USD 0.90 btc 7346.05
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7346.05
Reitingi 10. Oktobris

Drosme būt inovatīviem

Vai Latvija var kļūt par zinātnē balstītu jaunuzņēmumu reģionālo centru? Vai mums ir lieliskas idejas, talanti un apņēmība panākt rezultātu? “Forbes” zinātnisko jaunuzņēmumu reitingā iekļuvušās kompānijas pierāda, ka mūsu valstī šajā jomā ir labs potenciāls. 

Alina Lastovska

Forbes Latvija galvenā redaktore

Jaunuzņēmumiem, kas strādā ar zinātnieku sasniegumiem, bieži vien jāpieveic ļoti garš ceļš līdz produkta nonākšanai tirgū un veiksmīgiem darījumiem. Tāpēc “Forbes” apkopoja datus gan par  pavisam “jauniņajiem” – uzņēmumiem, kas vēl tikai attīsta savas idejas –, gan tādām kompānijām, uz urām var attiecināt apzīmējumu “veiksmes stāsts”.

Šī nozare prasa resursus un ieguldījumus, kā arī pārdomātu stratēģiju. Šie faktori ir būtiski svarīgi, lai vairotu tādu jaunuzņēmumu skaitu, kas mēģina iekarot tirgu ar produktiem, kuri radīti, pateicoties zinātnieku izgudrojumiem.

Kāpēc tieši zinātniskie jaunzņēmumi? Tāpēc, ka tiem ir iespēja piedāvāt unikālu risinājumu aktuālām problēmām, kas var būtiski ietekmēt spēles noteikumus konkrētā jomā un pat mainīt industriju. Inovācijas taču ir viens no biežāk lietotājiem vārdiem, runājot par attīstību, efektīvākiem procesiem un izaugsmi.

Daļa reitingā iekļauto uzņēmumu attīstīta ārzemju zinātnieku idejas, bet arī Latvijā ir vērtīga zinātniskā bāze, ko vajadzētu stiprināt un palīdzēt attīstīt tās sasniegumus. Liela loma šajos procesos ir arī augstskolām. Šogad publiskots pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veikts pētījums par jaunuzņēmumiem, un tajā iezīmēti vairāki aspekti, ko varētu pilnveidot, lai sekmētu zinātnisko ideju komercializāciju.

Pētījumā secināts, ka liela daļa Latvijas akadēmiskā sektora pārstāvju vēl aizvien seko slēgto inovāciju modelim, atdalot inovāciju un tās radīšanu pilnībā no tālākās testēšanas un pielāgošanas tirgum, tā veidojot gan šauru skatījumu uz spin-off definīciju, gan arī cīnoties par intelektuālā īpašuma tiesībām. Tāpat norādīts, ka universitātēm ir vēlme sadarboties, tomēr nav skaidra plāna sadarbības veicināšanai un īstenošanai. Lai veicinātu zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, vajadzīgs valsts atbalsts gan platformas, gan finansējuma veidā.

Daži “Forbes” aptaujātie uzņēmēji atzina, ka ne vienmēr vietējie dažādu nozaru spēlētāji ir ieinteresēti  iesaistīties inovāciju izmēģināšanā, bet dažkārt Latvijā vienkārši nav tādu ražotāju, kam jaunuzņēmuma ideja būtu noderīga. Zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu platformas Komercializācijas reaktors pārstāve Ilona Giļčuka norāda, ka deep tech kompāniju attīstībai ir nozīmīga industriālā bāze, jo ir jāīsteno pilotprojekti ar uzņēmumiem. Komercializācijas reaktors palīdz uzņēmumiem veikt šādus pilotprojektus arī citās valstīs.

Kopumā Latvijā jaunuzņēmumu ekosistēma aug un attīstās. Gada sākumā mūsu valstī bija reģistrēts nedaudz vairāk kā 400 jaunuzņēmumu, bet vēl ap 100 ideju bija attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Šie uzņēmumi gadā nodokļos samaksā vidēji 6–8 miljonus eiro un nodarbina vairāk nekā 1600 cilvēku.

“Forbes” sarakstā pārstāvētie jaunuzņēmumi savas darbības laikā piesaistījuši vairāk nekā 15 miljonu eiro investīcijas. Arī citu jomu uzņēmumi aktīvi meklē finansējumu – pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumiem kopumā izdevies piesaistīt 85,2 miljonus eiro. No Baltijas valstīm ar lielāko investīciju  apjomu izceļas Igaunija – kopš 2012. gada tā jaunuzņēmumu finansējumam ik gadu piesaista 132 miljonus eiro, Lietuva – 46 miljonus, bet Latvija – 38 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas pētījums.

Komentējot šos rādītājus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Olga Barretu-Gonsālvisa iezīmē vēl kādu tendenci – arvien biežāk tiek ieguldīts agrīnas attīstības stadijas uzņēmumos, bet šādu investīciju summa parasti nav pārāk liela. Savukārt Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes locekle Līva Pērkone uzsver: “Pēdējos gados esam ļoti strauji auguši.”

Tomēr ir arī daudz izaicinājumu, ir līdzīgi kas gan jaunuzņēmumiem, gan citām kompānijām. Būtiskākais ir talantīgu cilvēku piesaiste, kā arī prasme pastāstīt pasaulei, ka Latvija ir lieliska vieta, kur veidot savu uzņēmumu. Nepieciešams arī vienoties par stratēģiju, kuras pašlaik Latvijai pietrūkst, uzsver Pērkone. Piemēram, Lietuva par savu nišu izvēlējusies finanšu tehnoloģijas un dara visu, lai mērķtiecīgi to attīstītu. Latvijā par šādu lauciņu, kuru palīdzētu kopt arī valsts, varētu kļūt deep tech. Asociācijas pārstāve uzsver, ka mūsu valsts jau ir daudz izdarījusi, turklāt Latvijai ir arī citi plusi:  “Viena no priekšrocībām, kas jāizmanto, – mēs esam mazi un elastīgi, tātad varam  operatīvi veikt izmaiņas likumos, izstrādāt jaunas iniciatīvas un tās īstenot.”

Runājot par šīs nozares nākotni, var prognozēt, ka, arvien palielinoties atbalsta instrumentiem un izveidojot vairāk platformu, kur var satikties uzņēmēji ar zinātniekiem, būs lielāka interese par iespēju komercializēt zinātnieku sasniegumus. Tāpat būs interesanti vērot pašreizējo uzņēmumu attīstību, kad tie uzaudzēs gana lielus muskuļus, lai par šīm kompānijām varētu teikt – tas ir veiksmes stāsts.

Protams, uzņēmējdarbībā nekas nav garantēts, un dažkārt kompānijas nākas arī slēgt. Tomēr cilvēki, kas darbojas biznesā, ir gatavi uzņemties risku un neapstāties pie pirmās neveiksmes, un tas arī palīdz nonākt pie vēlamā rezultāta – īstenot savu vīziju un piedāvāt pasaulei inovatīvu produktu.

Kā mēs rēķinājām?

Lai izveidotu jaunuzņēmumu reitingu, “Forbes” apkopoja datus par to piesaistītajām investīcijām, apgrozījumu, patentu, tehnoloģisko licenču vai to pieteikumu skaitu, kā arī citus datus. Lai iegūtu informāciju, aptaujājām uzņēmumu, izpētījām publiski pieejamo informāciju un arī Lursoft datubāzi. Ņēmām arī vērā, vai uzņēmumi jau piedāvā savu produktu klientiem, īsteno pilotprojektu vai veic testēšanu, vai arī ir tikai idejas izstrādes fāzē.

1. LightSpace Technologies

Apgrozījums: 255 080 eiro

Piesaistītās investīcijas: ap 7 miljoniem eiro

Vadītājs: Ilmārs Osmanis

Augsto tehnoloģiju kompānijas HansaMatrix asociētais uzņēmums LightSpace Technologies ir pasaules līderis telpisku 3D attēlu displeju ražošanā. 3D displejus izmanto medicīnā, minimāli invazīvās ķirurģiskās operācijā, lai attēlotu ultrasoniskos telpiskos attēlus, kā arī citās jomās. Uzņēmums piegādā savu tehnoloģiju arī rūpniecības, drošības un aizsardzības sektora pārstāvjiem. LightSpace Technologies iesniedzis 12 patentu pieteikumus un līdz šim saņēmis divus apstiprinājumus.

 

2. Vortex Oil Engineering

Apgrozījums: Latvijā – 5390 eiro, Polijā – aptuveni 0,5 miljoni eiro

Piesaistītās investīcijas: ap miljonu eiro

Vadītājs: Sergejs Jakimovs

Vortex Oil Engineering darbojas naftas industrijā. Uzņēmums piedāvā tehnoloģiju, kas ļauj palielināt naftas ieguvi par 40–70 procentiem. Urbumā tiek iesūknēts ūdens, ko vēlāk atdala no naftas un izmanto vēlreiz. Tomēr atkārtoti iesūknētais ūdens nav tīrs, bet filtrēšana ir ļoti dārga. Vortex Oil Engineering tehnoloģija palīdz sasmalcināt mazākās daļās naftas pilienus, smiltis un citus piemaisījumus, padarot šo procesu efektīvāku. Kompānija ir bāzēta Polijā, bet Vortex Oil Engineering ir arī Latvijā reģistrēts uzņēmums. Vortex Oil Engineering ir viens patents.

 

3. Alina

Apgrozījums: 105 eiro

Piesaistītās investīcijas: 2,3 miljoni eiro

Uzņēmuma vadītāja: Solvita Kostjukova

Jaunuzņēmus ALINA attīsta un ražo uz minerālu bāzes izstrādātas antimikrobiālās piedevas krāsām un apdares materiāliem pēc bezatkritumu un resursu taupošas tehnoloģijas.  Uzņēmuma piedāvātās  piedevas aizstāj toksiskās ķīmiskas vielas un smagos metālus. Šādas piedevas  idejas autors ir zinātnieks Juris Kostjukovs – jaunuzņēmuma vadītājas Solvitas Juris Kostjukovas tēvs. Uzņēmumam ir viens starptautisks patents un viens Latvijas patents.

 

4. Conelum

Apgrozījums: 60 540 eiro

Piesaistītās investīcijas: neatklāj

Vadītājs: Antons Adamovičs

Biotehnoloģiju uzņēmums Conelum nodibināts 2012. gada beigās. Tas  fokusējas uz ātru mikrobioloģisko diagnostisko testu izstrādi pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumiem. Tehnoloģiju vairāk nekā desmit gadu pētījuši un optimizējuši Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki. Līdz šim izmantotās mikrobioloģisko pārbaužu metodes prasīja ilgāku laiku, vismaz 24 stundas, taču Conelum tehnoloģija samazina šo laiku līdz 30 minūtēm. Pagājušajā gadā Forbes ziņoja, ka Conelum piesaistīto investīciju apjoms bija 845 000 eiro, bet šogad uzņēmums precīzāku summu neatklāja.  

 

5. Exonicus

Apgrozījums:  Latvijā – 0 eiro, ASV – 340 000 dolāru (300 860 eiro)

Piesaistītās investīcijas: 500 000 eiro

Vadītāji: Sandis Kondrāts (ASV), Jānis Kondrāts (Latvija)

Exonicus tika nodibināts kā digitālās izdevniecības uzņēmums un publicēja grāmatu par cilvēka anatomiju. Vēlāk tas mainīja darbības virzienu un izstrādāja 3D programmatūras tehnoloģiju anatomijas apgūšanai Anatomy Next un Anatomy Labs. Pērn Exonicus sāka attīstīt virtuālās realitātes programmatūru Trauma Simulator militāro mediķu apmācībai. Šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī Exonicus nostiprināja attiecības ar nozīmīgu klientu – ASV Aizsardzības ministriju, kuru apkalpo ASV reģistrētais uzņēmums. Tagad Exonicus plāno pievērsties Eiropas tirgum, kur par Trauma Simulator ir liela interese.

6. EvenTech

Apgrozījums: 155 210 eiro

Piesaistītās investīcijas: 780 000 eiro

Vadītājs: Nikolajs Adamovičs

Kompānija nodibināta 2011. gadā kā Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta tā dēvētais spin-off uzņēmums. EvenTech produkti ir balstīti uz unikālu digitālā signāla apstrādes metodiku – tehnoloģiju, kas ļauj veikt notikumu virknes mērījumus ar ļoti augstu precizitāti. Šādas iekārtas dēvē par notikumu taimeriem. Uzņēmums arī izstrādā daļu kosmosa kuģa Luna-27 nolaišanās sistēmas. Patentēšanu plānots veikt vēlāk.

 

7. Koatum

Apgrozījums: Latvijā – 9080 eiro, Polijā – aptuveni 100 000 eiro

Piesaistītās investīcijas: 400 000 eiro

Vadītājs: Sergejs Jakimovs

Uzņēmums dibināts Rīgā 2014. Gadā un piedāvā savu unikālo know-how medicīnisko implantu ražošanas industrijai. Šī nozare paplašinās, bet galvenais pētniecības un attīstības virziens paliek tas pats – medicīniskie implanti jāpadara drošāki, jāveicina ātrāka sadzīšana un līdz minumumam jāsamazina implantu atgrūšanas risks. Koatum piedāvā bioaktīvu pārklājumu medicīniskajiem implantiem. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem risinājumiem Koatum pārklājums ir daudzslāņu, un šie slāņi atšķiras pēc to mērķa un īpašībām. Uzņēmumam ir viens patents un viena tehnoloģiskā licence.

 

8. CastPrint

Apgrozījums:  3360 eiro

Piesaistītās investīcijas: 170 000 eiro

Vadītājs: Jānis Oliņš

Uzņēmums piedāvā pacientam individuāli pielāgotu ģipsi, kas iegūts ar 3D drukas metodi. Tas ir vieglāks nekā parastais ģipsis, ko izmanto lūzumu fiksācijai, ir izturīgs, ventilējošs un ūdensdrošs. Šis risinājums vēl ir izstrādes stadijā, taču tiek īstenots pilotprojekts, un CastPrint ir pieejams vairākās ārstniecības iestādēs Latvijā. CastPrint tiek radīts, izmantojot videi draudzīgu polipienskābes plastikātu, kas ir drošs  kontaktā ar ādu. Jaunuzņēmums nesniedza informāciju par precīzu patentu un licenču skaitu – tas esot komercnoslēpums.

 

9. EvoLed

Apgrozījums: 4500 eiro

Piesaistītās investīcijas: vairāk nekā 800 000 eiro

Vadītājs: Fjodors Jerjomins

EvoLed radīja lētāku organisko gaismas diožu (OLED) tehnoloģiju, izmantojot lantanīda savienojumu. Uzņēmums uzsver, ka OLED ir daudzsološākā un rentablākā tehnoloģija, ko var izmantot ne tikai gaismas avotiem, bet arī informācijas ekrāniem un paneļiem. Tomēr OLED ierīces ir salīdzinoši dārgas, jo materiālu izmaksas ir augstas. EvoLed piedāvā risinājumu – tā vietā, lai izmantotu dārgus irīdija savienojumus, izvēlēties lētus lantanīdu kompleksus.

 

10. Cenos

Apgrozījums: 17 840 eiro

Piesaistītās investīcijas: 180 000 eiro

Uzņēmuma vadītājs: Mihails Ščepanskis

Cenos ir inženiermodelēšanas platforma, kurā apvienoti dažādi atvērtā koda rīki. Uzņēmumu 2017. gadā nodibināja pieredzējušu fizikas un matemātikas doktoru, inženieru un programmatūras izstrādātāju komanda. Cenos ir digitāls risinājums inženieriem jaunu produktu izstrādei un to virtuālai testēšanai. Tas palīdz uzņēmumiem ietaupīt laiku un samazināt izmaksas, aizvietojot fizisko prototipēšanu un laboratorijas testus ar datorsimulāciju. Savukārt ražotājiem tā ir iespēja izmantot mūsdienīgu digitālu pieeju jaunu industriālo iekārtu un citu tehnoloģisko risinājumu izstrādē. Pašlaik uzņēmums gatavojas jaunai investīciju piesaistes kārtai aptuveni miljona eiro apmērā. Šogad Cenos apgrozījums ir pieaudzis, pirmajā pusgadā sasniedzot 41 540 eiro.

lasiet arī

TOP 20 valsts iepirkumu karaļi

11. Squad Robotics

Apgrozījums: 0

Piesaistītās investīcijas: 220 000 eiro

Vadītājs: Matīss Brunavs

Squad Robotics ir iekštelpu pozicionēšanas sistēma, kas palīdz industriālo tīrīšanas iekārtu ražotājiem pārveidot manuāli darbināmas iekārtas par autonomām. Uzņēmums ir dibināts Lielbritānijā, kur piedalījās Startup Bootcamp IoT London akselerācijas programmā, bet tā komanda ir no Latvijas. Pašlaik notiek sarunas par ilgtermiņa sadarbību ar tīrīšanas iekārtu ražotājiem, kuriem uzņēmums plāno ieviest autonomās tehnoloģijas. Tāpat notiek darbs pie ekosistēmas izveides, lai varētu ātrāk un efektīvāk izstrādāt un ieviest autonomus robotus. Squad Robotics ir vairāki patenti.

 

12. Alternative Plants

Apgrozījums: 6410 eiro

Piesaistītās investīcijas: 170 000 eiro

Vadītāja: Anna Ramata-Stunda

Uzņēmums ražo dabīgas aktīvās sastāvdaļas kosmētikai. Augi ir būtisks resurss, ko izmanto pārtikai, rūpnieciskiem un medicīniskiem mērķiem. Augi ražo efektīvas ādu aizsargājošas un atjaunojošas vielas, tomēr daļa aktīvo sastāvdaļu faktiski nav  pieejama, jo daudzi augi ir grūti savācami vai pat ir apdraudēti. Alternative Plants piedāvā iespēju pavairot šo augu audus un šūnas laboratorijā. Pērn uzņēmums iesniedza patenta pieteikumu, septembrī paredzēts iesniegt vēl vienu.

 

13. SnowVision

Apgrozījums: 0

Piesaistītās investīcijas: 175 000 eiro

Vadītājs: Aleksejs Korabovskis

SnowVision ir izstrādājis prototipu tehnoloģijai, kas, izmantojot mikroviļņu sensorus, attālināti spēj noteikt sniega apjomu, blīvumu un temperatūru. Tas ļauj prognozēt sniega kušanas ātrumu. Ar speciāli izstrādātu programmatūru ziemas kūrorti uzreiz varēs saņemt šo informāciju un izlemt, vai kādā vietā nepieciešams palielināt sniega segu. Pēc SnowVision aplēsēm, ražojot sniegu tikai tad, kad tas nepieciešams, izdevumus varētu samazināt pat par 40 procentiem. Pagaidām prototips vēl tiek testēts.

 

14. Asya

Apgrozījums: 0

Piesaistītās investīcijas: 120 000 eiro

Vadītājs: Ēvalds Urtāns

Asya piedāvā mākslīgā intelekta lietotni, kas palīdz pilnveidot komunikācijas prasmes. Asya klausās savu lietotāju un sniedz atgriezenisko saiti par viņa komunikāciju ar citiem cilvēkiem – gan novērtē klausīšanās prasmi, gan palīdz kļūt par labāku runātāju. Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka nākotne pieder mākslīgā intelekta produktiem, kas dod iespēju cilvēkiem būt labākiem un spējīgākiem. Asya rūpējas par lietotāju datu drošību un nesaglabā sarunu ierakstus.

 

15. Sizzapp

Apgrozījums: 0

Piesaistītās investīcijas: 50 000 eiro

Vadītājs: Deniss Moldovans

Sizzapp piedāvā transporta monitoringa sistēmu, kas seko līdzi gan tam, kur automašīna vai motocikls atrodas reālajā laikā, gan arī spēkrata tehniskajam stāvoklim, šofera braukšanas paradumiem un citiem rādītājiem. Aktīvāk piedāvāt iegādāties savu pakalpojumus Sizzapp sāka šovasar, un tā produkts ir pieejams pie vairākiem moto un auto dīleriem, bet drīzumā to varēs iegādāties arī Tet veikalos. Uzņēmumam ir vairākas idejas, kā pilnveidot savu produktu, paplašinot tā pielietojumu.

#reitingi

Piesakies iknedēļas jaunumiem