USD 0.90 btc 8923.11
LV
RU
LV
RU
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8923.11
Uzņēmēji 31. Augusts

Ar tādiem draugiem...

Neitans Vardi

Forbes ASV

Raiens Viljamss ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem 30 Under 30 sarakstā iekļuvušajiem cilvēkiem. Viņš ir tehnoloģiju uzņēmuma Cadre dibinātājs, maina to, kā mēs investējam nekustamajos īpašumos, un šajā procesā būvē 160 miljonus dolāru vērtu privāto bagātību. Vienīgais āķis – viņa lielākais finansētājs Džareds Kušners Amerikā izpelnījies skarbu kritiku un nepārdod savu uzņēmuma daļu. Šis ir skats no iekšpuses uz to, kā jaunuzņēmums darbojas Trampa ziepju operas scenārijā.

Neilgi pirms Ziemassvētkiem Associated Press publicēja rakstu par to, kā Ivanka Trampa un viņas vīrs Džareds Kušners varētu gūt personīgu labumu no jaunajiem, dāsnajiem iespēju zonu nodokļu atvieglojumiem, par kuriem viņi iestājās kā sava tēva/sievastēva – starp citu,  Amerikas Savienoto Valstu prezidenta – padomnieki. Pirmā nodaļa šajā populārajā stāstā – Kušnera ieguldījums nekustamā īpašuma jaunuzņēmumā Cadre.  Saskaņā ar Kušnera pēdējiem iesniegtajiem finanšu pārskatiem viņa daļas vērtībā ir ap 50 miljoniem dolāru.

Kolektīvo dziļo nopūtu no Cadre centrālās mītnes Manhetenā droši vien varēja dzirdēt pat Baltajā namā. “Es melotu, ja teiktu, ka politiskais aspekts neizraisīja vilšanos vai bažas,” pēc iespējas vienaldzīgākā tonī saka Cadre vadītājs un dibinātājs Raiens Viljamss. “Daži nevēlas ar mums strādāt [jo ir saistība ar Kušneru], un mēs to saprotam. Taču mūsu uzņēmumā ir vairāk nekā 80 investoru. Džareds ir pasīvais investors bez jebkādas operatīvās kontroles.”

Uzsverot sacītā jēgu, viņš norāda uz desmitiem darbinieku, kuri cītīgi strādā atvērtā tipa birojā, lai uzturētu tīmekļa vietni. Tajā kvalificēti investori var apskatīt detalizētu informāciju par dzīvokļu un biroju īpašumiem, doties videotūrēs, izpētīt kartes, īrnieku sarakstus un garus aprakstus, kuros ir milzums dažādu datu. “Ir parasta diena, un visi pilda savus pienākumus,” saka Viljamss. “Nekas nenovērš mūsu uzmanību no darba.”

Taču šis jautājums viņu nelaiž vaļā. Birojs, ko viņš izrāda, atrodas vēsturiskajā Paka ēkā Manhetenas modernajā Nolitas rajonā un pieder Kushner Cos., ko Džareds vadīja, līdz pārcēlās uz Balto namu. Cadre koncepciju Viljamss izstrādāja kopā ar Džaredu un viņa brāli Džošu. Mūsdienu jaunuzņēmumu pasaulē, kurā jēdziens līdzdibinātājs var apzīmēt cilvēku, kurš to vien darījis kā saspringtas darba sesijas laikā visiem izmaksājis kafiju, jebkurš no brāļiem Kušneriem varētu pilntiesīgi baudīt šo titulu. Arī Viljamss pats viņus ir tā dēvējis. Daudzi lielie spēlētāji nekustamā īpašuma šaha laukumā, kuri pieņēmuši Cadre finansēšanas platformu, pie tās nonākuši tieši caur Džaredu, bet Džoša riska kapitāla fonds Thrive Capital veica nozīmīgu sākuma ieguldījumu. Džošs ir Cadre valdes loceklis un strādā divus stāvus augstāk. Vārdu sakot, ir ārkārtīgi grūti atdalīt zīmolu Cadre no Kušneru vārda.

Par Trampa administrācijas iedzīvošanos bagātībā rakstīts daudz, taču Raiens Viljamss cieš no gluži pretējas problēmas. Viņš ir īsts amerikāņu sapņa iemiesojums. (Marks Kjūbans, Cadre investors, kurš ik nedēļas ar Viljamsu sarakstās e-pastā, viņu raksturo šādi: “Gudrs. Koncentrējies. Nepārtraukti mācās un atkārto apgūto.”) Viņam ir produkts, kas veicina caurredzamību, likviditāti un zemākas izmaksas. Ar vienu datorpeles klikšķi investori var nopirkt daļas īpašumos, izvairoties no nereālajām dubultmaksām, ko iekasē tradicionālās īpašumu investīciju firmas, un arī izstāties, izmantojot jauno sekundāro tirgu. Taču Viljamss šo jaunuzņēmumu vada uz priekšu, kā enkuru velkot līdzi savas attiecības ar Balto namu.

Pagājušā gada aprīlī Viljamss viens pats aizlidoja uz Tokiju, lai tiktos ar Masajoši Sonu – Softbank miljardieri, kurš pārpludinājis jaunuzņēmumu tirgu ar sava konglomerāta tankeriem, kas ir pilni ar Saūda Arābijas valdības benzīndolāriem. Līdz šim Viljamss piesaistījis Cadre 133 miljonus dolāru, un viņa uzņēmums, pēc pēdējā novērtējuma, ir 800 miljonu dolāru vērts. Vakariņās Sona Tokijas mājās, kas vairāk atgādina pili un kur ir pat iekštelpu golfa laukums, Sons demonstrēja savas zināšanas par Cadre modeli un izmeta frāzi par 500 miljonu dolāru ieguldījumu – summu, par kuru kāda sarunām pietuvināta persona saka, ka tā dubultotu Cadre pašreizējo novērtējumu.

Viljamss atceras: “Pēc vakariņam viņš aicināja: “Es gribu tev izrādīt apkārtni, pastaigāsim!” Un šīs pastaigas laikā Sons teica: “Vai varam vienoties par šo cenu?””

“Esmu pagodināts un augsti novērtēju šo iespēju,” Viljamss atbildējia, “un es ar lielāko ar jums sadarbotos.”

Atstājot Tokiju, Viljamss bija nobažījies par to, cik lielu kontroli gribēs Softbank Vision fonds, taču optimistiskajā variantā viņi varētu panākt vienošanos. Cadre bija uz lielu panākumu sliekšņa, un Viljamss, kura bagātība jau bija ap 160 miljoniem dolāru (Forbes viņa daļu Cadre novērtē ar aptuveni 20 %), drīzumā grasījās kļūt ārkārtīgi turīgs. Taču mēneša laikā Bloomberg News publicēja rakstu, kurā atklāta iespējamā saikne starp Džaredu Kušneru, Cadre, Softbank un arābu naudu. Drīz pēc tam pārrunas izjuka.

“Šī saistība ir radījusi problēmas,” saka Maikls Fascitelli, Cadre investīciju komitejas šefs un nekustamo īpašumu giganta Vornado Realty bijušais vadītājs, kuru ar Viljamsu iepazīstinājuši tieši Kušneri. “Džareds nav iesaistīts, taču radies iespaids, ka ir, un tas lielākoties ir negatīvs faktors, jo cilvēki no tā grib turēties pa gabalu.”

Viljamsam ir galvu reibinošs atbalstītāju pulks, kas saistīts ar pašreizējo Trampa ēru. Bez Kjūbana, kas ir prezidenta lielākais publiskais kritiķis biznesa pasaulē, jāmin arī Pīters Tīls, viņa galvenais izsūtāmais zēns Silīcija ielejā, kā arī Džordžs Soross – labējo sazvērestības teoriju piekritēju iecienītais objekts. Taču Viljamsam galvassāpes rada tieši Džareds Kušners, kurš iejuties politikas veidotāja un prezidenta vārdotāja lomā un atsakās pārdot savu uzņēmuma daļu, kaut arī viņam ir balsstiesības dažādu lēmumu pieņemšanā, kas varētu ietekmēt Cadre. “Raiens uz to reaģējis, rīkojoties caurredzami un godīgi,” saka Fascitelli, “un pavadot vairāk laikā, nekā patiesībā vajadzētu, skaidrojot situāciju investoriem, sponsoriem un iestādēm.”

Šajā rakstā Viljamss pirmoreiz detalizēti stāsta par šo ekvilibristikas bezprecedenta paraugdemonstrējumu. (Džareds Kušners atteicās no komentātiem, Džošs Kušners e-pastā nosūtīja neitrāli atturīgu paziņojumu par Viljamsu un Cadre.) Pēdējo divu gadu laikā Tramps ir uzspridzinājis neskaitāmas normas, un bieži vien tam par iemeslu bijuši peļņas jautājumi un ģimene, kurai paralēli federālās valdības vadīšanai joprojām ir plašas biznesa intereses. Raienam Viljamsam (30), tiecoties pēc darbības paplašināšanas un visādā ziņā pozitīva uzņēmējdarbības veiksmes stāsta, nākas arī piepūlēties, lai nekļūtu par vienu no daudzajiem, kurus zem ūdens parāvušas tuvās attiecības ar Trampu.

Līdzīgi daudziem jauniem uzņēmējiem, kas devušies kapitāla medībās, arī Viljamss zina, kā sevi pasniegt. Lūk, viņa personīgais veiksmes stāsts! Puika no Batonrūžas, kurš sāka strādāt, griežot tārpus un pārdodot tos kā ēsmu; tīnis, kura neprātīgi veiksmīgais izšūto roku un galvas apsēju bizness viņam nodrošināja augstākos apbalvojumus no Goldman Sachs fonda, NAACP un Nacionālā uzņēmējdarbības mācību fonda. Sekoja Hārvarda, Goldman un Blackstone, un tad Forbes 30 Under 30 – Cadre vadībā.

Taču par dažiem savas pagātnes aspektiem Viljamss runā nelabprāt. Viņa tēvs, advokāta palīgs, un māte, sociālā darbiniece, pašķīrās, kad zēnam bija apmēram seši gadi. Viljamsa ģimene dzīvoja īres namos pilsētas ziemeļu daļā, kas izsenis pazīstama ar segregāciju, noziedzību un pastāvīgu nabadzību. “Viņš uzauga sabiedrībā, kur katram trešajam melnādainajam vīrietim bija liela iespēja nonākt krimināltiesību sistēmas uzraudzībā,” saka Ford fonda (Cadre investora) prezidents Darens Vokers, kurš pats ir no Luiziānas. “Mums abiem bija radinieki, kuri bija nonākuši cietumu apritē.” Vienīgais, ko par to saka pats Viljamss: “Bija skarbi.”

Zvaigžņu stundu viņš piedzīvoja neilgi pirms vidusskolas gaitu uzsākšanas, kad māte nolēma, ka ģimenei jāpārceļas uz Ņujorkas priekšpilsētu Osiningu. Tā bija pateicīgāka vide, lai gūtu panākumus. Viljamss pilnībā nodevās skolai un savai uzņēmējdarbībai. Viņš neuzklausīja skolas konsultantu, kurš teica, lai puisis pat nemēģina iestāties Hārvardā, un pieteicās Ņujorkas programmai, kas paredzēja atbalstu trūcīgiem bērniem ar lielu potenciālu. Hārvardā Viljamss studēja ekonomiku.

Viņa patiesais grāds? Tīklošana. “Viņš ir bezbailīgs, dibinot kontaktus un uzturot attiecības,” saka Reimonds Makgairs, Citigroup priekšsēdētāja vietnieks un viens no prominentākajiem melnādainajiem Volstrītas cilvēkiem. Viljamss pieaicināja Makgairu, lai tas uzstātos ar runu Veritas Financial Group pirmajā sanāksmē. Tā ir grupa, ko Viljamss organizēja, lai izveidotu kontaktus starp studentiem un Hārvarda Biznesa skolas profesoriem. “Es vienmēr esmu domājis, kas būtu ļaunākais, kas varētu notikt. Cilvēki teiks nē. Parasti gan viņi teica jā. Tagad šī ir viena no Hārvardas lielākajām studentu grupām,” saka Viljamss “Tu vari nobīties no tā, ka neesi savējais, vai arī vari visu izprātot un mainīt to, ko cilvēki no tevis sagaida.”

Turpat Hārvardā Viljamss iepazinās ar Džošu Kušneru, kurš bija divus gadus vecāks. Abi sadraudzējās pēc Viljamsa trešā studiju gada, kad viņš tika pie vasaras prakses un strādāja NBA komandas pārdošanas pasākumā Goldman Sachs, kur Džošs jau bija ieguvis savu pirmo darbu. Pēdējā studiju gadā Džoša tēvs Čārlijs Kušners centās nopirkt Philadelphia 76ers un piesaistīja arī Viljamsu, lai viņš palīdzētu īstenot šo ieceri. Kušneri komandu zaudēja, taču Viljamss iekaroja viņu sirdis. “Pēc tam es uzturēju kontaktus ar Čārliju un Džošu,” atzīst Viljamss.

Ap to laiku Viljamss pirmoreiz izmēģināja spēkus arī nekustamā īpašuma jomā. 2009. gadā, finanšu krīzes pilnbriedā, viņš devās uz Atlantu un apskatīja 240 000 dolāru vērtus īpašumus, kas tika izsolīti pat par 60 000 dolāru. Viņš apvienoja spēkus ar klasesbiedru, kurš bija uzaudzis Atlantā, un pirka īpašumus sliktā stāvoklī par naudu, ko savāca no citiem Hārvardas studentiem un viņu vecākiem, tostarp no Čārlija Kušnera, kurš kļuva par vienu no lielākajiem investoriem.

2010. gadā, pabeidzis studijas, Viljamss pievienojās Goldman komandai analītiķa amatā uzņēmuma tehnoloģiju investīciju banku darījumu grupā. Pēc diviem gadiem viņš pārgāja uz Blackstone, pasaules lielāko nekustamo īpašumu investīciju firmu, lai strādātu pie viesnīcu un apartamentu darījumiem. Šajā posmā Viljamss turpināja paplašināt kontaktu tīklu un nepārtraukti turēja roku uz pulsa. Viņš padzirdēja, ka Blackstone investori nav apmierināti ar to, ka nevar izvēlēties, kuros atsevišķos nekustamā īpašuma darījumos ieguldīt, un nevar pārdot kontrolakcijas, ja vajadzīga nauda. Un viņš nevarēja nepamanīt augstās maksas, kas raksturīgas nekustamā īpašuma jomas investīcijām.

Vienlaikus 2012. gadā Kongress pieņēma aktu, ar kuru cita starpā tiešsaistes portāliem tika atļauts veikt nekustamā īpašuma kolektīvo finansēšanu. “Man bija sajūta, ka nekustamā īpašuma un tehnoloģiju savienībā ir milzīgas iespējas,” saka Viljamss. “Es uztaisīju astoņu deviņu cilvēku sarakstu, ar kuriem vēlējos parunāt, un šā saraksta augšgalā bija Kušneri.”

Džareds jau rotaļājās ar ideju par naudas piesaistīšanu tiešsaistē Kushner Cos. darījumiem, taču Viljamsam bija lielākas ambīcijas – radīt digitālas sindicēšanas sistēmu, kam varētu piekļūt vairāki nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki. “Viņš uzskatīja, ka lietas var darīt labāk,” Džošs Kušners rakstīja e-pastā. “Labāk nodrošināt piekļuvi. Labāk nodrošināt caurredzamību un likviditāti.”

Tā radās partnerība. Viljamsam bija paredzēts spēlēt Cadre līdera un vadītāja lomu un iegūt uzņēmumam māklera-komercaģenta licenci. Džareda vadītājam Kushner Cos. bija paredzēts Cadre platformā izvietot sākotnējos darījumus. Džoša uzņēmumam Thrive Capital bija paredzēts palīdzēt Viljamsam vervēt tehnoloģiju jomas talantus un iepazīstināt ar riska investoriem. Un abiem brāļiem bija paredzēts ieguldīt naudu un iepazīstināt Viljamsu ar bagātiem investoriem un citiem nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem.

Aiziet no Blackstone “bija grūts lēmums, jo es nekad mūžā nebiju pelnījis tādu naudu; palikt Blackstone bija taisnākais ceļš uz miljonāra dzīvi”, saka Viljamss. “Es vienkārši varēju katru dienu iet uz darbu un cītīgi strādāt, bet tā vietā es izvēlējos ar kaut ko noriskēt.” Tomēr Kušneri viņam bija kā drošības tīkls.

Cadre pirmais darba galds atradās Kushner Cos. galvenajā mītnē Manhetenā; pirmie divi darījumi bija ar īpašumiem, ko pārvaldīja Kušneri: četriem daudzdzīvokļu namiem Kvīnsā par 55 miljoniem dolāru, un vairāku ģimeņu namu Četemā, Ņūdžersijā, par 100 miljoniem dolāru. Šie darījumi ļāva Viljamsam pierādīt, ka nekustamo īpašumu var finansēt tīmeklī, un tas palīdzēja viņam iegūt 18,5 miljonus dolāru pirmajā riska kapitāla piesaistes kārtā 2015. gada martā no tādiem ievērojamiem investoriem kā Thiel’s Founders Fund, Boston’s General Catalyst, Vinoda Koslas Khosla Venture un Džoša Kušnera Thrive Capital.

“Džareda sākotnējais devums bija izšķirošs,” atzīst Viljamss. “Bez šīs palīdzības un atbalsta mēs nevarētu attīstīties līdz pašreizējam līmenim. Nebija neviena [cita] tirgus dalībnieka, kurš noticētu šim modelim.”

Pamazām parādījās citi. Cadre jau ir sadarbojies ar 17 nekustamā īpašuma jomas uzņēmējiem, kuri izmantojuši jauno investoru kopumu, ko piesaistīja vienkāršā saskarne un pievilcīgā maksu struktūra. Cadre ietur 1 % avansā un 1,5 % gadā no pārvaldāmā pašu kapitāla vērtības, kā arī kādu nieku no 15 % peļņas daļas, ko patur sadarbības partneri no nekustamā īpašuma jomas. Taču pretēji daudziem tradicionāliem nekustamā īpašuma investīciju pārvaldniekiem tas nesagrābj papildu 20 % peļņas kā maksu par padarīto.

2015. gadā Viljamss nodibināja arī būtisku aliansi ar Soros Fund Management, kas ir Džordža Sorosa investīciju bizness, padarot labējo radikāļu iecienītāko bubuli par partneri kreiso piekritēju iecienītākā bubuļa ģimenei. Soross ieguva pašu kapitāla daļu Cadre un piešķīra 250 miljonu dolāru atbalsta mehānismam, proti, ja nekustamā īpašuma tirgus dalībnieks piekrīt īstenot projektu ar Cadre un Viljamss nespēj tā finansēšanai tiešsaistē piesaistīt pietiekami daudz kapitāla, iesaistās Soross.

Līdz šim Viljamsam nav nācies izmantot šo atbalsta mehānismu – visticamāk, zemāku maksu dēļ, kā arī tāpēc, ka Cadre investoru-veterānu komanda dod svētību katram darījumam. “Viljamss ļoti labi saprot investīciju pārvaldības problēmas, un viņš parādīja, ka tiešām ir par viņiem domājis un atradis risinājumus,” saka Metjū Boteins, kurš strādājis BlackRock un Blackstone un personīgi ieguldījis Cadre.

Viljamss īsā laikā izdarīja visu iespējamo, lai Cadre būtu patiešām izcils jaunuzņēmums. Taču tas viss bija pirms 2016. gada novembra.

Džošs Kušners, kurš apgalvo, ka nav balsojis par Trampu, iepriekš Forbes ir stāstījis par to, kā pavadījis vēlēšanu vakaru 2016. gadā. Viņš atradies gaisā, lidojumā uz Kaliforniju, un sapratis, ka būs jāveic plaši pasākumi savu darbinieku nomierināšanai. Nākamajā nedēļā viņš tikās ar 100 no viņiem, lai apliecinātu, ka Džareds Kušners Baltajā namā nenogremdēs kuģi.

Viljamss, kurš diplomātiski atsakās atklāt, par ko balsojis, atkārtoja sava valdes locekļa taktiku, Cadre birojā noskatoties rezultātus un nākamajā rītā sasaucot pilnsapulci. “Mans paziņojums bija tāds, ka mums ir pamata vērtības, kas nav atkarīgas no Vašingtonā notiekošā, un es būšu atklāts par Džareda plāniem un lomu,” stāsta Viljamss. Pēc tam viņš atcēla visas tuvākās tikšanās, lai individuāli aprunātos ar katru no aptuveni 25 darbiniekiem, no kuriem daudzus bija pārvilinājis no Goldman un citām stabilām darbavietām. “Kā uzņēmuma vadītājs tu nekad neesi iedomājies, ka nāksies būt arī vadošajam psihologam,” pasmaida Viljamss. Taču viņš vienalga jutās pārsteigts. “Es sapratu, ka būs pārmaiņas, taču neparedzēju sekojošo padziļināto pārbaudi.”

Kad kļuva skaidrs, ka Džareds Kušners dosies uz Balto namu, Viljamss ar viņu vienojās – Džareds atkāpsies no Cadre direktoru padomes un atbrīvosies no ievērojamas sava kapitāla daļas. Viljamss uzskatījis, ka tas bijis apliecinājums – Kušners vairs nevarēs konsultēt Cadre. Taču Džareda pēdējā federālā īpašumu atskaite liecina, ka viņš paturēja no trim līdz sešiem procentiem Cadre.

Džareda Kušnera lēmums paturēt daļu Cadre būtu problemātisks jebkurā gadījumā, taču viņa neizdarība  (kas, pēc viņa teiktā, ir neapzināta), proti, tas, ka viņš savu daļu nebija atklājis jau sākotnējšs federālajās finanšu atskaitēs, pagrūda jaunuzņēmumu zem mikroskopa. Viljamsam arvien no jauna nācās skaidrot šīs attiecības, piemēram, kad viņš 2017. gadā bija iecerējis jaunu 68 miljonu dolāru riska kapitāla piesaistes kārtu, ko vadīja Andreessen Horowitz.

Ķibeles turpinās. Pagājušajā gadā Associated Press ziņoja, ka Kushner Cos. Ņujorkas pilsētai iesniedzis dokumentus, kuros nepatiesi norādīts, ka Cadre izvietotajos Kvīnsas apartamentos nedzīvoja īrnieki ar fiksētiem īres noteikumiem, kad 2015. gadā tika iesniegts būvatļaujas pieteikums. Savukārt Bloomberg News norādīja, ka uzlaboto apartamentu atkārtota pārdošana 2017. gadā – tie gan pagaidām eksistē tikai Cadre platformā – varētu būt mazāk ienesīga, ja ziņojumi būtu patiesi. Cadre apgalvo, ka par šo problēmu neko nezināja un ka administratīvie dokumenti bija sadarbības partneru – šajā gadījumā Kushner Cos. – pienākums, bet tie savukārt paziņoja, ka dokumentus sagatavoja trešās puses.

Viljamss ir attālinājies no Kushner Cos., paziņojot, ka viņš šobrīd Ņujorkas tirgū īsteno diezgan rupju taktiku. Cadre ar Kushner Cos. nav iegādājies aktīvus kopš abiem sākotnējiem koncepcijas apliecinājuma darījumiem 2015. gadā.

Neatkarīgi no tā, ir vai nav jauni darījumi, Viljamsa iespējas mazināt troksni ir ierobežotas, kamēr vien Džareds Kušners patur savu uzņēmuma daļu. Piemēram, Cadre nesen uzsāka investīciju programmu, lai gūtu labumu no iespēju zonu nodokļu atvieglojumiem, ko apstiprināja Baltais nams. Viljamsa galvassāpes kļūst arvien lielākas – 4. janvārī grupa Citizens for Responsibility & Ethics Vašingtonā formāli lūdza Tieslietu departamentu izmeklēt Ivankas Trampas saistību ar iespēju zonu īstenošanu, pārkāpjot federālos interešu konfliktu likumus. Tika uzsvērts, ka savos finanšu paziņojumos Trampa solījusies atturēties no problēmām, kam “būtu tieša un paredzama ietekme uz Cadre” viņas vīra īpašuma pozīcijas dēļ. Kārtējais virsraksts, un Viljamss raksta saviem darbiniekiem e-pastu, lai atgādinātu – neņemiet galvā!

Par spīti visam, Cadre turpina virzību uz priekšu. Līdz šim Viljamsa platforma piesaistījusi vairāk nekā 500 miljonu dolāru pašu kapitāla, lai 22 atsevišķos darījumos finansētu īpašumu iegādi divu miljardu dolāru vērtībā no Ņujorkas līdz Sandjego. Tas ir tikai piliens ASV komerciālo nekustamo īpašumu kausā, kas ir vērts 14 triljonus dolāru, taču pietiekami, lai apstiprinātu ideju par to, ka kvalitatīvi komerciālie nekustamie īpašumi var tikt sindicēti tiešsaistē. Tagad jauni piedāvājumi tiek izpārdoti pāris nedēļu laikā. Cadre tēmē uz gada peļņu dažu padsmitu procentu apmērā; tā vienīgā realizētā darījuma iekšējā ienesīguma likme bija 16 procentu.

Oktobrī uzņēmums nāca klajā ar pārvaldītu portfeļa produktu, kas klientiem ļauj vienā darījumā ieguldīt tikai 25 000 dolāru un piedalīties desmit projektos. Citiem vārdiem, viņi var iegūt diversificētu komerciālo nekustamā īpašuma portfeli tikai par ceturtdaļmiljonu dolāru un bez smaga darba, pārbaudot īpašumus. Goldman Sachs pārvaldītajos portfeļos no saviem privātā kapitāla klientiem ieguldījis 250 miljonus dolāru.

Tomēr Viljamsa sekundārais tirgus beidzot ir palaists, ļaujot Cadre klientiem pārdot savas daļas nekustamajā īpašumā tikai ar vienu klikšķi. Tas ir mēģinājums izbeigt individuālu nekustamo īpašumu darījumu trūkumu, proti to, ka pēc iegādes īpašnieki netiek no īpašuma vaļā. Līdz šim notikuši 40 sekundārie darījumi ar vidējo uzcenojumu 3 % no pēdējā novērtējuma. Gan pircēji, gan pārdevēji maksā Cadre 1,5 % komisiju. Patlaban atkārtoti var pārdot tikai Cadre daļas, taču Viljamsa mērķis ir pārvērst Cadre par StubHub līdzinieku, proti, lai var pārdot visas īpašuma daļas. “Tā mēs pārtopam no digitāla pārvaldnieka par organizētu tiešsaistes tirgu,” saka Viljamss. Taču pašlaik viņa lielākais praktiskais izaicinājums ir tikt pie pietiekama laba inventāra, jo augstākā līmeņa nekustamo īpašumu attīstītājiem naudas piesaistīšanai nav vajadzīgas tīmekļa vietnes. Vai varētu būt, ka saistība ar Kušneru kādu ir aizbaidījusi? “Jomas, kurās šim troksnim ir lielākā ietekme, droši vien ir tās, par kurām es neko nezinu,” atbild Viljamss.

Tas liek uzdot galveno jautājumu – kāpēc Džareds Kušners nav vienkārši pārdevis savas daļas un aiztaupījis savam protežē (un arī savam brālim) tik lielas klapatas? Jo īpaši situācijā, kurā nodokļu likumi sekmē tieši šādus darījumus, ļaujot Kušneram pārdot un atlikt nodokļu maksājumus par nopelnīto no Cadre akcijām.

Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņam ir slikti piemēri, no kuriem iedvesmoties. Neatbrīvojoties no īpašumiem, lai ieņemtu pasaules augstāko amatu, prezidents-miljardieris atklāti ignorē jebkādas normas attiecībā uz interešu konfliktiem un iedzīvošanos bagātībā – pat tiktāl, ka lobētāji un vadoņi Trampa viesnīcā Kolumbijas apgabalā un viņa Mar-a-Lago klubā Floridā bezgaumīgi mētājas ar naudu. Gandrīz miljardieris, tirdzniecības sekretārs Vilburs Ross, ir samelojies un iepinies apsūdzībās par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos un saņēmis aizrādījumu no federālās valdības augstākās amatpersonas ētikas jautājumos. Magnāts Karls Aikāns ieņēma prezidenta īpašā padomnieka posteni, vienlaikus paturot vadību savā investīciju firmā. Un tā tālāk...

Vai varbūt tas ir ego. Kušners neapšaubāmi palīdzēja Cadre uzsākt darbību, un varbūt viņam ir pārāk grūti noraudzīties uz to, kā Cadre kļūst par vienradzi, pašam neesot tur klāt? Viņš nebūt nav pirmais līdzdibinātājs, kurš labprātāk piedzīvotu, kā lolojums sabrūk kopā ar viņu, nevis uzplaukst bez viņa. Vai arī, iespējams, Baltā nama burbulī viņš nespēj pilnībā saskatīt problēmas, kas rodas, kad cilvēks, kurš palīdz veidot nacionālo politiku, gūst labumu no paša pieņemtajiem lēmumiem valdības līmenī.

Vai varbūt runa ir vienkārši par naudu. Jebkurā gadījumā, pirms Viljamss neuzdos šo jautājumam tieši, viņš neko nevarēs padarīt, jo “Mums nav nekādu reālu mehānismu, ja vien tā nav krimināla vai rupja nolaidība. Patiesībā es nevienu nevaru piespiest pārdot savu kapitālu.”

Attiecībā uz politisko troksni Raiens Viljamss saka: “Es cenšos to neuztvert personīgi. Taču esmu tikai cilvēks, un es domāju, ka komanda jums atklātu, ka dažreiz jūtas slikti.” Mediji un visa pārējā valsts var būt apsēsta ar Trampu un viņa ģimeni, “bet visa mana dzīve ir par un ap Cadre,” viņš piebilst.

Piesakies iknedēļas jaunumiem