USD 0.90 btc 8343.41
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8343.41
Nauda 21. Februāris

Konti ārzemēs

Alina Lastovska

Forbes Latvija galvenā redaktore

Lietuvas maksājumu sistēma “Paysera” novēro klientu pieaugumu no Latvijas un plāno pieteikties licencei mūsu valstī.

Finanšu sektora kapitālais remonts pēdējā gada laikā regulāri tika piesaukts ziņu virsrakstos un amatpersonu runās. Tika skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu stabilu un caurskatāmu finanšu sektoru, novērstu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Janvāra beigās Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja (“Moneyval”) nāca klajā ar savu vērtējumu par Latviju, uzlabojot “atzīmi” 11 rekomendāciju izpildē, bet saglabājot uzraudzības statusu. Šo ziņojumu Latvijas amatpersonas uzslata par apliecinājumu, ka finanšu jomas uzraudzības stiprināšanā esam gājuši pareizajā virzienā. Tāpat tiek uzsvērts, ka ir būtiski turpināt iesāktās reformas.

Februārī notiks naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF (Finanšu darījumu darba grupa) plenārsesija, un tad arī saņemsim gala vērtējumu šim “kapitālajam remontam”. Šajā sanāksmē varētu lemt par Latvijas iekļaušanu to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā, jeb tā saucamajā pelēkajā sarakstā. Pašlaik FATF pelēkajā sarakstā ir iekļautas 12 valstis. No Eiropas tajā nonākusi Islande.

Finanšu jomas sakārtošanas periodā bija diskusijas arī par to, ka arvien stingrāki noteikumi varētu veicināt iedzīvotāju vēlmi atvērt kontus citās valstīs vai pārreģistrēt uz turieni savu uzņēmējdarbību. Piemēram, deputāti sociālajos medijos meklējuši uzņēmējus, kuri banku prasību dēļ, kas saistītas ar naudas atmazgāšanas novēršanu (AML), pārreģistrējuši savu biznesu citur. Savukārt opozīcijas deputāti pērn jūlijā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) interesējušies par Latvijas rezidentiem, kuri atver norēķinu kontus, neizmantojot mūsu valsts kredītiestādes. Toreiz VID atbildēja, ka pēc tam, kad Latvijas kredītiestādes izvirzīja papildu prasības klientiem norēķinu kontu atvēršanai, arvien vairāk kontu tika atvērts dažādās ārvalstu maksājumu iestādēs. Īpaši iecienīta Latvijas uzņēmumu vidū toreiz bija “Paysera”.

Ja uzņēmums kādā maksājumu iestādē atver bankas kontu, tam ir pienākums par to informēt VID. Saskaņā ar VID datiem pērn jūlijā ārvalstu bankās un maksājumu iestādēs konti bija 1360 fiziskajām personām (kontu skaits – 1501) un 3619 juridiskajām personām (4772). Savukārt decembra sākumā šādu fizisko personu skaits bija sasniedzis 1540 (kontu skaits – 1691), juridisko personu – 4563 (5857).

Populāra izvēle

Arī pati kompānija “Paysera” novērojusi, ka Latvijas uzņēmumi šajā maksājumu sistēmā reģistrējas arvien biežāk. “Paysera” līdzdibinātājs un akcionārs Kosts Noreika “Forbes” atzīst, ka, piemēram, pērn oktobrī kontus biežāk atvēra klienti no Latvijas nekā no Lietuvas. Tas nozīmē, ka kontus “Paysera” mēneša laikā atvēra aptuveni 400 Latvijas kompāniju un ap 300 Lietuvas uzņēmumu.

Klientu skaita pieaugumu no Latvijas Noreika saista tieši ar stingrāku regulējumu, likumdošanas izmaiņām. Kopumā pagājušā gada nogalē Latvijas klientu skaita pieaugums bija ap 20 procentiem. Iepriekš Latvija bija otrā valsts pēc juridisko personu skaita, ka atver kontus “Paysera”, bet 2019. gada beigās – jau numur viens.

Noreika gan uzsver, ka “Paysera” ļoti rūpīgi izvērtē ikvienu savu klientu un kurš katrs kontu atvērt nevarot. Piemēram, kompānijas, kas neizskatās dzīvotspējīgas, neveic reālu darbību vai nevar pierādīt, kas ir patiesā labuma guvējs, pie konta “Paysera” tikt nevar, apgalvo uzņēmējs.

Viņš skaidro, ka riskus var samazināt dažādos veidos, taču jāievēro princips “uzticies, bet pārbaudi”. Uzņēmējs min piemēru – ir jāpārliecinās par patiesajiem labuma guvējiem. Kā to izdarīt? Likums paredz, ka uzņēmuma vadītājam jāssniedz informācija par akcionāriem, un tad to var pārbaudīt arī reģistrā. Bet patiesībā ir tā, ka uzņēmuma direktors pats arī iesniedz šos datus reģistrā. Kas tad tā par pārbaudi? Taču var piezvanīt uz uzņēmumu un painteresēties, ar ko runāt, ja vēlies to nopirkt. Tādā veidā var noskaidrot, kurš ir īstais lēmumu pieņēmējs.

Licence Latvijā

Pašlaik “Paysera” licence ļauj kompānijai strādāt visā Eiropas Savienībā, taču tā iecerējusi attīstīties arī Latvijā. Pagaidām šī kompānija Latvijā strādā, vadoties pēc Eiropas Savienības regulējuma – kā elektroniskās naudas iestāde ar tiesībām sniegt maksājumu pakalpojumus. “Paysera” šeit ir aģentu tīkls, kas konsultē klientus telefoniski. “Taču mēs vēlamies attīstīties, ieviest Latvijas IBAN un saņemt vietējo licenci,” savus plānus atklāj “Paysera” akcionārs.

Noreika gan nav pārāk optimistisks par to, ka tas varētu būt viegls un ātrs process. Viņaprāt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pašlaik nav ieinteresēta jaunu licenču izsniegšanā, jo “tagad izskatās, ka visiem licences tikai atņem un nevienam neizsniedz”. Taču viņš uzskaita arī iespējamos Latvijas finanšu uzraugu ieguvumus no šāda soļa, piemēram, vieglāka informācijas iegūšana. Lai arī “Paysera” sniedz informāciju Eiropas institūcijām, kuras to pieprasa, Latvijai ir sarežģītāk saņemt informāciju, ja maksājumu iestādei nav vietējās licences, uzsver “Paysera” līdzdibinātājs.

Ja kādā valstī ir daudz klientu, būtu labāk visus jautājumus risināt uz vietas, sniegt visus statistikas datus un pārējo informāciju. “Es skatos no FKTK skatpunkta – ja tiek sniegti pakalpojumi vietējiem, tad labāk izsniegt licenci un pēc tās arī pilnvērtīgi pārbaudīt. Tad viņiem būs tiesības mūs pārbaudīt, auditēt, nebūs jāvēršas pie Lietuvas Centrālās bankas,” spriež Noreika. Viņš “Forbes” atklāj, ka dokumenti, lai pieprasītu licenci Latvijā, jau tiek gatavoti, tomēr janvāra beigās FTKT vēl nebija saņēmusi “Paysera” pieteikumu par licenci.

Pakāpeniska attīstība

Kompānija “Paysera” ir dibināta Lietuvā pirms 15 gadiem un augusi ļoti pakāpeniski. Pašlaik “Paysera” nodarbina aptuveni 200 cilvēku, uzņēmuma peļņa pārsniedz divus miljonus eiro. “Mūsu panākums ir tas, ka visus šos gadus mēs strādājam ar peļņu. Mēs neesam riskējuši ar savu naudu,” saka Noreika.

Šāda pakāpeniska izaugsme arī ir viens no iemesliem, kāpēc “Paysera” spēj nodrošināt klientu pārbaudi un drošību, visas vajadzīgās sistēmas. Ja uzņēmums aug ļoti strauji, to izdarīt ir grūtāk, jo nav laika visu sagatavot. Noreika min piemēru – uzņēmumu, kuram Lietuvā apturēja licenci un piemēroja sodu. Tas daudz pelnīja, jo kontus tajā atvēra tie, kas to nevarēja izdarīt nekur citur, bet šis uzņēmums nespēja kvalitatīvi pārbaudīt klientu riskus.

“Paysera” akcionārs uzskata, ka pēdējos gados naudas atmazgāšanas riski kopumā nav palielinājušies, turklāt visi skandāli, kas tagad nāk gaismā, ir par vairākus gadus veciem notikumiem. “Ko tad darīja atbildīgie dienesti? Skatījās caur pirkstiem?” viņš retoriski jautā.

Tikmēr sevi “Paysera” pozicionē kā uzticamu partneri – uzņēmums pildot visas prasības, stingri pārbaudot klientus. Un arī klienti kompānijai uzticoties. Lietuvā licences ir 170 kompānijām, to kontos kopā ir 400 miljoni eiro, un “Paysera” kontos atrodas aptuveni puse no šīs summas.

Uzņēmuma pārstāvji akcentē mūsu kaimiņvalsts centienus attīstīt “fintech” nozari, taču daudzi šīs jomas uzņēmumi varētu būt atnākuši uz Lietuvu, lai varētu sniegt savus pakalpojumus arī citās Eiropas Savienības valstīs, jo tur saņemt licenci ir sarežģītāk, pieļauj Noreika. Viņš prognozē, ka “piecu gadu laikā šis burbulis plīsīs un tirgū paliks tikai spēcīgākie”. Četras kompānijas, kas dibinātas pirms “fintech” buma Lietuvā, aizņem absolūti lielāko tirgus daļu – 96 procentus.

“Paysera” vadītājs Lietuvā Vītenis Morkūns norāda, ka valsts daudz pūliņu velta arī regulējuma pilnveidei, lai tas būtu atbilstošs “fintech” nozares attīstībai. Tas notiek sadarbībā ar pašām kompānijām, mācoties no pieredzes, un arī uzņēmēji nāk klājā ar savām iniciatīvām. Runājot par nākotnes prognozēm, “Paysera” pārstāvji pieļauj iespēju attīstīt arī kādus jaunus pakalpojumu. Kamēr tas vēl ir ideju līmenī, uzņēmēji sīkāk neko nestāsta, tomēr ir apņēmības pilni turpināt pakāpenisku izaugsmi.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem