USD 0.90 btc 7809.28
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7809.28
Uzņēmēji 07. Janvāris

Nav vienotas receptes

Pirms teju pieciem gadiem Harijs Švarcs nolēma atstāt labu darbu bankā, jo saskatīja brīvu nišu un iespēju piedāvāt savu produktu ieguldījumu tirgū. Tā tapa nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldnieks “SG Capital”.

Alina Lastovska

Forbes Latvija galvenā redaktore

“SG Capital” strādā ar pensiju fondu līdzekļiem. “SG Capital” pieder “SWH biroju centrs” un “Duntes nami”, ko apvienos vienā multimodālā darījumu apkaimē ar zīmolu “Skanstes City”. Ilgtermiņā no ieguldījumiem tiek sagaidīta 8% atdeve. 

Kur Latvijā ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus, lai gūtu peļņu? “Ja jums kāds eksperts teiks, ka obligāti vajag ieguldīt akcijās vai nekustamajā īpašumā, tā ir pirmā pazīme, ka viņš neko nesaprot,” atbild Harijs Švarcs. Runājot par nākotni un gaidāmo krīzi ekonomikā, viņš atzīst, ka nevēlas neko prognozēt, jo tā ir “relatīvi nevajadzīga laika šķiešana”. Ja ir vēlēšanās ieguldīt līdzekļus, jāapbruņojas ar pacietību, kas palīdzēs pārvarēt krīzes un tām pielāgoties.

Pirms “SG Capital” nodibināšanas jūs bijāt “Swedbank” Investīciju pārvaldes sabiedrības vadītājs, vēl pirms tam strādājāt Latvijas Bankā, bet tad nolēmāt attīstīt savu projektu. Kas mudināja pieņemt šādu lēmumu?

Kad strādāju “Swedbank”, bija jāsadarbojas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, ministrijām, Saeimas deputātiem. Tolaik bieži izskanēja jautājumi, kāpēc pensiju fondu līdzekļus Latvijā iegulda tik maz, kāpēc tos iegulda tikai obligācijās un depozītos, kāpēc nauda neiziet līdz reālajai ekonomikai. Un mūsu atbilde vienmēr bija tāda – jā, pensiju fondu līdzekļus labprāt ieguldītu, bet to naudu nevar dot jebkuram, tāpēc ir vajadzīgi finanšu instrumenti, konkrēti atrunāti veidi, kā šo naudu no pensiju fondiem varētu ieguldīt.

Es savulaik daudz nodarbojos ar riska kapitālu, lai veicinātu, ka tajā iegulda pensiju fondus. Mēs sadarbojāmies ar Riska kapitāla asociāciju, lai tiešām radītu mehānismu, izveidotu sistēmu, lai šos līdzekļus varētu ieguldīt Latvijas uzņēmumos, lai pensiju plānu dalībnieki gūtu peļņu, bet vienlaikus mēs attīstītu arī biznesa vidi. Tolaik es sapratu, ka trešā nozīmīgākā aktīvu klase, kurā iegulda pensiju fondus visā pasaulē, ir nekustamais īpašums. Mūsu ieguldījumu struktūrā tas faktiski nebija pārstāvēts, bet, piemēram, Skandināvijā tie 10–20 %, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums, nes regulārus ienākumus, ir reāls aktīvs, kas bieži vien indeksējas pēc inflācijas. Es nekustamo īpašumu lielā mērā pielīdzinu infrastruktūrai, jo bez labiem birojiem, loģistikas centriem, labām viesnīcām, tāpat kā bez ceļiem, bizness nevar attīstīties. Tu uzbūvē ceļu, un atnāk ārvalstu uzņēmums, saka – jā, forši, man ir ceļš, bet tas te beidzas un tālāk nekā nav. Vai arī darbiniekiem nav biroju telpas, nav iespējas izveidot ražotni... Bizness neies tur, kur nav infrastruktūras.

Tad es sapratu, ka ir nepieciešamība pēc ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Lai varētu ieguldīt pensiju fondu līdzekļus, šādam investīciju fondam jābūt speciāli izveidotam, ar īpaši augstiem pārvaldības standartiem. Piedāvājums bija ļoti ierobežots – ja citās Baltijas valstīs vēl varējām kaut ko tādu atrast, tad Latvijā tādu fondu nebija. Es novērtēju ienesīgumu, ko piedāvā šī aktīvu klase, un sapratu, ka tas ir ļoti labs. “Swedbank” reiz bija uzņēmums “Ektornet”, kas nodarbojās ar krīzes gados atgūto aktīvu pārvaldīšanu nekustamo īpašumu jomā. Tā bija milzīga profesionāla komanda, kas izveidota šo aktīvu apsaimniekošanai. Vēlāk viņi pārdeva šos īpašumus, atgriežot naudu “Swedbank” akcionāriem, un pabeidza savu misiju. Es redzēju šo tirgus situāciju, un radās doma: “Re, mums ir cilvēki, kas ir superprofesionāli uztrenēti, tomēr savu misiju ir pabeiguši.” Prātoju, vai nevarētu piesaistīt šos cilvēkus, lai izveidotu profesionālu nekustamā īpašuma pārvaldītāju un fondu.

Redzējāt nišu, kas ir samērā brīva, un nolēmāt tajā strādāt?

Redzēju nišu, to, ka nepieciešams šāds produkts, ka tas ir ļoti ienesīgs. Redzēju, ka ir cilvēki, kuri to var ļoti sekmīgi realizēt. Tad tas viss salikās kopā, un mēs startējām. Taču fonda izveidei bija nepieciešami aptuveni divi gadi – lai satiktos ar investoriem, lai viņus pārliecinātu, lai viņi varētu veikt izpēti. Visi profesionālie investori veic ļoti pamatīgu pārbaudi, pirms iegulda naudu.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par “SG Capital” dibināšanu!

Vispirms es izstrādāju stratēģiju – ko mēs esam iecerējuši darīt, kur ieguldīsim līdzekļus, kāda ir gaidāmā atdeve, kas būs komandā, kā tas viss izskatīsies. Mana priekšrocība bija tā, ka jau iepriekš biju strādājis ar pensiju fondiem, ar riska kapitālu. Vēl viens fonda dibinātājs ir Pēteris Grieze, kurš bija “Ektornet” valdes loceklis, tātad zināja drēbi nekustamo īpašumu jomā. Nepietiek ar to, ka tu zini tikai lietas vienu pusi; jāzina abas. Mūsu komanda lielā mērā balstās uz “Ekornet” cilvēkiem, kas ir loģiski, jo ir arī svarīgi, lai kolēģi cits citam uzticētos un sadarbotos.

Tad es ar šo plānu gāju pie pensiju līdzekļu pārvaldītājiem, un ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, stāstīju par savu ieceri. Ja ieguldītāju lēmums ir pozitīvs, sākas izpētes process, kad tiek pārbaudīta visa informācija, kas tev ir jāiesniedz – par komandu, par pieredzi, stratēģiju, juridiskiem un pārvaldības jautājumiem.

Mēs ieguldījām arī savus līdzekļus, bet proporcionāli tie nav tik lieli. Mūsu lielākais ieguldījums bija tas, ka divus gadus nestrādājām un veidojām šo fondu.

Tātad jums bija iekrājumi un jūs ilgi gatavojāties šā projekta īstenošanai?

Jā, iekrājumi bija. Aiziet no bankas bija grūti, jo man bija labs darbs un fantastiski kolēģi. Es par to domāju jau kādu laiku, bet vienā vēlā vakara stundā notika klikšķis. Skatījos filmu “Good Year”, kur varonis arī pamet visu un sāk taisīt vīnu.

Vai “SG Capital” plāno attīstīt vēl kādus darbības virzienus?

Pašlaik fokuss ir uz nekustamo īpašumu, tieši komerciālo, un uz institucionālajiem investoriem, jo produkts, ko mēs izveidojām, ir ļoti labi piemērots pensiju fondiem. Fonda termiņš ir astoņi gadi, bet to var pagarināt pat uz desmit gadiem. Privātpersonai šāda veida ieguldījumi varētu nebūt īpaši piemēroti – būtu ļoti maz cilvēku, kas būtu ar mieru ieguldīt uz tik ilgu laiku. Privātpersonām parasti vajag arī augstāku likviditāti, tāpat nepieciešama iespēja iziet pēc īsāka laika. Pensiju fondi ir “gara nauda”. Tā ir milzīga priekšrocība, ka var ieguldīt uz ilgiem termiņiem nelikvīdos aktīvos un ka uz tā rēķina ieguldītāji var nopelnīt vairāk. Tāpēc mēs strādājam ar institucionālajiem investoriem un šo jomu arī turpināsim attīstīt.

