USD 0.91 btc 7964.54
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.91 btc 7964.54
Nauda 29. Augusts

Blokķēde dodas pelnīt 

Kamēr bitkoins un citas kriptovalūtas neskaidros tirgus apstākļos šķiet iesaldētas, korporācijas visā pasaulē paklusām izmanto blokķēdes tehnoloģiju savam personīgajam labumam.

Iepretī Manhetenas finanšu rajonam Hudzonas Ņūdžersijas pusē slejas savdabīga stila biroju tornis no stikla un tērauda. Tā virsotni rotā burti DTCC, tomēr ārpus Volstrītas maz ir tādu cilvēku, kuri zina, ka šajā Depository Trust & Clearing Corp. ēkā atrodas lielākā daļa pasaules vērtspapīru, kuru vērtība ir 48 triljoni dolāru, – no akcijām un obligācijām līdz kopieguldījumu fondiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Septiņdesmitajos gados Volstrītā tika izveidots DTCC priekšgājējs, kuram bija jāaizvieto sistēma, kad jauni vīrieši skraidīja pa Manhetenas ielām, piegādājot akciju sertifikātus brokeru birojiem.

DTCC savos seifos vēl aizvien glabā papīra sertifikātus, tomēr 90 miljonu ierakstu dienā tiek pārvaldīti elektroniski serveros un rezerves kopijas tiek uzglabātas vairākās vietās. Tūkstošiem finanšu institūciju un biržu 130 valstīs paļaujas uz DTCC pakalpojumiem uzglabāšanas, dzēšanas, pārvaldības un citās administratīvu funkciju jomās.

Dažu mēnešu laikā DTCC sāks lielāko blokķēdes ieviešanu reālā  laikā – izplatītu datubāzu tehnoloģiju, kuru populāru padarīja kriptovalūta bitkoins. Aptuveni 50 000 kontu ierakstu DTCC tirdzniecības informācijas centrā, kur glabājas informācija par desmit triljonu vērtiem kredītinstrumentiem, tiks pārvietoti digitālā virsgrāmatā, kas saucas AxCore.

DTCC galvenais tehnoloģiju arhitekts Robs Palatniks atklāj, ka noliktavā jau glabājas elektronisks “zelta ieraksts” ar, piemēram, dzēšanas termiņiem, maksājumu aprēķiniem un tamlīdzīgi, lai katru dienu veiktu darbības ar vērtspapīriem. Tomēr katrs dalībnieks sarežģītā kredītu derivatīvu darījumā arī glabā pats savus ierakstus, kas savukārt pirms investīcijas termiņa beigām vairākas reizes jāsaskaņo. Pārvietojot šos ierakstus blokķēdes sistēmā, lai tos varētu redzēt ikkatrs dalībnieks reālā laikā, lielākā daļa šo lieko darbību vairs nebūs nepieciešamas. “Mēs nerunājam par cilvēku un uzņēmumu apiešanu,” skaidro Palatniks. “Mēs runājam par atbrīvošanos no datubāzēm un tulkojumiem starp tām.”

Otrā pasaules malā, Taipejā, elektronikas gigants Foxconn, kas vislabāk pazīstams kā iPhone ražotājs, ar Ķīnas savstarpējo aizdevumu platformas finansējumu ir atklājis Šanhajas jaunuzņēmumu Chained Finance. Drīzumā Chained savienosies ar Foxconn un visiem tā mazajiem piegādātājiem (un to piegādātāju piegādātājiem) uz Ethereum balstītā blokķēdē, kas izmantos pati savu monētu un viedos kontraktus (lasi: automātiski izpildītus), lai nodrošinātu maksājumus un finansēšanu tuvu reāllaikam, izslēdzot nepieciešamību pēc sarežģītas papīru pārvaldības. “Mēs saredzam, ka blokķēde var kļūt par mūsu darba skeletu,” saka Džeks Lī, Foxconn riska kapitāla sadaļas vadītājs, kurš investējis 40 miljonus dolāru sešos blokķēdes jaunuzņēmumos. “Viedie līgumi, kas automātiski izpilda darījumus, ir muskuļi, bet monētas ir kā asinis.”

lasiet arī

Gada inflācija oktobrī Latvijā – 2,3%

Blokķēdes tūrisma ēra ir galā

Esiet sveicināti drosmīgā jaunā pasaulē, kurā dominē blokķēde un korporācijas izmanto uz kriptovalūtām, piemēram, bitkoinu, balstītas tehnoloģijas, lai paātrinātu uzņēmējdarbības procesus, padarītu biznesu caurskatāmāku un potenciāli ietaupītu miljardiem dolāru, pateicoties identiskām datu kopijām, kas atrodas daudzos datoros. Tas veicina darījumus (finanšu un arī citus) starp privātpersonām (vai uzņēmumiem), kuri viens otru nezina vai viens otram neuzticas, jo krāpšana ir praktiski neiespējama – darījuma dati tiek pierakstīti vairākās vietās, to detaļas ir redzamas ikvienam. Uzņēmumi jau tagad izmanto blokķēdi, lai izsekotu, piemēram, tunču zveju (kā tie nonāk no makšķerāķiem Klusā okeāna dienvidos līdz pārtikas veikalu plauktiem), lai paātrinātu apdrošināšanas pieteikumu izmaksu un pārvaldītu medicīnas ierakstus. Valdību un korporatīvajiem tēriņiem par blokķēdes tehnoloģijām 2019. gadā būtu jāsasniedz kopumā 2,9 miljardi dolāru – par 89 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Līdz 2022. gadam šim skaitlim būtu jāsasniedz 12,4 miljardi, prognozē Indernational Data Corp. Kad pagājušajā gadā PwC aptaujāja 600 menedžeru – blokķēdes viedo, 84 % atbildēja, ka viņu uzņēmumi ir iesaistīti šajā tehnoloģijā.

Lai sniegtu ieskatu tā saukto korporatīvo blokķēžu attīstībā, Forbes ir izveidojis pirmo ikgadējo Blockchain 50 sarakstu. Tajā iekļauti 50 lieli uzņēmumi, kas gudri izmanto šo tehnoloģiju savā darbā. Kamēr blokķēdes pirmais pielietojums – kriptovalūtas – ar grūtībām cenšas sasniegt visaptverošu popularitāti, šie uzņēmumi savus darbiniekus un kapitālu pielāgo nākotnes veidošanai ap vienotajām datubāzēm. Šo uzņēmumu blokķēdes nākotnes versija lielākoties krasi atšķiras no tā, ko bija iztēlojušies tehnoloģijas izveidotāji un pirmie lietotāji. Kamēr kriptovalūtu ideālisti fantazē par globālu, publisku privātpersonu tīklu, kas ir savstarpēji savienots tieši un demokrātiski, bez starpniekiem, šie uzņēmumi (no kuriem daudzi jau paši par sevi ir starpnieki, piemēram, DTCC) veido privātus tīklus, kurus izmantos, lai gūtu peļņu no centralizētas pārvaldības.

Nav nekāds pārsteigums, ka saraksta augšgalā ir finanšu kompānijas – Allianz, Visa, arī JPMorgan. Kopumā Blockchain 50 uzņēmumi pārstāv visdažādākās jomas, ieskaitot enerģētiku (BP), mazumtirdzniecību (Walmart) un medijus (Comcast).

Bitkoinu narkotiku tirgu, kā Silk Road, un 2017. gada digitālās valūtas burbuļa rūgtā pēcgarša liek daudziem uzņēmumiem uzsvērt atšķirības starp kriptovalūtu un blokķēdi, kautrīgi izvairoties no pagātnes un slavējot nākotnes iespējas. Zināmā mērā Blockchain 50 ir kā tilts starp veco un jauno pasauli. Gluži kā vēl ilgi pirms interneta pirmsākumiem uzņēmumos tika ieviesti iekšējie datoru tīkli, tā šīs kompānijas sāk ieviest sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju mazā mērogā. “Blokķēdes tūrisma ēra ir galā,” secina Bridžeta van Karlingena, pirmā IBM Global Industries viceprezidente. “Mēs patiešām esam novērojuši, ka blokķēde no kriptovalūtas pāriet uz reālām biznesa problēmām un kompleksiem procesiem.”

Kad Satoši Nakamoto – Bitcoin izveidotājs, kas pazīstams ar šādu pseidonīmu – 2009. gadā aktivizēja savu tīklu, tā blokķēde bija pamatā grāmatvedības sistēmai, kas ļāva ikvienam bez starpniekiem veikt bitmonētu pārskaitījumus. Darījumi tika apstrādāti blokos – tas ir vienkārši stilīgs vārds datu kopas apzīmēšanai – katras desmit minūtes, un katrā no tiem bija saspiesta iepriekšējā bloka versija, kas tos sasaistīja kopā vienotā ķēdē. Tā vietā, lai paļautos uz banku vai kādu citu vidutāju, kas seko līdzi, kā bitmonēta no vienas atrašanās vietas nonāk citā, tūkstošiem datoru Bitcoin tīklā dara to pašu, apmainoties ar informāciju, par to arī saņemot bitmonētas.

Lielākajai daļai uzņēmumu tas radīta potenciālu problēmu. Kaut arī Bitcoin blokķēdei nav nepieciešama identitāte, tā tomēr ir piesaistīta adresei, kas ir publiski pieejama informācija, tātad, nedaudz piepūloties, daudzas no šīm adresēm var tikt sasaistītas ar reāliem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Tāpēc, piemēram, tādi uzņēmumi kā Coca-Cola un JPMorgan Chase, kas ir pieraduši izmantot savas priekšrocības pār konkurentiem ar saviem patentētajiem risinājumiem un kontroli, sākotnēji uz kriptovalūtu raudzījās skeptiski.

Arī biznesam bija nepieciešama kontrole pār saviem datiem. “Visa korporatīvā pasaule ir veidota ap noteiktām biznesa plūsmu ietekmju zonām,” skaidro Deivids Trīts no Accenture Financial Services. “Nekādu nesakritību nedrīkst būt, jo tas uzņēmumam ar daudzu miljardu apgrozījumu nav pieņemami. Jums nedrīkst būt nesakritību, citādi būsiet smagi pārkāpuši drošības un sociālās atbildības noteikumus.”

Iespējams, lielākā ietekme uz arvien plašāko korporatīvo blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu ir Digital Asset Holdings – Ņujorkas jaunuzņēmumam, kas 2015. gada sākumā par vadītāju noalgoja bijušo JPMorgan Chase baņķieri Blaitu Māsteri. Viņas vadībā Digital Asset sāka pārņemt citus uzņēmumus un gandrīz uzreiz iegādājās kādu nelielu firmu, kas bija tikai uz ielūgumiem jeb uz atļaujām balstītas blokķēdes veidošanas procesā. Vēlāk 2015. gadā Digital Asset ziedoja kodu savam atvērtās virsgrāmatas projektam Linux Foundation, kas atbalsta komerciālu atvērta koda programmnodrošinājuma projektus, ieskaitot Linux operētājsistēmu.

Projekts tika nosaukts par Hyperledger, un, pateicoties arī Māsteres sakariem, tā atbalstītāji bija īsti finanšu un tehnoloģiju jomas lietpratēji. To dibināja trīsdesmit kompānijas, ieskaitot ABN AMRO, Accenture, Cisco, CME Group, IBM, Intel, JPMorgan Chase, NEC, State Street, VMware un Wells Fargo. Hyperledger nekavējoties pasludināja sevi par zelta standartu korporatīvo blokķēžu projektu jomā.

Tas, kas notika tālāk, var tikt uztverts kā lielais sprādziens korporatīvo blokķēžu sistēmās. 2016. gada sākumā IBM ziedoja 44 000 koda rindu projektam, kas veidoja jaunu blokķēdi ar ātrāku darbību un uzlabotu privātumu. Vismaz puse Blockchain 50 iekļauto uzņēmumu tagad izmanto blokķēdi, kas pazīstama ar nosaukumu Hyperledger Fabric. “Mēs koncentrējāmies uz to, ka vēlējāmies būt droši – ne tikai blokķēdes tehnoloģija ir standartizēta, bet arī dokumenti un dati ir standartizēti,” saka IBM Blockchain direktore Marija Vīka. “Šī standartizācija ļauj [uzņēmumiem] netērēt laiku dokumentu atšķirību meklēšanā un tiesiskuma apliecināšanā.”

Neilgi pēc Hyperledger, kas ir bezpeļņas organizācija, finanšu tehnoloģiju uzņēmums R3 no Ņujorkas piesaistīja 107 miljonus dolāru no ING, Barclays un UBS, lai izveidotu uz peļņu orientētu blokķēdes platformu Corda Enterprise.

Blokķēdes tehnoloģiju ieviešanas potenciālam kļūstot arvien pamanāmākam, daudzi kriptovalūtu jaunuzņēmumi sāka pārskatīt savu darbības veidu. Piemēram Ripple no Sanfrancisko, sākotnēji saukts par Open-Coin, tika veidots kā kārtējā alternatīva monetārajai sistēmai, bet 2015. gada nogalē paplašināja savu darbību no kriptovalūtas (ar nosaukumu ripple, treidingā – XRP) līdz programmnodrošinājuma veidošanai lielām bankām. Bitcoin jaunuzņēmums Counterparty 2015. gada martā izveidoja meitasuzņēmumu Symbiont, lai kodētu patentētu blokķēdi, ko tagad izmanto Vanguard, lai dalītos ar akciju indeksu datiem. 2017. gada februārī Bruklinas kriptokompāniju grupa ConsenSys, ko vada Ethereum dibinātāji, palīdzēja uzsākt Enterprice Ethereum Alliance.

lasiet arī

Fiziskās personas ienākumi lielāki par deklarētajiem? Kā to izskaidrot VID.

Nav nepieciešami nekādi papīri

Kamēr korporatīvā Amerika vienā balsī dzied slavas dziesmas savai pagātnes mārketinga stratēģijai (“Domā citādi!”, “Neesi ļauns!”), mazāki un progresīvāki uzņēmumi strauji ievieš tehnoloģiju, kas lielā mērā radīta tādēļ lai tās likvidētu. Piemēram, apdrošināšanā MetLife mobilā lietotne apvieno apdrošināšanu ar gestācijas diabēta testu, kas izmanto blokķēdes, lai ierakstītu datus, verificētu un izmaksātu atlīdzības. Nesen veiktajos testos Singapūrā, kur vienai no piecām grūtniecēm attīstās gestācijas diabēts, ārsts vienkārši ievieto pacientes elektroniskajā medicīniskajā kartītē pozitīvu testa rezultātu, un MetLife atjautīgais kontrakts dažās sekundēs ieskaita apdrošināšanas atlīdzības maksājumu viņas bankas kontā, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar konkrēto diagnozi. Nav nepieciešami nekādi papīri vai apdrošināšanas pieteikumi.

Līdzīgi Vācijas Allianz, kas strādā ar EY, testēja noteiktus izolētus apdrošināšanas atlīdzību izskatīšanas procesus, kas bieži ietvēra plašu saraksti e-pastā, pielikumus un telefona zvanus starp dažādām laika zonām, privātā blokķēdē. Laiks, kas bija nepieciešams, lai apstrādātu atlīdzības pieteikumu, samazinājās no nedēļām līdz stundām.

Francijas banka BNP Paribas, kas kopš 19. gadsimta aizdod naudu izejvielu tirgotājiem, apsver virsgrāmatas platformas Voltron izmantošanu, lai apstrādātu treideru akreditīvus. Northern Trust sākuši administrēt privātā kapitāla fondus, izmantojot Hyperledger Fabric. Broadridge Financial ir veikuši pilottestus ar vairākām sadalītajām virsgrāmatām savā deleģēto balsojumu un akcionāru komunikācijas biznesā. “Jūs reālajā laikā varat uzzināt, kam pieder akcijas, kam pieder balsstiesības, kuri akcionāri iekļauti sēdes darba kārtībā,” uzsver Broadridge stratēģijas vadītājs Maikls Tae.

Vēsturiski sarežģītajā pārtikas biznesā, kur regulāri notiek dažādas katastrofas – no E. coli baktērijas epidēmijām līdz dzīvi uzvārītiem darbiniekiem – tādas kompānijas kā Nestle un Bumble Bee Foods pievēršas blokķēdei, lai attīstītu savas piegādes ķēdes un vienkāršotu dokumentu apriti. Golden State Foods – liels McDonald’s piegādātājs, kas stundā izcep vairāk nekā 400 000 hamburgeru, – izseko kotlešu atrašanās vietu un temperatūru, izmantojot radiofrekvences ID atzīmes un HyperledgerFabric. Sistēma var nekavējoties ziņot uzņēmumam (GSF) par apstākļiem, kas izraisījuši bojājumu. Vienlaikus tādā veidā iespējams optimizēt inventarizāciju, izsekojot, cik daudz gaļas ir kravas automašīnā vai restorāna saldētavā reālajā laikā.

Šā gada SXSW konferencē Ostinā Bumble Bee atklāja uzņēmuma SAP būvētu piegādes ķēžu blokķēdi, kas piedāvā klientiem pilnīgu caurskatāmību. Drīzumā jums vairs nebūs vienkārši jānotic Bumble Bee, kas apgalvos, ka dzeltenspuras tunča iepakojums, ko jūs tikko iegādājāties, tiešām nāk no individuāla zvejnieka Klusā okeāna dienvidos, nevis no lielražotāja kuģa. Zvejnieku laivas, tunča apstrādātāji un iepakotāji ievada savus datus Bumble Bee sadalītajā virsgrāmatā, un Bumble Bee dalīsies ar šo informāciju ar mazumtirgotājiem un klientiem, kuri to vēlēsies.

Bumble Bee SAP blokķēde, visticamāk, nesīs augļus arī no sabiedrisko attiecību viedokļa. 2017. gadā Greenpeace ierindoja Bumble Bee 17. vietā no 20 zīmoliem, kas darbojas šajā jomā, apvainojot to par zaļā PR veicināšanu, slēpjot virkni sliktas prakses piemēru ar videi draudzīgu mārketingu. “Pārtikas drošība un ilgtspējīga produktu ieguve ir prioritāri jautājumi mūsu nozarē,” apgalvo Tonijs Kosta, Bumble Bee IT vadītājs. “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana ir ļāvusi mums plašāk atvērties sabiedrībai, ja tā var teikt. Tāpēc mēs atkāpjamies no datu pārvaldīšanas biznesa. Mēs paļaujamies uz attiecībām.”

Veselības nozarē 20 centu no katra dolāra (kopumā 700 miljardi dolāru gadā) tiek izšķērdēti tikai efektivitātes trūkuma dēļ. Mazpazīstams uzņēmums no Džordžijas Ciox pārvalda medicīnas ierakstu datu apmaiņu 60 % ASV slimnīcu un apsver privātas blokķēdes izveidi, ko datu apmaiņai varētu izmantot veselības aprūpes profesionāļi – par komisiju Ciox. Blockcahin 50 uzņēmumi, kā Ciox un mediju gigants Comcast, kas spēlējas ar blokķēdes izmantošanas iespējām televīzijas reklāmu mikroprofilēšanai, plāno izmantot blokķēdes, lai gūtu peļņu no savu klientu datiem, vienlaikus pasargājot viņu identitāti.

Tomēr, neraugoties uz korporāciju straujo iesaistīšanos blokķēdes projektu attīstībā, tehnoloģija vēl aizvien ir jauna un relatīvi maz šādu projektu guvuši ievērojamus ieņēmumus vai ietaupījumus.

Viena grupa, kas kļūst bagāta, pateicoties korporatīvo blokķēžu zelta drudzim, ir konsultanti. Deloitte, PwC, KPMG, EY un Tata Consultancy Services algo nelielas armijas darbam ar blokķēdes projektu atbildīgajiem vadītājiem, iekasējot milzīgas komisijas par palīdzību tehnoloģijas ieviešanā. (Mēs konsultantus neiekļāvām Blockchain 50 sarakstā, jo viņiem bija noteicoša loma tā izveidē.) Piemēram, Deloitte strādā 1400 pilna laika darbinieku, kas nodarbojas ar blokķēdi. Indijas Tata ir 1000 štata pozīciju, no kurām 600 ir pilna laika amati blokķēdes departamentā. Tehnoloģiju uzņēmumi, ieskaitot Oracle, SAP un Amazon, arī cīnās par savu pīrāga daļu.

Daļēji tehnoloģiju uzņēmums, daļēji konsultants IBM varētu būt lielākā un veiksmīgākā blokķēdes kompānija. Bez Hyperledger Fabric izveides uzņēmumā ir 1500 darbinieku, lielākoties inženieri, kas savu laiku velta jaunajām tehnoloģijām, un tiek ziņots, ka IBM Blockchain strādā pie 500 projektu saviem klientiem. IBM Food Trust, piemēram, savu klientu vidū min Wallmart, Kroger, Nestle un Carrefour. IBM ir arī Trust-Chain, kas strādā ar uzņēmumu apvienību dimantu un juvelierizstrādājumu piegādes ķēdē, ieskaitot Rio Tinto Diamonds, Asahi Refininf un Helzberg Diamonds. Health Unility Network, kas ir vēl kādas Big Blue grupas uzņēmums, strādā ar pieciem lielākajiem ASV veselības apdrošinātājiem, piedaloties Aetna, Cigna un Anthem.

“Jebkuras blokķēdes tīkla spēks ir tās dalībniekos,” apgalvo Vīks no IBM. Un nav lielas nozīmes, vai šie dalībnieki ir kriptoideālisti vai globālas korporācijas.

lasiet arī

FKTK piemērojusi 3000 eiro soda naudu “VIA SMS Group”

#Crypto

Piesakies iknedēļas jaunumiem