Pieejamā zinātne / InCell

,
Redaktore
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes

Apvienojot savas zināšanas un LU miljonus vērtās laboratorijas, trīs zinātnieki izveidojuši uzņēmumu InCell, kas palīdz uzņēmumiem izveidot uz pētījumiem balstītus produktus.

Izdzirdot vārdu salikumu zinātniskie pētījumi, pirmā asociācija ir desmitiem gadu ilgs darbs, kurā jāiegulda miljoni. Tāpēc nav brīnums, ka uzņēmumi, it īpaši mazie un vidējie, par kaut ko tādu neatļaujas pat domāt, bet, pat ja to dara, visbiežāk tā arī nespēj izveidot dialogu ar zinātniekiem. Rezultātā Latvijā ir vairāki publiski zinātniskie centri, pilni ar dārgām, par Eiropas fondiem iegādātām iekārtām, bet to potenciāls komerciāli tā arī paliek neizmantots.

Situāciju grib mainīt trīs zinātnieki no Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes. Jānis Ancāns (40), kurš pēc doktora studijām Bredfordas universitātē Anglijā 2002. gadā atgriezās Latvijā, sāka darbu pie LU Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijas izveides. Viņa laboratorijai pievienojās fakultātes studenti Mārtiņš Borodušķis (29) – olimpiāžu bērns, kurš, meklējot ideju biznesam, aizgāja studēt bioloģiju – un Anna Ramata-Stunda (31).

2011.gadā pie viņiem universitātes ietvaros vērsās Madara Cosmetics, kas vēlējās izpētīt bērzu sulas ietekmi uz ādas atjaunošanos. «Pēdējos piecos gados tā bija pirmā reize, kad laboratorija veica pētījumu privātajam sektoram,» toreizējo situāciju atceras Ancāns. Pamazām ieinteresējās arī citi uzņēmumi, piemēram, Silvanols un Bior. Projekti, ko viņi veica, bija pētījumi in vitro – laboratorijas apstākļos veikti testi ar šūnām, uz kurām testē aktīvo vielu iedarbību. Šādus pētījumus parasti veic kosmētikas, pārtikas, uztura bagātinātāju un medicīnisko preparātu ražotāji, kas vēlas pārbaudīt izejvielu drošumu vai efektivitāti, ko bez šādu pētījumu rezultātiem stingro regulu dēļ nevar norādīt uz iepakojumiem vai mārketinga materiālos. Atšķirībā no klīniskajiem testiem, kas ir nākamā stadija un ko veic ar cilvēkiem vai dzīvniekiem, in vitro pētījumi ir paveicami salīdzinoši ātri un arī izmaksā daudz mazāk. Projekti, ar ko strādā trijotne, izmaksājuši no 500 līdz 25 tūkstošiem eiro.

Lai arī interese par laboratorijas pētījumiem pieauga, iespējas realizēt šos pētījumus ierobežoja LU birokrātija. «Publiskie iepirkumi un grāmatvedība bija tik briesmīga, ka ārzemju klienti pusgadu lūdzās, lai viņiem izraksta rēķinu un viņi var samaksāt,» skarbo realitāti neslēpj Ancāns. Lai atvieglotu sadarbību ar uzņēmējiem, trijotne nonāca pie loģiskas idejas dibināt uzņēmumu, un tā pagājušā gada sākumā darbu sāka InCell, specifisku iekārtu iegādei saņemot desmit tūkstošu eiro no programmas Atspēriens. Pirms tam no katra līgumprojekta LU saņēma konkrētu procentu par izmantoto infrastruktūru, bet tagad zinātnieki universitātei maksā nomas maksu par telpām un sedz izmaksas, kas saistītas ar specifisku iekārtu izmantošanu. «Universitāte iegūst to pašu, bet visiem ir vienkāršāk,» jauno sadarbības modeli raksturo Mārtiņš.

INCELL IR PIRMAIS START-UP FAKULTĀTĒ PĒDĒJO DESMIT GADU LAIKĀ, UN TAS LICIS SAROSĪTIES ARĪ CITIEM.

Tagad uzņēmēji pētījumu pasūta InCell, kam savukārt ir līgums ar LU un kas veic visu koordināciju, padarot sadarbību daudz ātrāku. Pusotra gada laikā viņi jau ir izpildījuši 15 pasūtījumu, kas ir daudz, ņemot vērā, ka no 2007. līdz 2012. gadam fakultātei šādu līgumpētījumu nebija vispār. Paralēli šiem pētījumiem viņi izstrādājuši arī šūnu transplantācijas produktu sporta zirgiem, kas palīdz ātrāk sadziedēt kāju traumas, komercializācijai saņemot 100 tūkstošu eiro atbalstu no Norvēģijas finanšu instrumentiem. «Tas ir tīrs eksporta produkts, bet uz vietas potenciāls ir tieši in vitro pētījumiem,» skaidro Mārtiņš.

Lai arī pērn InCell apgrozījums bija vien nepilni 20 tūkstoši eiro, zinātnieki ir pārliecināti, ka arvien vairāk uzņēmēju veiks šādus pētījumus. Kā jau zinātnieki, viņi savus pieņēmumus pierāda ar statistiku. Latvijā privātā sektora investīcijas zinātnē, kas arī ir šādu pētījumu pasūtīšana, veido vien 0,17% no IKP; tas ir trešais zemākais rādītājs ES aiz Kipras un Rumānijas. Bizness zinātnē iegulda mazāk nekā valsts un universitātes kopā – pretēji tam, kā tas ir 70% ES valstu. Piemēram, Somijā privātā sektora investīcijas zinātnē no IKP veido 2,3%, kamēr valsts un universitāšu finansējums ir viens procents. Ja Latvijā šis rādītājs sasniegtu vismaz ES vidējo līmeni, no privātā sektora zinātnē katru gadu papildus ieplūstu 150–200 miljoni eiro, un daļu no tā InCell ir potenciāls monetizēt.

InCell niša ir palīdzēt uzņēmumiem iegūt uz pētījumiem balstītus produktus. «Ārzemēs ir sīva konkurence un vienkārši ar līdzīgu produktu var nepietikt. Ir vajadzīgs kaut kas papildus, piemēram, inovatīvi un izaicinoši saukļi, bet, lai tādus izmantotu, no sākuma vajag pētījumu,» skaidro Ancāns. Ar šo pētījumu palīdzību Madara kosmētikas līnija Time Miracle, kuras sastāvā ir bērzu sula, nu jau pieejama vairāk nekā 25 valstīs.

Negaidot, kad atbrīvosies pasniedzēju vietas universitātē, zinātnieki sev darba vietu nodrošinājuši paši. InCell ir pirmais start-up fakultātē pēdējo desmit gadu laikā, un tas licis sarosīties arī citiem. Kaut ko līdzīgu izveidojuši zinātnieki Ķīmijas fakultātē. Kāpēc gan lai paraugam nesekotu citi zinātnieki?

4131 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

Sāc komentēt!


wpDiscuz