Mīla bez pretmīlas jeb Latvija igauņa skatījumā / Osinovskis

,
Skinest Group AS direktoru padomes priekšsēdētājs
Oļegs Osinovskis, 
Skinest Group AS direktoru padomes priekšsēdētājs
Oļegs Osinovskis, Skinest Group AS direktoru padomes priekšsēdētājs

Latvijai ir nepieciešamas investīcijas. Pēc Latvijas Bankas datiem, uz katru valsts iedzīvotāju pašlaik iznāk 4223 eiro ārvalstu investīciju – gandrīz divas reizes mazāk nekā Igaunijā. Turklāt negatīvās tendences pieaug – pēc Lursoft pētījuma datiem, 2016. gada laikā uzkrāto investīciju summa Latvijā samazinājās par 211 miljoniem eiro. Kāpēc valsts, kurai ir kvalificēts darbaspēks un izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, atpaliek pasaules sacīkstēs par naudu?

Pirms 12 gadiem mūsu uzņēmums Skinest Rail nopirka gandrīz 50 % Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) akciju. Šajā laikā mēs Latvijas ekonomikā ieguldījām gandrīz 20 miljonus eiro. Skinest Grupp īstenoja daudz dažādu projektu 15 Eiropas un Āzijas valstīs. Tagad, pamatojoties uz šo pieredzi, es gribētu izteikt savu viedokli par Latvijas problēmu cēloņiem.

Latvijā iemīlējos, kad biju students. Tālajā 1984. gadā es atbraucu pie kursabiedra uz Daugavpili, un viņš aizveda mani uz vietējo rūpnīcu – DLRR. Tā bija nozarē lielākā rūpnīca Eiropā – pastaigāties pa to bija tas pats, kas nokļūt Henrija Forda rūpnīcā 20. gadsimta sākumā. Latvija tolaik bija milzīgs rūpnieciskais komplekss, kas ražoja vissarežģītāko produkciju PSRS. Made in Latvia bija augstākā kvalitātes zīme.

Pēc 20 gadiem šī mīlestība pārauga vēlmē investēt Latvijā, bet realitāte izrādījās pavisam cita. Galvenais secinājums – ārvalstu investorus Latvijā neviens nemīl un negaida. Vārdos, ko valdošā elite saka sabiedrībai un ko pārraida plašsaziņas līdzekļi, jūs nedzirdēsiet ne kripatas pateicības cilvēkiem, kuri investējuši Latvijas ekonomikā.

Nepatika un dažreiz pat naidīgums ir jūtams gandrīz visos valsts politikas līmeņos. Ja investors pats nedeldē ministriju sliekšņus, par viņu neviens pat nezina, nemaz nerunājot par palīdzību vai atbalstu. Valdības pārstāvji uz rūpnīcu aizbrauc reizi divos gados, un dīvainā kārtā tas sakrīt ar pirmsvēlēšanu kampaņām. Un arī tad ne vienmēr – šogad Daugavpils un DLRR bija izsvītrota no valdības vīru apmeklējumu plāniem.

Mums ir, ar ko salīdzināt. Mēs daudz – gandrīz 60 miljonus eiro – investējām Gruzijā, un investīciju klimats tur ir pilnīgi cits. Kopš 2006. gada Gruzijā ir spēkā likums par ārvalstu investoriem. Valstī darbojas Gruzijas Nacionālā investīciju aģentūra, kuras vadītājs ministra rangā pakļaujas premjerministram. Aģentūra nodarbojas ar visiem investora un valsts saskarsmes jautājumiem, piemēram, atļauj būvniecību vai pieslēgumu komunikācijām. Ja investors ir ieguldījis Gruzijas ekonomikā vairāk nekā astoņus miljonus laru (2,7 miljoni eiro pēc tagadējā kursa), viņš iegūst īpašu statusu. Aģentūra norīko investoram menedžeri, kurš ir pieejams 24 stundas diennaktī un risina visus jautājumus. Valdības pārstāvji regulāri tiekas ar investoriem. Nav jābrīnās, ka ārvalstu investīcijas Gruzijā pēdējā gada laikā ir palielinājušās par 5 %, sasniedzot 1,64 miljardus dolāru.

Runa ir ne tikai par varas atrautību no ekonomikas. Cita problēma – nodokļu sistēmas nestabilitāte. lai apgādātu DLRR ar siltumenerģiju, kas tiek ražota no dabasgāzes, mēs 2010. gadā nodibinājām uzņēmumu DLRR Enerģija. Biznesā tika ieguldīti 1,4 miljoni eiro. Uzņēmums ar simtprocentīgu Igaunijas kapitālu saņēma elektrības pārdošanas licenci uz 20 gadiem, un atbilstoši biznesa plānam investīcijām bija jāatmaksājas pēc 6–7 gadiem. Taču 2013. gadā, trīs mēnešus pēc stacijas iedarbināšanas, valdība pēkšņi ieviesa subsidētās elektroenerģijas nodokli 15 % apmērā un 5 %, ja kompānija pārdod siltumu vairākiem uzņēmumiem. Ar 5 % nodokļa likmi un investīciju atmaksāšanās termiņu, kas ir gandrīz vienāds ar iekārtu ekspluatācijas laiku, uzņēmums kļuva mazrentabls. Ar 15 % likmi – nerentabls.

Ja mēs iepriekš būtu zinājuši par jauno nodokli, mēs nekad nebūtu sākuši šo enerģētikas projektu. Zaudējumus, kas radušies šā lēmuma rezultātā, mums neviens nekompensēja. Atļaujas saņemšanas process nodokļa likmes samazināšanai no 15 % līdz 5 % ilga trīs gadus, turklāt bija nepieciešamas desmitiem tūkstošu eiro papildu investīcijas.

Kāpēc valstiskā domāšana Latvijā tik krasi atšķiras no valstiskās domāšanas Gruzijā vai, piemēram, Igaunijā? Man šķiet, ka cēlonis ir patriotisma un reālas demokrātijas trūkums šo vārdu vistiešākajā nozīmē.

Latvijas politiķi jau sen ir izveidojuši nosacītu akciju sabiedrību Latvijas Saeima, kurā formālā opozīcija spēlē savu iepriekš noteikto lomu. Izskatās, ka vēlēšanu galvenais mērķis ir iegūt kontroli pār valsts uzņēmumiem. Pievērsiet uzmanību – pēc valdības maiņas gandrīz vienmēr tiek nomainīti arī valdes locekļi valsts uzņēmumos. Igaunijā kaut kas tāds pat nav iedomājams.

Tāpat rīkojas ierēdņi. Valsts un municipālo uzņēmumu vadītāji pasūtījumus par nodokļu maksātāju naudu izvieto ārzemēs, labi zinot, ka to var izdarīt arī Latvijā. Valstīs, kur ir patriotiska politiskā elite, ierēdņi dara visu iespējamo, lai pasūtījumi paliktu valstī, piemēram, nesen Francijas dzelzceļš iepirka elektrovilcienus no Francijas ražotāja ALSTOM. Iepirkums tika veikts bez konkursa, ar formulējumu «izņēmuma kārtā – sakarā ar ekonomisko situāciju valstī».

Kas notiek Latvijā? Pa Rīgas ielām brauc Čehijas tramvaji, bet kādreizējais pasaulē lielākais ritošā sastāva ražotājs – Rīgas vagonbūves rūpnīca – ir pirmsbankrota stāvoklī. Ja Rīgas vadība būtu atdevusi pasūtījumu šim uzņēmumam, pilsētā būtu saglabājušās darba vietas, bet uzņēmums būtu saņēmis naudu attīstībai.

Es nebūt nedomāju, ka mums ir darīšana ar korupciju. Lielākoties ierēdņi vienkārši baidās, ka patriotisms tiks interpretēts kā korupcija, un rezultātā bailes no pārbaudes institūcijām izrādās stiprākas par ekonomisko loģiku.

Vai tagad varat atbildēt, kāpēc ārvalstu investoriem būtu jādodas uz Latviju? Varbūt otrā svaru kausā ir ļoti daudz priekšrocību? Man diemžēl ir tikai viena – es joprojām mīlu šo valsti.

38970 Visi skatījumi 6 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

8 Komentāri par "Mīla bez pretmīlas jeb Latvija igauņa skatījumā / Osinovskis"


antons
9 mēneši 2 dienas atpakaļ

Tas pats Osinovskis, kas deva Magonim 400 000 eur kukuli?

Aks
9 mēneši 3 dienas atpakaļ

Bet kāpēc valdības pārstāvjiem vispār būtu jābrauc uz uzņēmjmu, jo īpaši bieži, kā to nez kāpēc vēls Osinovskis? Valdībai ir jārada labvēlīgi apstākļi un parlamentam jārada sakarīgi likumi. Tas ir viņu darbs. Nevis braukalēt pa visiem Latvijas uzņēmumiem. Jo arī vietējie uzņēmēji ir investori

rJans
9 mēneši 4 dienas atpakaļ

Protams, Igaunijā visi brauc vietējos ražojumos. Smiekli nāk. Kārtējais snobs, kas grib izcelt Igaunijas pārākumu

Jens Z
9 mēneši 5 dienas atpakaļ

Latvijai un Igaunijai ir divpuséjais investíciju lígums, un ja tik nopietni aizskartas investora intereses, var mēģināt ierosināt starptautisku arbitrāžas procesu par valsts pasākumiem, kas pēc ietekmes uz uzņēmumu pielīdzināmi ekspropriācijai. Šis process būs dārgs, bet kā solis, kad nekas cits nav atlicis, varētu būt efektīvs. Var arī mēģināt fair and equitable treatment, jo faktiski LV un ET līgums ir ļoti plašs.

Natans
9 mēneši 4 dienas atpakaļ

Jus pareizi domajat. Problema es domaju tur ka ja tu neesi CocaCola – tiesaties nav laikaa un speka. Manuprat domu grauds saja rakstaa ir tur ka LV mes aizvietojam privatas arzemju investicijas ar EU subsidijam. Pirmie nes tehnologijas un effektivitate, atstajot ietekmi uz katri – otrie pamataa celtniecibaa un neefektivi iegulditi

Agita S.
9 mēneši 5 dienas atpakaļ

Milzīvgs paldies tieši manas domas. Šeit, tā saucamai elitei nau saprašanas, kas viņus baro. Par pateicību vispār nav faila smadzenēs.

aga
9 mēneši 5 dienas atpakaļ

Labāk pateikt un izskaidrot nemaz nevar. Pilnīgi piekrītu raksta autoram. Diemžēl neredzu ka pie mums tuvākā simtsgadē kaut kas mainīsies. Varbūt pie mana pesimisma vainojama ilgstošā nabadzība un vispārēja neticība jebkurai no partijām, varbūt.

Čisagehevu
9 mēneši 4 dienas atpakaļ

Neaizmirsīsim, ka šis te darbonis atrodas uz apsūdzēto sola par kukuļdošanu un caur savu draugaļu saņēmis miljonos skaitāmu pasūtījumu no LAU, un, pateicībā par šo darījumu iekārtojis bijušo LAU vadītāju pie sevis Lokomtīvju remonta rūpnīcā.

wpDiscuz