• 3083
  • 0

Pieaugošais spiediens / Novas Energy Services

,
Forbes Krievija
Foto Semjons Kacs speciāli Forbes
Foto Semjons Kacs speciāli Forbes

Kāpēc Romāns Abramovičs investēja plazmas impulsu tehnoloģijā, kas izstrādāta Krievijā.

Kompānijas Novas Energy Services laboratorijā visiem jāuzliek ausu aizsargi. Izmēģinājumu laikā plazmas sprādziena blīkšķis – trīsmetrīgajai metāla caurulei tiek pievadīta strāva līdz 6000 V – ir patiešām apdullinošs. 2014. gada pavasarī tādu eksperimentu vēroja arī Romāns Abramovičs, kas bija atbraucis uz biznesa parku Rumyancevo. Kopš tā laika miljardieris ir investējis 3,7 miljonus dolāru trijos projektos ar plazmas impulsu iedarbības tehnoloģiju, kas tiek izmantota naftas un ogļu ieguvē. Pēc Novas Energy Services ģenerāldirektora Ņikitas Agejeva teiktā, ja viss stabili virzīsies uz augšu, Abramovičs var piešķirt vēl 5–6 miljonus dolāru biznesa attīstībai Krievijā. «Mēs cenšamies neafišēt, kas ir mūsu akcionārs. Visi domā: ja kapitālā ir Abramovičs, kam tad vēl vajadzīgi ienākumi no pārdošanas?» stāsta uzņēmējs. «Bet tas nebūt nav tā, tieši otrādi. Mums tagad ir virsuzdevums – parādīt ātru attīstību, kaut gan esam iestiguši naftas nozares krīzē.»

Ņikita Agejevs, pēc izglītības ekonomists, divtūkstošo gadu sākumā kopā ar tēvu, kādreizējo diplomātu, konsultēja Krievijas zinātniekus, kas vēlējās Ķīnā virzīt tehnoloģiskās izstrādnes. Viena no tehnoloģijām ieinteresēja Agejevus, un viņi par 200 tūkstošiem dolāru nopirka patentu un izmēģinājumu iekārtu – ģeneratoru. Naftas urbumu tīrīšana ar plazmu ļauj palielināt to produktivitāti par desmitiem, bet dažos gadījumos – pat par 200–300 procentu. Urbumā tiek nolaista caurule ar kondensatoru ķēdi. Enerģijas piegādes laikā īpaša stieple caurules galā sekundes tūkstošdaļās pārvēršas plazmā, tā acumirklī pārtop gāzē, kas slēgtā telpā rada milzīgu spiedienu. Rodas triecienvilnis, un slāņa iekšienē līdz 1500 metru attālumā izveidojas plaisu tīkls, kas atvieglo naftas ieplūšanu urbumā.

URBUMU TĪRĪŠANA AR PLAZMU ĻAUJ PALIELINĀT TO PRODUKTIVITĀTI PAR DESMITIEM, BET DAŽOS GADĪJUMOS – PAT PAR 200–300 %.

Novas Energy Services ģenerāldirektors te saskata analoģiju ar nazi – to var izmantot salātu pagatavošanai vai kokgriezumu veidošanai, bet var arī iemontēt metāla griešanas aparātā. Arī plazmas impulsu tehnoloģiju var pielāgot dažādiem uzdevumiem. Lai to saprastu, kompānijai bija jāveic desmitiem lauka izmēģinājumu, tostarp arī ne pārāk veiksmīgu. Agejevs skaidro, ka nauda tika pelnīta ar citiem līdzekļiem – ar konsultācijām un starpnieku pakalpojumiem, kas saistīti ar Ķīnu: klīringu, tirdzniecības operācijām utt. «Daudzas reizes jau gribējās pārstāt spēlēties,» viņš atceras. «Bet, kad šķita, ka viss, beigas klāt, izdevās paspert solīti uz priekšu – veiksmīgi veikt izmēģinājumu vai saņemt tehnoloģijas izmantošanas pieprasījumu.»

Liels pasūtījums nodrošināja līdz 500 tūkstošiem dolāru, bet vidēji kompānija par urbuma apstrādi saņēma 30–50 tūkstošus dolāru. Piemēram, Tomskneft atradnēs tehnoloģija tika izmēģināta 2010. gada pavasarī, un ieguves pieaugums četros urbumos bija 50 procentu. Viens no urbumiem agrāk bija slēgts, bet pēc apstrādes nodrošināja divas tonnas naftas diennaktī. «Kopumā rezultāti, ko Novas sasniedza Rietumsibīrijas sarežģītajos urbumos, bija virs vidējiem,» vērtē Romāns Tatarčuks, Tomskneft-VNK ieguves intensifikācijas nodaļas bijušais vadītājs (tagad naftas kompānijas NNK-VTK ģenerāldirektors).

Tiesa, līgumu joprojām bija maz, un Novas nācās pievērsties dažādiem eksperimentāliem konstruktoru darbiem un urbumu analīzei ar tradicionālām metodēm. Kompānijas ieņēmumi 2013. gadā bija 1,6 miljoni dolāru. Toties Agejevs saņēma deviņus miljonus dolāru no biznesa eņģeļiem un Kanādas riska kapitāla kompānijas TechnoVita Technologies un ar savu tehnoloģiju izgāja Amerikas tirgū.

Klientus ASV meklēja Hjūstonas kompānija Propell Technologies. Par licenci tā apņēmās maksāt 7,5% no ieņēmumiem un nodibināja atsevišķu uzņēmumu Novas USA, lai varētu izmantot tehnoloģijas nosaukumu, par kuru jau bija parādījušies raksti nozares presē. Pirmajos divos gados Amerikas tirgū Krievijas speciālisti apbraukāja Teksasu, Luiziānu, Kaliforniju, Dakotu; pats Ņikita Agejevs devās pāri Atlantijas okeānam trīsreiz gadā. Novas partneri cerēja pa šo laiku dabūt vismaz simts pilotpasūtījumu un komercpasūtījumu, bet saņēma vien trīsdesmit. Kā skaidro uzņēmējs, ASV netiek skrupulozi fiksēta katra urbuma slimības vēsture, un Krievijas tehnoloģijai bieži vien nepietika sākuma datu, lai pierādītu savu efektivitāti.

Lai atpūstos no rūpestiem, Agejevs ar ģimeni 2014. gada sākumā devās uz Taizemi. Viesnīcā viņu nesagatavotu pārsteidza Romāna Abramoviča palīga zvans; tālruņa numuru viņš bija uzzinājis Novas birojā. Viņš jautāja, vai var satikties. «Pirmā doma – neizdevies joks,» atceras uzņēmējs. «Otra – varbūt tiešām viss netika darīts veltīgi.»

Pirmās tikšanās laikā Maskavā viņš pastāstīja Abramovičam par visām plazmas impulsu iedarbības tehnoloģijas izmantošanas iespējām derīgo izrakteņu ieguvē. Pēc tam Abramovičs kopā ar inženieru un fiziķu grupu atbrauca uz laboratoriju. Viņu interesēja ne tikai naftas urbumu tīrīšana, bet arī ideja, kuru Agejevs bija sācis apdomāt, proti, kā izmantot plazmas sprādzienu metāna ieguvei un ogļu slāņu atgāzēšanai, lai palielinātu drošību šahtās. Kompānija Georezonans, kas bija izveidota, lai ieviestu tirgū tehnoloģijas darbam metāna atradnēs, saņēma 700 tūkstošus dolāru zinātniski pētnieciskajiem un eksperimentālajiem konstruktoru darbiem. Aptuveni divus miljonus dolāru Abramovičs ieguldīja Dewasi, kas bija radīta tādas pašas tehnoloģijas virzīšanai Ķīnā. 2015. gada septembrī viņš piešķīra miljonu dolāru Novas Energy Services, uz kuru bija pārcelti visi patenti un līgumi darbam vertikālajos naftas urbumos.

Ja Agejeva komandai izdosies sasniegt vienošanās dokumentos ierakstītos ieņēmumu rādītājus, tad katrā no šīm trim kompānijām Abramovičs var ieguldīt vēl no 500 tūkstošiem līdz diviem miljoniem dolāru. Turklāt 2015. gadā caur fondu Ervington Investments miljardieris investēja gandrīz 15 miljonus kompānijā Propell Technologies, lai tehnoloģiju aktīvi virzītu un ekspluatētu ASV. Abramoviča pārstāvis Džons Manns atteicās komentēt, ar kādiem nosacījumus un mērķiem miljardieris piedalās Ņikitas Agejeva projektos.

Georezonans izpildīja pasūtījumu par trim atgāzēšanas urbumiem ogļu atradnē, kas pieder vienam no kompānijas Evraz meitasuzņēmumiem, un saņēma pasūtījumu par vēl vienu (Abramovičam pieder 40% šā holdinga akciju). Sekoja darbi divos urbumos Kazahstānā. Kompānijas ieņēmumi pusotra gada laikā kopumā bija 304 tūkstoši dolāru. Savukārt Dewasi ir tikai nekomerciāli pilotpasūtījumi Ķīnā. Ieņēmumi no darbiem vertikālajos naftas urbumos pagaidām ir vairāk nekā puse no Agejeva izveidoto kompāniju kopējiem ieņēmumiem.

APSTĀKĻOS, KAD JAUNI URBUMI NAFTAS ZEMO CENU DĒĻ TIEK IESALDĒTI, IR AKTUĀLI LĒTIE RISINĀJUMI IEGUVES UZTURĒŠANAI LABĀ LĪMENĪ.

No 2015. gada septembra līdz decembrim Novas Energy Services nopelnīja aptuveni 76 tūkstošus dolāru, nerēķinot izpildīto un līdz gada beigām neapmaksāto līgumu vērtību (vēl 38 tūkstoši). Kompānijas klientu vidū ir, piemēram, Tatneft un Russneft.

Par TechnoVita Technologies naudu Agejeva inženieri plazmas impulsu tehnoloģiju adaptēja horizontālajiem naftas urbumiem. Šim projektam speciāli izveidotā kompānija Novas Sk saņēma aptuveni 1,3 miljonus dolāru granta veidā no fonda Skolkovo. Abramovičs interesējās arī par šo virzienu. «Lai cik tas būtu dīvaini, mēs viņu mēģinājām atrunāt. Tas ir ļoti riskants projekts,» stāsta Ņikita Agejevs. «Ieguldījumi mūsu trijās kompānijās visdažādākajās stadijās jau tā bija netipiski šim investoram.» Tomēr Novas Sk jau ir sākusi virzīt savu tehnoloģiju. Marta svētkus tās speciālisti pavadīja Ulyanovskneft atradnēs. Ja pilotdarbi noritēs veiksmīgi, katrs jauns līgums horizontālajā urbumā var nodrošināt ne mazāk kā 45 tūkstošus dolāru Krievijā un no 100 tūkstošiem dolāru ārzemēs.

Lai gan nozarē ir krīze un naftas cenas sarūk, Novas Energy Services plāno 2016. gadā tikt pie līgumiem par 30–50 urbumiem Krievijā un 10–20 Ķīnā, Malaizijā, Kuveitā, Bahreinā, Taizemē un Indijā. Līguma cena Krievijā tagad reti pārsniedz 15 tūkstošus dolāru, ārzemēs tā var sasniegt 100 tūkstošu. Toties par vairāk nekā 30% izdevies samazināt viena ģeneratoru komplekta pašizmaksu. Propell Technologies nopirka licenci arī darbam Meksikas tirgū, bet TechnoVita Technologies – produkta virzīšanai Kanādā.

«Tas, ka mūs atzina ASV, ļāva panākt interesi visā pasaulē,» uzsver Ņikita Agejevs. «Līdz iziešanai ASV tirgū ne Kanādā, ne arābu valstīs un Dienvidaustrumāzijā ar mums neviens nerunāja. Mēs cerējām ar investora naudu panākt izrāvienu. Ja nebūtu krīzes, mēs un mūsu Amerikas partneri peldētos šokolādē. Tagad esam uzrāvušies uz budžetu nepārtrauktu sekvestrāciju.»

Pēc kompāniju grupas Novas izpilddirektora Andreja Bočkarjova teiktā, kad naftas cenas bija augstas, ne ārzemju, ne Krievijas naftas korporācijas nedomāja par naftas atdeves palielināšanas tehnoloģijām. Cena 50 dolāru par barelu bija atveseļojoša – radās interese strādāt efektīvāk nekā ar tradicionālajām metodēm. Pirms cena nokritās zem 40 dolāriem par barelu, izdevās noslēgt septiņus jaunus līgumus. «Tagad visi labi saprot, kāpēc, bet uz jautājumu finansējuma deficīta apstākļos atbildes pagaidām nav,» rezumē Bočkarjovs.

Paliek cerība, ka konservatori naftas kompānijās drīzumā izšķirsies par pārmaiņām. Tad Novas Energy Services būs izredzes tehnoloģiju, kas pēc efekta salīdzināma ar slāņa hidrosprādzienu, bet ir desmit reižu lētāka, ieviest plašā mērogā. Par labu nāk arī tas, ka naftas atdeves palielināšanas tradicionālās metodes Krievijā virzīja amerikāņu naftas servisi (tādi kā Halliburton). Tagad to cenas, kas piesaistītas dolāram, ir pārāk augstas. «Tieši tagad – apstākļos, kad jauni urbumi tiek iesaldēti naftas zemo cenu dēļ, – ir aktuāli lētie risinājumi ieguves uzturēšanai labā līmenī,» uzsver Pjotrs Lukjanovs, investīciju fonda Phystech Ventures vadošais partneris. «Arvien pieprasītākas ir tehnoloģijas, kas palielina urbumu, it īpaši veco, naftas atdevi.»

Atbilstoši investīciju darījuma noteikumiem Novas Energy Services ieņēmumiem 2017. gadā jātuvojas trim miljoniem dolāru. «Pēdējo reizi ar Romānu Abramoviču un viņa komandu tikāmies rudenī,» stāsta Agejevs. «Tagad tikties ir tas pats, kas runāt par abstraktām lietām. Investoram tas nepatīk. Jāatnāk ar rezultātu – labu, vidēju, sliktu, bet faktisku – un, pamatojoties uz to, jāapspriež stratēģija. Mēs tagad visus spēkus veltām tam, lai rezultāts neliktu investoram vilties.»

3084 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz