Krīzes iedvesmots / Sierštelle

Spēcīgākās idejas atbalsta

,
Redaktore
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes

Restorānam un konditorejai 2009. gadā piedzīvojot 30% kritumu, Māris Legzdiņš, meklējot veidu, kā noslogot jaunuzbūvētās ražošanas telpas, uzsāka siera ražošanu. Viņš jau apgroza pusmiljonu eiro, un sperti arī pirmie soļi eksporta tirgos.

Palielinoties cilvēku interesei par veselīgu dzīvesveidu, izvēlēties dabiskus vietējos produktus ir augoša tendence. Ne velti pēdējo desmit gadu laikā organiskās pārtikas tirgus Eiropā ir dubultojies, sasniedzot 23 miljardus eiro. Arī Latvijā pēdējos gados vērojamas vietējo produktu popularizēšanas kampaņas un ieviesti marķējumi, piemēram, Latvijas produkts, Zaļā karotīte, Latvijas ekoprodukts, Latvijas labums, Nepērc svešu u. c. Iesaistās arī mazumtirgotāji – Rimi katru gadu īsteno Latvijas produktu atbalsta kampaņas, šogad uzsākot īsfilmu sēriju Latvijas gardākie stāsti.

Viens no šiem stāstiem – Sierštelle. Startējot nenogatavināto mīksto sieru nišā, Sierštelle radījusi vairāk nekā 33 dažādu recepšu. Uzņēmumam izdevies piecu gadu laikā izaugt līdz pusmiljona eiro apgrozījumam, kopējo biznesu dubultojot līdz miljona eiro ienākumiem un tīrajā peļņā gūstot vismaz desmit procentu.

Pārtikas biznesā 46 gadus vecais Māris Legzdiņš darbojas kopš deviņdesmito gadu vidus, kad sāka ar vairumtirdzniecību. Peļņa gan bijusi tik niecīga, ka jau pēc gada viņš pievērsās mazumtirdzniecībai, atverot veikalu Ogrē. Uzcenojumi nu bija lielāki, tomēr viņš meklēja papildu iespējas nopelnīt un sāka domāt par ēdināšanas biznesu. 1997. gadā Legzdiņš par četriem tūkstošiem latu nopirka vēsturisku, bet nolaistu divstāvu māju Ogres centrā. Restaurācijai viņš SEB bankā paņēma 120 tūkstošu latu kredītu. Pēc nepilna gada, nu jau pilnīgi jaunā izskatā, ēka tika atklāta un tajā tika atvērta kafejnīca-restorāns Policijas akadēmija 98 un konditoreja.

SIERŠTELLE RADĪJUSI VAIRĀK NEKĀ 33 DAŽĀDU RECEPŠU.

Turpmākos deviņus gadus bizness gāja uz augšu. 2007. gadā telpas jau bija kļuvušas par šauru, tāpēc Legzdiņš par saviem līdzekļiem uzcēla piebūvi jaunam konditorejas un kulinārijas ceham. «Pabeidzām būvēt, un Latvijā sākās krīze. Apgrozījums saruka vismaz par 30 procentiem,» viņš atceras. Bija jāizdomā, kā atgūt apgrozījumu un ko iesākt ar jaunajām telpām. Ideja bija sākt ražot produktu, ko varēs pārdot ne tikai uz vietas savā konditorejā, bet arī veikalos. Tā Māris nonāca pie siera, ko viņa pavāri pēc senas receptes pa jokam bija uztaisījuši uz 2000. gada Jāņiem un kam laika gaitā bija strauji augusi popularitāte. Turklāt lielveikalos šī niša bija gandrīz tukša – līdzīgs viņu mīkstajam sieram bija vien Talsu ritulis.

Iekārtām un jauno telpu iekšdarbiem papildus bija nepieciešami 180 tūkstoši eiro, un kredīts tika ņemts DNB bankā. Tā kā Jāņu siers ir sezonāls produkts, tika izstrādātas vēl trīs receptes: ceptais siers, siers bez piedevām un arī deserta siers – ar rozīnēm un marmelādi. Pēteris Žihars, viens no dizaineriem Latvijas vadošajā zīmolu izstrādes aģentūrā DPJN, jau 1998. gadā izstrādāja restorāna logo, un viņš radīja arī zīmolu sieriem Sierštelle. Lai sāktu tirgot sierus, Ogres tirdzniecības centrā Dauga tika atvērts savs veikals, un tas gada laikā ļāva ražošanu pieckāršot.

Pirmais lielveikals Rīgā, kas Sierštelli iekļāva sortimentā, bija SKY. Sekoja Rimi, kas uzrunāja Legzdiņu pēc tam, kad šī veikalu tīkla siera kategorijas vadītāja Sierštelles produktus bija redzējusi un pagaršojusi izstādē Riga Food. Lai arī Mārim bija vairāk nekā desmit gadu pieredze pārtikas tirdzniecībā, ar lielveikaliem darīšana viņam vēl nebija bijusi. Tikai pēc tam, kad līgums ar Rimi jau bija noslēgts, viņš saprata, ka ir vienojies par pārāk zemu cenu, jo nebija ierēķinājis loģistikas un iepakojuma izmaksas. «Rezultātā tas mums bija kā skolas gads – tu nepelni neko, bet esi redzams,» pieredzē dalās uzņēmējs.

Tā kā izmainīt lielveikalu cenu faktiski nav iespējams, bija jāmeklē alternatīvs ceļš. Māris papildināja sortimentu ar vairākām jaunām siera šķirnēm, kurām jau varēja noteikt aug­stāku cenu. «Tādā veidā pievilkām klāt arī iepriekšējo šķirņu cenu,» viņš skaidro. Patlaban Sierštelles sortimentā ir ap 33 dažādu veidu sieri, no kuriem desmit veidi ir deserta sieri. Turklāt produkts padarīts lielveikaliem pievilcīgāks derīguma termiņa ziņā – sadarbībā ar LLU ieviešot jaunu ražošanas tehnoloģiju, izdevies realizācijas laiku no nedēļas palielināt līdz mēnesim.

Pirms gada ražotnē ieguldīti vēl 100 tūkstoši eiro, lai dubultotu ražošanas jaudas un palielinātu energoefektivitāti. Tas ļāvis samazināt pašizmaksu, un tagad, pārdodot sieru virs pieciem eiro kilogramā, uzņēmums tīrajā peļņā gūst vismaz 50 centu.

Pirms pieciem gadiem tiešs konkurents Sierštellei bija vien Talsu ritulis, bet šodien veikalu plauktos blakus atrodami vēl vismaz astoņu citu ražotāju produkti. Nenogatavinātā siera ražošanas apjomi pēdējo piecu gadu laikā ir pieauguši desmit reizes. Tiesa, Rimi veikalos Sierštellei ir visvairāk siera veidu, aizņemot gandrīz ceturto daļu plaukta un noturot arī par 20% augstāku cenu nekā konkurentiem. Augstā cena ir saistīta ar izejvielām, jo Sierštelle izmanto tikai vietējo saimniecību svaigpienu, olas, krējumu un dabiskas garšvielas. E vielas, kas atrodamas, piemēram, Talsu ritulī un Trikātas sierā, netiek izmantotas.

Viens no biznesa galvenajiem uzdevumiem ir diversificēt pārdošanas tīklus, jo tagad vairāk nekā pusi saražotā realizē Rimi. Legzdiņš jau sācis sarunas ar Maxima, tomēr uzņēmējs atzīst, ka vienīgā izeja ir eksports. Pagaidām caur izplatītājiem pavisam neliels daudzums (līdz 5%) tiek eksportēts uz Igauniju un Baltijas produktu veikaliem Anglijā. Māris Legzdiņš nebūs vienīgais, kas meklēs glābiņu eksporta tirgos. Vēl pērn Krievija bija piena produktu eksporta tirgus Nr. 2, bet līdz ar embargo ieviešanu piena produktiem nepilnu 30 miljonu eiro vērtībā (no tā pusi veido siers un biezpiens) jāmeklē jauni noieta tirgi.

Tiesa, lai nopietni startētu ārpus Latvijas, jau atkal vajadzēs paplašināt ražošanu. Patlaban mēnesī tiek saražotas vidēji 12 tonnas siera, bet ir iespēja palielināt ražošanu līdz 30 tonnām, ko lielā mērā varētu nosegt, parakstot līgumu ar Maxima un sadarbojoties ar citiem veikalu tīkliem.


Eksporta Padomi no Bislana Abdulmuslimova – Prezidents, AB Holding


Sierštelles galvenais trumpis ir produktu 100% dabīgais sastāvs, un to vajag arī attiecīgi akcentēt. Tas ir efektīvs mārketinga instruments, kas neko nemaksā. Rēzeknes gaļas kombināts bija pirmais Latvijas tirgū, kas akcentēja, ka mūsu cīsiņi ir bez E vielām. Tagad šo paņēmienu izmanto ne tikai vairāki mūsu konkurenti, bet arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Spilva. Sierštellei ir garantēts lielāks pieprasījums, ja uz iepakojuma uzliks emblēmu EKO vai ORGANIC.

Tas arī pavērs durvis eksporta tirgos – EKO zīmolam nav robežu. Bet tas iespējams tikai kombinācijā ar tirgum pielāgotu nosaukumu – vārds Sierštelle nevienam ārpus Latvijas neradīs nekādas asociācijas, nerunājot jau par to, ka ārzemniekiem tas nebūs izrunājams. Ārzemju patērētājiem produkta nosaukums viņu valodā radīs uzticību. Iespaids, ka produkts ražots tepat, pārtikas jomā ir īpaši svarīgs. Labs piemērs ir lietuviešu Pieno žvaigždės – šeit pārdodot produktus ar zīmolu Annele, viņi ātri nokļuvuši starp piena produktu līderiem.

Ar deserta sieriem Sierštellei vajadzētu skatīties uz Tuvajiem Austrumiem – arābi mīl saldumus. Turklāt Persijas līča valstu iedzīvotājiem ir augsta pirktspēja. Vēsturiski veiksmīgākais Latvijas zīmols saldajā segmentā ir Kārums. Nokopējot viņu modeli un izveidojot deserta sieru līniju mazos iepakojumos ar uzrakstu EKO, varētu pacelt biznesu jau pavisam citā līmenī.

4087 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz