Patriotiskais magnāts / Grindeks

Spēcīgākās idejas atbalsta

,
Latvijas izdevums
Foto Reinis Hofmanis specāli Forbes
Foto Reinis Hofmanis specāli Forbes

Farmācija ir tā nozare, kurai Latvijas neatkarības laikā izdevies ne tikai nodrošināt pēctecību, bet arī kļūt par nacionālo lepnumu, demonstrējot ievērojamus sasniegumus. Nevienā kaimiņvalstī tāda mēroga rūpnīcu kā mūsu Grindeks un Olainfarm nav. Kā Grindeks īpašnieks Kirovs Lipmans ar starptautisku ekspansiju spēja aizsargāt mūsu farmācijas nozari?

Mani audzināja ļoti nopietni – par godīgu un taisnīgu cilvēku. Galvenā bērnības atziņa, kas palikusi atmiņā uz visu mūžu – nekad nerādi, ka tev kaut kā trūkst, ka tev ir slikti, vienmēr ej uz priekšu ar paceltu galvu un cīnies. Ar šiem principiem esmu nogājis garu ceļu – no lielas nabadzības līdz tam, kas esmu tagad. Uzskatu, ka tieši šīs ieaudzinātās vērtības man palīdzēja nepadoties un ļauj šodien vadīt uzņēmumu, kas apgroza gandrīz 100 miljonu un eksportē produkciju uz 70 valstīm.» Tā savu stāstu par Grindeks panākumiem Latvijā un ārzemēs iesāk kompānijas līdzīpašnieks Kirovs Lipmans.

Padomju laikos Grindeks strādāja kā organiskās sintēzes institūts vienā ķēdē ar lielo rūpnīcu Olainfarm, kurā pēc Grindeks veiktās testēšanas ražoja preparātus masu tirgum. Ar laiku institūtam tika pievienota arī rūpnīca, lai ne tikai testētu, bet arī ražotu zāles. 2003. gadā, kad Grindeks vadībai pievienojās Lipmans, rūpnīcas apjomi bija pavisam nelieli un uzņēmuma apgrozījums bija desmit reižu mazāks nekā šodien. Iepriek­šējie īpašnieki bankrotēja, un banka uzņēmumu bija atņēmusi, piedāvājot izpirkt akcijas, ko iegādājās Lipmans. «Daudzi brīnās, kāds man ir sakars ar farmāciju. Atbilde ir vienkārša – esmu profesionālis ražošanas jomā, pārzinu šo sistēmu, jo esmu izgājis visas stadijas: no ražošanas ceha darbinieka līdz vadītājam. Jau 25 gadu vecumā vadīju VEF mehānisko cehu ar 700 padoto, vēlāk pieredzi guvu, 1996. gadā atdzīvinot Liepājas metalurgu. To bija mēģinājuši gan vācieši, gan islandieši, bet izdevās tikai man. Turklāt pēc profesijas esmu ekonomists, līdz ar to arī Grindeks ražošana un tās nepilnības man uzreiz bija skaidras.»

LATVIEŠU MENEDŽERI IR DAUDZ LABĀKI PAR IGAUŅIEM – GAN AR SAVU ATTIEKSMI, GAN VADĪŠANAS STILU.

Tāda pati situācija bija ar Tallinas Farmaceitisko rūpnīcu, kas bija iegādāta, vēl pirms Lipmans pievienojās Grindeks. Padomju laikos Tallinas rūpnīca bija ļoti pazīstama, varbūt pat slavenāka par pašu Grindeks, un ražoja gan tabletes, gan ampulas, gan ziedes. Kad Grindeks toreizējā vadība rūpnīcu iegādājās, tā uzreiz nolēma visu apstādināt, atstājot tikai ziedes, jo bija nepieciešamas investīcijas. «Es nolēmu turpināt investēt, nomainīt novecojušās iekārtas pret jaunām un atvērt tur Grindeks filiāli, kas nodarbotos ar produktu reģistrāciju, mārketingu un pārdošanu,» savu startu Igaunijā atceras Lipmans.

Līdzīgi notika arī ar Slovākiju. Meklējot iespējas palielināt ražošanas jaudas, 2012. gadā Lipmans nopirka ampulu ražotni HBM Pharma. Viņa stratēģiskais lēmums bija pārcelt visu ampulu ražošanu uz Slovākiju, tādējādi no tolaik pavisam nelielā uzņēmuma ar nepilnu 20 miljonu apgrozījumu izveidojot plaukstošu ražotni, kas šodien nodarbina ap 400 cilvēku un nodrošina ampulas visām pārējām rūpnīcām.

Ņemot vērā Grindeks straujos eks­pansijas tempus, Lipmans dod vērtīgu padomu jaunajiem uzņēmējiem: «Ja uzņēmums vēlas attīstīties un augt, aprobežoties ar vienu valsti ir tuvredzīgi. Protams, vietējais tirgus arī ir ļoti svarīgs, taču izaugsme tajā būs ierobežota. Ja runājam par ilgtspējīgiem Latvijas uzņēmumiem, uzvarētāji, manuprāt, ir tie, kuri lūkojas ne tikai uz vietējo patērētāju, bet arī ārpus valsts robežām. Strādājot vairākās valstīs, mēs, no vienas puses, parādām savu uzdrīkstēšanos, no otras, samazinām biznesa riskus.»

Runājot par biznesu kaimiņvalstī, Lipmans ar nožēlu atzīst, ka Igaunijā Tallinas rūpnīcu tomēr uztver kā Latvijas uzņēmumu, nevis savējo, kaut arī valdē ir igauņi, rūpnīca ir ļoti pelnoša, maksā nodokļus un ir vienīgais uzņēmums, kas nodarbina cilvēkus, kuri ir ieinteresēti farmācijā. Interesants fakts – kaut gan Igaunijā bezdarba līmenis ir zems, ap 4%, kadru mainība rūpnīcā ir ļoti maza. Cilvēki turas pie sava darba, un tas liecina, ka rūpnīcā ir labi darba apstākļi un profesionāls menedžments.

Kā lielu Igaunijas priekšrocību Lipmans min draudzīgo nodokļu sistēmu, jo uzņēmuma peļņa vispār netiek aplikta ar nodokli, kamēr Latvijā šis nodoklis ir 15%. «Varu uzteikt arī politiķu profesionālo darbu, kas veicina uzņēmējdarbību un valsts popularitāti pasaulē. Tas parāda, cik ļoti uzplaukums ir atkarīgs no cilvēkiem. Šeit varu minēt vēl vienu piemēru. Vēl pirms 60 gadiem Singapūra skaitījās pamesta zeme – narkoparadīze. Kad biju Singapūrā deviņdesmito gadu beigās, ielas jau bija izklātas ar marmoru, bet par smēķēšanu uz ielas tika piemērots 1000 dolāru sods. Re, ko nozīmē viena cilvēka, premjera Li Kuanju, darbs un vēlme attīstīt savu valsti!»

Kirovs Lipmans turpina: «Man grūti salīdzināt Latviju ar Igauniju, jo mums ir atšķirīgi apjomi, un tas ir būtiski, taču, manuprāt, kā menedžeri latvieši ir daudz labāki par igauņiem – gan ar savu attieksmi, gan vadīšanas stilu. Bet tas varbūt ir tāpēc, ka esmu liels patriots un cieši saaudzis ar šo nāciju.»

Lipmana patriotismu parāda arī tas, ka pēdējo astoņu gadu laikā Grindeks rūpnīcas modernizācijā ir investējis 70 miljonus eiro. Ir izveidots jauns attīrīšanas korpuss, uzbūvēts ražošanas korpuss tablešu un kapsulu ražošanai, izveidota jauna laboratorija. Tas viss nākotnē nodrošinās lielāku apgrozījumu. Latvijā viens no Grindeks finanšu partneriem ir Nordea banka. Nenoliedzami, arī ieejot citās valstīs, vienas bankas ietvaros sadarbība notiek operatīvāk, līdz ar to var teikt – efektīvāk.

«Es redzu savu devumu valstij, un man nav jādomā par uzņēmuma pārdošanu, kā to dara daudzi. Es dzīvoju šajā valstī, un man ir svarīgi, lai tā plaukst uz zeļ. Mans mērķis nav vairāk naudas, bet es izjūtu prieku un pacilātību, redzot, ka mana rūpnīca strādā, apjomi un nopelni aug. Tas ir visu rūpnīcā strādājošo cilvēku sasniegums. Mans galvenais sasniegums ir tas, ka es neesmu rūpnīcu salaidis grīstē.»


Eksperta komentārs — Guna Zagorska, Nordea bankas vadītāja Latvijā vietniece, Mazo un vidējo uzņēmumu departamenta vadītāja


Grindeks ir stabils uzņēmums ar ienesīgu biznesa modeli. Tomēr arī šādam stabilam biznesam ir savi izaicinājumi. Visbiežāk tie ir ārēju faktoru radīti, tāpēc turpmākā attīstība ir tiešā veidā atkarīga no vadības spējas pielāgoties un pagriezt kuģi jauno vēju virzienā. Grindeks šāds pārbaudījuma brīdis bija pēdējā Krievijas krīze un ar to saistītā Krievijas rubļa straujā krišana.

Veiksmīgs veids, kā šis uzņēmums kontrolē un mazina savus riskus, ir pašu kapitāla uzkrāšana, kas veido tādu kā drošības spilvenu plānotajām investīcijām, kuras Grindeks līdz šim veicis ļoti plānveidīgi un pārsvarā no pašu kapitāla, nevis aizņemtajiem līdzekļiem. Vēl var minēt noieta tirgu pakāpenisku diversifikāciju, lai samazinātu iepriekšminēto lielo atkarību no galvenā tirgus – Krievijas. Jau tagad uzņēmums eksportē savu produkciju uz 70 valstīm, ieskaitot Kanādu, Vjetnamu un Japānu. Savukārt valūtas risks, kas Grindeks ir nozīmīgs faktors, jo liela daļa ieņēmumu par pārdoto produkciju tiek saņemta Krievijas rubļos, tiek mazināts, arī daļu izdevumu veidojot rubļos. Grindeks meitasuzņēmums Krievijā nodarbojas ar pārdošanas aktivitātēm, turklāt arī daļu no ražošanas procesa ir iespējams veikt Krievijā, kur izmaksas ir zemākas.

Paradoksāli, bet izskatās, ka Grindeks ir izdevies gūt pozitīvu efektu pat no tāda šķietami nelabvēlīga faktora kā Mildronāta aktīvās vielas meldonija iekļaušanas sportā aizliegto vielu sarakstā, jo pieprasījums pēc Mildronāta un tā pārdošanas apjomi vairākas reizes pieauga, īpaši pēc Krievijas tenisa slavenības Marijas Šarapovas paziņojumiem.

4628 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz