USD 0.90 btc 8923.11
LV
RU
LV
RU
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8923.11
Nauda 14. Augusts

Mūžīgais metāls

Jānis Priede

Speciāli Forbes

Kriptovalūtu un digitalajā laikmetā dzeltenajam metālam zeltam varbūt vajadzētu pazust no skatuves, tomēr tas joprojām pilda ne tikai praktisku naudas glabāšanas funkciju – zeltam ir arī vēsturiska aura. Turklāt zelta vērtība gada laikā pieauga par 14 procentiem. Kā nopelnīt vairāk, investējot zeltā?

Krīzes laikā zelta cena sasniedza 1400 eiro par unci (uncē ir 31 grams zelta). Tagad šis dārgmetāls maksā nedaudz mazāk – 1300 eiro. “Zelts ir glābšanas riņķis, lai pasargātu naudu no inflācijas jeb naudas pirktspējas krituma,” saka INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Arī profesionālo brokeru klientu vidū pēdējā gada laikā pieaug interese par zeltu. “Pēdējos divos gados klientu kontos arvien biežāki ir darījumi ar zeltu,” apstiprina ieguldījumu brokeru sabiedrības Renesource Capital vadītājs Mārtiņš Priede.

Zelts kļūst dārgāks krīzes, lielas nenoteiktības brīžos, bet lētāks, kad ekonomika plaukst un zeļ, jo tad nauda tiek investēta pelnošos projektos, preču apritē, tirdzniecībā, nevis guļ zelta stieņos. Taču pašlaik biržas indeksi, kas raksturo uzņēmējdarbības aktivitāti un pelnītspēju, pieaug lēnāk nekā zelta vērtība. Viens no populārākajiem biržas indeksiem Nasdaq 100 gada laikā palielinājās par 8,8 %, bet pēdējā pusgadā pat saruka par procentu, turpretī zelta vērtība gada laikā palielinājās par 14 %, bet pēdējā pusgada laikā – par 11 procentiem.

Lai gan patlaban zelta cena nav zemākajā līmenī, “tehniski zelts izskatās ļoti labi”, saka finanšu tirgus analīzes kompānijas Nord Capital Markets valdes priekšsēdētājs Arvīds Sīpols. Vēsturiski zelta cena ir bijusi vēl zemāka, piemēram, tieši pirms ekonomikas krīzes 2007. gadā tā bija 500 eiro par unci. “Trampa izteicieni vēl vairāk saasina situāciju,” komentē Leonīds Kiļs, LK Investments vadītājs, kurš veido naudas pārvaldīšanas biznesu Londonā. Zelts kā mērena riska aktīvs šajos apstākļos kļūst pieprasīts. “20–25 % no saviem līdzekļiem, kas tiek izvietoti maza riska aktīvos, ieteiktu investēt tieši zeltā,” saka Kiļs. Viņa viedoklim pievienojas Andrejs Martinovs: “Jo lielāks ir indivīda kapitāls, jo vairāk viņam ir jādomā par tādu maza riska aktīvu kā zelts.”

Vai klusums pirms vētras?

Investīciju baņķieri par zelta iegādes iespējām izsakās pozitīvi, taču fundamentālie ekonomikas rādītāji ir stabili, proti, pasaules lielākajās ekonomikās vērojams lēns, bet stabils izaugsmes temps, IKP attīstītajās ekonomikās Rietumos palielinās par 1–2 % gadā. Eiropas centrālā banka (ECB) joprojām stimulē ekonomikas izaugsmi, saglabājot zemas procentu likmes – 0 % –  komercbankām. Komercbankas cita citai aizdod naudu ar negatīvu likmi, tādā veidā mudinot aizdot naudu uzņēmējiem jauniem ieguldījumu projektiem. Starpbanku aizdevumu likmes Euribor ir negatīvas jau trešo gadu pēc kārtas. Viena no populārākajām likmēm – trīs mēnešu Euribor – ir sasniegusi savu antirekordu – mīnus 0,34 procenti. Modernās ekonomikas vēsturē tas ir kas nebijis. Ne tikai ECB cenšas paātrināt ekonomikas izaugsmi, drukājot naudu. Vienlaikus to stimulē Eiropas Komisija, īstenojot tā saukto Junkera plānu, kas paredz, ka līdz 2020. gadam Eiropas uzņēmumiem tiks piesaistītas 500 miljardu eiro investīcijas. Pagaidām projekti īstenoti tikai par desmito daļu.

No vienas puses, valdības un centrālās bankas mērķtiecīgi cenšas sekmēt ekonomikas uzplaukumu, no otras, pērn centrālās bankas uzpirka zeltu, palielinot savas rezerves par 651,5 tonnām jeb par aptuveni 26 miljardiem eiro. Tas ir lielākais zelta iegādes apjoms kopš 1971. gada, kad ASV atteicās no dolāra vērtības piesaistes zeltam. Krievija savu iegūto zeltu nepārdod, zeltu iepērk arī ekonomiskā lielvalsts Ķīna, ar saviem novērojumiem finanšu tirgos dalās Arvīds Sīpols.

Centrālās bankas, kas ir lielākie zelta īpašnieki, to uzpērk pakāpeniski, neradot ažiotāžu biržā. Zelta cena pēdējo trīs gadu laikā nav īpaši mainījusies – tā vērtība biržā atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma attiecības svārstās no 1000 līdz 1300 eiro par unci. Preču cenu svārstībām pasaules biržā nav vienkārša izskaidrojuma, taču skaidrs, ka to ietekmē jebkurš ievērojams konflikts, it sevišķi starp ekonomikas lielvarām.

Bažas par globālās ekonomikas izaugsmi nākotnē un līdz ar to arī interesi par zeltu uzkurināja pasaules lielāko ekonomiku tirdzniecības karš – ASV centieni palielināt muitas tarifus precēm no Ķīnas. Pēdējā pusgada laikā zelta cena eiro pieaugusi par 11 % jeb viena gada griezumā par 22 procentiem. Nestabilitātes pamatā ir arī papīra nauda, kurai nav fiziska seguma un kas tiek izmantota kā ekonomiskās ietekmes instruments.

Piemēram, ASV savu aptuveni triljonu eiro lielo budžetu sedz, emitējot valsts parādzīmes. Parāda apjoms līdz ar naudas masu palielinās, bet tā reālais segums nav mainījies. Savukārt Ķīna kā atbildi uz ASV muitas sankcijām izmanto arī savu nacionālo valūtu, proti, devalvē juaņu. Vājāks juaņas kurss padara Ķīnas preces lētākas ārvalstu valūtās, un tas, par spīti ASV centieniem, sekmē Ķīnas eksportu.

Lai atkoptos no krīzes, arī ECB ir veikusi ekspansīvu monetāro politiku – drukājusi naudu. Naudas kļūst arvien vairāk – ECB bilance kopš 2008. gada krīzes ir vairāk nekā dubultojusies. Ja naudu burtiski drukā, tā zaudē vērtību, jo preču un pakalpojumu apjoms, ko par šo naudu var nopirkt, nemainās tik ātri, kā palielinās naudas apjoms. Nedrošība, ko tas izraisa, veicina konservatīvākās valūtas – zelta – iegādi. Zelts ir kā glābiņš no naudas vērtības samazinājuma. Ne velti ir izskanējis viedoklis par zelta standarta atgriešanos. Vēl pirms piecdesmit gadiem ASV dolārs tika piesaistīts zeltam, proti, par 35 dolāriem varēja iegādāties vienu unci zelts. Tagad, lai iegādātos unci zelta, vajag jau vairāk nekā 1400 dolāru; mūžigā metāla cena ir palielinājusies 40 reižu.

Zelta monētas pasaulē bija pazīstamas jau vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Jau Bībelē teikts: “Zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta.” Tātad pat tik senā vēsturē zelts bija absolūti brīva konvertējuma valūta ar augstu pirktspēju. 666 talentu zelta vērtība mūdienās būtu aptuveni miljards eiro.

Bet zelts ir ne tikai investīciju objekts – to izmanto arī rūpniecībā, piemēram, ražojot elektropreces, no zelta izgatavo juvelierizstrādājumus un sakrālus priekšmetus. Lai gan zeltu vēl arvien iegūst no zemes dzīlēm, daļa no tā vienkārši izgaist. Zelts ir mīksts metāls, un zelta rotas mēdz nemanāmi nodilt. 

Kā investēt?

Tāpat kā citi dārgmetāli un preces, arī zelts tiek kotēts biržā. Zelta biržas tikeris jeb apzīmējums ir XAU, un tas ir kļuvis par parastu finanšu instrumentu. Vairs nav nepieciešams iegādāties zelta stieņus, lai investētu zeltā. Fiziskā zelta kapitalizācija jeb visa zelta vērtība ir nedaudz lielāka par septiņiem triljoniem eiro. Pasaules bankās un depozītos glabājas 184 tūkstoši tonnu zelta. Tas ir lielākais finanšu aktīvs, pat neskaitot dažādus no zelta atvasinātus finanšu instrumentus, piemēram, zelta fjūčersus.

Populārākais veids, kā investēt zeltā, ir nopirkt zelta stieni vai monētu. Retāk zeltā investē kā juvelierizstrādājumā. Daži investē arī zelta sertifikātos, zelta ieguves uzņēmumu akcijās un citos no reālā zelta atvasinātos finanšu instrumentos. Finanšu instrumenti gan nodrošina iespēju pelnīt no šī metāla cenu svārstībām tirgū, taču negarantē drošību force major apstākļos. Turklāt investīcijas vērtspapīros ir saistītas ar konta atvēršanu, ienākumu deklarēšanu, tātad ar laika patēriņu un komisijas maksām. Un ko iesākt, ja kārtējās krīzes periodā vairs netiec pie savas bankas? Drošāks ir fizisks zelts – smags un tāpēc neliels metāla gabals, ko nebojā rūsa un kam nav derīguma termiņa, tas arī nav atkarīgs no finanšu un uzraudzības iestādēm. Visekonomiskākais veids, sevišķi nelielām investīcijām – par pāris desmitiem vai simtiem eiro –, ir lombardā iegādāties zelta lūžņus. Nepieciešamības gadījumā tos var tikpat vienkārši pārdot. Zelta lūžņus var viegli sadalīt mazākās porcijās – pārdot tik, cik naudas ir vajadzīgs. Zelta stienis vai monēta ir jāpārdod kā viens veselums, ja vēlaties saņemt par to pilnu cenu. Ne velti monētām un stieņiem nedrīkst saplēst  iepakojumu, un arī paturēt rokās zelta stieni ir dārgs prieks. Pirkstu nospiedumi bojā preces izskatu, attiecīgi samazinot tās cenu.

Investējot biržas produktos – pērkot un pārdodot metālus, akcijas vai atvasinātos finanšu instrumentos, daļa (0,5– 3 %) investīcijām paredzētās summas nonāk starpnieka (brokera vai bankas) rokās kā komisijas maksa par iegādes un pārdošanas darījumu pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi notiek, arī pērkot un pārdodot zeltu, proti, starpnieks, piemēram, lombards, pārdos zeltu dārgāk nekā to iepirks. Ja iegādāsieties lūžņus, jūsu rokās būs reāls zelts, nevis papīriņš kabatā vai digitāls apzīmējums viedierīcē.

Tomēr investīcijām zelta lūžņos ir viens trūkums – tās nav piemērotas, lai nopelnītu uz cenu izmaiņu rēķina (spekulācijām), un nav tik parocīgas kā vērtspapīri, kurus var tirgot internetbankā. “Zelta lūžņi ir kā rezerves fonds, kas vienmēr ir pa rokai un nekad nesamirkst, un krīzes laikā, kad naudu vajag visvairāk, tā ir universāla valūta,” saka INVL valdes priekšsēdētājs Martinovs.

Izplatītākā zelta prove ir 585, kas nozīmē, ka vienā gramā šī metāla ir 58,5 % zelta. Taču, iegādājoties zeltu, jābūt vērīgam. Ir vairāki neīstā zelta veidi, savukārt Tuvo Austrumu valstīs var iegādāties zelta izstrādājumus ar mazāku zelta saturu nekā 58 procenti.

“Zelta vērtība ir atkarīga arī no tā, cik tas ir tīrs,” paskaidro juvelieris, kas nevēlējās publiskot savu vārdu. Zelta lūžņos ir netīrumu piejaukums. Pirms zeltu pārstrādāt juvelierizstrādājumā, tas ir jāattīra, un tīru zelta lūžņu cena ir augstāka. Taču atšķirībā no finanšu instrumentiem un to atvasinājumiem zelts ir mūžīga un saprotama prece – parocīga un taustāma. Tomēr, ja vēlaties veikt lielākas investīcijs, Leonīds Kiļs, balstoties uz savu pieredzi, iesaka izvēlēties zelta stieņus. Ar tiem ir parocīgāk strādāt, jo zelta stieņi ir iepakoti, nosvērti, to tīrība tiek apliecināta ar sertifikātiem.

Šķiet, ir vērts sekot zelta cenai, lai nopelnītu ar mūžīgo metālu.

Zelta cenas izmaiņas pa gadiem (eiro par unci)  GRAFIKS

 

 

Piesakies iknedēļas jaunumiem