita sadarbībai ar attīstītajām valstīm un sniedza informāciju, savukārt hakeri noveda lietu līdz galam, uzpērkot banku darbiniekus un ielaužoties banku datu bāzēs. Valdības saņēma piekļuvi sarakstiem ar saviem pilsoņiem, kas glabāja naudu pulksteņu un šokolādes valstī.

Arvien vairāk valstu ievieš nodokļu aplikšanu, vadoties pēc principa galīgais beneficiārs un radot iespēju redzēt uzņēmumam cauri. Tāda pieeja nepadara ārzonas mazāk efektīvas, bet risina problēmas, kas saistītas ar vietējiem nodokļiem. Daudzās valstīs tiek izstrādāti likumi, kas paredz to teritorijā reģistrēto ārzonu uzņēmumu darbības aplikšanu ar īpašiem nodokļiem un nodevām, ierobežojot arī to darījumus, tostarp vietējo uzņēmumu vērtspapīru iegādi.

Protams, šis karš vājinās ārzonu pozīcijas; pasaules birokrātija nekad vēl nav zaudējusi nevienu cīņu. Tomēr civilizācijai vēl nevajadzētu sākt svinēt uzvaru – neviens  no tā neko neiegūs, izņemot hipertrofētās pārvaldes struktūras, kas zaudējušas prasmi efektīvi tērēt līdzekļus, un ekonomiski pasīvos pilsoņus, kuri pieprasa arvien vairāk pabalstu un subsīdiju, bet arvien mazāk vēlas dot savu  ieguldījumu līdzekļu radīšanā, lai šis finansiālais atbalsts būtu iespējams. Likvidējot ārzonas, birokrāti neatvieglos ne uzņēmumu dibināšanas procedūras, ne atskaišu sistēmu un likumus, kas reglamentē investīciju un biznesa aizsardzību, kā arī nesekmēs iekšzonas tirgu attīstību un nelikvidēs ierobežojumus.

Rezultāts šai cīņai par tautas naudu būs ekonomiskās aktivitātes, investīciju apjoma un starptautiskās integrācijas līmeņa samazinājums visā pasaulē. Savukārt ar nodokļu ieņēmumu pieaugumu nepietiks ne izmaksām par jaunām kontrolējošo ierēdņu armijām, ne palīdzībai simtiem valstu, kas agrāk barojās uz ārzonu rēķina, bet tagad pieredzēs nabadzību. Šajā situācijā investoriem var vien ieteikt nesteigties un turpināt izmantot ārzonu priekšrocības, kamēr tas vēl ir iespējams, tostarp ievērojot vietējos nosacījumus, kas attiecas uz beneficiāru rezidentūru, un samaksājot visus nodokļus. Tas tik un tā izdevīgāk, nekā reģistrēt savu uzņēmumu iekšzonā.

2146 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz