Pašizglītošanās aizstāj akadēmisko izglītību

,
fintech uzņēmuma TWINO dibinātājs
Ilustrācija Jeļena Kud speciāli Forbes
Ilustrācija Jeļena Kud speciāli Forbes

Lai universitātes kvalitatīvi sagatavotu studentus profesionālajiem dzīves izaicinājumiem, tām vajadzētu laboratorijas, kādas ir Tesla Motors, produktu dizaina centrus, kādi ir Apple, un zināšanu tehnoloģijas, ar kādām ikdienā darbojas Amazon. Šādus miljardiem dolāru vērtus ieguldījumus tās diemžēl neatpelnītu nekad. Jūsmas pārpilnus stāstus dzirdam arī no Silīcija ielejas, kur veiksmīgu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji cits pēc cita ir pametuši augstskolas un tāpat kļuvuši par miljardieriem. Jaunietis, kurš domā par biznesa studijām, visticamāk, stāv krustojumā apjucis, nezinot, uz kuru pusi doties, lai nezaudētu pašu vērtīgāko valūtu mūsdienās – laiku.

Vai akadēmiskā izglītība zaudē nozīmi mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kur arvien uzstājīgāk tiek piedāvātas iespējas pašizglītoties mūža garumā? Atļaušos apgalvot, ka akadēmiskajām uzņēmējdarbības pro­grammām Latvijā un arī citu valstu augstskolās nav nākotnes to pašreizējā veidolā.

Gandrīz visu parauguzņēmumu vadītāji pasaulē kādā brīdī ir atteikušies no akadēmiskās izglītības, priekšroku dodot dzīves skolai. Īlons Masks, kurš savu pirmo kapitālu nopelnīja interneta projektos, agrā bērnībā patstāvīgi apguva programmēšanu, izveidoja un vēlāk veiksmīgi pārdeva videospēli Blastar. Līdzīgs stāsts ir blokķēdes zvaigznei, Ethereum līderim Vitalikam Buterinam, Facebook dibinātājam Markam Cukerbergam, Microsoft idejas tēvam Bilam Geitsam un Apple ikonai Stīvam Džobsam. Tas, ko daļa šo cilvēku ir ieguvuši no akadēmiskām izglītības iestādēm – un to viņi paši apliecina savās biogrāfijās –, ir sociālie kontakti un partneri (biznesā un personīgajā dzīvē).

Uzskatu, ka izglītība bez mērķa ir zemē nomests laiks un nauda. Manuprāt, vispirms būtu svarīgi identificēt jomu, kura man kā topošajam studentam šķistu pietiekami interesanta, lai es tajā veidotu savu nākotnes karjeru un pievienotu nozīmīgu vērtību šīs jomas attīstībā. Nākamais solis ir apzināties savu ambīciju un reālo iespēju samērus. Vai to var izdarīt uzreiz pēc 12. klases pabeigšanas? Šaubos. Taču internets un apkārtējā vide (dažādi hakatoni, akseleratoru programmas u. c.) šodien mums dod plašas iespējas – viss atkarīgs no neatlaidības, no spējas uzdot jautājumus un ieklausīties atbildēs, kā arī iekšējās dziņas pēc konsekventa progresa.

CILVĒKIEM AR IZTEIKTU UZŅĒMĒJA GĒNU SĒDĒŠANA AUGSTSKOLAS SOLĀ VARĒTU NEBŪT TĀ VĒRTĪGĀKĀ PIEREDZE DZĪVĒ.

Šādas teorijas piekritējs ir arī PayPal līdzdibinātājs Pīters Tīls, kuram gan pašam pie sienas karājas prestiži akadēmiski diplomi. Pirms vairākiem gadiem viņš nāca klajā ar revolucionāru stipendiju, piedāvājot progresīviem jauniešiem ikmēneša finansiālu atbalstu, ja viņi pametīs studijas un viņa vadībā apgūs praktiskas biznesa zinības. Apmēram trīs ceturtdaļas no 6000 pieteikumu bija tieši no prestižāko universitāšu studentiem. Finālisti saņēma 100 000 dolāru stipendiju ar vienu nosacījumu – attīstīt savu biznesa ideju. Rezultātā pērn projekta dalībnieki savām idejām bija piesaistījuši 450 miljonus dolāru, kopējai uzņēmumu vērtībai pārsniedzot 2,5 miljardus dolāru.

Par šādu izgājienu Pīters Tīls, protams, iemantoja ne vienu vien nedraugu un kritiķi. Bijušais Hārvarda Universitātes prezidents, ASV Valsts kases vadītājs Klintona administrācijā Lerijs Sammers šo iniciatīvu nodēvēja par «visnepareizāk virzīto filantropijas ideju pēdējā desmitgadē». Viņš uzskata, ka dolāru izmantošana, mudinot cilvēkus pamest mācības, ir ļoti bīstama ideja. Tas, kur abiem domas sakrita, bija fakts, ka cilvēkiem ar izteiktu uzņēmēja gēnu sēdēšana augstskolas solā gan varētu nebūt tā vērtīgākā pieredze dzīvē.

Protams, ne jau visi būs uzņēmēji ar izteiktu līdera gēnu. Būs arī otrā līmeņa vadītāji, vienmēr nepieciešami būs procesu menedžeri, konveijera darbus un tipveida uzdevumu pildīšanu nododot robotizētu iekārtu vai mākslīgā intelekta pārziņā. Manuprāt, nav neviena sakarīgi domājoša cilvēka, kurš nepiekristu manam apgalvojumam, ka akadēmiskā izglītība biznesā savā pašreizējā izskatā nav pilnībā apmierinoša. Tai ir un būs jāvirzās no zinātniskas pieejas uz praktiskiem modeļiem, eksperimentiem un ātras empīriskās pieredzes iegūšanu. Labā ziņa ir tā, ka uzņēmumi būs spiesti ciešāk sadarboties ar augstākajām mācību iestādēm, ja tie vēlēsies sev konkurētspējīgus darbiniekus. Mācību iestā­de var nodrošināt strukturētu un vienlaikus daļēji kontrolētu pāreju uz pieaugušo vecumu un paralēli savai pasaulei atvērt daudzu citu cilvēku un ideju pasaules, taču tā nevar iedot arvien vairāk nepieciešamās praktiskās iemaņas cilvēku un procesu vadībā, kā arī trako inovatora gēnu.

Tajā pašā laikā bez pašizglītošanās mūža garumā mūsu dzīve vairs nebūs iedomājama. Manuprāt, šobrīd ikvienam patstāvīgi vajadzētu spēt identificēt nepieciešamās teorētiskās zināšanas, kas vajadzīgas, lai sekotu līdzi laikam un tendencēm darba tirgū. Papildu zināšanu apguvei pat nav jātērē savs brīvais laiks, piemēram, ļoti populāras ir dažādas audiogrāmatas un lekciju kursi, ko var apgūt, pat esot ceļā no vienas vietas uz otru. Arī populārajā interneta universitātē Udemy ir vairāki bezmaksas kursi, kaut vai tajā pašā programmēšanā.

Par katra ambicioza darba ņēmēja ikdienu ir kļuvusi nepatraukta pilnveidošanās savā ikdienas darbā – ir jāspēj atrast arvien jaunus aspektus, ko apgūt, vai tie būtu jaunāko tehnoloģiju trendi, jauni risinājumi procesu efektivitātei vai jebkas cits. Turklāt šodien eksistē neskaitāmas profesijas, kurām neviena augstākā izglītības iestāde nesagatavo, tās var apgūt, tikai ikdienā darot šo darbu. Tas nozīmē, ka vienmēr kāds būs celmlauzis, kurš būs gatavs izurbties cauri jomas specifikai no nulles. Tie, kas spēs šādas iespējas laikus pamanīt, pašmācības ceļā tās apgūstot, nākotnes karjeras tirgū būs ļoti pieprasīti. Been there, done that princips mūsdienu dinamiskajā vidē, kad katra minūte ir zelta vērtē, ļaus darba devējam sasniegt mērķi pa īsāko ceļu, kas viennozīmīgi ir priekšnosacījums, lai dotu priekšroku šādam darbiniekam.

Izvēloties savam uzņēmumam jaunu darbinieku, dogmu par augstākās izglītības iestādes prestižu jau sen esmu atlicis malā. Man ir svarīgi, lai cilvēks būtu gatavs mūsdienu tendencēm un izaicinājumiem, un tas nav iespējams bez pašizglītošanās mūža garumā. Ja man būtu jāizvēlas starp diviem cilvēkiem, kur viens ir ar prestižu augstskolas diplomu, bet bez vīzijas, ko profesionālajā dzīvē grib sasniegt, un otrs, kurš zina, ko grib panākt, un ir gatavs riskēt, lai iecerēto sasniegtu, es izvēlētos otro.

906 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz