PrivatBank bīstamie sakari Eiropā

,
Forbes Ukraina
Foto: ITAR-TASS/Scanpix/LETA
Foto: ITAR-TASS/Scanpix/LETA

Ar ko var beigties gadījuma sakari? Latvijas PrivatBank to dēļ gandrīz zaudēja biznesu. Pagājušā gada decembrī šai bankai tika uzlikts viens no lielākajiem sodiem Latvijas finanšu vēsturē – tā samaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro, jo bija pārkāpusi likumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu. Darījumu aprindās un bankas auditorkompānijā KPMG tika runāts, ka ir apdraudētas PrivatBank – Ukrainas lielākās bankas meitasbiznesa – cerības, kas saistītas ar Eiropu.

Divus miljonus eiro lielo soda naudu PrivatBank akcionāri samaksāja par savu darbību Latvijā un Eiropas Savienībā 2016. gadā. Saskaņā ar gada pārskata un auditorkompānijas datiem bankas izstrādātais glābšanas plāns jāīsteno līdz 2016. gada 31. decembrim. «Jūtama nenoteiktība, vai pietiks ar šī plāna īstenošanu, lai banka un koncerns varētu turpināt savu darbību,» teikts 2015. gada pārskatā, ko apstiprinājusi auditorkompānija KPMG.

Drūmus jautājumus par PrivatBank nākotni liek uzdot gan ekonomiskā un politiskā situācija Ukrainā, kas kopš 2014. gada pavasara faktiski atrodas bruņota konflikta situācijā, gan arī virkne notikumu, kas saistīti ar Privat ārzemju aktīviem. 2015. gada sākumā tika slēgta nodaļa Portugālē un daļa klientu nodota Latvijas bankai. Tajā pašā gadā Latvijas PrivatBank akcionārs – Ukrainas Privat – pārdeva savu meitasuzņēmumu Gruzijā, kur tas apkalpoja aptuveni 500 tūkstošus klientu. Bet 2015. gada beigās iedegās skandāls par Moldovas naudu, kuras atmazgāšanā piedalījās Latvijas PrivatBank un ABLV Bank.

Tas izraisīja Privat vadības maiņu, bet Rīgā ieradās bankas akcionārs Igors Kolomoiskis, lai risinātu šos jautājumus. Regulators pieprasīja, lai banka samaksā soda naudu divu miljonu eiro apmērā, vai arī tiks anulēta bankas darbības licence. Tiesa, gan pašā PrivatBank, gan finanšu tirgū runā, ka transakcijas, kuru dēļ banka tika ierauta skandālā, pieļāvuši bankas menedžeri savas nevērības dēļ.

BŪTĪBĀ  NOZIEDZĪGA  NAUDA  VAR  SLĒPTIES  PAT  AIZ  VISVIENKĀRŠĀKAJĀM  TRANSAKCIJĀM.  LIELĀ  BANKĀ  TAM  DAŽKĀRT  IR  ĻOTI  GRŪTI  VAI  PAT  NEIESPĒJAMI  IZSEKOT.

«Lielā operāciju plūsmā gandrīz jebkurā bankā var parādīties aizdomīgas transakcijas, bet tas nebūt nenozīmē, ka bankai ir ļauni nodomi. Būtībā noziedzīga nauda var slēpties pat aiz visvienkāršākajām transakcijām. Lielā bankā tam dažkārt ir ļoti grūti vai pat neiespējami izsekot, piemēram, ja transakcija tiek aprakstīta kā pakalpojumu apmaksa internetā, kas it kā neizraisa nekādas aizdomas,» saka bijušais Visa vadītājs Ukrainā un NVS Sergejs Ravņago.

FKTK paziņojusi, ka banka atbilstoši apstiprinātajam plānam sākusi pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politiku.

 

Kas ir PrivatBank?

PrivatLatvia ir Ukrainas lielākās finanšu iestā­des PrivatBank meitasbanka. Ukrainas PrivatBank ir komjaunatnes saknes un neviennozīmīga reputācija. Tā tika izveidota deviņdesmito gadu sākumā Dņepropetrovskā, kas ir smagās rūpniecības, kosmosa mašīnbūves, Ukrainas otrā prezidenta Leonīda Kučmas un veselas plejādes Ukrainas oligarhu pilsēta.

Viens no PrivatBank dibinātājiem un bijušajiem akcionāriem ir Sergejs Tigipko – bijušais Ukrainas Nacionālās bankas (UNB) vadītājs, Ukrainas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Dņepropetrovskas apgabala komitejas pirmais sekretārs. Pašlaik Tigipko ir sava banka Tascombank, kas strauji aug un plāno sev pievienot citas iestādes.

Citi dibinātāji, kuru vidū ir Igors Kolomoiskis, Genādijs Bogoļubovs un Aleksejs Martinovs, kopā ar Sergeju Tigipko 1992. gadā nodibināja PrivatBank. Pēc Forbes Ukraine datiem, 1997. gadā šī iestāde tika saistīta ar Dņep­ropetrovskas iedzīvotāju Pavlo Lazarenko, Ukrainas premjerministru, kas astoņus gadus nosēdējis cietumā Kalifornijā par naudas atmazgāšanu un krāpšanu.

Pašlaik galvenie PrivatBank beneficiāri ir Kolomoiskis un Bogoļubovs. Bez finanšu tirgus viņiem ir biznesa intereses enerģētikā, plašsaziņas līdzekļos, ķīmiskajā rūpniecībā un citur.

2001.gadā PrivatBank nopirka Latvijas banku Paritāte, kas vairākus gadus pēc kārtas bija cietusi zaudējumus pēc Āzijas un Krievijas 1998. gada krīzes. Var teikt, ka Privat izglāba Paritāti no bankrota – 2001. gada jūlijā tā tika atzīta par maksātnespējīgu un palika tirgū, tikai pateicoties jaunajiem akcionāriem no Ukrainas.

No bankas Latvijā Privat sāka ekspansiju Eiropas Savienībā – atvēra filiāles Portugālē un Itālijā, pārstāvniecību Spānijā, ieviesa depozītu un naudas pārvedumu pakalpojumus no Vācijas. Oficiāli banka orientējās uz darba migrantiem – gan lieliem korporatīvajiem klientiem, gan privātpersonām, kuru vārdus neizpauž.

PrivatBank klientu vidū ir lieli uzņēmumi un biznesmeņi no Ukrainas, Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības valstīm. Saskaņā ar bankas finanšu pārskatu ienākumi no komisijas naudas 2015. gadā nodrošināja PrivatBank gandrīz pusi visas peļņas.

Ukrainā Privat ir spēcīga un ļoti bīstama spēlētāja imidžs. Tā ir lielākā banka ar jaudīgāko IT infrastruktūru, kas palīdz miljoniem ukraiņu. Tās Privat24 ir bezprecedenta risinājums; tādu līmeni nav sasniegusi neviena banka, kas darbojas Ukrainā. Deviņdesmitajos gados Privat saprātīgi izmantoja sakarus ar varu un savu lobēšanas potenciālu, attīstot karšu biznesu, un pašlaik aizņem gandrīz pusi maksājumu tirgus valstī.

Savukārt Latvijā tā ne ar ko īpašu neizcēlās un daudzus gadus strādāja klusi un nemanāmi. Tā tas arī turpinātos, ja vien nesaasinātos ģeopolitiskā situācija, kas noveda pie sensacionālām izmeklēšanām sakarā ar naudas atmazgāšanu visā Austrumeiropā.

 

Naudas medības

Ar PrivatBank saistītie notikumi bija tikai viens posms skandalozo izmeklēšanu virknē Baltijas finanšu tirgū. Pēc leģendas, viens no to iemesliem bija milzīgais transakciju apjoms dolāros, kas plūda caur Latviju. Forbes aptaujātie baņķieri runā par gandrīz 3% visu dolāru transakciju pasaulē. «Latvija mēģināja iziet starptautisko finanšu spēlētāju pirmajā līgā,» notikušo raksturo kāds baņķieris.

Latvijas bankas izmantoja visas mūsdienu finanšu pasaules iespējas, lai piesaistītu lielos klientus no bijušās PSRS: darbu ar ārzonu kompānijām, depozītu atvēršanu, savstarpējo ieskaitījumu shēmas utt. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, nerezidentu depozīti Latvijas bankās 2014. gadā bija 40% no Latvijas IKP jeb 12–13 miljardi dolāru. Un tā ir tikai aisberga virsotne. 90% vietējo Latvijas banku aktīvu tieši vai pastarpināti ir saistīti ar nerezidentiem.

Atcerēsimies – pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijai jau bija problēmas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2003. gadā atmazgājamās naudas plūsma caur Baltijas pārapdrošinātāju kontiem bija aptuveni divi miljardi dolāru katru gadu. Tas bija galvenais iemesls Ukrainas iekļaušanai FATF melnajā sarakstā. Savukārt shēmu slēgšana ar Baltiju bija iemesls Ukrainas izsvītrošanai no šī saraksta.

ALEKSANDRS  KUKIČS  APGALVO,  KA  «PRIVATBANK»  IR  ATTEIKUSIES  NO  SHĒMOŠANAS  OPERĀCIJĀM,  DARBA  AR  ĀRZONĀM  UN  CITĀM  NELABĀM  LIETĀM,  KAS  TAI  VARĒTU  MAKSĀT  TIESĪBAS  UZ  BANKAS  LICENCI  LATVIJĀ.

«Bez šaubām, arī bankas piedalījās naudas atmazgāšanā. Taču mēs tālāk par savu sektoru – apdrošināšanu – negājām. Mēs redzējām, ka pārapdrošināšanas struktūras, kurām nebija licenču un kuras veicināja naudas atmazgāšanu, pieņem līdzekļus. Bija skaidrs, ka līdzekļi plūda caur Baltijas bankām, bet formāli mēs banku kontus neizsekojām,» saka bijušais Ukrainas ekonomikas ministrs un bijušais Finanšu pakalpojumu tirgus regulēšanas valsts komisijas vadītājs Viktors Suslovs; tieši viņš vadīja ar Baltiju saistīto shēmu slēgšanas procesu.

Tostarp draudzīgās attiecības starp divu valstu bankām nostiprinājās. Ukrainas biznesmeņiem Latvijas finanšu sistēma kopā ar Kipru kļuva par ieejas biļeti pasaules apritē.

«Attiecības starp Ukrainas un Latvijas bankām sākās deviņdesmitajos gados, kad Latvijas banku sistēma bija labāk attīstīta nekā Ukrainas. Tieši Latvijas bankās varēja iegādāties ārzonu operāciju kompānijas, sākot ar vienkāršām Delavēras kompānijām, beidzot ar dokumentu paketēm ārzonas biznesiem, ko varēja iegādāties ja ne pašā bankā, tad pie juristiem, kas darbojās banku paspārnē,» stāsta bijušais UNB padomes loceklis Vasilijs Gorbaļs.

Lai gan Ukrainā tiek uzskatīts, ka PrivatBank ir opozīcijā bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam un cilvēkiem, kas vadīja valsti līdz Pašcieņas revolūcijai, tas biznesam neliek šķēršļus. Viens no Reģionu partijas līderiem, bijušais premjerministra pienākumu izpildītājs Sergejs Arbuzovs daļu savas naudas turēja PrivatBank kontos. Saskaņā ar Ukrainas tiesas lēmumu vienoto reģistru viņa depozīti par summu 49,5 miljoni dolāru bija arestēti PrivatBank. Līdzekļi tika izvietoti caur Panamas, Kipras un citu ārzonu jurisdikciju kompāniju depozītiem.

2012.gada priekšvakarā plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par to, ka caur Baltijas bankām plūst Magņitska lietas nauda. 2009. gadā Maskavas cietumā gāja bojā starptautiskā fonda Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis. Viņš nodarbojās ar korupcijas jautājumiem Krievijas Federācijā, tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, arestēts un pēc vienpadsmit mēnešiem nomira izmeklēšanas izolatorā. Šai lietai bija un joprojām ir tik plaša rezonanse, ka ASV tika sagatavots un likumdevēja līmenī pieņemts Magņitska saraksts – personas (lielākoties Krievijas ierēdņi), kas tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos un finanšu noziegumos. 2012. gadā parādījās ziņas par to, ka Magņitska sarakstā iekļauto personu nauda ir plūdusi caur vairākām Latvijas bankām, to vidū arī PrivatBank.

«Kad klienti atnāca uz banku, vēl nebija nekāda Magņitska saraksta. Bankas darbojās, stingri ievērojot tā laika normatīvās prasības un uzraudzības noteikumus,» saka Ukrainas PrivatBank spīkers Oļegs Serga.

Bez optimizācijas shēmām meitasbankas Latvijā ļāva Ukrainas baņķieriem piesaistīt arī lētu resursu. Caur savu meitasuzņēmumu Baltijā – PrivatBank – un sistēmu DirectBanking Ukrainas Privat savāc depozītus citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, tās DirectBanking darbojas Vācijā un Portugālē. Atšķirība resursa vērtībā – likme 1,3% Eiropas Savienībā, kas ir ļoti pievilcīga eiropiešiem, un likme Ukrainā, kur par eiro depozītiem PrivatBank maksā 8% gadā.

Baņķieri skaidro, ka tā ir ierasta prakse – depozītu piesaistīšana Eiropas tirgū, lai pēc tam tos izvietotu mātesbankas korespondentkontos ar paaugstinātu procentu attiecībā pret Eiropas tirgu. «Pēc tam pati Privat grupa pelnīja uz nosacīti lētas Eiropas naudas rēķina. Ukrainas PrivatBank saņem no Eiropas Savienības eiro, kas izkliedējas kopējā bilancē,» stāsta Trasta komercbankas akcionārs Igors Buimisters.

Pēc viņa teiktā, šādu shēmu ir diezgan daudz. «2000. gadā mēs ar draudzīgajām Ukrainas bankām noslēdzām līgumus par Ukrainas kompāniju finansēšanu. Kredītu deva tieši Trasta komercbanka, bet Ukrainas banka bija juridiskais aģents uzraudzībai pār drošības naudu. Tādējādi Ukrainas bankas jau sen izmanto lēto Eiropas resursu Ukrainas uzņēmumu finansēšanai,» skaidro Buimisters.

Viņam kopā ar Ukrainas biznesmeni Ivanu Fursinu piederēja Trasta komercbanka, kas 2016. gada sākumā arī krita FKTK nežēlastībā, bet nebija tik veiksmīga kā Privat un tika slēgta. Vēl viens cietušā Ukrainas biznesa piemērs ir KVV Group, kas nopirka metalurģijas kombinātu Liepājas metalurgs, bet nenoturēja šo objektu. 2016. gadā rūpnīca tika apstādināta, jo KVV Group investors Jevgeņijs Kazmins nevienojās ar Latvijas varas institūcijām par elektroenerģijas tarifiem. Kazminu arestēja Ukrainas Drošības dienests, apsūdzot separātistu finansēšanā. Neoficiāli avoti ziņo, ka viņš tika atbrīvots jau augustā.

Bijusī KVV Group spīkere Nataļja Napadovska skaidro, ka PrivatBank kādā brīdī izrādījās vienīgā Latvijas finanšu iestāde, kas piekrita turpināt darbu ar Liepājas metalurgu. «Kad nesaprašanās starp administratīvajām un valsts struktūrām no vienas puses un Ukrainas investoriem no otras puses sasniedza maksimumu, dažas bankas atteicās mūs apkalpot. Palika tikai PrivatBank, kas turpināja apkalpot uzņēmumu, šajā sarežģītajā situācijā būdama visneitrālākā banka.»

Vēl viena banka ar Ukrainas saknēm un Latvijas pierakstu – Reģionālā investīciju banka (RIB) – ir lielākās Ukrainas bankas Pivdennyi meitasuzņēmums ar pierakstu Odesā. Arī šai bankai tika piemērota soda nauda par aizdomīgām klientu operācijām. 2014. gadā FKTK uzlika tai naudas sodu 70 tūkstošu eiro apmērā, par iemeslu minot arī naudas atmazgāšanu.

RIB neatzīst, ka tās klienti būtu atmazgājuši naudu. «Reģionālā investīciju banka ir Eiropas komercbanka, kurai ir izveidotas starptautiskas partnerattiecības gan ar citām bankām, gan ar dažādu biznesa virzienu pārstāvjiem ne tikai Ukrainā, bet arī visā pasaulē.»

2016.gada septembrī Latvijā tika aizliegta Igaunijas Versobank darbība; arī tā ir iekļauta Ukrainas Nacionālās bankas sarakstā. Un arī šī iestāde pieder Ukrainas akcionāriem.

Kas notiek? Pēc Forbes aptaujāto baņķieru domām, nekā ekstraordināra bankās ar Ukrainas kapitālu nav – tās sniedz tos pašus pakalpojumus, ko pārējās bankas. Taču lobēšanas potenciāla un iespēju darbam starptautiskajā arēnā tām ir mazāk nekā ārzemju bankām, tās ir daudz nabadzīgākas nekā to Krievijas vai Skandināvijas kolēģes, tāpēc arī dabū vairāk punu. Piemēram, tādus kā divi miljoni eiro – tik PrivatBank izmaksāja darbība Latvijā 2016. gadā.

 

Londonas glābēji

Tiek uzskatīts, ka pēc naudas atmazgāšanas skandālu sākuma 2015. gada beigās glābt banku Rīgā ieradās viens no akcionāriem Igors Kolomoiskis. Viņš, pēc novērotāju teiktā, atveda uz Latviju jaunu bankas vadītāju Aleksandru Kukiču – cilvēku ar Dienvidslāvijas saknēm un Lielbritānijas pilsonību. Latvijā PrivatBank neizdevās atrast cilvēku šim amatam.

Darbam bankas valdē pieņēma baņķierus ar darba pieredzi lielās starptautiskās finanšu iestādēs: Roberts Kristians Šepfs ir bijis Commerzbank un Deutsche Bank direktors Uzbekistānā, Turkmenistānā un Baltijā, Sandijs Vectēvs agrāk strādājis lielākajā Norvēģijas bankā DNB.

Viena no svarīgākajām personām PrivatBank padomē ir Timurs Novikovs – cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vienu no noslēgtākajiem un cienījamākajiem investīciju baņķieriem Ukrainā. Iespējams, tieši viņš ir reālais bankas vadītājs, kaut gan Dņepropetrovskā tiek uzsvērts, ka pašlaik tikai Aleksandrs Kukičs ir atbildīgs par to, kas notiek ar Latvijas PrivatBank.

Aleksandrs Dubiļets apgalvo, ka tieši Kukičs pieņem visus ar banku saistītos lēmumus. «Kukičs ir baņķieris no JP Morgan, viņš pilnībā atbild par Baltijas banku,» teica Dubiļets žurnālam Forbes. Savukārt daži Baltijas baņķieri stāsta, ka bankā bijis redzams arī bijušais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Trubakovs; viņš ir mazākuma akcionārs.

Pats Aleksandrs Kukičs augustā apgalvoja, ka galvenos ienākumus banka plāno gūt no Itālijas filiāles. Tas notika laikā, kad Itālijas filiālē notika pārbaude, kurā tika konstatēti finanšu monitoringa likumdošanas pārkāpumi, kas kļuva par vienu no filiāles slēgšanas iemesliem. Pēc pāris mēnešiem cits valdes loceklis – Roberts Kristians Šepfs – paziņoja, ka «Itālijas filiāles klientu skaits un tās apgrozījums bija salīdzinoši neliels, tāpēc tās slēgšana neietekmēs bankas turpmāko darbību».

Kukičs apgalvo, ka banka ir atteikusies no shēmošanas operācijām, darba ar ārzonām un citām nelabām lietām, kas tai varētu maksāt tiesības uz bankas licenci Latvijā. To apstiprina FKTK un Ukrainas Nacionālā banka.

2016.gada augusta beigās UNB izsūtīja bankām vēstuli ar to ārzemju iestāžu sarakstu, «kuru darbība varētu būt saistīta ar riskantām finanšu operācijām». Šajā sarakstā ietvertas trīs Latvijas bankas: Rietumu Banka, ABLV Bank un Reģionālā investīciju banka – Ukrainas bankas Pivdennyi meitasuzņēmums –, kā arī Igaunijas Versobank, Austrijas Meinl Bank un Winter, Lihtenšteinas Frick Co un East-West. Jāuzsver, ka Meinl, East-West, Frick un Winter tika minētas kā kanāli naudas izvešanai no Ukrainas.

UNB skaidro, ka, «veicot banku uzraudzību finanšu monitoringa jomā, tika atklātas finanšu operācijas, ko veikuši Ukrainas banku klienti caur kontiem ārzemju bankās un kas liecināja par paaugstinātu risku, ka šīs bankas tiek izmantotas ar mērķi legalizēt (atmazgāt) ienākumus, kas iegūti noziedzīgā ceļā. Tas bija sākotnējais iemesls ārzemju banku iekļaušanai šajā sarakstā».

Jāuzsver, ka Latvijas PrivatBank šajā sarakstā nav. Dņepropetrovskas Privat apgalvo, ka tas ir saistīts ar pārkāpumu neesamību un to, ka Rīgas banka ir labojusies. Taču Ukrainas finansistu stāsts ar to nebeidzas.

Kamēr top šis raksts, pašas Ukrainas PrivatBank liktenis uztrauc miljoniem cilvēku, galvenokārt jau bankas klientus. Plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Wall Street Journal, ir parādījušies satraucoši materiāli par šīs Ukrainas bankas finanšu stāvokļa neatbilstību Ukrainas Nacionālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda prasībām; tas pašlaik ir svarīgs Ukrainas starptautiskais partneris. Un šīs neatbilstības pat varot būt par iemeslu bankas nacionalizācijai. Taču šos apvainojumus un hipotēzes atspēkoja Privat vadītājs Aleksandrs Dubiļets tajā pašā Wall Street Journal.

«Baltijā ar Privat viss būs labi, ja būs labi Ukrainā,» rezumē Igors Buimisters. Vai Ukrainā viss būs labi?

5132 Visi skatījumi 2 Skatījumu šodien

Atstāt komentāru

1 Komentārs par "PrivatBank bīstamie sakari Eiropā"


Cityfinances
1 gads 7 mēneši atpakaļ

Finansējums uzņemumiem ar izdevīgiem nosacījumiem! https://www.cityfinances.lv/finansejums-uznemumiem/

wpDiscuz