USD 0.86 btc 9378.43
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.86 btc 9378.43
Nauda 10. Janvāris

Dzīve kļūs dārgāka arī šogad

Forbes

Latvijas Izdevums

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,8%, savukārt decembrī patēriņu cenu līmenis pakāpās līdz 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā to vērtē banku ekonomisti?

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“2019. gada decembrī inflācija pakāpās līdz 2,3%. Savukārt, 2019. gada laikā (salīdzinot ar 2018. gadu) patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 2,8%. 2018. gadā inflācija bija 2,5%. Vērtējot pērno gadu, jāsecina, ka līdzīgi procesi turpinās valdīt arī šogad. Dārgāka kļūs pārtika, maksa par mājokli, veselības pakalpojumi. Pirktspējas uzlabošanās un darbaspēka izmaksas cels cenas izklaidei un atpūtai, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem. Akcīze turpinās ietekmēt alkohola un tabakas cenas. Ļoti iespējams, ka šogad valdība akcīzi kādām no grupām būs spiesta koriģēt uz leju. Nafta, kas ietekmē degvielas cenas attīstību, šogad ietver vislielākos svārstības riskus.

Pašreizējais inflācijas temps Latvijā ir samērīgs ekonomiskajām tendencēm. Inflācija joprojām būtiski nespēs kavēt pirktspējas uzlabošanos. Tas gan primāri attiecas uz strādājošajiem. Citu sabiedrības grupu pirktspējas uzlabošanās iepaliks. Globālās ekonomikas izaugsmes sarežģījumi nozīmē lēnāku importa preču cenu pieaugumu. Taču jūtams spiediens no iekšzemes procesiem saglabāsies. Darbaspēka izmaksas turpina augt, īpaši pakalpojumu jomās. Šogad mājsaimniecībām būs iespējas saņemt lētāku gāzi un elektrību. Primāri, jārēķinās, ka cenu kāpums attieksies uz administratīvo un komunālo pakalpojumiem.

Primārie faktori, kas var sagādāt pārsteigumus, ir naftas cenas. Neseno globālo incidentu dēļ naftas piegāde nav cietusi, tāpēc naftas cena ir strauji noplakusi, atgriežoties zem 70 dolāriem. Tirgu primāri satrauc eskalācijas iespēja, kas apdraudētu piegādi. Ja vērtē pašreizējo Brent jēlnaftas cenu, trūkst norāžu par piemaksu, kas saistītas ar nesenajiem notikumiem Tuvajos Austrumos. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka tagad, kad ģeopolitiskā spriedze mazinās, naftas cena strauji kritīsies. Pašreizējais Brent jēlnaftas cenu līmenis ir saistīts ar optimisma atgūšanos saistībā ar globālās ekonomikas perspektīvām, USD vājināšanos un naudas drukāšanas atsākšanu. Tāpat krājumu līmenis ir nostabilizējies, kas nozīmē ~10 dolāru uzcenojumu spota cenai. Faktori, kas šogad diktēs cenu virzību, būs - OPEC spēja koordinēt ieguves ierobežošanu, ASV ieguves izaugsmes tempi (prognozēts lēns pieaugums), situācija Tuvajos Austrumos un globālās ekonomikas stāvoklis. Šā gada naftas cenas prognoze ir 70 dolāri par barelu.

Pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tā turpinās sadārdzināties. Laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, kas palielina riskus straujām pārtikas cenu svārstībām. Tas rada potenciālus riskus sabiedriskajai kārtībai daudzos pasaules reģionos. Lai arī šobrīd varētu šķist, ka tas uz Latviju attiecas maz, iespēja, ka tas arvien tiešāk atsaucas uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem arī Latvijā, tikai palielinās. Tādejādi ieskatoties nākotnes perspektīvās, krīzes elementi var izpausties caur šādiem pavērsieniem un ne tik daudz caur kopējās ekonomikas tendenci, piemēram, vērojot IKP izmaiņas. Šā gada inflācijas prognoze ir 2,1%.”

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Mērena inflācija un joprojām straujš algu kāpums nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, taču šogad gan inflācija temps Latvijā gan atkal nedaudz paātrināsies. Tas pamatā ir saistīts ar patēriņa nodokļu pieaugumu, kā arī citām likumdošanas izmaiņā. No 1. janvāra visredzamākais bija cenu kāpums degvielai, kā arī tabakas izstrādājumiem, taču šogad gaidāms arī sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugums. Vienlaikus gan ne visas cenas augs un šogad samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu, kā arī elektrības sadales tarifi.

Pērnais gads Latvijā ir noslēdzies ar ļoti mērenu inflāciju un decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas Latvijā pat nedaudz samazinājās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,3% salīdzinājumā ar 2018. gada decembri un gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 2,8%. Taču, nodokļu palielinājuma un ģeopolitiskās spriedzes izraisīta pasaules naftas cenu kāpuma rezultātā, janvāri Latvijā atkal gaidāms neliels inflācijas tempa paātrinājums.

Decembrī patēriņa cenu izmaiņās Latvijā lieli pārsteigumu nebija vērojami. Salīdzinājumā ar novembri kopējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2% un šeit vislielākā ietekme bija sezonālajam cenu samazinājumu apģērbam, kā arī apaviem, kuru cenas decembrī kritās par 3,9%. Savukārt citās lielajās preču un pakalpojumu kategorijās decembrī būtiskas izmaiņas nav notikušas. Līdz ar to pārtikas cenu gada inflācija arī decembrī saglabājās 2,8% līmenī, savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz samazinājās līdz 2,6%. Pakalpojumu cenu inflācija Latvijā jau ilgāku laiku svārstās ap 3%, un tas lielā mērā ir saistīs ar strauji augošo darba samaksu, kā arī zemo bezdarba līmeni.

Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā 2019. gadā augs par 2,5%, taču cenu kāpums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, kurus šobrīd ir ļoti grūti prognozēt. Ģeopolitiskā nenoteiktība gan Tuvo Austrumu reģionā, gan pasaulē kopumā ir liela, tādēļ šogad nevaram izslēgt kādus negaidītus naftas cenu lēcienus. Papildus tam novembrī un decembrī pēc ilgāka stabilitātes periodā atkal vērojams pārtikas cenu pieaugums pasaulē, kas varētu nozīmēt arī nedaudz straujāku cenu kāpumu Latvijā, lai pasaules cenu kāpums pagaidām vairāk skāris Āzijas reģionu.

Bez ārējiem faktoriem šobrīd arī ir atklāts jautājums, vai šogad tiks īstenots pašlaik likumos paredzētais akcīzes likmes palielinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ja tā notiek, tad ar 1. martu akcīzes stiprajam alkoholam augs par vairāk nekā 30% un līdz ar to Latvijā būs augstākā akcīzes likme visā Baltijā. Tas ne tikai likvidēs pārrobežas tirdzniecību, bet, visticamāk, atdos arī daļu vietējā patēriņa Lietuvai un Igaunijai. Tādēļ šis kāpums, manuprāt, būtu vēl pārdomājams un kopumā skatoties ir skaidrs, ka ar šo gadu akcīzes likmju palielināšanas iespējas Latvijā ir izsmeltas, jo, piemēram, degvielai par Latviju augstākas akcīzes likmes Eiropā ir tikai ievērojami turīgākās valstīs.”

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš:

“Decembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pazeminājās par 0,2%. Gada inflācija decembrī pieauga no 2,1% līdz 2,3%, taču saglabājās zem 2019. gada vidējā līmeņa.

2019. gadā vidēji cenas pieauga par 2,8%, nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš (2,5%). Pērn nebija ļoti krasu cenu svārstību 12 galvenajās preču un pakalpojumu grupās. Nevienā no tām gada vidējais cenu līmenis nepazeminājās. Visstraujāk auga alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, par 5,5%, bet mājokļu uzturēšana sadārdzinājās par 4,6%, bet viesnīcu un restorānu pakalpojumi par 4%. Vislēnāk sadārdzinājās transports, par 0,6%, pateicoties lietotu automašīnu un benzīna cenu kritumam. Pārtika sadārdzinājās par 3,3%. Kā jau vienmēr, notiek krasāki cenu lēcieni šaurākās produktu kategorijās, piemēram, dārzeņi pērn kļuva par 11,8%, bet kartupeļi par 25,8% dārgāki.

Jau iepriekš bija zināms, ka iekšējie procesi — darba algu kāpums, nodokļu izmaiņas – inflāciju ietekmēs augšupvērsti, bet importa cenas — drīzāk pretēji. Gadu mijā interesantu notikumu daudzums gan Latvijā, gan pasaulē ievērojami pārsniedza normu un tam būs ietekme uz mūsu ekonomikas attīstību, tātad arī uz inflāciju. Iepriekš teiktais par iekšējo un ārējo spēku ietekmes virzienu paliek spēkā, taču kļūst skaidrs, ka darbaspēka izmaksu kāpums būs drīzāk vājāks par gaidīto, savukārt importa cenu dinamika nebūs patērētājiem tik draudzīga, kā iepriekš varēja cerēt.

“Cietās” zināšanās balstītie aprēķini un sajūtas par mūsu ekonomikas dinamiku 2020. gadā jau iepriekš nebija ļoti optimistiski, bet dažu pēdējo nedēļu laikā tie ir vēl pasliktinājušies. Ir jārēķinās ar ļoti lēnu izaugsmi šogad, kas var ietekmēt arī situāciju darba tirgū, tātad – uzņēmumu izmaksas un tātad arī cenu līmeni. Biznesa cikla pavērsiena punktos ir jāpievērš īpaša uzmanība ātri pieejamajiem indikatoriem, viens no tādiem ir reģistrētais bezdarbs. Decembrī tas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,4 procentpunktiem, kas ir vairāk par ierasto sezonālo kāpumu šajā mēnesī. Turklāt Kurzemē līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, kas varētu atspoguļot sarežģījumus tranzītā. Turpinoties nepatikšanām gan šajā nozarē, gan koksnes produktu zemo cenu periodam, gan globālajai mašīnbūves krīzei, darba tirgus šajā reģionā var ievērojami “atdzist”, lieli riski ir arī Latgalē un Vidzemē.

Tātad attiecības darba tirgū lielā daļā Latvijas šogad ievērojami mainīsies, attiecīgi samazinot iekšējo izmaksu spiedienu celt cenas. Ekonomikas atdzišanas ietekme Latvijā kopumā gan būs mērena. Rīgā un tās apkārtnē toni joprojām diktēs darbinieki, šeit ir ap 2/3 Latvijas ekonomikas. Rīgas osta ir lielākā Latvijā, taču tās loma pilsētas ekonomikā nav izšķiroša, pilsētas pārējās pakalpojumu eksporta nozares attīstītās labi.

Ne visi pienākošie signāli par Latvijas ekonomiku šogad ir nelabvēlīgi. Latvijas uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indekss ESI (Economic Sentiment Index) decembrī pieauga, patērētāju noskaņojums bija labākais gada laikā, strauji uzlabojās mājsaimniecību vērtējums par finansiālo situāciju nākamajos 12 mēnešos. Nav šaubu, ka atsevišķos reģionos šis būs grūts gads, bet Lielrīgas daļa ekonomikā ir tik liela, ka var šo efektu pārmākt.

Cerības uz importa izmaksu labvēlīgo jeb samazinošo ietekmi uz inflāciju gadu mijā vājinājās. Naftas cena pēc īslaicīgā kāpuma virs 70 dolāriem par barelu ir “nomierinājusies”, taču kopējā virzība kopš oktobra bijusi augšupvērsta. Ir jāpievērš uzmanība indikatoriem, kuri nav uz pasaules biznesa ziņu lielā radara, bet ir nozīmīgi Latvijas ekonomikai. Augstāko līmeni kopš 2014. gada sākuma sasniegušas vājpiena pulvera cenas, šo produktu veikalu plauktos neatrast, bet tā tirgum ir plaša ietekme uz piena ražošanas un pārstrādes nozari. Šīs cenas kāpums ir laba ziņa ekonomikai kopumā, bet patērētājiem tas var būt nepatīkams. Turpinās Ķīnā notikušās cūku mēra epidēmijas ietekme uz pārtikas tirgu, turklāt plašā frontē, šīs valsts patērētāji “izsūc” no pārējās pasaules arī citus gaļas produktus, ietekmējot arī putnu un liellopu gaļas tirgus.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem