Komunālais bizness: vai kopdarbam ir nākotne

Spēcīgākās idejas atbalsta

Arvien izplatītāka tendence pasaulē ir kopdarba telpas. Tās izvēlas gan jaunie uzņēmēji, gan radošo profesiju pārstāvji.
Arvien izplatītāka tendence pasaulē ir kopdarba telpas. Tās izvēlas gan jaunie uzņēmēji, gan radošo profesiju pārstāvji.

Kāpēc kopdarba telpas kļūst par tīkliem.

Forbes ASV 2013. gadā publicēja skaitli – saskaņā ar Telework Research Network datiem katrs piektais amerikānis strādā no mājām. Pēc Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūta datiem, 2015. gadā šis skaitlis pieauga līdz 45 procentiem. Tiesa, abos gadījumos ir runa par cilvēkiem, kas strādā no mājām vairākas reizes nedēļā. Lai kā arī būtu, tendence ir acīm redzama – šie rādītāji pieaug kosmiskā ātrumā, un ne tikai ASV, bet arī globāli.

Ir ļoti iespējams, ka tuvākajā nākotnē kopdarbs kļūs par galveno darba laika organizācijas formu. Iedomājieties – jums būs iespēja izvēlēties patīkamu kopīgu biroju netālu no mājām vai blakus bērnu skolai, kur varēsiet ar prieku socializēties, nekļūstot par ofisa planktonu, kas pie kafijas automāta savāc jaunākās tenkas. Kopdarba telpu vidējā cena var kļūt par izšķirošu faktoru dzīvesvietas rajona, pilsētas vai pat valsts izvēlē – līdzīgi kā tagad dzīvokļu īres tirgus un nodokļi.

Tiesa, iesaistīt kopdarbā publiku, uz kuras rēķina galvenokārt notiek attālināti strādājošo armijas pieaugums, pagaidām nav tik vienkārši. Runa ir par tiem, kurus darba devējs telpu ekonomijas nolūkos ar rīkojumu no augšas ir atlaidis vai aizsūtījis mājās. Paradoksāli, bet liela daļa šo darbinieku nedod priekšroku darbam no mājām. Iemesli drīzāk ir psiholoģiski, nevis ekonomiski – tie ir noteikta tipa cilvēki, kas pieraduši pie disciplīnas un darbu publiskā vidē uzskata par nevajadzīgu brīvdomību. Turklāt kopdarbs maksā naudu, bet algoti darbinieki nav pieraduši ieguldīt personīgos līdzekļus darba aprīkojumā.

Brīvlīguma darbinieki radošās profesijās – žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti, dizaineri, sociālo mediju speciālisti, blogeri – parasti par kopdarba telpām izvēlas kafejnīcas, kur ir laba kafija un ātrs bezvadu internets (tāpēc daudzi no viņiem kļuvuši arī par kafijas ekspertiem). Tas vairāk atbilst viņu pasaules uzskatam, turklāt ir daudz lētāk.

Tomēr pieprasījums pēc kopdarba telpām vienalga aug – kopš 2006. gada tādu darba vietu skaits ik gadu dubultojas. Galvenokārt iemesls ir jauni uzņēmumi – attīstītajās valstīs tieši tie nodrošina lielāko darba vietu skaita pieaugumu. Parasti neliela komanda kopdarba telpā iegādājas uzreiz vairākas vietas un pēc tam atbilstoši darbinieku skaitam piepērk klāt. Daudzi kopdarba uzņēmumi dod garantijas šīm komandām, ka tām tiks rezervētas vietas, lai darbinieki varētu strādāt vienkopus.

Katru mēnesi rodas jauni konkurenti. Arī lielās nekustamā īpašuma korporācijas un īpašumu attīstītāji jau sen sajutuši, ka kopdarba telpām ir nākotne un potenciāls gūt peļņu. Neatkarīgajiem koptelpu uzņēmumiem, lai gan tiem piemīt uzņēmēja gars, cīnīties ar šīm korporācijām būs grūti.

Kopdarbs ir augsta riska uzņēmējdarbība. Īpašumā telpas ir tikai retos gadījumos, tātad, beidzoties īres līgumam, īpašnieks var paaugstināt cenu. Tā notiek, piemēram, ASV, kur kopdarba telpu tirgus jau ir gana uzsilis. Turklāt šis bizness prasa nemitīgu uzraudzību – nedod dievs, ka samazināsies interneta ātrums, pietrūks bezmaksas kafijas vai sāks čīkstēt lēto krēslu kājas.

Eksistē modeļi, kas dod iespēju kopdarbam atvēlētās telpas izmantot dažādiem nolūkiem, lai tās nestāvētu tukšas. Piemēram, vakaros, kad aktīvākais izmantošanas laiks beidzies, tur var lasīt lekcijas. Savukārt vienas no populārākajām Sanfrancisko kopdarba telpām Covo Coworking aktīvi reklamējas kā kafejnīca līdz desmitiem rītā un kā bārs pēc septiņiem vakarā.

Tomēr viens no drošākajiem variantiem, kā samazināt risku šajā industrijā, ir mērogošana – tīkla izveide. Tas ir veids, kā palielināt ienā­kumus (kopdarba telpas atmaksājas apmēram gada laikā), un iespēja aizņemt pēc iespējas lielāku augošā tirgus daļu jau agrīnā stadijā. Lielākā daļa šā biznesa aizsācēju septiņu līdz astoņu gadu laikā kopš kopdarba uzplaukuma sākuma jau izauguši par tīklu. Daži no tiem būtībā kļuvuši par jaunām korporācijām un ieguvuši arī korporatīvos klientus. Piemēram, Dell ir viens no pasaulē galvenajiem kopdarba tīkla WeWork klientiem, savukārt Silicon Valley Bank darbinieki bieži izmanto Galvianize kopdarba telpas Sanfrancisko.

Lūk, tāpēc drīz vien var notikt tā, ka mums katram makā būs kāda kopdarba tīkla biedra karte – ja vien tā jau tur neatrodas.

 

POPULĀRĀKIE KOPDARBA TĪKLI

WeWork

Pasaulē lielākais kopdarba tīkls, ko dibinājis izraēliešu-amerikāņu uzņēmējs Ādams Ņūmans, kurš uzauga kibucā Bēršebā. Pēc viņa teiktā, tieši tas ļāvis saprast, ka iespēja komunicēt un apmainīties ar idejām ir kopdarba jaudīgākā papildu priekšrocība. Tagad WeWork ir 167 punkti 43 pilsētās un 15 valstīs. Un tas viss tikai septiņu gadu laikā – pirmās kopdarba telpas tika atvērtas Bruklinā 2010. gadā.

Hipsteri iecienījuši Ņūmana telpas, pateicoties to dizainam, kopīgiem pasākumiem un bezmaksas alum, savukārt darījumu cilvēkiem patīk elastīgā tarifu sistēma un iespējas ne tikai noīrēt ofisu, tostarp atsevišķā telpā, bet arī, piemēram, saņemt grāmatvedības un citus pakalpojumus.

Pagājušajā gadā WeWork uzsāka jaunu virzienu – kopīga dzīvošana (co-living). WeLive ir kaut kas starp dzīvokļu viesnīcu un kopmītni. Attīstot šo virzienu, Ņūmans ar komandu plāno īrēt ēkas, kurās visus dzīvokļus izīrē uz vairākām dienām vai mēnešiem. Iemītnieki var izmantot tādus papildu pakalpojumus kā veļas mazgātava un apkopēji, turklāt īrniekiem tiek organizēti kopīgi izklaides pasākumi, teiksim, veļas mazgātava vakarā var pārvērsties par bāru.

The Hive
(Honkonga, Taizeme, Singapūra)

Āzijas kopdarba tīkls, kuram pašlaik ir septiņi punkti – pieci Honkongā un divi ārpus tās. Tīkla dibinātājs anglis Konstants Teders ir nolēmis biznesu paplašināt – plānā ir Džakarta, Hošimina, Taipeja un, iespējams, Šanhaja.

Viena no Honkongas kopdarba telpām – The Hive Studios – darbojas kā fotostudija ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Cita – Maker Hive – ir paredzēta dizaineriem un amatniekiem. Tajā uzstādītas 3D drukas iekārtas, gravēšanas, lodēšanas darbagaldi un citas noderīgas lietas.

Urban Station
(Dienvidamerika un Ēģipte)

Dienvidamerikas kopdarba tīkls ar 19 punktiem piecās valstīs, tostarp Ēģiptē. Tīkls radās apmēram tajā pašā laikā, kad pārējie – 2009. gadā, uzreiz pēc globālās krīzes. Pirmās kopdarba telpas tika atvērtas Buenosairesā, kur, pēc Global Entrepreneurship Monitor pētījuma, 12 % iedzīvotāju ir iesaistīti tādā vai citādā uzņēmējdarbībā.

Urban Station trumpis – spilgts dizains, turklāt telpas atrodas blīvi apdzīvotos un samērā dārgos pilsētas rajonos, kas piesaista brīvlīguma darbiniekus un biznesa tūristus. Piemēram, Mehiko kopdarba telpas atrodas Polanko – dārgu viesnīcu un veikalu rajonā. Dibinātāju komanda (četri argentīnieši ar pieredzi uzņēmējdarbībā) plāno paplašināties ASV un Kanādā.

 


Eksperta viedoklis – Giovanni dalla Zonca – AS Baltic RE Group izpilddirektors un līdzdibinātājs


IMG_3048-(2)

Neapšaubāmi, kopdarba telpas ir viena no nekustamā īpašuma tirgus daļām, kas drīzumā kļūs vēl populārāka. Un no investoru viedokļa mums ir jāņem vērā, ka šīm investīcijām ir arvien spēcīgāka uzvedības un sociālā ieraduma ietekme.

Patlaban šis tirgus sastāv no diviem atšķirīgiem segmentiem. Viens no tiem attiecas uz efektīvāku, elastīgāku izmaksu struktūru un ir vērsts uz klientu, kam kopdarba telpas nav stratēģiska ilgtermiņa izvēle, bet pagaidu prasība. Tie ir mazie uzņēmumi vai filiāles, kas sākumā neplāno investīcijas īstam birojam un uz laiku apmetas lietošanai gatavās telpās. Šajā segmentā es nākotnē neredzu nekādu īpašu izaugsmi, turklāt šādus uzņēmumus jau labi nodrošina daudzas pašreizējās struktūras. Citāds un daudz interesantāks šķiet segments, kam uzturēšanās kopdarba telpā ir stratēģiska izvēle, saistīta ar jaunu pieeju darbam un idejām. Turklāt tā ir daļa no neatgriezeniskas tendences – jaunajai paaudzei pielietojums ir vērtīgāks par īpašumu, tai vairs nevajag biroju ar slēgtām durvīm, milzīgu galdu un ādas krēslu. Šim tirgum, kas ietver ilgtermiņa sociālās un uzvedības tendences, es ļoti ticu.

Kopdarba telpas jau ir un arvien vairāk tiks pielāgotas strauji mainīgās kopienas vajadzībām, lai visu nepieciešamo varētu nekavējoties baudīt gan biznesa, gan izklaides ziņā – ne tikai kopīgi darbotos, bet arvien vairāk kopīgi dzīvotu, kopīgi domātu, kopīgi pārvietotos. Būs nepieciešamas kafijas telpas kopā ar galda tenisu, lielas atvērta tipa telpas, ko var pārveidot konferenču vai produktu prezentācijas vajadzībām utt. Tieši dizains, kopīgas aktivitātes un bezmaksas alus… Tur ir jābūt ne tikai ideju radītājiem, bet arī pirmajiem to lietotājiem. Mūsdienu kopdarba telpās būtu jāuzņem arī biznesa eņģeļi un uzņēmēji, kuri ir gatavi atbalstīt jaunās idejas, kas tur radītas.

Man nav šaubu, ka tā jau šobrīd ir būtiska nekustamā īpašuma tirgus nākotnes daļa, kurā noteikti ir vērts ieguldīt, tomēr gribu uzsvērt, ka visas pilsētas nav Losandželosa, Londona vai Honkonga. Lielajās pilsētās radušos modeļu pielāgošanās spējas mazākām pilsētām ir aspekts, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu.

1160 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz