USD 0.90 btc 8923.11
LV
RU
LV
RU
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8923.11
Uzņēmēji 12. Augusts

Vai Rīgā var būt Chinatown

Katrīna Iļjinska

"Forbes Latvija" izdevēja

Wǒ shì lātuōwéiyǎ rén – tā savu valstisko piederību māca vienā no pirmajām ķīniešu valodas stundām, kuras Latvijas Universitātes Konfūcija institūtā apmeklēju arī es. Latvijā ir gana daudz – 28 – vietas, kur var apgūt šīs eksotiskās zināšanas. Visās lielākajās Latvijas augstskolās ķīniešu valodu var apgūt pat kā izvēles kursu, ir pulciņi skolās un privāti kursi. Taču valoda ir tikai viens no Ķīnas kultūras elementiem. Lai arī pagaidām ķīnieši Latvijā nav īpaši pamanāmi, iestrādes tiek veidotas.

Latvijā šā gada sākumā derīgas uzturēšanās atļaujas bija 983 Ķīnas pilsoņiem, liecina PMLP dati. Uz pastāvīgu dzīvi, iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, gada sākumā te bija apmetušies 74 ķīnieši, kas ir trīs reizes vairāk nekā pirms gada. Lai arī skaitļi nav lieli, tomēr tendence iezīmējas. Visvairāk ķīnieši ir ieguldījuši nekustamajā īpašumā – 351 persona, savukārt 91 cilvēks atbraucis pie mums ar mērķi strādāt. Tas vēl nav viss – Latvijā ir reģistrēts 191 aktīvs uzņēmums ar Ķīnas kapitālu, un 40 % no šiem uzņēmumiem reģistrēti pēdējo trīs gadu laikā. Pārsvarā tie ir nelieli, tomēr desmit apgroza vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā, vēl desmit – vairāk par 100 tūkstošiem. Ņemot vērā Ķīnas grandiozos plānus un projektus, kopumā var prognozēt, ka Ķīnas pilsoņu skaits Latvijā turpmāk tikai palielināsies. Vai būs arī investīcijas? Par to ir pamats šaubīties.

Zīda ceļš un tirgotāji

Pirmo reizi par mūsdienu Ķīnas ambiciozāko projektu Viena josla, viens ceļš Ķīnas tā laika prezidents ieminējās 2013. gadā. Projekts paredz izveidot mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, kas kopā ar jūras ceļiem ļautu nogādāt preces no Ķīnas uz Eiropu, Vidusāziju un Āfriku. Un, protams, arī otrā virzienā – tas pavērtu iespējas citām valstīm eksportēt uz Ķīnu, ja vien tās spētu nodrošināt pietiekamu daudzumu preču. Iniciatīvas Viena josla, viens ceļš maršruts ir līdzīgs tam, kāds bija Zīda ceļam vēl Senās Ķīnas laikā, un arī mērķis ir līdzīgs – tirdzniecības sakari. Atšķiras mērogs un tehnoloģijas. Kā zināms, šā projekta īstenošanai ir izveidota pat speciāla Āzijas infrastruktūras attīstības banka, kurā piedalās gandrīz 100 pasaules valstu.

Lai arī Latvija nav šīs bankas dalībniece, Ķīna arī pie mums nostiprina pozīcijas – katram gadījumam. Desmit lielākie uzņēmumi, kas Latvijā reģistrēti ar Ķīnas kapitālu, 2018. gadā kopumā apgrozīja 17,7 miljonus eiro. No tiem septiņi uzņēmumi nodarbojas ar vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību, divi – ar transporta un loģistikas pakalpojumiem, kas pilnībā saskan ar Joslas un ceļa projekta koncepciju.

Viss ir, bet nekā nav

Neraugoties uz virkni priekšnosacījumu, kas ļautu veiksmīgi sadarboties ar Ķīnu un piesaistīt no tās investīcijas, sausais atlikums pagaidām ir mazs. Pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā notika 16+1 formāta tikšanās, ieradās kravas vilciens no Ķīnas demonstrējot, ka kravu pārvadājumi teorētiski jau ir iespējami. Latvijas ministri ik gadu dodas uz 16+1 valstu samitiem. Ķīnas pilsētas Ninbo pašvaldības pārstāvji šā gada maijā Rīgas brīvostā atklāja e-komercijas centru, caur kuru plānots nodrošināt preču piegādi pārējām Eiropas valstīm. Pērn oktobrī Rīgā notika arī Latvijas–Ķīnas investīciju forums, bet šā gada tehnoloģiju izstādē Riga Comm dalību pieteicis 71 Ķīnas uzņēmums – tas ir pat vairāk, nekā no Latvijas.

Izklausās lieliski, taču pēc investīciju apjoma Ķīna ir tikai 37. vietā ar nieka 8,2 miljoniem eiro. Realitātē lielākā daļa investoru ir privātpersonas, kuras nopērk šeit īpašumu un iegūst uzturēšanās atļaujas. Arī mazajam ķīniešu biznesam īpaši nav, ar ko lepoties – 85 % reģistrēto uzņēmumu pat neiesniedz gada pārskatus, daži jau tiek likvidēti. Arī ar Honkongu, kas ir ārpus komunistiskās Ķīnas, situācija nav labāka – no 15 Honkongas kapitāla uzņēmumiem deviņiem gada apgrozījums ir nulle. Juridiskās adreses liecina, ka lielākā daļa šo uzņēmumu reģistrēti dzīvokļos; nav izslēgts, ka tur mitinās arī to īpašnieki. 

Ķīnas uzņēmēju masveida koncentrācija kādā no Rīgas rajoniem nav izteikta, taču lielākoties viņi sastopami  pilsētas centrā, kur kūsā dzīvība. Interesanti, ka topā ir ne tikai Rīga. Trešdaļa reģistrēto uzņēmumu atrodas Pierīgā – pilsētās, kas ir tuvu Rīgai, bet īpašumi tajās ir lētāki –, kā arī citos reģionu centros, kur ķīnieši acīmredzot saskata perspektīvu. Piemēram, 11 uzņēmumi reģistrēti Rēzeknē un Daugavpilī, kur ir salīdzinoši labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra, kā arī Liepājā un Ventspilī, kur biznesam ērti izmantot ostas. Secinājums gan pagaidām viens – kamēr investīciju nav, arī lēto preču kvartāls Rīgā neparādīsies.

Piesakies iknedēļas jaunumiem