Jūs nodarbojaties ar ieguldījumiem komercplatībās. Vai ir doma par citu veidu nekustamo īpašumu vai investīcijām citās jomās?

Mēs skatāmies, kas notiek tirgū. Sākumā bija fokuss uz biroju centriem un mazumtirdzniecības platībām, bet mēs vērtējam arī citu veidu aktīvus. Tirgus mainās, un mainās arī banku finansēšana. Ir jomas, kuras finansē labprāt, un ir tādas, kurās portfelis jau pilns, tāpēc bankas tās vairs neinteresē. Turklāt mēs ieguldām visās Baltijas valstīs, mums ir mandāts to darīt Rīgā, Viļņā, Tallinā, taču realitātē līdz šim esam ieguldījuši tikai Latvijā – daļēji tāpēc, ka Rīgā ienesīgums tomēr ir nedaudz augstāks. Komanda arī ir bāzēta Latvijā, tāpēc mēs šeit spējam uzņemties sarežģītākas lietas. Kopumā sagaidām, ka ilgtermiņa atdeve būs ap astoņiem procentiem. Piemēram, mūsu pēdējais lielais darījums ir “SWH biroju centra” iegāde. Jūs esat pirmie, kam es to tā publiski saku, bet šim biroju centram mainīsies zīmols. Mums pieder “SWH biroju centrs” un “Duntes nami”, un mēs tos apvienosim vienā multimodālā darījumu apkaimē un sauksim par “Skanstes City”. Tā būs viena no lielākajām darījumu apkaimēm Rīgā.

Kāpēc vēlaties mainīt zīmolu?

Mēs gribam vairāk iezīmēt šo vietu, jo arī pats kvartāls ir izaudzis. Kad iegādājāmies šo aktīvu, tas vēl bija būvniecības stadijā, bet tagad te nākuši klāt aptuveni 15 000 kvadrātmetru. Būvniecības laikā mēs ieguldījām apmēram 13 miljonus, iegādājāmies zemi tuvākajā apkārtnē. Kopā ar Duntes ielu veidojas liels kvartāls, darījumu apkaime. Kopumā šeit būs ap 50 000 kvadrātmetru komercplatību.

“SWH biroju centra” iegāde bija viens no pēdējiem lielākajiem darījumiem. Vai varat atklāt, par kādiem projektiem domājat nākotnē?

Mums vēl ir pieejami līdzekļi. Pašlaik esam ieguldījuši aptuveni 80 miljonus eiro – tā ir kopējā īpašumu vērtība, kas ir “Skanstes City” un biroju ēka Brīvības ielā. Aptuveni tikpat domājam ieguldīt arī nākotnē. Tas ir plāns tuvākajiem gadiem. Mēs vairāk skatāmies uz biroju centriem, bet vērtējam arī citus aktīvus.

Savulaik “ABLV Bank” bija ieguldījusi komandītsabiedrībā “SG Capital” Partners “Fund 1”, bet “ABLV Bank” grupas uzņēmums “New Hanza Capital” bija līdzīpašnieks “SG Capital Partners AIFP”. Vai situācija ar “ABLV Bank” jūs kaut kādā mērā ietekmēja?

Kad tas viss notika, mēs vienojāmies, ka viņi iziet no fonda un pārvaldītāja. Tā bija abpusēja vienošanās. Protams, tolaik situācija bija ļoti saasināta, tomēr mūsu gadījumā “ABLV Bank” ieguldīja bankas, nevis klientu kapitālu. Turklāt tā bija Eiropas Centrālās bankas uzraudzīta finanšu iestāde.

Teicāt, ka Rīgā ir lielāks ienesīgums salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu. Ar ko tas skaidrojams?

Ir vairāki iemesli, piemēram, Latvijā tirgū vēl nav tik ļoti daudz investoru, sevišķi vietējo, kā tas ir Tallinā un Viļņā. Es domāju, ka finansēšanas nosacījumi šeit ir nedaudz sliktāki kā kaimiņos, tomēr atšķirība nav pārāk liela. Runājot par biroju ēkām, varu atrast tādas, kas Tallinā nodrošinās augstāku ienesīgumu nekā Rīgā, un otrādi. Tomēr kopumā esam nedaudz ienesīgāki. Viļņā biroju segments ir ļoti attīstīts, tur ir daudz jaunu ēku – supermodernu, mūsdienīgu, ar ļoti foršu arhitektūru. Es tiešām ļoti gribētu, lai arvien vairāk šādu ēku būtu arī Rīgā. Viļņa šajā ziņā mums ir krietni aizsteigusies priekšā.

Māris Kiseļovs speciāli Forbes Foto: Māris Kiseļovs speciāli Forbes

Foto Māris Kiseļovs speciāli Forbes

Runājot par nekustamā īpašuma tirgu kopumā – kādas tendences jūs novērojat? Vai aktivitāte pieaug?

Aktivitāte nav ļoti liela, arī piedāvājums nav īpaši liels, un tam ir arī objektīvi iemesli – Rīga ir uzbūvējusi krietni mazāk nekā Viļņa un Tallina. Tāpēc ar tik lielu pārliecību iegādājāmies “SHW biroju centru”. Šādas mūsdienīgas platības ir ļoti nepieciešamas. Ja kāds lielāks uzņēmums izlemtu atnākt uz Rīgu un tam vajadzētu modernu biroju ēku, kas ir pietiekami liela, tad izvēle ir samērā ierobežota. Visas mūsu jaunās platības par 90 % jau ir iznomātas – bez lielām mārketinga aktivitātēm. No otras puses – mēs iegādājāmies objektu, kas sevi jau ir pierādījis. To zina nomnieki, bizness. Tas bija viens no atslēgas momentiem.

Tirgū vienā brīdī bija ļoti atšķirīgas pārdevēju un pircēju ekspektācijas, tāpēc arī nenotika daudz darījumu. Uz mirkli šī plaisa bija samazinājusies, bet tagad mēs atkal nonākam situācijā, kad pārdevēji saka – procentu likmes ir zemas un nav arī, kur ieguldīt. Savukārt pircēji saka – jārēķinās, ka tirgus var slāpēties un nomnieki var iet prom. Kad notiek ekonomikas cikla izmaiņas, tirgus var būt lēnāks. Kopumā ienesīgums šajā segmentā (biroju ēkas, loģistikas centri, mazumtirdzniecības platības) ir stabils. Tomēr situāciju ietekmē arī e-komercija, un arī Latvijā par to ir jūtams satraukums.

Gan e-komercija, gan arī tas, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt attālināti. Vai nākotnē noteiktām nozarēm vispār būs nepieciešams uzturēt birojus?

Biroji būs vajadzīgi, bet mainās prasības. Savulaik modē bija atvērtā tipa biroji, visiem tos vajadzēja, bet tad pētījumos tika pierādīts, ka šādos birojos cilvēki mazāk komunicē, jo cits citam jau apnikuši, ka vairāk sūta e-pastus, pat sēžot blakus, un kopumā produktivitāte samazinās. Tagad modes kliedziens ir tā saucamais “activity based working”. Sadalām gluži kā bērnudārzā – te jūs spēlējat spēlītes, te strādājat, te ēdat. Tendences visu laiku mainās, tomēr es domāju, ka vislabāk ir pielāgot biroja platības tieši savam uzņēmumam un tā vajadzībām.

Atgriežoties pie tendencēm nekustamā īpašuma tirgū...

Būtiska tendence ir ilgtspēja. Tas attiecas uz energoefektivitāti, ūdens patēriņu, to, kā mēs pārvietojamies, pārstrādājam dažādus materiālus. Ilgtspēja ir arī mūsu fonda virsmērķis. Zaļā domāšana ir ārkārtīgi svarīga, un mēs to sapratām jau tad, kad izveidojām fondu, tādēļ ieguldām naudu, lai uzlabotu šos jautājumus. Tā tendence tikai nostiprināsies. Tas gan nenozīmē, ka ilgtspēja ir iespējama tikai modernās un jaunās mājās. Var izveidot komfortablu vidi arī ēkā, kas celta pirms daudziem gadiem.

Runājot par nomas maksām – neredzu, ka tām būtu tendence kāpt. Varbūt nedaudz, atsevišķiem objektiem, kaut kādam specifiskam pieprasījumam.

Jūs strādājat tikai galvaspilsētās. Par reģioniem neesat domājuši?

Pašlaik nē, un iemesls ir viens – likviditāte. Mums kā fondam pēc gadiem pieciem, desmit šie aktīvi būs jāpārdod. Un mums jādomā, kam tos pārdosim. Visticamāk, pārdosim līdzīgam investoram kā mēs, bet tie parasti iegulda galvaspilsētās. Latvijas pilsētās var dabūt arī labāku ienesīgumu, bet tas ir lauks, kur, iespējams, varētu darboties kāda privātpersona. Ir Liepāja, Jelgava, Daugavpils, Valmiera, Cēsis, kur var nodarboties ar šo biznesu, un ienesīgums, visticamāk, būs augstāks. Tomēr, ja būs ekonomikas kritums vai krīze, pārdot aktīvu reģionā būs krietni grūtāk nekā galvaspilsētā.

Pašlaik tiek runāts par ekonomikas sabremzēšanos, iespējams, pat krīzi. Kādas ir jūsu prognozes? Varbūt esat iecerējuši pirkt īpašumus brīdī, kad cenas kritīs?

Kad ekonomika sabremzējas, biznesam iet sliktāk – uzņēmumi neaug tik strauji. Bet procentu likmes saglabājas zemas vai pat samazinās. Nekustamo īpašumu ietekmē abas šīs lietas. Zemas procentu likmes, “lēta nauda” – ļoti pozitīvi, savukārt, ja sabremzējas pats tirgus un nomniekiem neiet bizness, tas ietekmē negatīvi. Tātad realitātē ietekme būs tam, kurš no šiem abiem spēkiem izrādīsies stiprāks. Tomēr ar ekonomikas prognozēšanu vairs negribu nodarboties. Es to esmu darījis gana daudz gan Latvijas Bankā, gan “Swedbank” un esmu sapratis, ka tā ir tāda relatīvi nevajadzīga laika šķiešana. Jo īstenībā tādu investoru, kuri spēj uzminēt un prognozēt biznesa ciklus, ir ļoti maz. Pat pasaules vadošie investori uzsver, ka tā ir pēdējā lieta, uz ko viņi skatās. Protams, investīcijas līmenī mēs skatāmies, vai tā ir dārga vai nav, tomēr gaidīt nākamo krīzi, lai nopirktu lētāk... tas var sanākt ļoti ilgi. Es jau gadus piecus pieļauju, ka varētu būt Amerikas akciju krīze. Kad vēl strādāju “Swedbank”, man likās, ka Amerikā akcijas ir šausmīgi dārgas, bet to cenas ir tikai turpinājušas kāpt. Šoreiz ekonomikas izaugsme ir jau rekordilga, bet tagad tā slāpējas. Tomēr es neņemšos prognozēt, kas tieši mūs sagaida, vai nākamajos trīs līdz piecos gados būs muļļāšanās scenārijs, vai būs kāda lielāka krīze.

Tātad var teikt, ka mūs sagaida cikliskais lejupslīdes posms, tikai grūti prognozēt, cik liels būs kritums?

Skatoties, kas pašlaik notiek pasaulē un ekonomikā, – jā, ir liela varbūtība, ka ekonomikas izaugsme sabremzēsies. Ne velti arī procentu likmes netiek palielinātas, bet visi runā par to samazināšanu. Tas, kas šķiet samērā skaidrs, – mūs negaida tāds krīzes scenārijs, kāds bija 2008. un 2009. gadā. Latvijas ekonomika ir krietni veselīgāka un sabalansētāka, nekā tā bija iepriekš. Es neredzu, ka bankas būtu agresīvas ar finansēšanu, tieši pretēji – tās ir piesardzīgas, joprojām lielā mērā vadās no tā, ko pieredzējušas krīzes laikā. Es nesaskatu tādas pārmērības ne finansēšanā, ne kādās citās jomās. Domāju, ka mums jāturpina attīstīties, jo iespējas ir milzīgas.

Strādājat ar nekustamo īpašumu, bet kā jums šķiet – par kādām jomām Latvijā vēl būtu vērts padomāt, ja vēlas investēt līdzekļus? Kas vēl varētu būt ienesīgs?

Realitāte ir tāda, ka nav vienas receptes visiem; tāpat kā ejot pie daktera. Es zinu, ka bankas to stāsta un cilvēki tam varbūt netic, bet tā tiešām ir. Ja jums kāds eksperts teiks, ka vajag obligāti ieguldīt akcijās vai nekustamajā īpašumā, tad tā ir pirmā pazīme, ka viņš neko nesaprot. Tad viņš ir dakteris, kas visiem dod aspirīnu vai kumelīšu tēju pirms gulētiešanas. Pieejai jābūt atšķirīgai – kāds strādā pastāvīgu darbu, vienam ir regulāri ienākumi, citam nav, viens vēl ir gados jauns, bet citam jau tuvojas pensijas vecums. Vienotas receptes nav, tiešām ir jāskatās individuāli. Taču, ja skatāmies pa aktīvu klasēm, skaidrs, ka depozītos pašlaik nopelnīt nevar gandrīz neko, arī tādās ļoti drošās obligācijās ienesīgums ir ļoti zems. Akcijas un šāda veida ieguldījumi noteikti nav lēti, un uzminēt, kurā brīdī būs cenas izmaiņas, mēs nevaram. Tas ir psiholoģiski grūti – turpināt pirkt un ieguldīt, kad akciju cenas ir nokritušas. Ir jāsaprot riski. Nekustamais īpašums uzņēmumam – tas ir viens stāsts, privātpersonai – pavisam cits. Mums ir komanda ar pārvaldītājiem, apsaimniekotājiem, inženieriem, cilvēkiem, kas strādā ar nomniekiem. Nekustamo īpašumu nevar salīdzināt ar akcijām un obligācijām, jo tu nevari nopirkt dzīvokli vai māju ar domu, ka to izīrēsi, un tad aizmirst par to. Ikviens, kurš kaut ko mēģinājis darīt ar nekustamo īpašumu, pateiks, ka šī nav pasīvā investīcija. Tev ir jāiesaistās un ar to jānodarbojas. Es teiktu, ka šādi ieguldījumi arī domāti investoriem ar pieredzi. Ir iespēja ieguldīt arī riska kapitālā, bet tad arī jābūt profesionālam investoram.

Kas ir svarīgi, lai kļūtu par investoru? Jāpiemīt redzējumam par tirgu, labai intuīcijai, izpratnei par ekonomiku? Kādi ir priekšnosacījumu, lai veiksmīgi ieguldītu līdzekļus?

Es teiktu, ka galvenais – jāredz tas, ko citi neredz. Uzņēmējdarbībā kopumā, lai varētu nopelnīt, tev jādara lietas, par kurām cilvēki saka: “Tu esi dulls! Visi pirms tevis to ir mēģinājuši, bet neviens nav izdarījis.” Un tieši šīs idejas ir labākās, bet tad ir jāiet pret vēju, jādara citādas lietas. Un vēl ir jābūt milzīgai pacietībai, neatlaidībai. Jārēķinās, ka tirgus ir svārstīgs, un pienāks laiks, kad būs krīze, kad cenas samazināsies. Ir jāspēj to periodu pārvarēt un pielāgoties.

Mēs bieži runājam par to, vai Latvija ir pievilcīga investīcijām, vairāk gan domājot ārvalstu investorus. Kāds ir jūsu viedoklis?

Esmu optimistisks un domāju, ka mums ir daudz iespēju. Mums, latviešiem, ļoti patīk sūkstīties un skatīties uz kaimiņiem. Bet, piemēram, arī mūsu nomnieku vidū ir daudz dažādu kompāniju, un es redzu, ka viņiem iet labi, bizness attīstās.

 

Kā tas strādā?

  • Vispirms tiek noslēgta vienošanās ar pensiju fondu līdzekļu pārvaldītājiem par finansējuma ieguldīšanu.
  • Ieguldījumu pārvaldnieks izvēlas nekustamo īpašumu, veic izpēti.
  • Pirms darījuma par nekustamā īpašuma iegādi līdzekļi tiek saņemti no pārvaldītāja, ar kuru līgums.
  • Pēc iegādes tiek sastādīts biznesa plāns. Ja objektā nav nepieciešami ieguldījumi, to apsaimnieko un nodrošina, lai nomnieki būtu apmierināti un ienāktu naudas plūsma; ja objektā nepieciešami ieguldījumi (pārbūve, paplašināšanās, remonts), tad tos realizē atbilstoši stratēģijai.
  • Pēc noteikta termiņa (parasti tie ir 5–6 gadi) īpašums tiek pārdots.
  • Īpašumi ģenerē naudas plūsmu, ko var ieguldīt objektā vai izmaksāt investoriem. Līdz īpašuma pārdošanai ieguldījumu pārvaldnieks par savu darbu saņem komisijas maksu no investoriem.
  • Ja pēc nekustamā īpašuma pārdošanas rezultāti būs īpaši veiksmīgi, “SG Capital” saņems arī papildu ienākumus.
lasiet arī

Aicina pieteikties apmācībām sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem