USD 0.91 btc 5698.70
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.91 btc 5698.70
Nauda 11. Februāris

Lielais naudas mūris

Kenets Rapoza

Forbes ASV

Vienalga, cik ilgi klaigās Tramps, Ķīnas un Amerikas tirdzniecības karš galu galā beigsies. Tad Aša Mehta un “Acadiand Asset Management” pelnīs no darījumiem ar Ķīnu.

Pagājušā gada 1. martā Ašas Mehtas uzņēmums “Acadian Asset Management” paziņoja par jaunu stratēģiju darbā ar Ķīnu, koncentrējoties uz investīcijām tieši šīs valsts kontinentālās daļas uzņēmumos. Tomēr laiks, kurā nākt klajā ar šādu paziņojumu, bija ārkārtīgi neveiksmīgs. Trīs nedēļas vēlāk ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja tirdzniecības karu pret Ķīnas uzņēmumiem, solot uzlikt tarifus desmitiem miljardu šīs valsts importa preču. Tas bija sākums Baltā nama anti-Ķīnas retorikai, kas – kāds tur brīnums – izraisīja haosu Ķīnas kapitāla tirgū. Astoņpadsmit mēnešu laikā kopš Trampa paziņojuma “MSCI China Stock Index” akciju indekss piedzīvojis 16 % kritumu, savukārt “S&P 500” pieaudzis par 11 procentiem.

“Strādāt ar Ķīnas tirgu nekad nav bijis viegli,” saka 41 gadu vecā Mehta, no sava biroja loga Frenklinstrītā lūkojoties uz Bostonas ostu, “bet jums jāignorē apkārtējais troksnis. Ķīnas vietējais tirgus kļūst par kapitāla importētāju. Tirgus liberalizācija turpinās.”

Jaunā, kvantitatīvā uz Ķīnu vērstā stratēģija ļāvusi Mehtai palielināt pārvadīto aktīvu apjomu no 15 miljoniem dolāru 2018. gada aprīlī līdz vairāk nekā 138 miljoniem tagad. Lielie investori iegulda naudu “Acadian” divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, neraugoties uz ASV retoriku, Ķīnas svārstīgais kapitāla tirgus beidzot atveras. Vēl nesen lielākā daļa ārzemnieku varēja investēt tikai īpaši izvēlētu lielo uzņēmumu akcijās (tā saucamās H akcijas), kuras tirgoja Honkongas biržā. Tagad investori, kas nav no Ķīnas, var tieši iegādāties tā sauktās A akcijas. “Pagājušajā gadā visas lielākās biržas savās attīstības tirgus sadaļās sāka pievienot A akcijas,” saka Mehta, “līdz ar to sagaidām, ka “lielais naudas mūris” kļūs mums pieejams.”

Vēl kāds iemesls ir Mehtas iepriekšējā pieredze. Uz Ķīnu koncentrētā nelielas kapitalizācijas attīstības tirgu investīciju stratēģija, kuru viņa vada ar 2,4 miljardiem dolāru pārvaldītā kapitāla, kopš darbības uzsākšanas 2011. gadā ienesusi viņai vidēji 10,9 % gadā, pārspējot savu bāzes rādītāju par vidēji 8,6 procentpunktiem gadā. Zināmo apstākļu dēļ viņas jaunā Ķīnas A akciju stratēģija patlaban piedzīvo 5,1 % samazinājumu, tomēr tas ir tikai uz pusi sliktāk nekā 10 % bāzes rādītāja kritums.

“Ķīna veido tikai 5 % no kopējās pasaules tirgus kapitalizācijas, bet šis rādītājs var palielināties līdz 20 %,” spriež Mehta. “Mūsu klienti tajā saredz stratēģisku iespēju nokļūt Ķīnas kapitāla straumes apgūšanas priekšējās rindās.”

Mehta un viņas kolēģis Bins Šī izmanto algoritmus, lai sekotu līdzi 3500 Šanhajā un Šenžeņā kotētu akciju simts fundamentāliem un tehniskiem parametriem – no cenas un peļņas pārsteigumiem līdz relatīvajam spēkam un “abnormālijām” korporatīvajā grāmatvedībā. Patlaban viņu fondā ir 100 holdingu, galvenokārt lieli un vidēji. To vidū ir kontinentālās Ķīnas firmas “Kweichow Moutai” un “Wuliangye Yibin” – valstij piederoši alkoholisko dzērienu ražotāji, kas no graudiem darina slaveno dzērienu baidzju (“baijiu”). Daudzi no šiem uzņēmumiem, kā šķiet, ir ieguvuši imunitāti pret recesijām. “Kweichow” vērtība šogad piedzīvojusi 90 % kāpumu, “Yibin” vērtība palielinājās par 150 procentiem.

Ieejas maksa

“Tarifu vīrs” nav viens. ASV ir ieviesusi ievedmuitu virknei dažādu importēto preču jau vairāk nekā 200 gadu garumā.

  • 2019. Kad 15. decembrī stāsies spēkā prezidenta Trampa nākamais tarifu raunds, “iPhone”, ko ražo (kur gan citur?) Ķīna, sagaida 15 % nodeva. Tas nozīmē, ka pat lētākais “iPhone 11” modelis maksās par 100 dolāriem vairāk – pieņemot, ka kompānija “Apple” neuzņemsies pati segt uzcenojumu.
  • 1930. Bēdīgi slavenais Smūta-Holija tarifu likums atņem cilvēkiem bērnību, paredzot rotaļlietas aplikt ar 90% “ievedmuitu”.
  • 1890. Pirms kļūšanas par prezidenta 1897. gadā Viljams Makinlijs virza Kongresā tarifu likumprojektu, kas paredz 60 % nodokli importētām brillēm un lēcām. Drīz vien viņa viceprezidents, kurš nu palicis bez brillēm (attēlā), neapmierināts samiegs acis.
  • 1816. Pirmais izteikti protekcionistiskais tirdzniecības pasākums ASV vēsturē satriec ar 30 % tarifiem ārzemēs ražotiem lietussargiem (cita starpā) – sliktas ziņas amerikāņiem tā gada septembrī, kad bijušajās kolonijās sākas tropiskās lietusgāzes.

Mehtas ceļš uz globālu naudas pārvaldību nebija tipisks. Viņa uzauga Geinsvillā (Floridā), ārstu-pētnieku ģimenē. Mehtas tēvs ir no Indijas, māte – vācu un krievu ebreju imigrantu meita.

Kad Mehta mācījās pamatskolā, viņa dažreiz palika pie vecvecākiem nelielā pilsētā Bhivani uz rietumiem no Deli, kur viņas ģimene tika pārvietota pēc Indijas un Pakistānas sadalīšanas 1947. gadā. Vecvecāku mājai bija pastāvīgi elektrības padeves traucējumi un nebija ūdens pieslēguma, bet kanalizācija tika novadīta tieši uz ielas. “Dzīvoju pilsētā, kur bērni uz ielām lūdzās, mājās tur bija antisanitārie apstākļi, un katru dienu mājās ienāca pērtiķi, cūkas un govis,” savu uzturēšanos pie vecvecākiem Indijā atceras uzņēmēja. “Biju pārsteigta par to, cik līdzīga esmu šiem bērniem, tomēr arī atšķirības bija ļoti lielas. Jau bērnībā attīstītā intelektuālā ziņkārība ļāva uzplaukt manai karjerai attīstības valstu tirgos.”

Stenfordā Mehta iestājās ar domu studēt medicīnu, bet viss mainījās 1999. gadā, kad viņa devās uz Indijas provincēm UNICEF finansētas stipendijas programmā sabiedrības veselības jomā. “Tas lika man aizdomāties par to, ka, ja jūs patiešām vēlaties veicināt tur attīstību, to nav iespējams izdarīt ar medicīnas palīdzību. Tam jānotiek ar finansējuma palīdzību,” viņa stāsta.

Pēc Stenfordas absolvēšanas 2000. gadā ar grādu bioloģijā un antropoloģijā Mehta kļuva par analītiķi “Goldman Sachs”. Pēc dažiem gadiem viņa ieguva maģistra grādu Vortonā un 2007. gadā sāka strādāt “Acadian” par analītiķi.

Uzņēmumu “Acadian” 1977. gadā nodibināja “Putnam Investments absolvents” kā pētniecības firmu, kas atpazīstamību ieguva kā pasaulē pirmās indeksu salīdzināšanas stratēģijas izveidotāja “State Street”, bet astoņdesmitajos gados pievērsās finanšu pārvaldībai. Tagad šis uzņēmums, kurā tiek nodarbināti arī daudzi profesori, pārvalda 94 miljardus dolāru.

Uzņēmums noraida ideju par perfekti efektīvu tirgu ar perfektām cenām, īpaši, ja runa ir par Ķīnu, kur 80 % spēlētāju ir mammas un tēti, kuri investēšanu uztver tikpat nenopietni kā Makao kazino. “Mandarīnu valodā termins “akciju birža” burtiski tiek tulkots kā “sautējums”,” pasmaida Mehta. “Pastāv uzskats, ka tā ir karsta. Tas ir kaut kas līdzīgs faktiem, ko cilvēki nejauši uziet internetā.”

“Daži mūsu kolēģi tic, ka Ķīnā ir pārāk daudz sentimentālisma un īpatnēja darba uztvere,” viņa turpina. “Tomēr tirgus cenu neatbilstības pastāv vienkāršu uzvedības kļūdu dēļ. Mēs varam ģenerēt naudu, sistemātiski uzraugot uzņēmumus, kuru fundamentālie rādītāji ir pievilcīgi.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem