USD 0.90 btc 6664.09
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 6664.09
Nauda 08. Novembris

Baltijas iedzīvotāji visvairāk uzkrāj neparedzētiem izdevumiem un “nebaltai dienai”

Forbes

Latvijas Izdevums

Vairāk nekā trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu ienākumi ir palielinājušies un tiek aktīvi veidoti uzkrājumi neparedzētiem izdevumiem un “nebaltai diena”, liecina “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījums.

Kā liecina aptaujas dati, kaimiņi lietuvieši ir paši aktīvākie uzkrājumu veidotāji: Lietuvā uzkrāj 82% respondentu, Igaunijā 65%, bet Latvijā 60%.

Visbiežāk visu trīs valstu iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka veido uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai (vidēji 59%), “nebaltai dienai” (vidēji 43%) un kādam konkrētam pirkumam (vidēji 38%).

Salīdzinot visas trīs valstis, secināts, ka latvieši vairāk par kaimiņiem krāj tieši konkrētam pakalpojumam, piemēram, remontam vai ceļojumam, kā arī domā par vecumdienām - pensiju un mantojumu bērniem.

Analizējot pētījuma datus, tāpat var redzēt, ka lietuvieši ir vismazāk pārliecināti par rītdienas ekonomisko situāciju un mazāk par latviešiem un igauņiem krāj tāpēc, ka paliek pāri līdzekļi. Tikai 15% lietuviešu uzkrājumus veido no pāri palikušās naudas, kamēr Latvijā tas ir 21% un Igaunijā - nepilni 18%.

Savukārt lielākā daļa Latvijas respondentu (33%), kas ieguvuši augstāko izglītību, naudu uzkrāj tieši “nebaltai dienai”, kā arī kāda dārgāka pirkuma veikšanai vai konkrētam pakalpojumam, piemēram, veselībai, izglītībai, ceļojumam.

Igauņi vairāk par citiem tiecas uzkrāt neparedzētiem izdevumiem un kādam konkrētam dārgākam pirkumam. Viņi arī mazāk par latviešiem un lietuviešiem krāj “nebaltai dienai”, kā arī pensijai un vecumdienām.

Vismazākais respondentu skaits visās trīs valstīs naudu novirza ieguldījumos vai atstāj mantojumā bērniem un mazbērniem, to dara attiecīgi 6% un 5%. Tāpat pavisam maz ir tādu respondentu, kas uzkrāj naudu, lai iegūtu “augļus”, piemēram, procentu veidā no ieguldījumiem vai, pārdodot vērtspapīrus. Latvijā šim mērķim uzkrāj visvairāk respondentu: tie ir aptuveni 7%, kamēr Lietuvā šim mērķim uzkrāj gandrīz 6%, bet Igaunijā - 5%.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” tika veikts 2019. gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem

Piesakies iknedēļas jaunumiem