USD 0.85 btc 11791.73
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 11791.73
default 21. Maijs

ZOOM KABOOM

Alekss Konrāds

Forbes ASV

Ēriks Juans palīdz miljoniem cilvēku izdzīvot sociālās distancēšanās apstākļos, sniedzot bezmaksas piekļuvi savam videokonferenču rīkam Zoom. Šis gājiens ļāvis viņam gūt atzinību, bet, kad pandēmija būs galā, miljardiera bizness, visticamāk, būs spēcīgāks nekā jebkad agrāk. Vai, paplašinoties globālajai krīzei, viņa lietotne var tikt galā ar slodzes palielinājumu par 610 % dienā un izturēt jaunu lietošanas rekordu pārbaudījumus?

Uzņēmuma Zoom vadītāja Ērika Juana bērniem beidzot rūp tas, ar ko nodarbojas tētis. Protams, viņi bija līdzās tajā 2019. gada aprīļa rītā, kad pasaulē populārākās videokonferenču platformas vadītājs kotēja savu uzņēmumu Nasdaq biržā un kļuva par miljardieri. Tomēr tikai šogad marta vidū, kad viņa meita, astotās klases skolniece, koronavīrusa dēļ sāka mācīties attālināti, viņa bērni sāka uzdot jautājumus par tēva darbu. “Meita man nekad agrāk nav jautājusi, ar ko es nodarbojos,” saka Juans. “Pirmo reizi viņa vērsās pie manis ar jautājumu: tēt, kā pacelt roku Zoom?”

Arī uzņēmēja dēls, kas mācās koledžas pirmajā kursā, piespiedu kārtā ir kļuvis par Zoom lietotāju. “Pateicu dēlam: “Beidzot esmu sapratis, kādēļ tik daudz un smagi strādāju,”” saka Juans. “Es sapratu, ka varbūt veidoju programmas tikai tādēļ, lai jūs varētu tagad tās izmantot savās tiešsaistes nodarbībās.” Tomēr jauniegūtais respekts nav izbeidzis bērnu strīdus ar tēvu par WiFi izmantošanu mājās, joko 50 gadus vecais Juans.

Laipni lūgti jaunajā darbs no mājām realitātē! Un aizvien vairāk cilvēku to dara tieši Zoom. Laikā, kad pasauli plosa koronavīruss, kad pilsētas dzīvo karantīnas režīmā, valstis ievieš ierobežojumus un visā pasaulē tiek slēgtas skolas un universitātes, Zoom attīstās kā viens no vadošajiem rīkiem, kas palīdz biznesam turpināt darbu, studentiem mācīties un cilvēkiem sazināties, lai virtuāli svinētu dzimšanas dienas vai piedalītos jogas nodarbībās.

Marta pēdējā sestdienā gandrīz trīs miljoni cilvēku visā pasaulē pirmo reizi lejupielādēja Zoom savās mobilajās ierīcēs. Tas ir rekords. Pēc mobilo ierīču analītikas uzņēmums Apptopia aprēķiniem, kopš Zoom sākotnējā publiskā piedāvājuma 2019. gada aprīlī lietotni lejupielādējuši 59 miljoni lietotāju. Nesen Zoom kļuva par numur viens starp visām bezmaksas lietotnēm Apple Store, apsteidzot Google, WhatsApp un pat Z paaudzes iemīļoto TikTok. Un šajā statistikā netiek atspoguļoti tie lietotāji, kuri izmanto Zoom datorā.

Tas viss ir ļāvis šim Sanhosē (Kalifornija) uzņēmumam pacelties jaunā finanšu stratosfērā. Kopš IPO tā akciju vērtība ir palielinājusies par 143 %, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, par 44 procentiem. Laikā, kad S&P 500 indekss ir samazinājies par 11 %, Zoom kapitalizācija sasniegusi 42 miljardus dolāru un Juana kopējā bagātība – 5,5 miljardus. Šā gada Forbes miljardieru sarakstā viņš ir viens no bagātākajiem jaunpienācējiem, kas visu sasniedzis paša spēkiem. Zoom bija uz viļņa jau pirms Covid-19 izplatības sākuma – uzņēmuma 81 000 maksājošo klientu vidū ir tādi milži Samsung un Walmart. Fiskālā gada beigās 2020. gada janvārī Zoom ziņoja par 623 miljonu dolāru ieņēmumiem un 25 miljonu peļņu – pieaugums attiecīgi par 88 un 234 procentiem.

Zoom nav vienkārši Volstrītas mīlulis – tas ir arī sociālo mediju fenomens. Twitter, TikTok un citur Zoom ir kļuvis virāls – kāda veiksme komercprogrammatūras biznesam! “Tikko saņēmu ziņu no profesora: “Atgādinu, jums nav obligāti jābūt apģērbtiem Zoom konferences zvana laikā.” Noteikumus izstrādā tad, kad tie kļūst nepieciešami, nevis pirms tam,” joko kāds Twitter lietotājs, par to saņemot vairāk nekā 85 tūkstošus Like. Vēl kāds joks, kas izpelnījies 21 tūkstoša lietotāju tīkšķus: “LOL, tev šķiet, ka esi labāks par mani, jo studēji Hārvardā??? Tagad visi apmeklējam Zoom universitāti.” (Patlaban mācības Hārvarda Universitātē notiek nekur citur kā Zoom).

Zoom bumu galvenokārt veicināja Juana lēmums padarīt lietotni pieejamu bez maksas – vispirms pandēmijas skartajos reģionos Ķīnā, bet vēlāk, marta vidū, arī visās slēgtajās skolās ASV, Itālijā un Japānā. Kopš tā laika viņš ir paplašinājis piedāvājumu vēl vismaz 19 citās valstīs, kurās kopumā piereģistrējās aptuveni 84 000 lietotāju. Pieskaitiet tam miljonus jaunu individuālo lietotāju, kas izmanto Zoom iepazīšanās piedāvājumu – 40 minūtes videočata (pieejams jebkuram individuālam lietotājam vai grupai ar mazāk nekā 100 dalībniekiem), kas arī pirms pandēmijas bija pieejamas bez maksas. Zoom neatklāj, cik izmaksā šis bezmaksas pakalpojums, bet, pēc Stifel analītiķa Toma Roderika aprēķiniem, tie varētu būt 30–50 miljoni dolāru. Un visi šie cilvēki aizņem tik dārgo joslas diapazonu… Tas nozīmē, ka Zoom, visticamāk, nāksies investēt publiskajos mākoņservisos, lai novērstu savienojuma pārrāvumus, spriež JPMorgan analītiķis Stērlings Autijs. Zoom apgalvo, ka uzņēmuma infrastruktūra jau tagad var tikt galā ar astoņiem miljardiem konferenču minūšu mēnesī: “Bezprecedenta masīva pieprasījuma pieauguma gadījumā mums ir iespēja dažu stundu laikā piekļūt un izmantot desmitiem tūkstošu serveru.”

Kaut arī šķiet, ka Juana dāsnums īstermiņā var dārgi maksāt, tas pavisam noteikti ar uzviju atmaksāsies viņa uzņēmumam. Zoom jau tagad ir stingri nostājies uz ceļa, kura galā to gaida tāda atpazīstamība videokonferenču rīku jomā, kāda savās nozarēs ir tādiem zīmoliem kā Xerox, Kleenex un Google. (Atbilstoši uzņēmuma dibināšanas dokumentos pieejamajai informācijai, vairākums uzņēmuma lielāko klientu 2018. gadā ir sākuši ar bezmaksas konta izmantošanu.) Tagad  galvenais Zoom izaicinājums – kā iegūt naudu, vienlaikus nodrošinot, ka tā sistēmas nesabrūk zem miljoniem jaunu lietotāju svara vai uzņēmums neizplēn prožektoru gaismās.

“Tas nebija grūts lēmums,” atzīst Juans. “Kad domājām par to, bijām ļoti saviļņoti. Zinām – lai arī kādas problēmas mūs sagaida nākotnē, mēs tās pārvarēsim. Izmaksas, mūsu uzņēmuma bruto peļņas rādītājs, mūsu kapacitāte… viss pārējais ir sekundārs.”

Audzis derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības inženieru ģimenē Šaņdunas provincē Ķīnas austrumos, Juans iedvesmojās no tādiem uzņēmējiem kā, piemēram, Bils Geitss. Pēc Šaņdunas Universitātes Zinātnes un tehnoloģiju fakultātes absolvēšanas 1991. gadā ar grādu lietišķajā matemātikā viņš nolēma doties uz Ameriku. ASV muita palūdza viņam iesniegt savu vizītkarti angļu valodā. Tajā bija rakstīts, ka Juans ir konsultants, un muita pārprata – domāja, ka viņš ir darbuzņēmējs, ārpakalpojumu sniedzējs, tāpēc vīzu atteica. Nākamā pusotra gada laikā imigrācijas dienesti viņam atteica iebraukšanu ASV vēl septiņas reizes. Tomēr Juans nepadevās.

Visbeidzot uzņēmīgajam jauneklim izdevās nokļūt Kalifornijā, kur viņš ieguva darbu tiešsaistes konferenču un videokonferenču programmatūras jaunuzņēmums Webex. 2007. gadā to iegādājās Cisco, un pēc četriem gadiem un četriem mēnešiem Juans pameta uzņēmumu, vīlies pakalpojuma kvalitātē. Viņš sāka veidot Zoom, bez maksas piedāvājot savus pakalpojumus organizācijām, kurām bija ļoti nepieciešams attiecīgais risinājums, piemēram, Sanfrancisko Universitātei.

Tagad šāds altruistisks impulss iegūst globālu nozīmi – Zoom ir kļuvis par vitāli nepieciešamu risinājumu ekonomikai, kas darbojas no mājām. Tomēr tas ne tuvu nav vienīgais uzņēmums, kurš reaģē uz aktuālo tendenci – un stāv rindā uz potenciālu peļņu vēlāk. Google un Microsoft arī ir paziņojuši par to, ka vairākus savus videokonferenču un mācību rīkus piedāvās bez maksas. Belmontas (Kalifornija) mākoņkomunikācijas uzņēmums RingCentral un Ņujorkas izglītības tehnoloģiju uzņēmums Newsela ir vēl divi no daudziem mazāk zināmiem tirgus spēlētājiem, kuri dara to pašu.

Tomēr, visticamāk, nevienam citam uzņēmumam nav izdevies tik īsā laikā piesaistīt tik daudz jaunu lietotāju. Kā Zoom varēs saglabāt tādus izaugsmes tempus? “Vai jūsu platforma ir gatava faktiski visām koledžu klasēm ASV? Turklāt vienlaikus? Šķiet, ka vajadzēs krietni pastrādāt,” Twitter raksta Adriena Kīna, Amerikas studiju docente Brauna Universitātē. “Nav reāli cerēt, ka mēs vienkārši varam pārnest mūsu klases darbu uz Zoom zvanu, un viss būs jauki,” viņa vēlāk rakstīja e-pasta vēstulē Forbes, uzsverot, ka daži studenti dzīvo citās valstīs, ka daudziem var nebūt pietiekami jaudīga interneta pieslēguma vai arī klusas vietas mājās. “Lai nu kā, es gribu redzēt viņu sejas un dzirdēt viņu balsis.”

Juans saglabā mieru. Viņš ir pārliecināts par Zoom infrastruktūru, un viņa komanda strādā arī pie citām funkcijām darbam un mācībām no mājām – sākot ar labāku sejas izgaismošanu un beidzot ar lekciju rīku profesoriem. Tikmēr pats uzņēmējs, cik vien ir viņa spēkos, turpina nodrošināt piekļuvi Zoom aizvien lielākam skaitam ietekmēto skolu. “Tāda sajūta, ka vienas nakts laikā visiem ir uzradusies vajadzība pēc tāda komunikācijas rīka kā Zoom,” saka Juans. “Domāju, ka no tādas perspektīvas mēs varam justies lepni. Redzam, ka tas, ko šeit darām, var kaut nedaudz noderēt pasaulei.”

Iespējams, Juans nav paredzējis visus veidus, kā Zoom var palīdzēt cilvēkiem sociālās distancēšanās laikā. Tomēr uzņēmums sāka gatavoties milzīgām pārmaiņām jau tad, kad janvārī Covid-19 satricināja biznesu Ķīnā. Tajā brīdī tādiem klientiem kā Walmart un Dell radās bažas, vai viņu darbinieki spēs pāriet no pilna laika klātienes darba uz attālinātu komunikāciju, izmantojot Zoom. Gatavojoties kotēšanai biržā, Zoom apmācīja savus darbiniekus, kā rīkoties dabas katastrofu gadījumā, kaut arī, protams, nekādu katastrofu neviens negaidīja un paredzēt nespēja. Un tad šī pandēmija...

Zoom 17 datu centri veidoti tā, lai tiktu galā ar līdz pat 100 reižu lielākiem noslogojuma lēcieniem, saka Juans. “Skaistākais ir tas, ka teorētiski mākoņsistēmām ir neierobežota kapacitāte,” viņš uzsver. Un, pateicoties inženieru komandām visā pasaulē, ieskaitot Ķīnu un Malaiziju, Zoom spēj attālināti nepārtraukti uzraudzīt savas sistēmas.

Daži Zoom lietotāji ir ievērojuši video kvalitātes traucējumus vai savienojuma pārtraukumus. Zoom tiešsaistes atbalsta dienests piedzīvo tik ļoti biedējošo ilgāku gaidīšanas laiku. 23. martā daži Zoom bezmaksas pakalpojumu lietotāji ziņoja par konferenču veidošanas un pieslēgšanās problēmām. Tas nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā, ka aktīvo ikdienas lietotāju skaits, kuri izmanto šo rīku mobilajās ierīcēs, pēdējo divu mēnešu laikā ir palielinājies par 610 procentiem. Tas nav tikai Zoom izaicinājums. Viss internets ir pārpildīts ar lietotājiem apstākļos, kad visi dzīvo praktiski tikai tiešsaistē, saka Morgans Kērks, komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma CommScope tehnoloģiskais vadītājs. Viņa ieteikums – ieplānojiet Zoom (vai jebkādu citu virtuālu konferenci) aptuveni 15 minūtes pēc apaļas stundas, lai izvairītos no virtuālā sastrēguma.

Līdz ar Zoom visuresamību jūtama arī lielāka interese no drošības un privātuma speciālistiem. Marta beigās Vice Media tehnoloģiju jaunumu lapā Motherboard tika atklāts, ka Zoom sūta datus Facebook pat tad, ja lietotājiem nav Facebook konta. Zoom apgalvo, ka datu plūsma satur tikai meta datus – informāciju par to, kāda veida ierīci jūs lietojat, cik liels ir tās ekrāns, kādā valodā jūs runājat un kādā laika zonā atrodaties. Dienu pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Juans publicēja bloga ierakstu ar atvainošanos un skaidrojumiem, ka programma ļauj lietotājiem pieslēgties, izmantojot Facebook, un ka tagad programmas kods ir izlabots.

Zoom iegūst lietotāju datus tikai tādā apjomā, kas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu “tehnisko atbalstu”. Citiem vārdiem – lai nodrošinātu, ka jūsu konferences audio un video savienojums darbojas bez traucējumiem. Kāda skola Kolorādo atteicās izmantot Zoom, jo pastāv bažas par to, kā ilgtermiņā tiks izmantoti dati un kas to kontrolēs. Zoom nav iespējas monitorēt neviena sarunas vai konferences reālā laikā, apgalvo globālā riska un atbilstības speciāliste Linna Hālanda, kura nesen pievienojās uzņēmumam, pārnākot no PepsiCo. Un, kamēr Zoom saņem kritiku vēl arī par savu uzmanības novēršanas uzraudzības funkciju, kas pasaka administratoram, kad lietotājs ilgāk nekā 30 sekundes ir novērsies uz kaut ko citu, Hālanda apgalvo, ka Zoom neiegūst datus par to, kas ir atvērts lietotāja ierīcē bez Zoom. “Mūsu mērķis ir aizsargāt studentu un visu citu lietotāju privātumu un drošību,” viņa uzsver.

Bet kā ar lietotāju aizsardzību pret hakeru uzbrukumiem? 30. martā Letīcija Džeimsa Ņujorkas Ģenerālprokuratūras vārdā nosūtīja vēstuli Zoom, norādot uz vairākiem punktiem, kuros izteiktas bažas par privātuma nosacījumiem, ieskaitot jautājumu, vai lietotāju skaita pieaugums var veicināt platformas ievainojamību. “Covid-19 pandēmijas laikā mēs nepārtraukti strādājam, lai sniegtu iespēju slimnīcām, universitātēm, skolām un citām iestādēm visā pasaulē turpināt darbu un būt savienotām,” Zoom raksta. “Mēs novērtējam Ņujorkas Ģenerālprokuratūras iesaisti šajos jautājumos un ar prieku sniedzam visu pieprasīto informāciju.”

Savā pagaidu mājas birojā uzņēmuma galvenajā ofisā Juans lielā pieprasījuma pieauguma dēļ ir spiests strādāt no pulksten7.30 līdz 22.30. “Mājās es vienkārši jūtos vēl aizņemtāks. Mana mamma (viņa dzīvo ar mums) bieži jautā: kāpēc tev katru dienu ir sapulces? Tu neesi vēl paēdis pusdienas!”

Tomēr sociālajiem tīkliem viņš laiku atrod. Jau izsenis Juans ir pazīstams ar savām individuālajām atbildēm uz lietotāju pieprasījumiem un iedziļināšanos konkrētu cilvēku problēmās. “Tas nav tikai tāpēc, lai sevi ar kaut ko nodarbinātu… Tā ir daļa no mana darba,” viņš saka. “Nodibinot tādu uzņēmumu kā Zoom, mēs katru dienu cīnījāmies ar problēmām. Vai es vēlos par tām zināt vai tās slēpt? Es izvēlos zināt.”

Kaut kas no tā visa ir novedis pie uzlabojumiem, piemēram, labākiem virtuālajiem foniem, kā arī noklusējuma iestatījumu uzlabojumiem skolotājiem, kuri var slēgt savu skolēnu ekrānus. Iedvesmojoties no citām patēriņa lietotnēm, kurās ar pieskārienu sejas apgabalam ekrānā iespējams uzlabot tās izskatu vai izgaismojumu, arī Zoom ir izveidojis jaunas iespējas, piemēram, sejas izskata korekciju. Patlaban uzņēmums strādā pie rīka, kas nodrošinātu, ka katra konferences dalībnieka seja tiek attēlota tā, it kā tiktu filmēta no viena un tā paša leņķa.

Tomēr Juans atzīst, ka dažreiz mostas nakts vidū ar domām, vai Zoom dara gana daudz. Vairākās skolās dažādās pasaules malās lietotne vēl nav pieejama, kaut arī tās to ļoti vēlas. Un uzņēmums ir pieņēmis lēmumu piedāvāt savai oriģinālajai programmai līdzīgu risinājumu bezpeļņas organizācijām vai citām iestādēm, kurām tas ir nepieciešams. Juans saka, ka K-12 skolu e-pastu adreses ir viegli verificējamas, taču daudz ko citu Zoom automātiski pārbaudīt un verificēt ir sarežģīti.

Kas notiks ar Zoom pēc pandēmijas beigām? Analītiķi sagaida, ka tā akciju vērtība – šobrīd tās tiek tirgotas par vairākkārt lielāku cenu nekā pirms tam – atkal nolaidīsies uz zemes ap to laiku, kad cilvēki sāks atgriezties birojos. Tikmēr vīruss pats par sevi ir kā modinātājzvans uzņēmumiem, kuri, izrādās, pastāvīgi var strādāt no mājām, ietaupot uz īres rēķina un transporta izdevumiem, lai darbinieki nonāktu darbā.

RBC analītiķis Alekss Zukins apgalvo, ka Zoom vajadzētu padarīt daudzus bezmaksas versijas lietotājus par maksas versijas lietotājiem – un ilgtermiņā gūt peļņu. “Zoom ir labs korporatīvais pilsonis,” piebilst Sterlings Autijs no JPMorgan. “Tas nemeklē negodīgas priekšrocības. Domājam, ka laba prakse ilgtermiņā atmaksājas.”

Ēriks Juans atklāj, ka šajā krīzes laikā ir iesaldējis visus savus projektus un plānus, kas tieši nav saistīti ar Zoom darbību un uzlabošanu – un palīdzību skolēniem un studentiem. Viņš ir devis norādījumus saviem menedžeriem nepaplašināt pārdošanas un mārketinga aktivitātes, lai gūtu vēl lielākus ieņēmumus laikā, kad Zoom ir tik populārs. Viņš arī ir izdevis rīkojumu par piemaksām katram Zoom darbiniekam divu nedēļu algas apjomā. “Teicu komandai, ka šādos krīzes apstākļos nevajadzētu izmantot iespēju izvērst mārketingu. Koncentrēsimies uz klientiem,” saka Juaņs. “Ja jūs šajos apstākļos izmantojat iespēju iegūt vairāk naudas, domāju, tā ir tiešām briesmīga kultūra.”

...

Piesakies iknedēļas jaunumiem