Medījot 10 miljonu biznesu / Baltic Wild

Spēcīgākās idejas atbalsta

,
Redaktore
Foto Renārs Koris speciāli Forbes
Foto Renārs Koris speciāli Forbes

Pirms trim gadiem Baltic Wild Latvijā startēja meža gaļas produktu tirgū. Nu mērķis ir iekarot Eiropu.

2050.gadā cilvēki ēdīs divreiz vairāk gaļas nekā tagad. Lai to nodrošinātu, arī jāsaražo būs divreiz vairāk. Sliktās ziņas: absolūtais pieaugums – 350 miljoni tonnu gaļas – ir vairāk, nekā šodien varam saražot, izmantojot visu produktīvo lauksaimniecības zemi. Lai pabarotu deviņus miljardus iedzīvotāju, industrijai būs jāmainās. Jau tagad arvien populārāka kļūst kukaiņu ēšana, un pirms diviem gadiem tapis pirmais laboratorijā izaudzētais burgers, ko finansēja Google līdzdibinātājs Sergejs Brins.

Bez eksotiskiem proteīna avotiem popularitāti gūst arī medījuma gaļa. Atšķirībā no mājlopu gaļas meža dzīvnieku gaļā ir sabalansētas minerālvielas, tā satur vairāk dzelzs. Tai ir arī zems holesterīna saturs, un tas piesaista pircējus, kuri interesējas par veselīgu dzīvesveidu. Pēc ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas datiem, tās dalībvalstīs 2013. gadā kopā tika saražots 400 tonnu medījuma gaļas 850 miljonu dolāru vērtībā. Šajā tirgū savulaik startēja arī Ivars Raciņš, sākot ar svaigas medījuma gaļas tirdzniecību. Vēlāk, pārfokusējot biznesu, sākta gaļas izstrādājumu Baltic Wild ražošana, pērn apgrozot 200 tūkstošus eiro. Tas gan vēl ir tālu no izvirzītā mērķa – gada ienākumiem desmit miljonu apmērā.

«Esmu izceļojies pa vairākiem uzņēmumiem, lielākoties pārtikas ražošanas un tirdzniecības jomā, bet nekur nevarēju noturēties ilgāk par diviem gadiem,» savu iepriekšējo pieredzi raksturo 35 gadus vecais Ivars Raciņš. Pēdējā darbavieta bija Igaunijas pārtikas holdings Maag Grupp – Ivars bija Latvijas filiāles vadītājs. 2006. gadā Maag Grupp nolēma atteikties no meža gaļas ražošanas, jo īsās medību sezonas dēļ nebija izdevīgi uzturēt rūpnīcu. Niša palika brīva, un, aizgājis no Maag Grupp, Raciņš nolēma tajā uzsākt savu biznesu.

Modelis bija tāds pats – pārdot svaigu meža dzīvnieku gaļu. «Pirmajos gados gāja ļoti labi,» atceras Raciņš. «Mums bija divi klienti Vācijā un Skandināvijā, kas noņēma visu. Pat strādājot tikai trīs četrus mēnešus, katru gadu nauda palika pāri.» Tolaik bizness strādāja ar 20% peļņu. Bet pienāca krīze, un līdz ar to vieglā dzīve beidzās. «Vienam no mūsu partneriem bija problēmas ar nodokļu maksāšanu, un VID pierādīja PVN krāpšanas shēmu, kur iesaistījies partneris. Tas mūs uzkāra,» biznesa grūtības atklāj Ivars.

Pēc Lursoft datiem redzams, ka aizsākto biznesu turpina Santa Svaža, kura kopā ar Expansion Capital Fund AIF ir viena no uzņēmuma īpašniecēm, bet Ivars ir padomes priekšsēdētāja vietnieks. Jaunajā sastāvā tika meklēti veidi, kā attīstīt biznesu. Runājot ar investoriem, viedoklis bija skaidrs – svaigai gaļai piecenojumi ir tik mazi, ka nav iespējams attīstīties, nemitīgi neinvestējot, tāpēc jāražo produkti ar lielāku pievienoto vērtību.

Ražošanas pirmie posmi jau bija atstrādāti – kautķermeņus iepirka no medniekiem un audzētavām Baltijas valstīs un Polijā, pēc tam tos kautuvē Panevēžā sadalīja. Naudas, lai uzceltu savu ražotni, nebija, tāpēc tika meklētas iespējas ražošanu uzsākt pie kāda no Latvijas gaļas pārstrādātājiem. «Ja nevaram produktus pārdot, nav jāuztur ražošana. Savukārt ražotājiem tā ir iespēja maksimāli noslogot jaudas,» skaidro Ivars. Tam gan ir arī mīnusi, jo pastāv kvalitātes risks – pasūtītājs nespēj ietekmēt ražošanas procesu un kontrolēt kvalitāti. Šajā ziņā uzņēmums guvis rūgtu mācību.

Pēc starptautiskas izstādes, kad tika iegūti pirmie nopietnie klienti ārzemēs – Rema 1000 veikalu ķēde Dānijā –, bija steidzami jāpiegādā pirmā krava. Mašīna ar 20 paletēm ieradās laikā, bet steigā tika zaudēta gan kvalitāte, gan arī klients. Kvalitātes meklējumos Baltic Wild ir nomainījuši vairākus ražotājus un patlaban savus produktus ražo pie četriem, pamatā Rēzeknes gaļas kombinātā. Atskaitot ārpakalpojuma izmaksas un lielveikalu uzcenojumu, Baltic Wild no katra produkta Latvijā bruto peļņā gūst ap 30 procentu.

Pirmie Baltic Wild produkti bija medījuma gaļas konservi. To iepakojumu izstrādāja NRJ Printing, un, izmantojot paziņu kontaktus, 2012. gada pavasarī Maxima veikalu plauktos nonāca pirmie trīs Baltic Wild produkti. Drīz tika apgūti arī veikali SKY un Stockmann. «Lai sasniegtu vismaz miljona eiro apgrozījumu, mēs nevaram strādāt tikai uz Latvijas tirgu,» secina Ivars.

Patlaban uzņēmuma galvenais uzdevums ir jaunu produktu izstrāde, jo konserviem šajos tirgos pieprasījuma nav. Pat Latvijas Maxima zemā pieprasījuma dēļ oktobrī no plauktiem izņems vairākus šādus produktus. Lai papildinātu sortimentu, no LGA saņemts 170 tūkstošu eiro mezonīna kredīts, ķīlā atdodot uzņēmuma kontrolpaketi. Sortimentā jau ir auksti kūpināta meža gaļa un desas, frikadeles, pelmeņi un fasēta svaigā gaļa. Papildus Rietumu tirgum tiek testēti gulaši un pastētes.

Pašlaik eksportēti tiek 50% produkcijas, lielāko daļu realizējot Lietuvas IKI un Maxima ķēdēs. Lai ietu tālāk, Raciņa stratēģija ārzemju tirgos ir strādāt ar distributoriem un sākt ar valstīm, kur ir liels iedzīvotāju skaits un stabilas gaļas ēšanas tradīcijas. Eiropā galamērķis viennozīmīgi ir Vācija – medījuma gaļa tur ir gandrīz katrā ceļmalas krogā, valstī darbojas 4000 briežu audzētavu, kas saražo pusi no patērētās medījuma gaļas. Pārējo importē no Jaunzēlandes (pasaules līdere medījuma gaļas ražošanā), Polijas un Austrumeiropas.

Caur pārstāvjiem ārzemju tirgos uzsāktas sarunas ar vairākiem lieliem klientiem, piemēram, Aldi ķēdi, kā arī vienu no vadošajiem svaigās medījuma gaļas ražotājiem Eiropā Villete Viandes. «Produktus pielāgojam katram no tiem; lai izveidotu sadarbību, jāstrādā gadu,» atklāj Raciņš. Tikmēr Latvijā Baltic Wild produktiem lielveikalu ķēdēs parādījies pirmais konkurents – Delikanto. Papildu grūtības rada slimības un laika apstākļi, kas var apstādināt visu industriju. Piemēram, Dienvidāfrikai mutes un nagu sērgas dēļ bija četru gadu aizliegums uz ES eksportēt medījuma gaļu. Baltijas valstīs ierobežojumus radīja Āfrikas cūku mēris, kā arī aukstās ziemas, kad izsala liela daļa stirnu.

Uzņēmums ir startējis nišā, ko pieradināt būs tikpat grūti kā savvaļas dzīvnieku. Jācer, ka eksporta stratēģija kopā ar pareizo garšas recepti ļaus sasniegt miljonu biznesu.


Eksporta Padomi no Bislana Abdulmuslimova – Prezidents, AB Holding


Ieiet Eiropas lielveikalu tīklos būs grūti – tur jau priekšā ir itāļu, franču, vācu ražotāji. Izmantot distributorus ir pareiza izvēle, bet to var izdarīt, arī sadarbojoties ar vietējiem ražotājiem, kas jau ir startējuši šajos tirgos. Es pats būtu gatavs ar Rēzeknes gaļas kombināta zīmolu sortimentā iekļaut Baltic Wild produktus, kas caur RGK loģistiku uzreiz nonāktu krievu pārtikas veikalu ķēdē Vācijā. Līdz noteiktam apgrozījumam par to pat neņemtu nekādu maksu.

Medījuma gaļa ir dārgs un ekskluzīvs produkts, tāpēc vajadzētu skatīties uz tirgiem, kas to var atļauties. Baltic Wild mērķis ir Rietumeiropa, bet tā vietā, lai censtos konkurēt ar vietējiem ražotājiem, viņiem vajadzētu skatīties pretējā virzienā – uz Tuvajiem Austrumiem. Tās ir bagātas valstis, kur musulmaņi par veselīgo medījuma gaļu, kas pagatavota pēc viņu tradīcijām, ir gatavi arī attiecīgi maksāt. Halal pārtika ir triljonu dolāru tirgus.

Startējot premium segmentā, gan produktam, gan iepakojumam jābūt vienā līmenī. Turīgie pircēji drīzāk izvēlēsies sautētu medījuma gaļu elegantā stikla iepakojumā par pieciem eiro, nevis par eiro lētāku parastā metāla konservu kārbā. Pie tā vajadzētu piestrādāt.

5149 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

1 Komentārs par "Medījot 10 miljonu biznesu / Baltic Wild"


NaN
3 mēneši 13 dienas atpakaļ

400 tonnas – 850 milj usd ….., 1 tonna – >2 milj usd – no comments!

wpDiscuz