USD 0.85 btc 11645.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 11645.00
Nauda 09. Marts

Vīruss groza prognozes

Forbes

Latvijas Izdevums

Patēriņa cenas šogad februārī, salīdzot ar 2019. gada februāri, Latvijā palielinājās par 2,3%. Precēm cenas pieauga par 1,9% un pakalpojumiem – par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā to vērtē banku ekonomisti?

“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš:

“Pasaule, kādu mēs to līdz šim pazinām, nav beigusies, bet tā ir uz laiku ir “iepauzēta”. Finanšu tirgos notiek mežonīgas svārstības, kuras atspoguļo un kuras ietekmēs tuvākās nākotnes vērtējumus par ļoti daudz ko – par pasaules ekonomikas izaugsmi, finanšu aktīvu vērtību un izejvielu cenām.

2020. gada februāra Latvijas patēriņa cenu datos nekas par to vēl neliecina, tik ātri tas nenotiek. Gada inflācija turpināja svārstīties ierastajā garlaicības koridorā, cenu līmenis salīdzinājumā ar pērno februāri pieauga par 2,3%, palielinoties par 0,1% kopš janvāra. Vairāk nekā pusi no cenu kāpuma gada griezumā radīja divas izejvielu tirgu un akcīzes nodokļa ietekmētas produktu grupas - pārtika un transports. Situācija drīz strauji mainīsies. Bloomberg izejvielu cenu indekss ir sasniedzis zemāko punktu kopš 1986. gada augusta. Naftas cenu kritums dienas laikā procentuālā izteiksmē ir straujākais kopš 1991. gada sākuma. Šeit vairs nav runa tikai par tiešo koronavīrusa ietekmi, bet arī notikumiem, kurus izprovocēja šis pieprasījuma šoks - t.s. OPEC+ grupas (OPEC un Krievija) izjukšana un cenu karš.

Enerģijas izmaksu kritums ir saistīts ne tikai ar globālajiem izejvielu tirgiem. Sadales izmaksu samazinājums un zemākas elektrības vairumcenas reģionā jau kopš gada sākuma padara lētāku elektrību. Pretstatā straujam sadārdzinājumam pirms gada, šobrīd lētāks kļūst cietais kurināmais. Granulu ražotāji ir ļoti neapmierināti, taču patērētājiem koksnes produktu tirgu krīze ir patīkama. Tēriņi par enerģiju šogad būs zemāki visās svarīgajās pozīcijās.

Nepārtikas preču inflācija (0,6%) ir zemākā kopš 2017. gada jūlija, gaidāms tālāks tās kritums. Samazināsies arī pārtikas cenu inflācija, kas februārī bija diezgan nepatīkama, pārtika bija par 4,8% dārgāka nekā pirms gada. Strauji kāpušas divu Ķīnā ļoti populāru produktu – rīsu (+9,9%) un cūkgaļas (+14,3%) cenas, bet tas nav saistīts ar šobrīd populārāko sarunu tematu. Strauji sadārdzinājušies arī augļi.

Pakalpojumu inflācija no šaurā 2,6-3,1% intervāla nav izkāpusi kopš 2018. gada augusta, šeit pēkšņu izmaiņu nebūs, jo darbaspēka izmaksu joprojām straujais kāpums to nepieļauj.

Pārlūkojot iepriekš sniegto prognožu drupu lauku var teikt, ka cenu pieaugums šogad varētu būt krietni mazāks par iepriekšējiem “nedaudz virs 2%” vērtējumiem. Būtu muļķīgi izlikties, ka šobrīd ir iespējams kaut ko prognozēt precīzi. Taču, ja vien naftas eksportētāji ātri nespēs noslēgt jaunu vienošanos, vidējā inflācija Latvijā šogad būs skaitlis, kas apaļojas uz 1%, nevis 2%. Pērnā gada nogalē Ķīnā sugu barjeru šķērsojušās sīkbūtnes ir iedarbinājušas pasaules ekonomikā deflācijas procesu vētru. To izpausmes Latvijas patēriņa cenu datos parādīsies, sākot no aprīļa. Ir arī inflāciju veicinošas norises – pirkšanas kampaņas, atsevišķu produktu deficīts, ko rada piegādes ķēžu traucējumi. Taču tās nebūs noteicošās.

Šogad Latvijas ekonomika piedzīvos nepatīkamus pieprasījuma puses šokus un šis nebūs viegls gads. Iepriekš sniegtais vērtējums, ka cenu pieaugums būs pēdējais, par ko šogad Latvijas ekonomikā jāsatraucas, ir ieguvis negaidīti skaudras aprises. Samazināsies tūrisma pakalpojumu eksports. Tas papildinās tranzīta pakalpojumu krituma ietekmi. Taču vismaz rēķins par enerģijas un izejvielu importu būs krietni mazāks.”

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Februārī Latvijā turpinājās ļoti mērens patēriņu cenu kāpums, taču pēdējo nedēļu satricinājumi finanšu tirgos un rekordlielais naftas cenu kritums, kā arī lēnāks nekā plānots akcīzes likmes kāpums liek domāt, ka tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā mazināsies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada februāri palielinājās par 2,3%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tās pieauga par 0,1%.

Latvijas patēriņa cenu izmaiņās februārī lieli pārsteigumi nav vērojami. Sezonālo faktoru un pasaules cenu ietekmē pieauga pārtika cenas, savukārt līdz ar zemākām naftas cenām samazinājās degvielas cenas Latvijas benzīntankos. Taču līdzīgi kā ar citiem ekonomikas rādītājiem arī cenu ziņā situācija globālajā ekonomikā pēdējā mēneša laikā ir būtiski mainījusies un to jutīsim arī Latvijā. Līdz ar OPEC un Krievijas nespēju vienoties par naftas ieguves ierobežošanu, ir sācies naftas cenu karš starp Saūda Arābiju un Krieviju, kas šodien ir izraisījis lielāko vienas dienas naftas cenu kritumu kopš 1991. gada Persijas līča kara. Papildus tam Starptautiskās Enerģētikas aģentūras šogad prognozē globālo naftas pieprasījumu kritumu pirmo reizi kopš 2009. gada, savukārt finanšu tirgos strauji aug bažas par COVID-19 vīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku.

Tādēļ februāris varētu būt pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kad gada inflācija Latvijā pārsniedz 2%. Papildus ārējiem faktoriem Rīgas siltums no aprīļa plāno samazināt siltumenerģijas tarifus par 7,4%, savukārt stiprajam alkoholam martā akcīzes likme pieauga tikai par 5%, iepriekš plānoto vairāk nekā 30% vietā. Tāpat vājāka ekonomikas izaugsmes šogad varētu nozīmēt arī lēnāku algu kāpumu un līdz ar to iespējams arī nedaudz zemāku iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Taču pārtikas cenu kāpumus pasaulē un pārrāvumi ražošanas ķēdēs var nozīmēt arī atsevišķu cenu pieaugum. Šobrīd gan ir ļoti grūti izdarīt precīzas prognozes, taču domāju, ka inflācija Latvijā šogad varētu būt 1,6-1,8% robežās.”

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“Februārī cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,3%. Precēm cenas pieauga par 1,9%, pakalpojumiem par 3,1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai.

Turpmākās Latvijas inflācijas perspektīvas koronavīrusa ietekmē ir kļuvušas ļoti nenoteiktas un, sekojot ekonomikas atdzišanas pēdās, vājināsies. To apstiprina arī vērojamās inflācijas gaidu krišanās pasaulē. Vīrusa izplatības palielināšanās draud pazemināt ne tikai preču cenu tālāko kāpumu – ārējo faktoru ietekmē, bet arī ierobežot vai pat paralizēt daudzu pakalpojumu uzņēmumu darbību. Šādos apstākļos jau tuvākajā laikā varam piedzīvot noteiktu segmentu uzņēmumu pastiprinātu cenu pazemināšanas akcijas, atlaides, lai atkausētu potenciālo klientu piesardzību. Tas viss var pastiprināt cenu kāpuma bremzēšanos. Tātad, ja vīrusa izplatība Latvijā strauji uzņems apgriezienus, jo vairāk piesardzības pasākumi tiks veikti, jo izteiktāk var likt uzņēmējiem veikt ārkārtas pasākumus un mazināt cenas. Jo mazāka būs vīrusa izplatība, jo mērenāka reakcija gaidāma.

Tajā pašā laikā parādās arī apstākļi atsevišķu preču cenu straujam pieaugumam, kuru cenas piegāžu un rūpniecības pārrāvumu dēļ, var strauji pieaugt, piemēram, medikamenti, elektronika. Taču pagaidām tas attiecas ir relatīvi šauru preču grupu, kuru kāpuma ietekme uz inflāciju ir nebūtiska.

Deflācijas tendences pastiprina Saūda Arābijas nedēļas nogalē pieņemtais lēmums par naftas ieguves palielināšanu un cenas samazināšanu, kā dēļ Brent naftas cenas kritums vienas dienas laikā sasniedza vēsturiski otru lielāko kritumu – 30%. Šāds solis, palaižot naftas cenas brīvsolī, ir radījis priekšnoteikumus enerģijas cenu kritumam un attiecīgi arī pazemina inflācijas perspektīvas. Jautājums cik ilgi šāds cenu kara pieteikums noturēsies, jo nevienas – ne Saūda Arābijas, ne Krievijas, ne kādas citas naftas ieguvējvalsts interesēs šāda pretstāve nav. Tādejādi, ja līdzšinējā gada inflācijas prognoze bija 2,1%, tad ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, tā tiek samazināta līdz 1,4%.”

“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare:

“Patēriņa cenu pieaugums februārī saglabājās visai mērens. Gada inflācija bija 2.3% apmērā, savukārt, mēneša inflācija nepārsniedza 0,1%.

Gada laikā visstraujāk cenas kāpušas pārtikas precēm, un šī preču grupa bija galvenais cenu kāpuma veicinātājs. 2020. gadā vēl joprojām turpinās cūkgaļas cenu jampadracis - cenas ir pat par 14% augstākas nekā pērn. Bet februārī varējām vērot tendences maiņu. Ja iepriekš cenu kāpumu virzīja augstais pieprasījums Ķīnā, tad šobrīd viss ir sagriezies kājām gaisā. Koronavīrusu ierobežojošie pasākumi palēninājuši transporta satiksmi, un tādēļ Ķīnas cūkgaļas imports gada pirmajos mēnešos ir sarucis. Līdz ar to pasaules gaļas cenu kāpums nedaudz atvilcis elpu, un februārī mēneša laikā novērojams kritums. Iespējams, cūkgaļas cenas varētu vēl samazināties līdz tiek pilnībā atjaunoti transporta sakari ar Ķīnu. Līdz tam pārpilnie krājumi Eiropā un pasaulē vilks cūkgaļas cenas uz leju.

COVID-19 ietekme atspoguļojas arī naftas cenās, kas februārī reaģēja uz strauju pieprasījuma sarukumu Ķīnā. Autovadītājiem tās ir labas ziņas - mēneša laikā degvielas cenas samazinājās par gandrīz 4%. Degvielas cenas, visticamāk, turpinās sarukt arī martā. Pirmajā marta nedēļas nogalē Saūda Arābija pieteica “cenu karu” – Brent jēlnfatas cena, salīdzinot ar pērno gadu, kritusi pat par vairāk nekā 20%, un šobrīd ir ap 35 ASV dolāriem par barelu.

Janvāris izcēlās ar raženām tarifu un nodokļu likmju izmaiņām, savukārt februārī inflāciju galvenokārt ietekmēja globālie notikumi. Taču sagaidāms, ka gan martā, gan aprīlī cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēs gan iekšējie, gan ārējie faktori. No 1. marta gaidāms cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Tas būs maigāks nekā lēsts iepriekš, jo valstsvīri vienojās par mērenākām akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, tādējādi alkoholisko dzērienu cenas varētu pieaugt par apmēram 2%.

Savukārt, komunālo pakalpojumu cenas 2020. gadā turpinās samazināties, jo Rīgas siltums ir paziņojis par zemāku siltumenerģijas gala tarifu, kas stāsies spēkā jau 1. aprīlī. Ja vēl 2019. gadā šī kategorija virzīja gada inflāciju, tad 2020. gadā komunālo pakalpojumu cenas neveicinās kopējo cenu kāpumu.

“Swedbank” janvārī prognozēja, ka 2020. gadā gada inflācija nepārsniegs 2,4%. Pasaulē valdošās nenoteiktības un naftas cenas krituma ietekme uz inflāciju būs lejupvērsta, taču par ietekmes apmēru vēl pāragri spriest.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem