USD 0.90 btc 8923.11
LV
RU
LV
RU
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8923.11
Nauda 01. Janvāris

Latvijas zaļais zelts

Jānis Priede

Speciāli Forbes

Meža īpašumu cena pēdējo divu gadu laikā ir palielinājusies par 30 %, turklāt ir iespējams saņemt dividendes, vismaz 2–4 % gadā, mežu nepārdodot, bet veicot saimniecisko darbību. Kā to izdarīt?

Latvijas Lauksaimniecības universitātes jaunā ekonomikas pasniedzēja Linda ir mantojusi 12 hektāru meža zemes un vērsās pie manis pēc padoma, ko darīt ar meža īpašumu. Viņa nevēlas mežu pārdot, jo tas ir kā drošības spilvens, kas ļaus vajadzīgā brīdī tikt pie naudas. Līdzīgās domās ir ārstu privātprakses vadītājs. Viņš ir nopircis īpašumu, kur uzbūvējis vasaras māju. Protams, būvei nevajag 15 hektāru lauku un meža platību, bet liekos hektārus viņš redz kā investīciju nākotnē, jo zemes hektāru uz mūsu planētas vairāk nekļūst, bet iedzīvotāju skaits pasaulē pieaudzis līdz 7,6 miljardiem.

Pirms padsmit gadiem hektāru meža zemes ar cirsmu varēja iegādāties par pāris tūkstošiem eiro, bet tagad cirsmu cena ir astoņi deviņi tūkstoši eiro. Meža zemes cena pagājušā gada laikā pieaugusi par 30 %, atzīst mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības L.V. Mežs valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns. Kāpēc tāds kāpums?

Pagājušajā gadā Zviedrijas uzņēmums Bervig Skog, kas bija lielākais privātais meža īpašnieks, pārdeva 111 tūkstošus hektāru meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Darījuma summa bija 324 miljoni eiro. Meža zemi iegādājās cits Zviedrijas meža nozares uzņēmums Södra. Līdzīgs liktenis piemeklēja Gundara Skudriņa vadīto Foran Real Estate – arī par tā jauno īpašnieku kļuva cits zviedru uzņēmums. Vēl viens meža īpašnieks Sundin Mežs arīdzan mainīja savus labuma guvējus. Meža īpašnieku vidū notika konsolidācija – lielie īpašnieki kļuva vēl lielāki. “Pērn notikušie darījumi palielināja meža zemes cenu,” saka Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs; šī organizācija sniedz padomus meža iegādes darījumos. Meža hektāra cena ir atkarīga no tā, kur īpašums atrodas, cik tālu tas ir no ceļa, vai tur ir cērtami koki, vai ir liegumi, apgrūtinājumi. Visvienkāršāk īpašuma cenu var aprēķināt, noskaidrojot, cik kubikmetru zāģbaļķu un cik papīrmalkas no tā var iegūt. Kubikmetri jāsareizina ar iegādes cenu, atņemot no tās transportēšanas izmaksas. Ne velti mežs Rietumlatvijā, kur ir laba transporta infrastruktūra un koksnes transportēšanas ostas – Mērsrags, Ventspils, Liepāja – ir dārgāks par mežu Latgalē, piemēram, pie Zilupes.

“Zāģbaļķu cena pērn sasniedza rekordus, un līdz ar to, protams, pieauga arī meža zemes cenu,” likumsakarību izskaidro Māris Liops. Piemēram, 5,5 metru gara (28–34 cm diametrā) egles zāģbaļķa cena pārsniedz 70 eiro par kubikmetru. Eksperti aprēķinājuši, ka cenas gada laikā ir palielinājušās par 20 procentiem. Protams, straujāk pieauga tādas meža zemes cena, kur jau bija gatavas cirsmas un kas atradās tuvu ceļam. Braucot pa mūsu valsts ceļiem, tagad bieži redzam izcirtumus, tomēr Latvijā koksnes mazāk nekļūst, gluži otrādi – apmežojams palielinās, vienkārši ekonomiski izdevīgāk ir koksni iegūt pie ceļa, jo tas samazina izdevumus.

Tirgus cena nav vienīgais faktors, kas padara mežu ienesīgu. “Koksnes masa atkarībā no augsnes, koku sugas, meliorācijas sistēmas un pat laika apstākļiem gadā pieaug vidēji par 3–5 procentiem,” saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis, kura vadībā studenti apgūst meža vērtības mācību kursu. Sarp citu, meža dabiskais pieaugums ir lielāks nekā Latvijas valdības obligāciju ienesīgums, kas atkarībā no termiņa (pieci, desmit vai divdesmit gadi) ir tikai 2 % robežās.

Latvijas meža zemei ir vēl viena investīciju priekšrocība, proti, tā atrodas tuvu Eiropas meža nozares līderiem – tikai pussimts kilometru pāri Baltijas jūrai. Turklāt, salīdzinot ar Zviedriju vai Somiju, kur augsnes kvalitāte ir līdzīga vai pat zemāka nekā meža zemei Latvijā, otrpus jūrai meža zeme ir vismaz divas reizes dārgāka, saka LLU profesors. “Södra bija liegts paplašināt savus meža īpašumus Zviedrijā,” komentē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpildirektors Kristaps Klauss, tāpēc kompānija izvērš darbību Latvijā.

.Meža zemes cenu līmenis Skandināvijā un Latvijā pakāpeniski izlīdzinās. “Tagad vairs nevar nopirkt meža hektāru par 500 eiro – pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā cena ir augusi vairākas reizes,” komentē Māris Liops. Piemēram, ja no viena cirsmai paredzēta meža hektāra var iegūt vairāk nekā 300 kubikmetru koksnes, tad uzpircēji par šādu īpašumu var solīt pat desmit tūkstošus eiro un vairāk par hektāru. Cērtamu mežu visbiežāk pārdod par astoņiem deviņiem tūkstošiem. Tomēr lielākoties darījumi ar meža zemi notiek par zemākām cenām, jo bieži vien to nemaz nevar izstrādāt – mežs ir augošs, kas iepirkuma cenu samazina līdz 1000–1500 eiro par hektāru. Cena atkarīga no meža atrašanās vietas, koku sugām. Piemēram, privātos mežos, kas veido pusi no Latvijas mežiem, lapu koku sugas ir sastopamas biežāk nekā valsts mežos. Bieži vien meža īpašumu pamatā ir aizaugusi lauksaimniecības zeme, kurās ieaug pioniersugas – bērzi, apses, proti, koki, kas ātri iesējas un sāk augt.

 

Kāpēc zviedri par meža īpašumiem maksā vairāk?

“Zviedri zina kaut ko vairāk,” uzskata LLU profesors Dagnis Dubrovskis. Meža ciršanas iespējas Zviedrijā un Somijā ir investoriem parocīgākas. Varbūt arī Latvijā pēc pieciem vai desmit gadiem, kad mežus vēl vairāk uzpirks lielie īpašnieki, tos ļaus cirst pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā Zviedrijā vai Somijā. Tas palielinās meža īpašuma vērtību, jo no tā varēs iegūt lielāku ekonomisko labumu, skaidro profesors.

Protams, viens no faktoriem, par ko maksā augstāku cenu, ir īpašuma lielums. Lielie fondi iegādājas desmitiem tūkstošu hektāru uzreiz, nevis uzpērk mežu pa vienam diviem hektāriem. “Investīciju fondam vajadzētu būt ap 50 miljoniem eiro, lai tas strādātu rentabli,” uzsver Harijs Švarcs, fonda SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, kurš apsvēra iespēju arī Latvijā veidot meža fondu.  

Latvijā meža īpašumi ir ļoti sadrumstaloti – pusei īpašnieku pieder mazāk nekā pieci hektāri meža. Puse Latvijas mežu ir valsts īpašumā, 3 % pieder pašvaldībām. Tomēr kopš neatkarības atgūšanas ārvalstu investoru rokās jau ir nonākuši aptuveni 10 % Latvijas mežu. “Sīko meža īpašnieku nākotne, ja viņi vēlas mežu saglabāt, ir kooperatīvs, jo ieguvums ir mazliet dārgāk pārdota koksne,” saka Modris Kalvāns. Lai iestātos kooperatīvā, jāsamaksā iestāšanās maksa 14 eiro un jānopērk pajas par 80 eiro. Izstājoties no kooperatīva, par pajām samaksāto naudu var saņemt atpakaļ, bet iestāšanās maksa gan tiek zaudēta.

Privātajiem meža īpašniekiem Latvijā pietrūkst rocības. Ikgadējie ieņēmumi no pieciem hektāriem meža, veicot mežsaimniecības darbus, ir gaužām neliels un nevar nodrošināt viena cilvēka mūža ienākumus. Lai meža īpašumu pārvaldītu, jāseko koksnes tirgum, mežsaimniecības darbu izmaksām, kā arī jānovērš riski (kaitēkļi, zagļi) un jāpārzina likumdošana, lai kāds labvēlis meža īpašumam nepiesaka saimnieciskās darbības liegumu.

Piemēram, Somijā mežu īpašnieki apvienojušies kooperatīvā Metsähallitus, kas ir viens no lielākajiem koksnes piegādātājiem un bioekonomikas atbalstītājiem. “Somu kooperatīvi dziļāk iesaistās pārstrādē, un to plānots darīt arī Latvijā,” saka Modris Kalvāns. “Pašlaik nelielo mežu īpašnieki ir neziņā par iespēju gūt lielākus ienākumus un nekopj īpašumu, nepalielinot meža vērtību.” Profesors Dubrovskis piebilst, ka meža kopšana ļauj palielināt tā ražīgumu. Kopšana nozīmē meža retināšanu, kad tiek nocirsti vājākie koki, dodot iespēju iegūt vairāk vietas un saules perspektīvākiem kokiem, lai tie augtu straujāk. Turklāt, veicot krājas kopšanas cirti, var iegūt papildu ienākumus, pārdodot koksni.

“Mežs ir brīnišķīga investīcija – arī kā alternatīva dzīvoklim Puvciemā. Dzīvoklis kādam ir jāizīrē, lai segtu apkures un apsaimniekošanas izmaksas, bet mežs pieaug pats no sevis,” zaļā zelta stiprās puses izceļ NCH fonda vadītājs Latvijā Kārlis Cerbulis.

Latvijā meža cena aug un pamazām ir pietuvojusies Skandināvijas līmenim. Turklāt kopts mežs nodrošina dabisko pieaugumu, kas ir lielāks nekā depozīta konta procenti. Bet arī mežam ir savi riski – vējgāzes, kaitēkļi, koku slimības, nepieskatītos īpašumos dažkārt rosās arī zagļi. Mežu cenu palielina arī kokmateriālu arvien pieaugošā cena, piemēram, pērn šis pieaugums bija negaidīti augsts arī meža lietu profesionāļiem. “Domāju, ka cenas zāģbaļķiem šogad vēl saruks par pieciem eiro, bet tad nostabilizēsies,” spriež Kalvāns.

Investējot mežā, ir jābūt izpratnei arī par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. “Ornitologs var atrast kādu putniņu, kas izlidojis cauri jūsu mežam, un tad vairs mežs nepieder jums, bet ornitologam, jo ienākumu gūšana no meža tiek aizliegta vai ierobežota, lai gan par mežu katru gadu ir jāmaksā nodoklis,” komentē meža nozares profesionālis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu un publiski konfliktēt ar dabas draugiem.

Riski ir gandrīz katrā investīciju veidā, taču reti kur kapitāls pieaug līdz ar dabas atjaunošanos, vairo zaļo spēku un sniedz arī iespēju nopelnīt, pieaugot cenām. Šķiet, meža īpašniekam šodien ir arī papildu priekšrocība – zaļais prestižs.

Piesakies iknedēļas jaunumiem