USD 0.90 btc 7809.45
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7809.45
Uzņēmēji 25. Novembris

Būt par frizētavu “Airbnb”

Sūzana Adamsa

Forbes ASV

Iepazīstieties ar pirmo riska kapitālistu atbalstīto matu pieaudzēšanas uzņēmumu! Sapņa piepildījums? Būt par frizētavu “Airbnb”.

Hārlemā 24 gadus vecā Reivena Džonsone atnākusi uz frizētavu “Moe’s Hair”, jo grib labi izskatīties bērniņa gaidīšanas svinībās. Viņa zina, ka par matu pieaudzēšanu nāksies šķirties no 500 dolāru. Tas ietver garu, zīdainu cilvēka matu pieaudzēšanu par 250 dolāriem, kā arī stilista darbu, kas pieaudīs tos pie Džonsones pašas matiem.

Tomēr šoreiz, pateicoties jaunuzņēmumam “Mayvenn”, par visu kopā viņa samaksās tikai 250 dolāru. Pēc stilistes Ērikas Bārksdeilas trīs stundu ilgā rūpīgā darba R&B mūzikas pavadībā pār Džonsones pleciem krīt elegantas cirtas. Viņa ir pozitīvā šokā: “Labākais pakalpojums, ko jebkad esmu saņēmusi! Tas ir kā iegādāties matus un saņemt bezmaksas uzstādīšanu.”

Afroamerikāņa Dīšana Imira (38) 2013. gadā dibinātais “Mayvenn” ir pasaulē vienīgais riska kapitāla atbalstītais jaunuzņēmums, kas darbojas sešus miljardus dolāru vērtajā matu pieaudzēšanas tirgū ASV. Ar 36 miljonu dolāru investīcijām, tostarp no Serēnas Viljamsas un Silīcija ielejas giganta “Andreesen Horowitz”, “Mayvenn” ir novērtēts par 100 miljoniem dolāru. Kā lai uzņēmums nodrošina riska kapitāla investīciju mēroga peļņu? ““Mayvenn” ir straujas izaugsmes divpusēja pakalpojumu platforma, kas apvieno tūkstošiem speciālistu no vienas puses un miljoniem klientu no otras,” skaidro Bens Horovicss no “Andreesen Horowitz”. “Ir svarīgi saprast, ka tas nav gluži e-komercijas vai matu pieaudzēšanas bizness.”

Pirms “Mayvenn” melnādainās sievietes matus pārsvarā pirka no skaistumkopšanas produktu vairumtirdzniecības bāzēm Korejā. “Visa nauda aizplūda no melnādaino sabiedrības,” saka Imira, ģērbies tumši pelēkā T kreklā, pelēkās sporta biksēs un nevainojami tīros pelēkos “Nike” apavos bez zeķēm. Viņš sēž pie “Mac” klēpjdatora savā Oklendas birojā Kalifornijā. Telpa ir tukša, ja neskaita divas kastes “Hennesy VSOP” pie durvīm, ko uzdāvinājis kāds draugs. “Esmu tāds kāds minimālists,” viņš pasmaida. Imiras studijas tipa dzīvoklis Oklendas atjaunotajā Leikšoras apkaimē arī ir iekārtots tikpat atturīgi.

Lietu vienkāršība palīdz viņam koncentrēties. Imira uzsāka “Mayvenn” 2015. gadā, kad kāda draudzene, stiliste Losandželosā, palūdza, lai viņš noorganizē viņai tiešus kontaktus ar kādu matu tirgotāju Ķīnā. 2003. gadā, kad Imira pēc koledžas pabeigšanas strādāja Šeņdžeņā par angļu valodas pasniedzēju, viņš ķīniešu valodu bija iemācījies pietiekami labi, lai varētu pasūtīt preces no Ķīnas. Viņš sāka ar “Air Jordan” apavu kopijām par 20 dolāriem, ko pārdeva saviem draugiem par 70 dolāriem. 2005. gadā pārcēlies uz Maiami, Imira pievērsās mēbeļu pārdošanas biznesam ar norēķiniem tikai skaidrā naudā. Tas bija aizraujoši – saņemt ar sešiem cipariem rakstāmu peļņu, pārdodot neīstus “Air Jordan” apavus, vizināties ar “Acura” markas auto un apmeklēt jautras ballītes. Tomēr viņš atzīst: “Man nebija uzņēmuma, es tikai piestrādāju. Tas nepavisam nebija ilgtspējīgi.”

Imira saprata, ka viņam nav biznesa koncepcijas. “Manā ģimenē nebija neviena, kurš man varētu izskaidrot finansiālos principus,” stāsta uzņēmējs. Viņa melnādainais tēvs, aizstāvības advokāts krimināllietās, pazuda no zēna dzīves, kad viņam bija pieci gadi. Viņa ebreju izcelsmes māte, ginekoloģe, un Imiru un viņa jaunāko māsu māte uzaudzināja viena.

Viņš iesaistījās kādā starptautiskā biznesa programmā Džordžijas Universitātē, lai studētu Brazīlijā, kā arī Sorbonnas Universitātē Parīzē, praktizējoties arī Ķīnā un “Ernst & Young” birojā Adisabebā. 2010. gadā, ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, Imira gribēja uzsākt biznesu, taču nezināja, kādā jomā. Viņš pārcēlās uz dzīvi pie mātes Oklendā, strādāja gadījuma darbus, piemēram, parkojot automašīnas, un prātoja, ko iesākt tālāk. Turpmākos divus gadus viņš raksturo kā “psiholoģiski diezgan grūtus”.

Foto: Tims Pannels speciāli Forbes

Un tieši tad stiliste no Losandželosas, kas bija arī viņa surogātmāsa un dzīvoja kopā ar viņiem Oklendā, palūdza atrast matu piegādātāju no Ķīnas. 2012. gadā viņš devās uz Ķīnu un atklāja, ka cilvēku matu eksports ir plaukstoša biznesa joma. Prece bija viegla un kompakta, viegli transportējama, turklāt mazumtirdzniecības uzcenojums bija 400 procentu. Viņš aprēķināja ASV ievedmuitu un saprata, ka kopējais tirgus apjoms ASV varētu būt 5–6 miljardi dolāru.

“Sāku uztvert to kā liela mēroga biznesu, ar kuru iespējams pelnīt miljonus,” atceras uzņēmējs. Ar pietiekami lielu starta kapitālu viņš varēja uzsākt biznesu tiešsaistē, izplatot preces ar melnādainu stilistu palīdzību. Ar stilistēm būtu jānoslēdz izplatītāju līgumi, maksājot viņām 15–20 procentus. “Es varēju kaut ko pārdot un saņemt par to daudz naudas,” viņš stāsta, “turklāt varēju pozitīvi ietekmēt melnādaino stilistu materiālo stāvokli.”

Imira zināja, ka pussimts kilometru attālumā no Oklendas, Silīcija ielejā, riska kapitālisti “izrakstīja daudzmilijonu dolāru čekus jaunuzņēmumu dibinātājiem, kuri tirgoja džemperus un čības, bet es tur nevienu nepazinu un nezināju, kā tur iekļūt”. Lai atrastu veidu, kā ienākt šajā sabiedrībā, viņš 2012. gada beigās apmeklēja paneļdiskusijas, kuras organizēja riska kapitāla uzņēmumi, un “Black Founders” grupas tikšanās trešdienu vakaros kādā Sanfrancisko bārā.

Viņš sāka prezentēt savu ideju par “Mayvenn” (no jidiša vārda eksperts) ideju konkursos, kur baltādaini un aziātu izcelsmes investori pat īsti nevarēja iztēloties matu produktu tirgus apjomu melnādaino vidū. Visbeidzot viņam izdevās pārliecināt biznesa akseleratoru “500 Startups” no Menlopārkas, kas investēja “Mayvenn” 50 000 dolāru, kā arī iegūt desmitiem biznesa eņģeļu kontaktus.

Viens no viņiem bija Deivids Šens, investīciju firmas “Launch Capital” partneris. Imira aizveda viņu uz kādu salonu Oklendā un uz diviem korejiešu skaistumkopšanas preču veikaliem. “Biju skeptisks,” saka Šens, “tomēr man patika, ka Dīšans pārzināja šo biznesu un vēlējās ieguldīt savu laiku un pūles, kā arī zināšanas, lai ieietu šajā tirgū.”

Tas bija vesels process – iemācīties piesaistīt lielo naudu. “Afroamerikāņu uzņēmumu dibinātāji parasti nelūdz desmit miljonus dolāru,” saka Imira. Palīdzēja tas, ka Bena Horovica sieva bija melnādainā un saprata “Mayvenn” potenciālo tirgu. “Pārzināju problēmu, kuru viņš vēlējās risināt,” atzīst Horovica, kura tagad ir jaunuzņēmuma valdē.

Līdz 2017. gada beigām “Mayvenn” matu izplatīšanas tīklā bija jau 50 000 stilistu. Tomēr Imira nebija iedomājies, ka interneta komercija attīstīsies tik milzīgos tempos. Tādi tirgus spēlētāji kā “Aliexpress”, kas pieder miljardiera Džeka Ma Ķīnas mazumtirdzniecības gigantam “Alibaba Group”, ienāca tirgū ar zemāku cenu – pat par 80 procentiem. “Mēs aizvien turpinām augt, bet, iespējams, es zinu, kas mūs sagaida,” saka uzņēmējs.

Pagājušajā gadā viņš prezentēja investoriem jaunu pieeju un piesaistīja 23 miljonus dolāru. Tā vietā, lai matu izplatīšanā paļautos tikai uz stilistu armiju, “Mayvenn” tagad par 100 dolāriem iegādājas pieaudzēšanas pakalpojuma pierakstus. Tad šie pieraksti tiek bez maksas piedāvāti klientiem, kuri iegādājas “Mayvenn” matus. Mazāk nekā sešu mēnešu laikā viņa kontaktu sarakstos jau ir 3000 stilistu.

Kaut arī stilistiem jāpiekrīt atlaidei par viņu pakalpojumu, tā viņi vieglāk tiek pie klientiem. Ariana Tērnere no Oklendas kopš pievienošanās “Mayvenn” ieguvusi 26 jaunus klientus. “Tas man ir panākums,” viņa priecājas.

Lai gan uzņēmumam nākas tērēt naudu, kuru tas iegūst par pierakstiem pie frizieriem, un tas nerada peļņu, uzcenojums par matiem (Imira nenorāda, cik liels) ir pietiekams, lai gūtu peļņu no katra darījuma. Viņš prognozē, ka 2019. gadā ieņēmumi pārsniegs 2018. gada rādītājus par 30 miljoniem dolāru.

Imira neatklāj arī “Mayvenn” matu piegādātājus, tikai nosaka, ka tie ir no Āzijas, kur viņš sadarbojas ar uzticamiem partneriem. Tie garantē, ka katras matu cirtas ārējās rindas ir no vienā virzienā augošiem matiem, kas novērš burzījumus un sapīšanos. Sievietes, kuras iegādājušās lētus matus no “AliExpress”, nezina, ko saņem, norāda uzņēmējs, savukārt “Mayvenn” matiem ir 30 dienu naudas atgriešanas garantija.

Imiras mērķi vēl arvien ir ambiciozi. Viņš tic, ka “Mayvenn” darbību iespējams paplašināt, pārdodot arī produktus ar augstu uzcenojumu, piemēram, šampūnus, kondicionierus un cepurītes, kuras melnādainās sievietes izmanto, lai naktī pasargātu savus matus. Viņš aicina visus savus klientus ar jebkādu matu tipu un no jebkādas sociālās grupas izvēlēties pieaudzētus matus (Kimas Kardašjanas cirtas nav viņas – ne visas).

“Vēlos, lai “Mayvenn” kļūst par lielāko matu salonu – tāpat kā “Airbnb” ir lielākā viesnīca,” atklāj Dīšans Imira. “”Airbnb” izmanto nekustamā īpašuma neizmantoto potenciālu, aizpildot to. Es izmantoju frizētavu neizmantoto kapacitāti un piepildu to.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem