Latvijas ekonomiskais izrāviens var sākties lidostā

,
Starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis
saveljev

Diez vai daudzi no jums, ceļojot caur mūsu lidostu, aizdomājas, ka tieši šis ir tas retais Latvijas uzņēmums, kas ne tikai spējis pēdējos desmit gados pieckāršot apkalpoto pasažieru skaitu, bet arī nodrošinājis vairāk nekā 3% no Latvijas valsts IKP. Tā ir vairāk nekā puse no visiem ES strukturālajiem fondiem. Kā dubultot šo pievilcīgo biznesu?

2015. gadā Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe, ACI Europe) pasūtītajā pētījumā noskaidrojās, ka viens pasažieris Latvijas ekonomikā caur aviāciju ienes vismaz 150 eiro. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa – pieskaitām tam arī ārvalstu tiešās investīcijas kuras piesaistīt būtu daudz grūtāk, ja Rīga nebūtu tik viegli sasniedzama un nepiedāvātu lielāko galamērķu skaitu no Baltijas valstīm – 79.

Nu jau kādu laiku lidostas spēlē svarīgu lomu uz aviācijas biznesa skatuves. Iemesli meklējami aviokompāniju konkurencē. Kopš gaisa pārvadājumu tirgus liberalizācijas, it īpaši pēc Atvērto debesu līguma stāšanās spēkā 2002. gadā, konkurence starp aviokompānijām būtiski saasinājās. Rezultātā radās zemo izmaksu aviokompānijas, kas ekonomijas nolūkos sāka atvērt lidojumus starp tām lidostām, kas piedāvā labākus tarifus, tā ievērojami palielinot konkurenci lidostu vidū. Lidostu tarifi veido tikai nedaudz vairāk kā 5% no aviokompāniju izmaksām. Pirmajā mirklī tas var šķist ļoti maz, taču, iepazīstoties ar datiem par Eiropas aviokompāniju neto peļņu 2015. gadā – 7,5 dolāri uz vienu pasažieri jeb 3,5% no aviokompāniju kopējiem ieņēmumiem –, kļūst skaidrs, ka šo tarifu politikai ir svarīga nozīme, kad aviokompānijas pieņem lēmumus, uz kurām lidostām lidot.

Runājot par lidostu Rīga – 2015. gadā pasažieru skaits sasniedza 5,16 miljonus, kas jau vairāk nekā divarpus reižu pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu. Tas liecina, ka vietējais pasažieru tirgus jau ir izsmelts, tāpēc galvenais priekšnoteikums tālākai izaugsmei ir tranzīta pasažieri. Varētu domāt – kāds gan ekonomisks labums ir no tranzīta pasažieriem, ja viņi nepamet lidostu, nenakšņo Latvijas viesnīcās, neapmeklē Latvijas kafejnīcas un veikalus? Tomēr uz to jāskatās dziļāk. Tieši pateicoties tranzītam, lidosta spēj uzturēt tik lielu galamērķu skaitu, sevišķi tos galamērķus, kas tikai ar vietējā tirgus pasažieriem nebūtu dzīvotspējīgi. Turklāt tranzīts ir dzīvs atpazīstamības rīks, lai taustāmi prezentētu Latviju un lai nākamreiz tranzīta pasažieris Latvijā ierastos jau tūrisma vai darījumu braucienā. Šeit arī slēpjas būtiska attīstības formula – nebaidīties kāpināt tranzītpasažieru skaitu vēl straujāk. Pasaulē netrūkst piemēru, ka ir iespējams apkalpot pat desmit reižu vairāk pasažieru, nekā valstī ir iedzīvotāju. Singapūras lidosta 2015. gadā apkalpoja 55 miljonus pasažieru, kaut gan pašā Singapūrā ir tikai 5,5 miljoni iedzīvotāju, savukārt Dubaijas lidosta apkalpoja 78 miljonus pasažieru, bet Apvienotajos Arābu Emirātos ir nepilni seši miljoni iedzīvotāju.

Arī es ticu ka desmit miljoni pasažieru gadā ir reāls mērķis, bet lidostas perspektīva ar to neaprobežojas. Tam ir vajadzīgi divi priekšnoteikumi: plašs lidojumu pārklājuma tīkls un atbilstoša infrastruktūra.

IATA prognozē, ka nākamajos 20 gados pasažieru skaits pasaulē dubultosies. Jau šobrīd daudzu lielāko Eiropas tranzīta lidostu kapacitāte vai nu ir, vai arī drīzumā tiks izsmelta. Eiropas lidostām kļūs problemātiski uzņemt jaunus lidojumus, it īpaši tālos (6–12 stundu) no ātrāk augošajiem pasaules reģioniem – Āzijas un Tuvajiem Austrumiem, kur vērojams straujš vidusšķiras iedzīvotāju skaita pieaugums, kas tuvākajos gados, pēc Ogilvy&Mather pētījuma, sasniegs divus miljardus.

Pateicoties laikus realizētajiem infrastruktūras projektiem, lidostas Rīga skrejceļš, manevrēšanas ceļi, perons, aviācijas degvielas uzpildes infrastruktūra jau šobrīd ļauj lidostai apkalpot gaisa kuģus, kas veic tālos pasažieru un kravas lidojumus. Šo priekšrocību lidosta arī lieliski izmanto, apkalpojot Uzbekistan Airways reisus uz Ņujorku. Šodien lidosta veic pārrunas ar vēl trijām tālo lidojumu aviokompānijām, kas vēlas līdzīgu savienojumu gan uz ASV, gan Eiropu, izmantojot mūsu lidostu kā tranzīta punktu. Nākamais solis – lidostas Rīga termināļa attīstība. Piektā kārta būs pilnībā pabeigta jau šajā rudenī, bet sestās kārtas projektam, kas termināļa kopējo kapacitāti palielinās līdz desmit miljoniem pasažieru 2022. gadā, jau tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums.

Lai finansētu vērienīgos infrastruktūras projektus, lidosta Rīga turpina attīstīt neaviācijas ieņēmumus, lielu nozīmi piešķirot tā saucamās lidostas pilsētas (airport city) attīstībai, kas ietvertu viesnīcas, biroju ēkas, konferenču telpas, augsto tehnoloģiju un zinātnes parkus. Lidostu pilsētu nozīme lidostu ieņēmumu struktūrā kļūst aizvien lielāka, un mēs esam kā nekad atvērti sadarbībai ar komersantiem, īpaši, redzot iespējamo atdevi. Nesen es apmeklēju lidostas pilsētu Amsterdamas Šipholas lidostā. Tā aizņem vairāk nekā 1000 hekt­āru, nodrošina mājvietu vairāk nekā 1,5 tūkstošiem uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 120 tūkstošus darbinieku. Šī projekta tiešais un netiešais pienesums Nīderlandes ekonomikai ir 8,5 miljardi eiro gadā!

Kā tad mums pietrūkst? Šis ir tas retais gadījums, kad, turpinot pašreizējo attīstības tempu, lidostas šodienas līderpozīcijas var kļūt par visas Latvijas ekonomikas izrāviena pamatu. Būtiski atcerēties, ka līdz šim katrs lidostas attīstībā ieguldītais eiro Latvijas valstij ir atmaksājies piecpa­dsmitkārtīgi.

4880 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz