• 2108
  • 0

Kāpēc Dubaijai sanāk?

,
Latvijas izdevums
Michael Theis creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/
Michael Theis creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/

Tikai trīs paaudžu un pēdējā pusgadsimta laikā nelielais Dubaijas emirāts, kurā pretēji daudzām citām reģiona valstīm nav milzīgu naftas resursu, savu tēlu globālā mērogā ir spodrinājis, pateicoties drosmīgai rīcībai un vērtīgām idejām. Tas uzņēmējiem piedāvāja brīvās zonas, līdz ar to Dubaija ir kļuvusi par reģionālo centru. Ik pēc diviem gadiem te notiek aviošovs, Pasaules kausa izcīņa zirgu skriešanās sacīkstēs, tiek būvētas Palmu salas. Dubaijā ir pasaulē augstākā celtne Burj Khalifa un pasaulē lielākais aviācijas un transporta mezgls Dubai World Central. Te attīstās informāciju tehnoloģiju centrs Dubai Internet City (DIC), mediju centrs Dubai Media City (DMC) un finanšu centrs Dubai International Financial Centre (DIFC).

Forbes piedāvā grāmatas SAND TO SILICON fragmentu, kurā Džefrijs Semplers un Sābs Eigners ieskicē modeli, kā ir panākta tik plaša mēroga un ātra izaugsme, kā arī uzskaita Dubaijas veiksmes iemeslus.

  • Valdība, kurai ir vīzija. Tā ir iedvesmojoša un ietver risku, prasīga, bet atbalstoša; tā rada pārliecību.
  • Pārskatāma uzņēmumu struktūra un birokrātija, kas visu pārlieku nesarežģī.
  • Atvērtība ārējai ietekmei, sacensībai un ieinteresēto personu viedokļiem.
  • Labi saziņas kanāli un sadarbība ar lēmumu pieņēmējiem.
  • Biznesa kultūra, kas balstīta uz uzticību, bet arī ne bez noteikumiem, kur tie ir vajadzīgi, lai pastiprinātu šo uzticību un padarītu to par sistēmu. 

Dubaija ir īsts fenomens, tāpēc tās stāsts noteikti ir jāizstāsta.

 

Kāpēc pārliecība valdībā strādā?

Mums laiks ir jāliek lietā, nevis tas jānoguļ.

-Džons F. Kenedijs

Viena no unikālajām Dubaijas attīstības modeļa fāzēm bija aktīvu vērtības palielināšana. Šo fāzi var salīdzināt ar potenciālo enerģiju fizikā. To varētu izskaidrot, par piemē­ru ņemot strautu – to nosprostojot, ūdens rada nebeidzamu daudzumu potenciālās enerģijas, kuru realizē tad, kad strauts tiek atbrīvots.

Kad apstākļi sasniedz attiecīgo punktu, aktīvi veido potenciālu milzīgam komerciālo aktivitāšu pārrāvumam. Šī paātrināšana notiek daudzos veidos un daudzos līmeņos. Piemēram, ziņa par jaunu produktu var radīt pieprasījumu, kas rezultētos ar produkta izpārdošanu jau tā izlaišanas brīdī.

Skatoties plašākā mērogā – tūrisms Dubaijā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaudzis, pateicoties dažādu aktīvu apvienojumam: viesnīcas, populāri tūrisma galamērķi, lidsabiedrība Emirates Airline un Dubaijas starp­tautiskā lid­osta, kā arī gudra mārketinga un kvalitatīvu pakalpojumu ietekmē.

Dubaijā ir bijis viens nozīmīgs faktors, kas ir veicinājis šādu strauju pieaugumu. Cilvēki un uzņēmumi no visas pasaules tika pārliecināti pārcelties uz Dubaiju, un tas veicināja konkurenci, zināšanas un sadarbību. Valdība elementāri ir radījusi vidi, kas pieļauj vērtības pieaugumu, iedve­šot pārliecību katrā līmenī. Kā viņi to ir panākuši?

 

Welcome to Dubai

Aicināt ārzemniekus uz Dubaiju, kur ir maz dabas resursu, bija visai prātīgi. Lai gan šajā reģionā svešiniekus parasti uztver aizdomīgi, Dubaijā valda pavisam citi uzskati, ticot, kā ārzemnieku klātbūtne palīdzēs uzplaukt tirdz­niecībai. Tas ir atspoguļojies emirāta iedzīvotāju kopumā – tikai piektā daļa ir AAE pilsoņi.

Ārzemnieku līdzdalība ir daudzējādā ziņā palīdzējusi Dubaijas ekonomikai. Augstvērtīgi projekti reģionam ir devuši milzumdaudz jaunu zināšanu, un tagad Dubaijā netrūkst augsti kvalificētu darbinieku un vadītāju valsts noteiktās darbības jomās, piemēram, celtniecībā. Viņu prasmes var būt iegūtas ārzemēs, bet tās ir noslīpētas modernākajos komerciālo un dzīvojamo ēku projektos. Šiem projektiem piesaistīti labākie uzņēmumi no visas pasaules, kas sīvi cīnījās par iespēju tajos piedalīties. Piemēram, novatoriskās Palm Jumeirah attīstība. Sultāns bin Sulajems saka: «Tas ir vienreizīgi! Ikviens vēlas iesaistīties šādā vēsturiskā notikumā.» Piemēram, bagari, kas bija nepieciešami apjomīgajiem zemes rakšanas darbiem, tika atvesti no Nīderlandes.

Ticat vai ne, bet labāko prasmju apvienošana no visas pasaules dod ieguldījumu turpmākajā attīstībā. UP Tower, 54 stāvu rezidence uz Šeiha Zaīda ceļa, par spīti vairākiem tehniskiem izaicinājumiem, tika uzcelta mazāk nekā astoņpadsmit mēnešos un līdz atvēršanai jau bija pilnībā apdzīvota. Celtniecība notika ļoti ātri, ražīgākajos darba posmos viens ēkas stāvs tika pabeigts trīs dienu laikā. Tāpat kā ārkārtīgi stingrie darbu beigu termiņi, grūtības sagādāja arī nelielā (30 x 30 m) apbūves gabala platība; šis ir viens no šaurākajiem debesskrāpjiem AAE. Lai pārvarētu šos šķēršļus, būvnieki izmantoja tehnoloģijas ātrai celtniecībai, kas Dubaijā tika ieviestas Emirates Towers celtniecības laikā. Atsevišķas celtnes daļas tika pārveidotas, daudzas jau iepriekš tika izstrādātas citur. Lai saskaņotu visas detaļas un nodrošinātu sadarbību starp daudzajiem projekta dalībniekiem, bija vajadzīgi simtiem prasmīgu inženieru, celtnieku un citu speciālistu, kas spēj apgūt jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kurus varēs izmantot citos projektos nākotnē.

Šie ekspatrianti palīdz radīt un stiprināt augstos standartus, skaidro Dubaijas tehnoloģiju, elektroniskās tirdz­niecības un mediju brīvās zonas ģenerāldirektors un padomes ģenerālsekretārs Ahmeds bin Baiats. 

«Tu šeit ierodies, lai atklātu talantu. Tas ir viens no mūsu veiksmes stūrakmeņiem. Tas ir strādīgu un prasmīgu cilvēku apvienojums. Pat ja viņš ir tikai apkopējs, viņš būs pats labākais, jo citādi viņš šeit neatrastos.»

Pateicoties augstajam imigrējušo strādnieku mobilitātes līmenim, viņi ir ļoti konkurētspējīgi, un bezdarbnieki Dubaijā nedrīkst uzturēties, ja vien nedod ieguldījumu ekonomikā kādos citos veidos. Tas varētu šķist skarbi, bet tas darbojas kā pamatojums standartu paaugstināšanai un to saglabāšanai. Dubaijas likumi izstrādāti, lai emirātā sekmētu zināšanu apguvi un investīcijas. Līdz ar noteikumu, ka ārvalstu investoriem ir jāpiesaista vietējais part­neris, kam pieder vismaz 51% uzņēmuma kontrolpaketes, likumi ir sasnieguši sākotnējos mērķus.

Vietējie tirgotāji ir daudz mācījušies no saviem part­neriem, un daudzi šī procesa laikā ir kļuvuši bagāti. Rajas Īsas al Gērgas ģimenes bizness savus agrīnos panākumus balstīja uz sadarbību ar ārvalstu investoriem, bet tagad viņa ir atradusi iespējas citur, jo īpaši brīvajās zonās, kas piesaista jaunus starptautiskus konkurentus.

«Mēs mācāmies no brīvās zonas uzņēmējiem, jo viņi ir jaunpienācēji. Kad parādās kaut kas jauns, tev ir jāapsver, kādu iespaidu tas atstās uz tavu biznesu.» 

Darba augļi no Dubaijas atvēršanas pasaulei jau ir redzami brīvajās zonās. Pirmajos divos gados Dubai Internet City un Dubai Media City tika reģistrēts vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu, un piecus gadus vēlāk, kad zonas palielināja jaudu, šis skaitlis divkāršojās. Šīs uz zināšanām balstītās brīvās zonas bruģēja ceļu citām zonām, kas tika veidotas pēc tāda paša principa, tikai pievēršoties neskaitāmām citām nozarēm, ieskaitot akadēmiskās zināšanas, biotehnoloģijas, elektroniku, drukātos medijus u. c.

Savukārt aviācijā atvērtā politika ir palīdzējusi piesaistīt lidsabiedrības no visas pasaules un veicinājusi lid­ostu izaugsmi, kā arī jaunas gigantiskas lidostas celtniecību un Emirates Airline paplašināšanu.

Viesnīcu sektorā tūrisma un konferenču pieaugums ir piesaistījis pasaules vadošo viesnīcu ķēžu investīcijas. Tas ir veicinājis jaunu viesnīcu celtniecību visā Dubaijā, un  daudzi no izcilākajiem objektiem iekļaujas tādos milzīgos projektos kā Palms, Dubai Marina un Dubailand.

 

Radot pārliecību katrā līmenī

Visā stratēģiskajā virziena modelī līderībai ir nozīmīga loma, un viena no līderības sastāvdaļām ir pārliecības radīšana. Tas darbojas vairākos līmeņos – indivīdu, organizāciju un biznesa ekosistēmā.

Šķietami neiespējami termiņi vienmēr tiek ievēroti, jo varas iestādes tos piešķir cilvēkiem, kuri tos spēs izpildīt. Dubaijas Ārējās tirdzniecības ministre Šeiha Lubna pieredzi ar e-valdības projektu un Tejari.com savas karjeras sākumā apraksta šādi:

«Kad Šeihs Muhameds deva mums 18 mēnešus, lai ievies­tu e-valdības portālu, un divus mēnešus projekta tejari.com uzsākšanai, es biju tā pārbijusies, ka nespēju viņam to pateikt. Bet, pateicoties viņam, šie projekti palielināja manu pārliecību par sevi. Viņš iemācīja pārvarēt manis pašas noteiktās robežas.»  

Šeihs Muhameds apstiprina savu stratēģiju, uzsverot, ka vienmēr ir jāievēro distance:

«Es dodu cilvēkiem pārliecību, ka viņi spēs pabeigt projektu, bet viņi to nespēs, ja skatīšos viņiem uz pirkstiem. Vadības galvenais uzdevums – iedrošināt cilvēkus uz panākumiem.»

Kā Dubaijas līderi panāca tādu pārliecību? Noslēpums slēpjas tajā, ka cilvēki patiešām paļaujas uz saviem vadītājiem. Moriss Flanagans no Emirate Group, skaidrojot lidsabiedrības un lidostas ātro izaugsmi, uzsver tieši šo aspektu:

«Pateicoties Šeiham Muhamedam un šeiham Ahmedam, viss notiek tādā tempā, kāds nav nekur citur pasaulē. Tam ir vajadzīgs tieši šāds pamudinājums un, visticamāk, vairāk par visu pārējo – pilnīga paļāvība uz varas iestādēm, kas to visu nodrošina. Šis ir izņēmums –  es nedomāju, ka citur pasaulē būtu  sastopams kaut kas līdzīgs.»

Pārliecība ir svarīga arī daudz plašākā mērogā. Tūristiem ir jābūt pārliecinātiem, ka Dubaija būs labs, priecīgs un drošs brīvdienu galamērķis, kas piedāvā vērtīgas izklaides. Investoriem nepieciešama pārliecība, ka valdība un ekonomika ir stabila. Tas iepriekš nav bijis tik svarīgi kā tad, kad tika izveidots Dubai International Financial Center (DIFC), kur panākumi ir atkarīgi no pasaules pārliecības par jaunajiem reglamentējošiem noteikumiem, kā arī reglamentējošo iestāžu kvalitāti un neatkarību, ko īsteno valdes locekļi un izpildvara.

Šīs reglamentējošās iestādes tolaik daudzējādā ziņā bija unikāla pieredze. Tās bija drosmīgas, ieceļot starp­tautiskus pasaules līmeņa vadītājus, lai tie rūpētos par DIFC starptautiskajiem centieniem. Tas valdei iedvesa pārliecību un atbildības sajūtu, jo tai tika uzticēta no Dubaijas valdības neatkarīgas organizācijas vadīšana. Līdz šim DIFC panākumi ir pierādījuši Dubaijas valdības drosmīgo lēmumu pareizību. Citi finanšu centri visā pasaulē gan varētu iebilst, ka daži gadi nav pietiekami ilgs laika posms, lai novērtētu jauna finanšu centra panākumus.

Tomēr Dubaijas agrīnie panākumi citiem finanšu centriem nav paslīdējuši garām nepamanīti. Piemēram, Londonā sākts pētījums, ko veic viena no pasaulē vadošajām konsultāciju grupām, lai novērtētu Dubaijas un citu pasaules jauno finanšu centru iespējamo ietekmi. Šādu jauno finanšu centru pārliecība ir sapurinājusi jau pastāvošos centrus Ņujorkā un Londonā; tie apjauš, ka panākumi nākotnē netiek garantēti – tie ir jānopelna.

Bet arī pārliecība pati par sevi var radīt potenciālu vērtību. Kad cilvēki ir pārliecināti, ka viņi spēj paveikt ko nozīmīgu, visticamāk, viņi to arī izdarīs. Kad klienti vai investori ir pārliecināti par iespēju, tad sekos arī naudas plūsma. Tomēr var būt arī pretējs efekts, tāpēc radīt un saglabāt šo pārliecības sajūtu ir ļoti svarīgi, un vēl svarīgāk tas ir jaunā attīstības tirgū.

 

Aizstājot noteikumus ar uzticību

Vajadzība pēc lietderīgiem un stingriem noteikumiem DICF, lai radītu pārliecību starptautiskajā finanšu kopienā, ir pretrunā ar acīmredzamo noteikumu atslābumu, kas Dubaijai ir piesaistījis tik daudz investoru. Tirdzniecības kopienas uzplaukuma pamatā bija uzticība. Bet tas, ar ko bija pietiekami tirgotājiem, nebija pietiekams, lai veicinātu izaugsmi reģiona kapitāla tirgū. Būs nepieciešami stingri finanšu centra regulējumi, lai sistēmā radītu tādu pašu uzticības un pārliecības līmeni.

DIFC uzņēmumu aktivitātes uzrauga neatkarīgais Dubai Financial Services Authority (DFSA), un brīvās zonas ir unikālas ar to, ka tās nav pakļautas AAE vai Dubaijas likumiem (izņemot kriminālus pārkāpumus), bet tai ir pašai savi DIFC likumi, kuru pamatā ir Lielbritānijas vispārējās tiesības (common law). To vada nevis AAE tiesnesis, bet Lielbritānijas galvenais tiesnesis sers Entonijs Evanss un citi tiesneši no dažādām jurisdikcijām, ieskaitot galvenā tiesneša vietnieku Maiklu Hvonu no Singapūras, kurš noklausās un izskata lietas. DIFC tiesa, tāpat kā DFSA, ir neatkarīga. Tas ir vēl viens paņēmiens, kā stiprināt pārliecību starp­tautiskajā kopienā, kas, visticamāk, neciestu lēnu vietējo tiesu darbu.  Lai gan tā varētu šķist kā atkāpe no tradicionālās uzticības biznesa cilvēku vidē, kam Dubaijā ir ilga vēsture, tas ir paņēmiens, kas galu galā palielinās uzticību starp ārzemju darbiniekiem šajā zonā, jo viņi kļūs mierīgāki, zinot, ko var sagaidīt no sistēmas.

Dubaija un tās vadība jau 2004. gadā saprata šo divu neatkarīgo DIFC daļu nozīmību, un tagad daudzi tās uzskata par DIFC panākumu stūrakmeņiem. Tas parāda Dubaijas spēju ātri reaģēt uz tirgus vajadzībām, kā arī darīt nepavisam ne ierastas lietas. Šķiet, ka emirāta līderiem bijuši ļoti labi konsultanti, bet vēl svarīgāk ir tas, ka viņi pieņem drosmīgus lēmumus, lai atļautu šādu neatkarību. Iespējams, tas līdzinās Apvienotās Karalistes kanclera lēmumam monetārajā politikā noteikt procentu likmes jaun­izveidotajai Monetārās politikas komitejai.

Ieviešot pēc iespējas mazāk noteikumu, ierobežojumu un mazinot birokrātiju, tomēr saglabājot augstus standartus, ir iespējams palielināt savstarpējo sadarbību sistēmā, lai vairotu vērtību. Kopš ir mazāk kavēkļu pārmaiņām un izaugsmei, viss notiek daudz brīvāk un ātrāk.

Tāpat kā tas ir lielākajā daļā Dubaijas kultūras, tas cēlies no paaudzēm senās tirgotāju kultūras. Senie tirgotāji bija tik uzticami, cik viņu vārds un pēdējais veiktais darījums; saistošu noteikumu viņiem bija gaužām maz.  Ikviens krāpnieks tiktu izraidīts, viņam nekad netiktu ļauts veikt darījumus Krīkā. «Apmuļķo mani vienreiz – kauns tev. Apmuļķo mani divreiz – kauns man,» – tā vēsta kāds arābu sakāmvārds. Negodīgiem tirgotājiem parasti nebija iespējas apmuļķot divreiz.

Arī tagad tas nav mainījies. Skaidro Daman Securities dibinātājs un vadītājs Šehabs Gargašs:

«Ja tev ir tirdzniecībai piemērota osta, tev ir tirdzniecības kodekss. Visticamāk, nerakstīts. Ja tev tāds ir, katrs zina savas tiesības un pienākumus. Tev jāpiemīt godīgumam, pienā­kumam pret darījumiem un savu vārdu. Šodien to visu apliecina dokumenti un akreditīvi.»

Uzticība starp emirātu valdību un leitnantiem ir skaidri redzama. Tā nav sagadīšanās, ka vieni un tie paši vārdi atkārtoti parādās augstu profilu projektu vadītāju amatos. Valdība uzticas noteiktiem cilvēkiem, lai darbs tiktu padarīts, un tad viņi tiek apbalvoti ar vēl lielāku atbildību. Protams, tas ir cieši saistīts ar pārliecību, ko rada valdība. Tā rada uzticību ar taisnīgu izturēšanos un saistību izpildi. Tūrisma un tirdzniecības mārketinga nodaļas ģenerāldirektors Kalids bin Sulajems uzsver:

«Pat sliktākajos laikos Dubaijai ir veicies labi. Tāpēc cilvēki pilnībā tai uzticas – vēstures dēļ.» 

Dubaijai attīstoties, ierēdņi iestājas par stingrākiem noteikumiem, pret kuriem iebilst tirdzniecības kopiena. Ir bijuši gadījumi, kuru ietekmē ieviesti jauni noteikumi, bet pēc biznesa kopienas skaļajiem protestiem valdība tos ir atsaukusi. Bet daži piemēri, teiksim, Dubai Islamic Bank vairāk nekā 200 miljonu dolāru zaudējumi 1998. gadā, ko izraisīja negodīgu darbinieku rīcība, parāda, ka daži cilvēki vienmēr būs gatavi izmantot savā labā biznesa vidē valdošo uzticību.

Tāpēc izaicinājums ir radīt tādu vidi, kurā valda iedzimta uzticība, bet to balsta noteikumi, lai noturētu biznesa un finanšu sektoru uz taisna ceļa. DIFC valdes sekretārs Čārlzs Nīls runā par mērķi radīt 21. gadsimta ekonomiku ar «nedaudziem, bet iedarbīgiem noteikumiem, minimālu birokrātiju, drosmīgu vadību un spēju vadīt cilvēkus uz panākumiem». Tas saskan ar šeiha Muhameda bieži izteikto vēlmi izvairīties no pārāk liela noteikumu apjoma, kas apslāpētu Dubaijas izaugsmi un attīstību. Iespējams, DFSA pragmatiskā pieeja to skaidri noformulē.

 

Saglabājot kontroli

Lai vairotu aktīvus, ir jāatrod pareizais līdzsvars starp rīcības kontroli un brīvību. Daudzviet kontrole un nosacījumi ir pieauguši, un tas dažkārt spēj apslāpēt pat biznesa izaugsmi vai personīgo radošumu. Pat Singapūra ir pieņēmusi faktu, ka tai nepieciešami radoši cilvēki, un to panākt būs īsts izaicinājums ilgo paražu un valdības politikas ēnā.

Dubaijā kontrolei tiek izmantoti neformāli tīkli, kas ir balstīti uz uzticību un ētikas normām, nevis uz regulējumiem, kā tas ir lielākajā daļā attīstīto valstu. Tas šeit darbojas, jo uzņēmumi atrodas cieši cits citam līdzās un līderu tīkls ir ļoti blīvs. Tie, kas neievēro pieņemto praksi, drīz vien saprot, ka te viņiem nav nākotnes. Pierādījies, ka šāds kontroles veids ir elastīgs un spēj tikt galā ar Dubaijas straujajām pārmaiņām. Brīvo zonu izveidošana pierāda, kā gudri pārvaldītas darbības tā vietā, lai to aizliegtu, spēj palielināt pieejamo brīvību. Brīvajās zonās menedžments izsniedz tirdzniecības licences, nodrošina pakalpojumus un tajās strādājošajiem uzņēmumiem funkcionē kā vietējā valdība. Katras zonas menedž­ments patur ļoti specifisku investoru nomas līgumu, juridiskās struktūras, infrastruktūras un pārvaldes pilnvaras, tātad pastāv ievērojama kontrole. Bet uzņēmumi šajās zonās patiesībā ir daudz brīvāki, nekā tie būtu citur AAE.

Gudra vadības pieeja, kas izmanto kontroli, tajā pašā laikā atļaujot zināmu rīcības brīvību, palielinās vērtības pieaugumu, nepalēninot izaugsmi un nodrošinot iespēju mainīties un pielāgoties, kā vien nepieciešams.

 

Aktīvu palielināšana Dubaijā

Atvērta politika un lidosta

Vēl tikai pirms pāris desmitiem gadu Dubaijas lidosta bija vien parasts vietējais lidlauks, ne ar ko neatšķiroties no citām reģiona lidostām. 1969. gadā deviņas lidsabiedrības no Dubaijas piedāvāja divdesmit galamērķus. Kopš tā laika lidosta ir izmainījusies līdz nepazīšanai. 2006. gadā tā apkalpoja 28,79 miljonus pasažieru – par 16,17% vairāk nekā gadu iepriekš. Lid­ojumus no Dubaijas piedāvā vairāk nekā 113 lidsabiedrību, nodrošinot lidojumus uz 194 galamērķiem. Tagad Dubaijas lidosta ir visu Tuvo Austrumu gaisa satiksmes centrs un galvenā pieturvieta pasažieriem, kas ceļo no Eiropas uz Indijas subkontinentu, Tālajiem Austrumiem, Klusā okeāna dienvidiem, Austrāliju un Āziju, pat uz Dienvidāfriku, izmantojot to kā pieturvietu arī atpakaļceļā. Pēdējos gados lidosta bija apkalpojusi 30–80 miljonus pasažieru. Tagad ir iespējams bez pārsēšanās aizlidot no Dubaijas uz lielākajām ASV pilsētām, ieskaitot Ņujorku, Hjūstonu, Čikāgu un Losandželosu. Lidsabiedrība Emirates no Apvienotās Karalistes uz Dubaiju nodrošina lidojumus no vairākām lidostām nekā vietējā British Airways.

Atvērtā politika, ko sākotnēji ieviesa šeihs Rašīds, kad lid­osta tika pirmoreiz atvērta 1960. gadā, ir bijis galvenais iemesls, kas piesaistījis tik daudzu pasaules lidsabiedrību uzmanību. Jau piecdesmitajos gados, kad gaisa satiksmi izmantoja tikai daži privileģētie, šeiham Rašīdam bija ambīcijas padarīt Dubaiju par galveno gaisa satiksmes centru. Sākot šī plāna realizāciju, atvērtā politika nodrošināja, ka jebkura aviosabiedrība varēja veikt lidojumus uz Dubaiju bez starptautiskiem līgumiem vai divpusējiem nolīgumiem. Sākot attīstīt lidostu, šeihs Rašīds bija tik pārliecināts par tās perspektīvām, ka līdzās vienīgajam skrejceļam lika izbūvēt stāvvietu 500 automašīnu un nelielu termināli, parādot Dubaijai un visiem ieinteresētajiem, ka nākotnē gaidāmas lielas lietas.

Izvairoties no protekcionisma, kas ir kavējis gaisa satiksmes attīstību daudzās pasaules daļās, kopš 1980. gada Dubaija ir piedzīvojusi vairāk nekā četrkāršu apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu, un divpadsmit reižu palielinājies kravu pārvadājumu apjoms. Šāda izaugsme ir notikusi vienlaikus ar lidostas pieaugošo kapacitāti. Paplašināšana un uzlabojumi ir vajadzīgi nepārtraukti. Pēdējos gados ir pabeigta paplašināšanas programma ar vairāk nekā četru miljardu dolāru lielu budžetu, kas tika izstrādāta, lai palielinātu lidostas kapacitāti līdz 100 miljoniem pasažieru gadā. Speciāli lidsabiedrībai Emirates uzbūvēts jauns terminālis, kas nodots lietošanā 2008. gada nogalē. Turklāt programma nodrošina izeju milzīgajām Airbus A380 lidmašīnām un ļauj būtiski palielināt pārvadāto kravu apjomu.

Atvērtā politika izraisīja milzīgu aktīvu pieplūdumu lid­ostai. Jo vairāk lidmašīnu, jo vairāk kravu un pasažieru. Tas ir tik vienkārši. Kamēr atvērtajai politikai nav tiešas ekonomiskas ietekmes, tā darbojas kā akselerators gaisa kravu pārvadājumu, biznesa ceļojumu, tiešo lidojumu un tūrisma pieaugumam. Politika ir līdzīga Dubaijas brīvajai tirdzniecībai un vieglajai imigrācijas politikai. Arī te darbojas valdošās ģimenes bieži piesauktais moto: «Kas nāk par labu biznesam, nāk par labu arī Dubaijai.»

Civilās aviācijas departamenta mārketinga un korporatīvo komunikāciju vadītāja Anita Mehra Homajona lid­ostu sauc par «logu uz Dubaiju». Viņa apgalvo, ka pasažieru plūsma veicinājusi izaugsmi.

Bet ar to viss tikai sākās. tagad top jauns projekts, kā to nodēvējis pilsētas plānotājs Džons Kasarda, «aerotropole» – lidostas pilsēta. Kad tā tiks pabeigta, šajā Dubai World Central būs 750 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju un visas viņiem vajadzīgās iestādes, ieskaitot Four Seasons golfa laukumu. Teritorijā atradīsies arī Dubai Logistics City, kuras kapacitāte trīs reizes pārsniegs FedEx Memfisā, un tirdz­niecības centrs ar 130 tūkstošiem darbinieku. Kamēr šo attīstību ir viegli uztvert kā vienotu lidostas pilsētu, tikmēr Dubaiju mūsdienās varētu uzskatīt par šī modeļa plašāku versiju, kuras izaugsmi un tirdzniecību lielā mērā ir veicinājusi lidosta. Dubaijas lidostas paplašināšana liecina, ka atsauksmes un viesu atgriešanās gadu gaitā ir palielinājusi pieprasījumu.

Tāpat atvērtā politika ir veicinājusi inovācijas un konkurētspēju. Iespējams, ka lidsabiedrība Emirates bija pirmā, kas 1985. gadā, kad tā tika dibināta, piesauca netaisnību, un tika sagaidīts, ka tā konkurēs ar daudz lielākām aviokompānijām, kas jau piedāvāja lidojumus no Dubaijas. Patiesībā tā bija vēlme būt konkurētspējīgai un patstāvīgai, nepieciešamība mācīties un attīstīties, kas padarīja Emirates veiksmīgu. Un gandrīz katru gadu savā pastāvēšanas laikā lidsabiedrība ir bijusi ienesīga.

Kad Dubaijā sāka izmantot tāldarbības lidmašīnas, uzsvars tika likts uz plašu un kvalitatīvu pakalpojumu klāstu un iespēju izmantot beznodokļu iepirkšanos. Lai saskaņotu veidu, kā lidostas vadība, lidsabiedrības, muita, drošības dienests, beznodokļu tirdzniecības veikali, pā­rējie veikali un citas organizācijas un to darbinieki attiecas pret klientiem, tika ieviesta Dubaijas lidostas uzraudzības programma. Šeihs Ahmeds paskaidro:

«Tu vari strādāt citā nodaļā vai cita priekšnieka pakļautībā, bet tev ir jātic, ka tā ir tava lidosta, un jāaizmirst, kurš ir tavs priekšnieks. Aizmirsti to visu, bet atceries, ka mēs visi esam viens veselums.» 

Apmācības programma, kas izveidota uz šīs iniciatīvas pamata, ir paredzēta, lai visiem lidostas darbiniekiem ieaudzinātu pārliecību un profesionālismu; pasažieri to noteikti pamanītu. Lidosta un tās beznodokļu tirdzniecības vietas ir saņēmušas vairākus valdības apbalvojumus. Amatpersonas tic, ka tas palīdz vairot veikalnieku pārliecību:

«Tu lidostās redzi apbalvojumus par izcilu apkalpošanu, un tu tiem uzticēsies, tāpat kā uzticēsies tam, ka pērc labas preces, un tam, ka saņemsi labu apkalpošanu arī pēc pirkuma veikšanas.»

Uzturot atvērto politiku Dubaijas starptautiskajā lid­ostā, valdība nolēma paļauties uzticībai, nevis noteikumiem, padarot lidostu par dinamisku transporta centru. Skaidro šeihs Ahmeds:

«Mēs esam sapratuši – jo elastīgāk tu attiecies pret lidsabiedrībām, jo vairāk tās vēlēsies strādāt un nodrošināt lidojumus uz citiem galamērķiem. Un, ja tās vēlēsies kļūt par lidostas lietotāju un pārvadājumu skaits pieaugs, tad arī citi vēlēsies pievienoties, jo tiek nodrošināti konkurētspējīgi apstākļi. Lidsabiedrības jutīsies pārliecinātākas, pievienojoties noslogotai, nevis tukšai lidostai.»

Pārliecība, kas turpina piesaistīt Dubaijai gaisa satiksmi, ir kapitāla pieauguma pamatā. Runājot par Dubaijas lidostas neseno paplašināšanu – daudzi būtu nogaidījuši līdz jaunās starptautiskās lidostas būvniecības beigām. bet tā nedarīja Dubaija, lai būtu informēta un spētu apmierināt negaidītu pieprasījumu. Tā vietā Dubaija virzījās tālāk – pie tā, kas tika raksturots kā pagaidu risinājums vienas no pasaulē lielākās lidostas celtniecībā: esošās lidostas paplašināšana. Tagad tā ir lidosta, kuras kapacitāte ir 100 miljoni pasažieru gadā.

Ja Dubaija nebūtu sākusi lidostas paplašināšanu un celt­niecību jau pirms pieprasījuma pieauguma, esošā lidosta nespētu uzņemt tik lielu pasažieru skaitu, un, vēl jo svarīgāk, tai būtu jāgaida gadiem ilgi, līdz tiks uzbūvēta jauna lid­osta, kas spētu uzņemt 150 miljonus pasažieru. Tas būtu palēninājis vērtības pieauguma posmu, kas Dubaijas valdībai būtu pilnīgi nepieņemami. Valdība vēlas, lai aktīvu vērtības pieauguma ātrums un dinamika tiktu saglabāta, paredzot visu, kas varētu to palēnināt, un reaģējot uz to jau iepriekš.

 

Tūrisms un viesnīcas

Tūrisms Dubaijā ir bijis galvenais viesnīcu nozares dzinējspēks jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tūristu skaita pieaugums ir saistīts ar lidsabiedrības Emirates izaugsmi un lidostas pieaugošo kapacitāti. Katrs no šiem aktīviem attīstās savā stratēģiskajā virzienā, tomēr saglabājot vienādu dinamiku un iedvesmojoties no citu izaugsmes.

Viesnīcu skaits no septiņdesmit 1990. gadā ir palielinājies līdz 272 viesnīcām 2002. gadā un vairāk nekā 300 – 2008. gadā, un vēl dučiem tiek tikai plānotas vai jau tiek būvētas. Laika posmā no 1990. līdz 2001. gadam viesu skaits, kuri Dubaijā ieradās biznesa vai izklaides nolūkos, pieaudzis no 1,7 līdz trim miljoniem, un vidējā noslodze bija 57,2% (deviņdesmito gadu sākumā tā bija zemāka Līča kara dēļ). Līdz 2004. gadam Dubaiju jau bija apmeklējuši apmēram pieci miljoni tūristu, un noslodze sasniedza 81%. Bet 2010. gadā Dubaiju apmeklēja vairāk nekā 15 miljoni tūristu gadā.

Kāds pazīstams viesnīcas īpašnieks apraksta valdības un uzņēmēju savstarpējo vienošanos. Valdība iedrošina investorus celt jaunas viesnīcas, pat ja šķiet, ka viesnīcas jau atrodas uz katra stūra, solot, ka tūristi, kas arvien lielākā skaitā ierodas Dubaijā, spēs tās piepildīt. Lai turētu savu solījumu, valdība garantē, ka tūrisms Dubaijā ir pienācīgi novērtēts, kā arī to, ka lidsabiedrības un lidosta spēj apkalpot arvien pieaugošo tūristu skaitu. Un šie daudzie tūristi, kas ierodas Dubaijā,  stāsta par to citiem, tādējādi palielinot iespējamo tūristu skaitu. Vadošais uzņēmējs skaidro, kā valdība veic investīcijas, lai uzlabotu Dubaijas tēlu:

«Viņi nedomā tikai gadu vai divus uz priekšu. Kad tika celta viesnīca Burj Al Arab, viņi nedomāja, ka ieguldīto naudu atgūs jau pēc diviem gadiem. Viņi domāja par to, cik daudz par Burj Al Arab runās visā pasaulē un cik daudz cilvēku brauks to apskatīt uz Dubaiju.»

Un patiešām, īpašumi Džumeirā bieži vien ir kas vairāk par viesnīcām. Burj Al Arab un Madinat Jumeirah kūrorts ir nozīmīgi objekti, kas potenciālajiem konkurentiem rada izaicinājumu. Burj Al Arab bija pirmā nozīmīgā Dubaijas celtne, kas pacēlās virs piekrastes, atgādinot buru kuģi. Jaunākais kūrortā Madinat Jumeirah ir luksusa viesnīcu un spa komplekss, kura celtniecībā izmantoti mūsdienīgi risinājumi, tomēr saglabājot tradicionālās arābu arhitektūras iezīmes. Kompleksā iekļaujas 40 ha brīvdabas ainavu ar 3,7 km gariem ūdensceļiem un kilometru garu privāto pludmali, kas stiepjas no Burj Al Arab līdz Džumeiras Beach Hotel. Kompleksā ir liela daudzfunkcionāla zāle ar 4550 sēdvietu, teātris un citas telpas atpūtai un konferencēm, kā arī savs tradicionālais arābu tirgus laukums.

Lai palielinātu kapitālu, svarīga loma ir arī pasākumiem un konferencēm. Dubaijas gaisa šovs un citi grandiozi pasākumi, tāpat kā starptautiskās konferences palīdz piepildīt viesnīcas un nodrošina ieguldījumu vietējā ekonomikā. Tirdzniecības izstādes ir veicinājušas dzīvokļu kompleksu, viesnīcu un jaunā Dubaijas Starp­tautiskā sanāksmju centra attīstību.

Izmaiņas vērojamas arī ārpus Dubaijas robežām. Ar naftas rezervēm bagātā AAE galvaspilsēta Abū Dabī jo­projām ir konservatīva, bet ļoti ātri mainās, un daži cilvēki uzskata, ka tas notiek Dubaijas pozitīvo pārmaiņu ietekmē. Katara cenšas atdarināt Dubaijas panākumus, attīstot iepirkšanās centrus, viesnīcas, lidsabiedrību un jaunu lidostas kompleksu, organizējot festivālus un pasākumus tūristu pievilināšanai, atbalstot sporta pasākumus un plānojot savu finanšu centru.

Vēl gan ir par agru, lai izprastu katras valsts reģionālo stratēģiju. Tomēr ir skaidrs, ka Dubaijas ietekme ir jūtama arī ārpus tās robežām. Dažas valstis varētu atdarināt Dubaijas modeli, kamēr citas meklē veidus, kā atšķirties un pierādīt sevi citā jomā, bet gandrīz nevienam tas nepaslīd garām nepamanīts. Daudzi izjūt Dubaijas iedvesmojošo attīstību, tāpēc rodas jautājums, kā labāk izmantot šī reģiona sniegtās iespējas.

 

Uz zināšanām balstītas brīvās zonas

Detalizētākai Dubai Internet City (DIC) un Dubai Media City (DMC) apskatei vajadzētu sniegt nelielu ieskatu, kā šis koncepts ietekmē visu pārējo. Šie centri atrodas tajā pašā brīvajā zonā, kas pazīstama kā Dubaijas tehnoloģiju, elektroniskās tirdz­niecības un mediju brīvā zona (TECOM). DIC un DMC ir augstu novērtēti aktīvi, kas tika izveidoti saskaņā ar valdības stratēģiju dažādot piedāvājuma portfeli un kļūt par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Tie kalpo arī kā labs piemērs, ka aktīvu vērtības pieaugums ir uzskatāms par zonas uzņēmumu sadarbības rezultātu.

Šie abi centri ir Dubaijai raksturīgi liela mēroga projekti. Ideju aizsāka šeihs Muhameds, kurš ieinteresējās par Dubaiju tā sauktās jaunās ekonomikas laikā deviņdesmito gadu beigās, kad dot-com burbulis blīda arvien lielāks. Viņa valdības veiktā izpēte atklāja, ka divas attīstībai vispievilcīgākās nozares ir informācijas tehnoloģijas un mediji. Tolaik (un arī tagad) Tuvie Austrumi pārstāvēja vienu no ātrāk augošajiem IT tirgiem, tādēļ arī izvēle bija pašsaprotama. Mediju pievilcība ir palikusi daudz parādā vārda brīvībai Dubaijā, kas nav raksturīgi citām reģiona valstīm.

Jebel Ali brīvā zona ir pierādījusi, ka Dubaija ir pievilcīga vieta starptautiskiem uzņēmumiem. Lai noteiktu, kas tieši reģionam piesaistītu tehnoloģiju un mediju kompānijas, valdības pārstāvji aptaujāja ļoti daudz uzņēmumu. Rezultāti nepārsteidza – kā svarīgākie iemesli tika minēti īpašumtiesību un finanšu vadības brīvība, darbinieku algošana ārzemēs bez ierobežojumiem un sakārtota tehniskā un sakaru infrastruktūra.

Kad pētījumi bija pabeigti, šeihs Muhameds rezervēja zonu 35 km attālumā no pilsētas un noteica viena gada ilgu termiņu DIC pirmā posma pabeigšanai, ieskaitot īrnieku atrašanu, šo pienākumu uzticot vienam no saviem izcilākajiem darbiniekiem Muhamedam al Gergāvi. Daudziem par pārsteigumu, Dubai Internet City tika atklāta plānotajā laikā, patiesībā pat dienu ātrāk – 2000. gada oktobrī. Tur jau bija iekārtojušies 85 uzņēmumi, bet daudzi atradās garajā gaidītāju sarakstā. Dubai Media City atklāja trīs mēne­šus vēlāk. DIC teritorijā darbojās vairāk nekā 1000 uzņēmumu, bet DMC strādāja vairāk nekā 1200 uzņēmumu.

Teritorijā, kurā apvienoti divi šādi centri, uzņēmumiem ir liels ārvalstu īpašnieku īpatsvars. Tajos nav kapitāla repatriācijas un valūtas ierobežojumu, bet tiek nodrošināts 50 gadu ilgs beznodokļu statuss un brīvība algot darbiniekus pēc savas izvēles. Tur pastāv arī stingri intelektuālā īpašuma un tā sauktie kibernosacījumi. Īsāk sakot, tāpat kā DIFC, tur darbojas nosacījumi un unikāli likumi, kad vien tie ir nepieciešami, šajā gadījumā – lai aizsargātu intelektuālo īpašumu, bet citādi uzņēmumiem ir ļauta salīdzinoši brīva rīcība. Tieši tāpēc daudzi uzņēmumi ir piekrituši iesaistīties šajā zonā. Ārpus tās tie būtu pakļauti AAE likumiem, kas paredz, ka jebkuram ārzemju uzņēmumam ir jāpiesaista vietējais partneris, kuram piederētu vismaz 51% uzņēmuma. Salīdzinājumā ar piedāvājumu zonā tas nebūt nešķiet pievilcīgi.

No apmeklētāju skatpunkta, atšķirība starp DIC un DMC nemaz nav tik pamanāma. Visredzamākais pierādījums tam, ka atrodaties tehnoloģiju centrā, ir milzīgais @ simbols uz katras ēkas un visām norādēm. Uz daudzām ēkām redzami tādu lielu uzņēmumu nosaukumi kā IBM, Cisco, Reuters un CNN, lai skaidri parādītu, kas kuram pieder. Bet ir arī tādi uzņēmumi, kas nav tik pamanāmi, piemēram, MasterCard un citas finanšu pakalpojumu kompānijas.

Infrastruktūras nodrošināšana ir vieglākā daļa. Radīt uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi ir daudz sarežģītāk, tāpēc arī daudz tādu Silīcija ieleju visā pasaulē ir cietušas neveiksmi, bieži vien nekļūstot ne par ko vairāk kā tikai biroju kompleksiem. Un šeit savu darbu sāk aktīvu vērtības palielināšana, ko lielā mērā nodrošina korporatīvā konsjerža pakalpojumi, kurus piedāvā DIC un DMC vadība.

Daļa šo pakalpojumu koncentrējas uz administratīvo pienākumu atvieglošanu uzņēmumiem, piemēram, apvieno­šanās, nekustamā īpašuma pārvaldīšana, vīzu un licenču izsniegšana, telekomunikācijas, datu un satelīta saziņa. Abu centru vadība darīs visu, lai saviem partneriem (tā tiek saukti uzņēmumi, kas īrē telpas) ļautu pievērsties tikai darījumiem.

Lai radītu sinerģiju iekšienē un piesaistītu uzņēmumus no ārpuses, DIC sagrupē uzņēmumus pēc nozarēm un tad aicina lielākos attiecīgā sektora pircējus uz semināriem, kuros tiek dibināti jauni kontakti un pētītas jaunas sadarbības iespējas. Arī uzņēmumu pārstāvjus norīko apmeklēt nepieciešamās tirdzniecības izstādes daudzsološās atrašanās vietās. Šiem uzņēmumiem piedāvātie pakalpojumi uzlabo to pārliecību, pateicoties sadarbībai ar šiem centriem un to vadības atbalstam. Atbalsts iedrošina uzņēmumus pievērsties tādiem mārketinga pasākumiem kā tirdzniecības izstāžu apmeklēšana; citos apstākļos tie nemaz šajās izstādēs nepiedalītos. Šie uzņēmumi kā daļa no DIC kopienas ir labāk pazīstami. Tas izpaužas ne tikai lielākā popularitātē vai mārketinga aktivitātēs – tīkla efekts vairo to, ko uzņēmumi var piedāvāt sabiedrībai.

Tejari.com izpilddirektore Šeiha Lubna priecājas par sava uzņēmuma daudzajām priekšrocībām, darbojoties DIC. Lubnas darbinieki izbauda darbu drošā birojā ar labu infrastruktūru un skaistu ainavu aiz logiem – tāpat kā visi citi, kas strādā DIC un DMC.

Lūk, ko saka galvenā Microsoft reģionālā biroja vadītājs DIC, tagad TECOM izpilddirektors Abdulatifs al Mulla: 

«Visa DIC koncepts ir šāds – ja tev kaut kas ir nepieciešams, tu zini, kur to meklēt. Tehnoloģiju centrs ir kā pieturas punkts, kur ikviens, kas meklē kaut ko saistībā ar IT, zina, kurp doties. Ja es meklēju partnerus, man nav nevienam jāsūta e-pasti vai jāmēģina vienoties. Es vienkārši norunāju tikšanos, un mēs izdarām visu klātienē. Tāpēc arī nelielais attālums mums ļoti palīdz un palielina komunikācijas plūsmu.»

Kā viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas pieteicās DIC un kas veic salīdzinoši lielu darbības apjomu, Microsoft aktīvi strādā, lai atrastu piegādātājus un partnerus. Abdulatifs al Mulla lielu un mazu uzņēmumu ieguvumus centrā apraksta kā abpusēji izdevīgus – lieliem uzņēmumiem ir vajadzīgi mazākie, savukārt mazajiem uzņēmumiem vajadzīgi tādi milži kā Microsoft. Viņš min arī to, ka Microsoft ir ļoti grūti atrast labus darbiniekus, bet tā nav tikai reģionāla problēma – tā ir aktuāla visā uzņēmumā. Tāpat kā vairums uzņēmumu, kas darbojas DIC, arī Microsoft savus darbiniekus visā pasaulē atrod caur aģentūrām un mājaslapām, tādējādi pievienojoties ļoti raibajai brīvās zonas populācijai. Ņemot vērā, ka vairums uzņēmumu un to darbinieku nav vietējie, grupas dažādība rada pati savu sinerģiju, jo cilvēki ar atšķirīgu izpratni sanāk kopā, lai cits ar citu sacenstos un sadarbotos. Viņi ir atvērti pasaules mēroga uzņēmumiem un to darbiniekiem.

Abu centru koplietošanas zonā ir skaidrs, ka attīstība nozīmē kaut ko vairāk par biroja ēku kompleksu. Līdzīgi kā The Emirates Tower viesnīcas vestibilā, arī te nepārtraukti steidzas un čalo biznesa cilvēki, kuriem ir norunāta tikšanās vai viņi to vēl gaida. Galvenā DIC zona ir dzīvīga, pilna ar apmeklētājiem, kuri, sēžot ērtos klubkrēslos pie espreso bāra ar skatu uz mākslīgi veidotu ezeru, sarunājas, caur stikla sienu, vērojot, kā vadības pārstāvji aktīvi darbojas atvērtā tipa birojā. Vērtības palielināšana šajā zonā izpaužas vairākos veidos – ātra biroju telpu aizņemšana un iestāšanās garajā gaidītāju rindā dzīvojamo, izklaižu un mazumtirdzniecības ēku pieprasījums zonā. Šis efekts ir pietuvinājis Dubaiju mērķim – kļūt par ekonomiku, kas balstās uz zināšanām. Kad šī ideja DIC tika pirmoreiz apsvērta, šeihs Muhameds to salīdzināja ar Krīkas biznesa vidi, bet nu jau tā ir kļuvusi daudz nozīmīgāka. Pateicoties abu centru vadības iniciatīvai, visi uzņēmumi ir kļuvuši par plaukstoša biznesa tīkla daļu un paplašinājuši savu mārketinga darbību tālu aiz AAE robežām. Abdulhamids Huma DIC un DMC pakalpojumus un vērtības efektu rezumē šādi:

«Taisnību sakot, šādu pieprasījumu mēs nemaz negaidījām. Iespējams, tas ir tādēļ, ka paši vērsāmies pie uzņēmumiem. Mēs nezinājām, ko piedāvāt, tāpēc organizējām seminārus, lai noskaidrotu, kas uzņēmumiem ir vajadzīgs. Kā pirmo tie vēlējās attīstītu infrastruktūru. Un dažu iemes­lu dēļ kā otro – Starbucks, kam sekoja atteikšanās no biro­krātijas sloga un uzņēmējdarbība bez šķēršļiem. Vie­nas pieturas aģentūra – šeit viss tiek darīts jūsu labā. Es to saucu par pilnu pakalpojumu kompleksu.»

Un pamata līmenī tāds pats pilns pakalpojumu komplekss tiek sniegts katrā brīvajā zonā, kas sekoja DIC un DMC pēdās. Visi piedāvā tādus pašus brīvās zonas ieguvumus (korporatīvo un privāto nodokļu brīva darbība, 100% ārzemju īpašumtiesības, 100% fondu repatriācija u. c.), un katrs savus korporatīvā konsjerža pakalpojumus, lai palīdzētu uzņēmumiem iziet sagatavošanās procesu.

Turklāt brīvo zonu paplašināšanās piedāvā daudz vairāk iespēju uzņēmumu sadarbībai un sinerģijai šajās zonās. Piemēram, tradicionālie izdevēji, kas sākotnēji darbojās DMC, varētu iegūt priekšrocības, pārceļoties uz Dubai International Media Production Zone. Dubaijas brīvās zonas ātri atrod vietu jebkādam virtuālajam biznesam – vai tā būtu apģērbu tirdzniecība, mikroprocesori, akadēmiskās zināšanas, kuģu būve vai lidmašīnu projektēšana. Un līdz ar iekļūšanu Dubaijas Business Bay un citām iespējām citās brīvajās zonās aktuāls kļūst jautājums – kurš gan izvēlētos darboties ārpus brīvās zonas?

 

Secinājumi

Līdzīgi kā ar aizsprostoto strautu, arī iepriekšminētie Dubaijas aktīvu vērtības palielināšanas posmi veicina lielākas vērtības rašanos, kas tiktu atbrīvota vēlāk. Ātra atvērtās politikas pieņemšana Dubaijas starptautiskajā lidostā ļāva visas pasaules lidsabiedrībām veikt reisus uz Dubaiju; tas bija lidostas izaugsmes pamatā. Pilsētas viesu skaita pieaugums ir veicinājis neskaitāmu viesnīcu būvēšanu. Un pakalpojumu pakete, ko nodrošina Dubaijas tehnoloģiju, elektroniskās tirdzniecības un mediju brīvā zona, ir izraisījusi necerēti lielu nekustamā īpašuma pieprasījuma pieaugumu Dubai Internet City un Dubai Media City, radot nepieciešamību izveidot virkni brīvo zonu un pievēršot papildu uzmanību nozarei.

Katrā no šiem gadījumiem inovācijas un konkurenci veicināja mijiedarbība starp uzņēmumiem un cilvēkiem visā pasaulē. Izaugsmi ir veicinājusi uzticēšanās nostiprināšana starp klientiem un pakalpojumu sniedzējiem. Kontrole un nosacījumi tika ieviesti, lai sekmētu tālāku vērtības pieaugumu, nevis tā aizkavēšanu.

Šo fenomenu ir aprakstījis Anvars Gargašs:

«Tu nevari braukt ar ceturto ātrumu, ja vispirms neesi pārslēdzis pirmo, otro un trešo. Tā Dubaija nemitīgi attīstās. Citiem reģioniem, kas cenšas ar to sacensties, ir jāattīsta infrastruktūra un jāuzlabo dzīves kvalitāte. Lai to izdarītu, ļoti svarīgs iziet pārņemšanas procesu.»


Dubaijas idejas Latvijai no Guntara Kokoreviča – padomes loceklis, Junior Achievement Latvija  


 Ir sens teiciens, ka nevajag izgudrot velosipēdu no jauna, bet mēs joprojām domājam, kā izgudrot jaunu Skype vai Nokia, kamēr tie vairs nav aktuāli. Tā ir ērti, jo nevar teikt, ka neko nedarām. Tajā pašā laikā mēs ignorējam jau funkcionējošas lietas un ekonomikas modeļus, kuriem pamatā ir ambīcijas, līderība, mērķtiecība, risks.

Dubaija no Latvijas principā atšķiras tikai nedaudz – tur ir siltāks klimats, nedaudz vairāk iedzīvotāju un nedaudz vairāk naftas :). Bet tur ir arī kas tāds, kā mums nav gandrīz nemaz – spēcīgi līderi, kuriem raksturīga spēja radīt vīziju, pārliecināt tautu, uzņemties risku, mērķtiecīgi realizēt ieplānoto un saglabāt savas tautas, iebraucēju un investoru uzticību jau vairākus gadu desmitus.

Dubaijas valdošās ģimenes moto: «Kas nāk par labu biznesam, nāk par labu arī Dubaijai.» Tas rada paļāvību, ka, atnākot uz šo tirgu, tu nonāc vidē, kur visiem ir vienādas iespē­jas, valda atvērtība un pavisam minimāla birokrātija.

Dubaija ir precīzi definējusi savu vietu pasaules kartē: tirdzniecība, lidosta, brīvās ekonomiskās zonas, finanšu centrs un tūrisms. Nav vairs aiz kalniem Rail Baltic, kas fundamentāli izmainīs Baltijas jūras reģiona loģistikas karti, bet vai mēs jau esam nodefinējuši savu vietu tajā?

Ir normāli, ka ambīcijas kaut ko maksā un dažkārt arī rada kādu kļūdu. Mēs varam gadiem ilgi ņemties ar kāda politiķa ambīciju rezultātā radīto zaudējumu aprēķināšanu, veidojot Rīgu par Baltijas centrālo aviomezglu, bet aizmirstam saskaitīt, cik daudz naudas šīs ambīcijas ir ienesušas un cik darba vietu radījušas, galu galā pat nepieminot, ka šī varbūt ir vienīgā joma, kur esam labāki par saviem kaimiņiem un par ko mūs joprojām apskauž.

Būtu labi, ja mēs iemācītos mācīties, darītu to ātri un nekautrētos integrēt veiksminieku veiksmes stāstus savā ekonomikā.

2109 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz