• 5172
  • 2

Kā ielūkoties pircēja smadzenēs? Praktiski padomi neiromārketingā, kas var jums palīdzēt biznesā

,
Latvijas izdevums
P082

Grāmata “Neiromārketings darbībā” ir skats uz reklāmu, mārketingu un  tirdzniecības efektivitāti caur cilvēka anatomijas prizmu. Zināšanas par smadzeņu darbību palīdz atrast veidu, kā provocēt pircēju, izmantojot pašam patērētājam nepamanāmas metodes, slēptus pārliecināšanas līdzekļus. Pasaulē atzītais un par neiromārketinga zinātnes tēvu dēvētais grāmatas autors Deivids Lūiss atklāj, kādi tieši ir šie modernās zinātnes paņēmieni.

Forbes publicē grāmatas fragmentu
“Neiromārketings darbībā” Deivids Lūiss
Publicējusi izdevniecība: Mann, Ivanov & Ferber

Viens no maniem izmēģinājumu trusīšiem – meitene baltā vilnas beretē. Berete, ko galvā uzlikusi šī nevainojami ģērbusies divdesmit trīs gadus vecā jaunkundze, viņai ir vienīgā nemodernā lieta. To izmantot viņa piekrita nelabprāt, tikai pēc mana lūguma. Zem beretes ir paslēpti dažādu krāsu sensori, kas piestiprināti viņas galvas ādai, izmantojot elektrību vadošu gēlu. Tie ierakstīs meitenes smadzeņu elektrisko aktivitāti, kamēr viņa atradīsies veikalā. No apkārtējo pētošajiem skatieniem ir paslēpti arī sensori uz viņas krūtīm, kas fiksēs sirds ritmu. Vēl divi ir piestiprināti pie kreisās rokas pirkstiem – tie izmērīs fiziskā uzbudinājuma līmeni.

Meitenei ir arī brilles ar iebūvētu miniatūru videokameru un mikrofonu, kas ieraksta visu, ko viņa redz un dzird, kamēr meklē izdevīgus pirkumus. Viss šis aprīkojums ar tievu vadu saišķi, kas atgādina spageti, ir savienots ar mazu mugursomiņu, kurā atrodas citas ierīces, kas precīzi fiksē visus viņas smadzeņu un ķermeņa procesus. Veikalā viņa atrodas tikai pusstundu, bet jau ir paķērusi greznu melnu Theory kleitu, stilīgu Joe’s Jeans vesti un žaketi, elegantu Prada somiņu un satriecošu Free People kleitu ar bārkstīm. Tas viss tiek piedāvāts ar lielu atlaidi. Kamēr es novēroju meiteni no neliela attāluma, viņa pamana sudrabotas Jimmy Choo kurpes ar augstiem papēžiem par mazāk nekā puscenu un uzvaroši iekliedzas.

Laboratorijā mēs ar kolēģiem savienosim videoierakstus ar mūsu dalībnieces smadzeņu un ķermeņa reakciju šajā veikala eksperimentā. Tā varēsim precīzi pateikt, kurš no izdevīgajiem pirkumiem viņai izraisīja visspēcīgāko garīgo un fizisko uzbudinājumu, bet kurš – visvājāko. Mēs varēsim noskaidrot, vai šie pacēlumi un kritumi ir saistīti ar konkrētām vietām veikalā vai preces izvietojumu plauktā vai uz pakaramā. Citiem vārdiem, mēs varēsim noteikt, kā veikals varētu vēl vairāk iekvēlināt iepirkšanās azartu, likt pircējiem vairāk laika pavadīt pie plauktiem un tādējādi paaugstināt veikala peļņu.

DAUDZIEM CILVĒKIEM IESPĒJA PAR ZEMU CENU NOPIRKT IEKĀROTU MODERNU LIETU SMADZENĒS RADA TĀDU PAŠU REAKCIJU KĀ LAIMESTS LOTERIJĀ VAI PAT KOKAĪNA CELIŅA IEŠŅAUKŠANA.

Mūsu pētījumi parādīja, ka daudziem cilvēkiem iespēja par zemu cenu nopirkt iekārotu modernu lietu smadzenēs rada tādu pašu reakciju kā laimests loterijā vai pat kokaīna celiņa iešņaukšana. Kad izdevīgais pirkums nonāk pētījuma dalībnieka redzeslaukā, mēs parasti viņa smadzeņu priekšējās daivās pamanām augstas frekvences beta viļņu aktivitāti. To pavada krasa sirds ritma paātrināšanās – tas var pieaugt no 70 līdz pat vairāk nekā 120 sitieniem minūtē. Paaugstinās arī ādas elektrovadītspēja; tas ir veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskās daļas kairinājumu indikators. Tāda ir cilvēka organisma senā reakcija uz nepieciešamību uzsākt cīniņu, bēgt vai tikt galā ar aukstumu. Līdzīgi lidmašīnas autopilotam tā vada cilvēka ķermeni, kontrolējot sirds ritmu, asinsspiedienu un elpošanas biežumu laikā, kad viņa apziņa ir aizņemta ar citām lietām.

Kaut arī simpātiskās nervu sistēmas uzbudinājuma pieaugumu noteiktos apstākļos var interpretēt kā baiļu un dusmu pazīmi, mēs tomēr uzskatām, ka cilvēkam, kurš cenšas atrast izdevīgus pirkumus, tas liecina par patīkamu satraukumu un tīksmi. Analizējot, kā patērētāji meklē vēlamās lietas, un izprotot, kā tas iedarbojas uz viņu smadzenēm un ķermeni, mēs varam palīdzēt mazumtirdzniecības firmām padarīt savus piedāvājumus vēl pievilcīgākus.

Vairāk nekā pirms pusgadsimta amerikāņu žurnālists Vens Pakards šokēja patērētājus, parādot, cik intensīvi ar viņiem tiek manipulēts komerciāla labuma dēļ. Viņa bestsellers Slepenie manipulatori (The Hidden Persuaders) ir reklāmas ēnas puses atmaskojums, brīdinājums, ka «reklāmdevēji īsteno plaša mēroga un, kā par brīnumu, bieži vien veiksmīgus pasākumus, lai ievirzītu mūsu instinktīvos ieradumus, lēmumus par pirkuma izdarīšanu un arī domāšanas procesu noteiktā gultnē. Bieži vien viņi aizskar tādas stīgas, kas neiekļaujas apzinātā domāšanas procesā. Citiem vārdiem, visbiežāk mūs vada līdz zināmam līmenim slēpti aicinājumi».

Šie vārdi tika uzrakstīti 1957. gadā. Kopš tā laika par to, kā darbojas mūsu smadzenes, zinātnieki ir noskaidrojuši vairāk, nekā visā iepriekšējā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Kaut arī šie sasniegumi vēl neļauj lasīt domas, pētnieki ir daudz tuvāk šim mērķim nekā jebkad agrāk. Jau ir zināms – tas, kurām smadzeņu daļām pieplūst asinis un kā mainās elektriskie signāli, kas nodrošina sakarus starp šīm daļām, var daudz ko pastāstīt par mūsu emocijām, darbībām un domāšanu.

Mūsdienās nevienā valstī pasaulē nav nevienas lielas kompānijas, kas nepiedalītos sacensībā par neirobioloģijas atklājumu izmantošanu. To lietošanas joma – tehnoloģijas, kā iedarboties uz patērētājiem (vai, pēc kritiķu teiktā, kā ar viņiem manipulēt), un balvā var iegūt ne tikai viņu sirdis, bet arī apziņu.

Pārliecināšanas industrija kļūst aizvien spēcīgāka. Ja uzskatāt, ka jūs kā patērētāju nekādā veidā nav iespējams pārliecināt, un apgalvojat, ka visus pirkumus izdarāt vienīgi pēc paša brīvas izvēles, pa-skatieties uz lietām, kas jums pieder! Esmu gatavs saderēt, ka diezgan liela daļa no tām – no džinsiem, ko valkājat, līdz mašīnai, ko vadāt, – tika nopirkta ne tikai intelektuālu, bet arī emocionālu iemeslu dēļ. Patiesībā uz jūsu izvēli iedarbojās tik smalkā veidā, ka jūs to pat nepamanījāt.

Padomājiet, lūk, par ko! Kādā pētījumā vēstījums, kas centās pārliecināt patērētājus dzert noteikta zīmola tēju, viņu datoru ekrānos izgaismojās tik īsu brīdi, ka viņi to pat neievēroja. Kaut arī dalībnieki pat neapzinājās, ka ir redzējuši šo vēstījumu, situācijā, kad viņiem bija brīva izvēle, tas tomēr mudināja viņus pasūtīt tieši tā zīmola tēju.

Diez vai reklāmas un mārketinga pārliecināšanas spēks izraisīs izbrīnu, ņemot vērā, cik daudz laika, talanta un naudas tajā tiek ieguldīts. Lielbritānijā un ASV vien reklāmai tiek tērēts divreiz vairāk nekā izglītībai (313 miljardi un 132 miljardi dolāru). Kad runa ir par jaunu produktu izstrādi, bez kuriem jūs nevarēsiet iztikt, kompānijas piesaista tūkstošiem zinātnieku un pētnieku.

Nesen es piedalījos sēdē kādā ātri augošā kompānijā, kas ražo patēriņa preces (FMCG). Uz to bija uzaicināti arī pieci zinātnieki no Lielbritānijas vadošajām universitātēm. Tur bija fiziķis teorētiķis no Kembridžas, inženieris no Bristoles, matemātiķis no Londonas Impērijas koledžas, Oksfordā studējis bioķīmiķis ar Saseksas universitātes doktora grādu. Kāds bija mūsu uzdevums? Novērtēt vīriešu ādas kopšanai paredzēta produkta efektivitāti (tas maksāja mazāk par 15 dolāriem).

Šodien pārliecināšanas industrija ir attīstīta ārkārtīgi spēcīgi; Pakardam kaut kas tāds nav rādījies pat ļaunākajos murgos. Sasniegumi neirobioloģijā reklāmas un mārketinga speciālistiem, kā arī mazumtirdzniecības firmām dod iespēju efektīvi konkurēt globālajā tirgū, kur zīmoli sacenšas par pircēju sirdīm, prātiem un maciņiem.

Aplūkosim tikai vienu tehnoloģiju, kas uztrauc daudzus patērētājus un tiesībsargājošās organizācijas. Tā sasaucas ar filmu Īpašais viedoklis, kurā pareģota izkropļota nākotne, pārpilna ar slēptu personificētu reklāmu. Iedomājieties, ka jūs braucat vilcienā un esat iesnaudies, atbalstījis galvu pret logu. Jūsu smadzenēs tūlīt sāk skanēt reklāma; šķiet, tā nāk no iekšienes. Balss, kuras avots atrodas jūsu galvaskausā, cenšas jums kaut ko pārdot. Vēl ļaunāk – šī dīvainā neķermeniskā balss lieliski zina, kas jums patīk vai nepatīk, un ir lietas kursā, kādus produktus un pakalpojumus jūs visbiežāk pērkat.

ELEKTROMEHĀNISKAIS RAIDĪTĀJS, KAS PIELIKTS PIE KATRA LOGA, PĀRVĒRŠ SKAŅAS SIGNĀLUS AUGSTAS FREKVENCES SVĀRSTĪBĀS. KAD NOGURUŠAIS CEĻOTĀJS ATBALSTA GALVU PRET LOGU, VIŅA GALVASKAUSA KAULI SĀK VIBRĒT UNISONĀ AR TĀM.

Slikts sapnis? Dzirdes halucinācija? Nē, tā ir tikai viena no jaunākajām tehnoloģijām, lai nogādātu reklāmu līdz patērētājiem, kas dzīvo laimīgā neziņā. Elektromehāniskais raidītājs, kas pielikts pie katra loga, pārvērš skaņas signālus augstas frekvences svārstībās. Kad nogurušais ceļotājs atbalsta galvu pret logu, viņa galvaskausa kauli sāk vibrēt unisonā ar tām. Pat ja visapkārt valda troksnis, raidītājs rada absolūti tīru skaņu, kas rodas jūsu galvā. Šo vēstījumu dzird tikai viens cilvēks, un, pateicoties datiem, kas apkopoti sociālajos tīklos, un jūsu pirkumu vēstures izpētei, tas var būt jums ļoti saistošs.

Šī sistēma, ko pēc telekompānijas Sky Deutschland pasūtījuma izstrādājusi reklāmas aģentūra BBDO Germany, ir pierādījusi savu efektivitāti un izraisījusi diezgan daudz diskusiju. Potenciālie klienti apsveica to kā «jaunu iespēju sabiedriskā transporta reklāmā», bet daudzi patērētāji bija saniknoti.

Neiromārketings ietver dažādus aspektus, sākot no vides dizaina, kuram uz pircēju jāatstāj specifisks emocionāls iespaids, kas palielina iespēju, ka viņš tomēr izdarīs pirkumu, un jāveido patērētāja emocijas saistībā ar konkrēto zīmolu, un beidzot ar subliminālu vēstījumu izmantošanu. Tomēr svarīga nozīme ir arī komunikācijas kanālam ar patērētājiem. Arvien lielāku lomu mārketingā spēlē mobilie sakaru līdzekļi, un neiromārketingam  paveras  iespējas arī šajā jomā.

Preses konferencē 2010. gada 27. janvārī Stīvs Džobss  teica, ka viņu māc dīvaina priekšnojauta – Apple jauno ierīci iPad gaida ievērojama nākotne. Izrādījās, līdz šai nākotnei bija jāgaida mazāk nekā desmit gadu. Jau pēc trim gadiem visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 200 miljoni šo ierīču, un kompānija prognozēja, ka nākamajos piecos gados pārdos vēl miljardu. Šodien nav iespējams novērtēt par augstu iPad un citu planšetdatoru ietekmi uz produktu un pakalpojumu mārketingu.

ABI Research ziņo, ka ik mēnesi ceturtā daļa lietotāju veic pirkumus par 30 un vairāk sterliņu mārciņu, izmantojot savas planšetes, bet katrs desmitais tajā pašā periodā šādi iztērē gandrīz 60 mārciņu. Google un Nielsen veiktā mobilo meklējumu paradumu analīze parādīja, ka divām trešdaļām mobilo meklējumu stundas laikā seko tālākas darbības: 28% gadījumu lietotāji veic pirkumu, bet vairāk nekā puse (55%) zvana vai ierodas veikalā. Saskaņā ar prognozēm mobilā komercija pieaugs no 12 miljardiem dolāru gadā pašlaik līdz 31 miljardam 2017. gadā.

Mobilās tehnoloģijas ļauj ātri palielināt pārdošanas apjomu, kad pieprasījums aug, un samazināt to vai tikpat ātri mainīt taktiku, ja lietotājs zaudējis interesi vai viņam radušās jaunas vajadzības. Lai apmācītu reālus pārdevējus, nepieciešams laiks, bet datorprogrammas tiek modificētas un pilnveidotas daudz īsākā termiņā. Apskatīsim, kā mobilās tehnoloģijas tiek izmantotas produktu mārketingam un patērētāju lojalitātes veidošanai.

Kopš laika, kad septiņdesmitajos gados spēļu automātu zālēs parādījās Pong, spēles ir ļoti mainījušās, un ne tikai grafika ir kļuvusi sarežģītāka. Pēdējā laikā atšķirība starp reālo pasauli un virtuālo realitāti sāk izgaist, un to veicina ciparu tehnoloģiju radītie tēli, skaņas, taktilās sajūtas un smaržas, ko spēlētājs redz, dzird un jūt.

Ciparu mārketings spēļu laukumā izmanto vismodernāko animāciju, augstas izšķirtspējas video un papildināto realitāti, kas ļauj spēlētājiem nokļūt jaunā, emocionāli uzbudinošā gaisotnē. Pilnīga iegrimšana bieži vien dīvainajā un biedējošajā virtuālajā pasaulē liek spēlētājiem samazināt kontroli, jo pavājinās viņu prāta resursi, kas tiek tērēti impulsīvas uzvedības apspiešanai. Pilnībā koncentrējoties uz spēli un veicot darbības, kas neprasa īpašas pūles, cilvēki zaudē sava personīgā es un laika izjūtu. Interaktīvās videospēles, kas burtiski iesūc spēlētāju sevī, ciparu mārketinga speciālistam ļauj tik nemanāmi iekļaut tās darbībā reklāmu un produktu izvietošanu, ka vidējais statistiskais spēlētājs nespēj atšķirt to no spēles.

Hotel 626 ir ļoti sarežģīta un asprātīga tiešsaistes mārketinga kampaņa, ko 2008. gadā uzsāka Frito Lay. Tās uzdevums bija atjaunot divu veidu kartupeļu čipsu – Doritos Black Pepper Jack un Smoking Cheddar – popularitāti, jo tie vairs nebija modē gados jaunu patērētāju vidū. Kompānija nolēma «vairs nevērsties pie mammām», bet runāt ar tiem, kas patiesībā patērē tās produktus, tātad ar pusaudžiem. Mārketinga nodaļa izstrādāja reklāmas kampaņu Helovīna garā, mērķētu tieši uz pusaudžu auditoriju vecumā no divpadsmit līdz deviņpadsmit gadiem. Tai vajadzēja piecelt no miroņiem šīs divas garšas.

Spēles Hotel 626 reklāmā, kas bija pieejama tikai diennakts tumšajā laikā, tika vēstīts, ka apmeklētāji nokļūs lamatās – viesnīcā, pilnā ar spokiem, un no tās vajag izkļūt par katru cenu. Lai piereģistrētos šajā multimediju spēlē ar papildināto realitāti, spēlētājs tās vietnē ievadīja savu vārdu un e-pasta adresi. Pēc tam viņš nonāca ar briesmoņiem pilnā ēkā, no kuras vajadzēja izkļūt, pārvarot dažādus biedējošus šķēršļus. Tam bija nepieciešama tīkla kamera, mobilais telefons un mikrofons. Lietotāji tika mudināti dalīties pieredzē Twitter, bet Facebook nosūtīt  šausmenīti draugiem. Tāda mārketinga stratēģija ne tikai sajauca kopā reālo pasauli un virtuālo realitāti, bet arī veicināja ēdiena kā apbalvojuma patērēšanu saistībā ar ļoti spēcīgo emocionālo pieredzi, bēgot no viesnīcas šausmām. Tāds uzbudinājums parasti atstāj neizdzēšamas pēdas spēlētāja implicītajā atmiņā, dodot savu ieguldījumu lojalitātes izveidošanā pret zīmolu un spēcīgas emocionālas saiknes radīšanā ar čipsiem Dorito’s.

Hotel 626 guva milzīgus panākumus, un Frito Lay tas izmaksāja mazāk nekā miljonu dolāru; tā ir maza summa par tik lielu mārketinga kampaņu. Vairāk nekā četri miljoni jaunu cilvēku no 136 valstīm reģistrējās un piedalījās spēlē vidēji 13 minūtes. Mārketinga speciālistiem, kas pārdod pārtikas produktus un lielākoties ir apmierināti, ja var noturēt patērētāju uzmanību 30 sekundes, tā ir gandrīz vai mūžība. Tikai trīs nedēļu laikā tika pārdoti divi miljoni jauno čipsu paciņu. Kannu festivālā 2009. gadā Hotel 626 reklāmas ieguva Cyber Lion – visprestižāko apbalvojumu mārketinga jomā.

Jāatzīmē, ka spēle bija domāta pusaudžiem, t. i., cilvēkiem, kuriem ir raksturīgas krasas garastāvokļa svārstības un jūtams sociālās pieredzes trūkums. Galvas smadzeņu prefrontālā garoza, kam ir kritiski svarīga loma lēmumu pieņemšanā, pusaudžiem vēl nav pilnībā nobriedusi. Hormonālā reakcija, kas saistīta ar pieaugšanu, un frontālā garozas daļa, kas joprojām attīstās, padara pusaudžus sevišķi neaizsargātus pret stimuliem, kas saistīti ar bailēm, līdz ar to viņi biežāk izvēlas neveselīgu pārtiku.

UZ INTERAKTĪVO REKLĀMU NOKLIKŠĶINA 10% SALĪDZINĀJUMĀ TIKAI AR 1% PARASTAJIEM REKLĀMAS RULLĪŠIEM. PATĒRĒTĀJU IESAISTĪŠANA PALIELINĀS PAR 480%, REKLĀMU VIŅI SKATĀS PAR 120% ILGĀK.

Zinātnieki no Kalifornijas universitātes Ērvainā apgalvo, ka ciparu mārketings «tīšuprāt izraisa spēcīgu emocionālu uzbudinājumu, liekot pusaudžiem pieņemt lēmumus spēcīga uzbudinājuma stāvoklī» un tādējādi padziļinot viņu noslieci uz neveiksmīgu lēmumu pieņemšanu emocionālā pacēluma laikā, piemēram, uzmundrināt sevi ar ēdienu, kas satur daudz cukura un tauku. To apstiprina dati, kas iegūti krietni agrākā Microsoft pētījumā, proti, ka līdzīgas kampaņas «rada vēl spēcīgāku emocionālo saikni ar patērētājiem un pozitīvākas emocionālās asociācijas ar zīmoliem».

Arvien vairāk kompāniju optimizē savas vietnes, lai tās darbotos mobilajos telefonos, un mudina lietotājus ielādēt GPS, kas ziņo par to, kur cilvēks atrodas un ko viņš dara, lai piegādātu viņam konkrētajā brīdī visnoderīgāko informāciju. Šī jaunā ciparu mārketinga forma zināma kā SoLoMo (sociālo, lokālo un mārketinga platformu integrācija).

Paradoksāli, bet mobilo telefonu vispārēja lietošana var pielikt punktu kādai mārketinga jomai – impulsīvai žurnālu, šokolādīšu, konfekšu un košļājamās gumijas pirkšanai, stāvot rindā pie kases. Tā vietā, lai ieliktu iepirkumu grozā šīs preces, aizvien vairāk cilvēku, stāvot rindā,  ir iegrimuši savās ierīcēs. Šo ieradumu amerikāņu žurnālisti nosaukuši par mobilajām klapēm, dodot smalku mājienu par to, kā tiek ierobežots sacīkšu zirgu redzeslauks.

Kompānijas Hearst Magazines prezidents Deivids Kerijs (ASV izlaiž Cosmopolitan un 19 citu žurnālu) apstiprina, ka «daudzi cilvēki jebkurā izdevīgā gadījumā ķeras pie mobilajiem telefoniem – pārbauda pastu, pārskata jaunākās ziņas utt. Ikviens, kas izvieto produktus pie kasēm, ir spiests cīnīties par patērētāju uzmanību».

Pēc Alliance for Audited Media informācijas, žurnālu pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā 12 mēnešu laikā sarucis par gandrīz 10%, turklāt šī tendence visvairāk ietekmējusi izdevumus, kas paredzēti sievietēm un specializējas uz tenkām par slavenību dzīvi, seksu un modi. Savukārt Cosmopolitan – žurnālam, kuram ir vislielākais pārdošanas apjoms  ASV, – šis kritums bija 18,5%, bet People, In Touch, Weekly, US Weekly Glamour un Star Magazine atklāja, ka tas rakstāms ar divciparu skaitli. Žurnāliem un to reklāmdevējiem pārdošanas apjoms ir ļoti svarīgs, jo visprecīzāk atspoguļo pieprasījumu.

Daži izdevēji un mārketinga speciālisti cenšas apiet mobilās klapes, izvietojot žurnālus citās nodaļās un iespiežot uz to vākiem uzmanību piesaistošus materiālus, piemēram, svītrkodus. Ar mobilo telefonu noskenējot šādu kodu uz Cosmopolitan vāka, pircējs saņem dāvanu. Mārketinga speciālisti izstrādā speciālo piedāvājumu un promo akciju reklāmu mobilajiem telefoniem. Tas viss ir daļa no sīvās cīņas  par pircēju uzmanību, kas kļuvusi par pašu vērtīgāko un neaizsniedzamāko teritoriju no tām, par kurām cilvēce cīnījusies visas savas vēstures garumā.

Britu kompānija Brainient izgudrojusi unikālu paņēmienu, kā vairāk piesaistīt cilvēkus ar reklāmu un pagarināt laiku, ko viņi tai velta; reklāma dod iespēju savstarpēji iedarboties ar to. Brainient ģenerāldirektors Emī Galls pastāstīja, kā šī sistēma strādā. «Agrāk jūs skatījāties video, atlaidušies dīvānā,» viņš saka. «Tagad jūs noliecaties uz priekšu.»

2009. gadā, pamanījis jauno tendenci – video skatīšanos telefonā –,  Galls reklāmas aģentūrām piedāvāja ideju – interaktīvo reklāmu, kas ļāva aģentūrām tikt uz šī jaunā viļņa. Tagad viņa klientu vidū ir vairāk nekā simts starptautisku kompāniju, to skaitā Coca-Cola, Volvo un Karību jūras pirātu franšīze, un tās ar Brainient atbalstu ik mēnesi sarīko ap piecdesmit kampaņu.

Kas ir interaktīvā reklāma? Tā var būt vienkārši poga videoklipā, kuru jūs skatāties tiešsaistē. To nospiežot, jūs varat redzēt, kas noticis aiz skatuves klipa uzņemšanas laikā, vai arī varat pieteikties testa braucienam, ja tā ir automobiļa reklāma. Bet tā var būt izstrādāta arī Kinect, ko var aktivizēt ar žestiem filmas treilerī,– kaut kas līdzīgs tam, ko Galls radīja pirms Hobita iznākšanas uz ekrāniem.

Galls apgalvo: ja skatītāju pārliecina sadarboties ar video, viņš visdrīzāk to noskatīsies. Uz interaktīvo reklāmu noklikšķina 10% salīdzinājumā tikai ar 1% parastajiem reklāmas rullīšiem. Patērētāju iesaistīšana palielinās par 480%, reklāmu viņi skatās par 120% ilgāk.

Neiromārketings ļauj nemanāmi kontrolēt patērētāju uzvedību un noskaņojumu – tā, ka viņi to pat nejūt. Tomēr aizvien dziļāka smadzeņu aktivitātes izpratne ir tikai daļa no kopējās bildes. Pārliecināšanas industrijas spēks aug, parādoties jauniem ceļiem, kā iziet tirgū – caur internetu, sociālajiem tīkliem, mobilajām ierīcēm un personificētu reklāmu.

5173 Visi skatījumi 6 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

2 Komentāri par "Kā ielūkoties pircēja smadzenēs? Praktiski padomi neiromārketingā, kas var jums palīdzēt biznesā"


Alise
2 gadi 3 mēneši atpakaļ

Kur var iegādāties šādu grāmatu – latviski vai angliski tulkotu?

wpDiscuz