USD 0.86 btc 9378.43
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.86 btc 9378.43
Uzņēmēji 27. Augusts

Krīzē piedzīvo ugunskristības

Anda Asere

Dienas bizness žurnāliste, speciāli Forbes

Trīs līdz četru gadu laikā telemedicīnas platforma DoctorOnline cer īstenot 10 % no aptuveni vienpadsmit miljoniem gadā notiekošo ambulatoro konsultāciju Latvijā.

Pirms diviem gadiem, sākot piedāvāt ārstu attālinātās video konsultācijas, SIA Telemedicine izstrādātajā platformā DoctorOnline notika apmēram desmit konsultācijas nedēļā, bet pandēmijas kulminācijā to skaits sasniedza 50–80 dienā. “Pacientu un ārstu interese martā un aprīlī pēkšņi uzsprāga. Tās mums bija patīkamas ugunskristības, kurās guvām daudz mācību. Pirmajā brīdī bija šoks, jo pirms tam strādājām mierīgā ritmā un mums nebija pietiekami daudz cilvēkresursu tik krasām izmaiņām. Palielinājām arī servera jaudu. Nemitīgi dienu un nakti strādājām pie platformas tehniskās papildināšanas, automatizējām dažādus procesus. Loģiski, ka tagad attālināto konsultāciju skaits samazinās, jo atjaunojas klātienes vizītes, tomēr joprojām saņemam pieprasījumus no dažādām ārstniecības iestādēm un ārstiem, kuri vēlas būt tiešsaistē. Tas mūs priecē,” saka Santa Batuhtina-Banga, DoctorOnline (SIA Telemedicine) biznesa attīstības direktore. Šis laiks ir bijis kā mācībstunda visiem – ārstiem, pacientiem un arī uzņēmumam. Tagad daļai ārstu un pacientu video konsultācija vairs nešķiet nekas biedējošs.

Patlaban platformā kopumā reģistrēts vairāk nekā 300 ārstu, bet, meklējot speciālistu, cilvēki redz tikai tos, kuriem ir brīvi pieraksta laiki. Tas darīts ar domu, lai nejauktu pacientam galvu un būtu redzami tikai pieejamie speciālisti. Iecerēts, ka līdz gada beigām platformā būs tūkstoš ārstu – ap 10 % no vienpadsmit tūkstošiem ārstniecības personu Latvijā. “Mēs pašlaik strādājam zem pašizmaksas, lai radītu iespējas dažādu līmeņu ārstniecības iestādēm. Nevis peļņa, bet pieraduma veicināšana ir šābrīža galvenais ieguvums,” saka Batuhtina-Banga. Uzņēmums par saviem pakalpojumiem iekasē komisijas maksu no ārstniecības iestādēm vai platformā individuāli strādājošiem ārstiem.

Atkarīgs no paša aktivitātes

Populārākie ārsti platformā patlaban ir ģimenes ārsti, dermatologi, endokrinologi, urologi un ginekologi. Pavasarī un vasaras sākumā iecienīti ir arī alergologi. Batuhtinu-Bangu patīkami pārsteidzis tas, ka platformu aktīvi izmanto arī ginekologi un urologi. Parasti līdz klātienes vizītei jāgaida vismaz dažas dienas, un video konsultācija ļauj tai sagatavoties, uzdot jautājumus, uzzināt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt līdz vizītei.

Tas, cik ārstam ir daudz darba, atkarīgs no paša speciālista. Piemēram, ārsts klātienes vizītē var savus pacientus informēt par šādu iespēju – ka nākamajā reizē nevajag braukt uz klīniku, tā vietā pietiks ar satikšanos tiešsaistē. “Ir ārsti, kuri 2018. gadā nebija gatavi konsultēt attālināti, bet tagad ir pastāvīgie DoctorOnline klienti. Protams, jāpieņem fakts, ka visiem nav jākonsultē attālināti. Kādam tas var garšot, kādam ne – tas ir absolūti normāli,” uzskata Batuhtina-Banga. Viņa uzsver, ka lauztas kājas vai ieilgušu stipru galvassāpju gadījumā DoctorOnline nebūs īstais risinājums – tādā situācijā komanda aicinās cilvēku vērsties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.

Šifrēts videozvans

Kā strādā DoctorOnline? Santa Batuhtina-Banga skaidro, ka klients var izvēlēties gan mobilo lietotni, gan web versiju datorā. Pacients atrod interesējošo ārstu pēc vārda vai specialitātes, iepazīstas ar speciālista dosjē un pierakstās uz konkrētu laiku, paralēli izveidojot savu profilu jeb virtuālo kabinetu. Cilvēks apraksta savu situāciju, pievieno analīžu izrakstus, ja tādi ir pieejami, vai bildes, un veic apmaksu ar bankas karti. Abas puses saņem paziņojumu par pierakstu, un noteiktajā laikā notiek videozvans, ko iniciē ārsts. “Tas ir drošs, aizsargāts, šifrēts videozvans no viena virtuālā kabineta uz otru. Tas notiek tieši no vienas ierīces uz otru – pa vidu nav servera, nekas netiek ierakstīts. Tas nav ne Skype, ne WhatsApp, ne Zoom. Konsultācijas laikā abas puses viena otru redz, dzird, pacients nepieciešamības gadījumā pēc ārsta pieprasījuma pievieno vēl kādu bildi. Pēc vizītes cilvēks saņem konsultācijas izrakstu un rēķinu.”

Izmantojot šādu risinājumu, ārsti iegūst vieglāk organizējamu pacientu plūsmu uzgaidāmajās telpās, strukturētāku grafiku, kā arī iespēju saņemt atalgojumu par konsultācijām, kas jau tagad notiek visdažādākajos kanālos. “Latvijā pacienti mēdz zvanīt ārstiem pēc darba laika, un viņi arī atbild, iepazīstas ar analīžu rezultātiem un tamlīdzīgi. Ja arī tas ir it kā neliels jautājums, ārsts tik un tā tajā iedziļinās un atbild, bet telefonsarunas laikā vai WhatsApp tas nenotiek atbilstoši datu drošības prasībām un speciālists par to nesaņem atalgojumu. Protams, viss jādara ar prātu – ja tas tiešām ir viens jautājums par to, vai dzert pustableti vai veselu, varbūt nav jēgas pieteikt vēl vienu konsultāciju par 30 eiro,” norāda Batuhtina-Banga, piebilstot – ārstniecības iestādes novērtē to, ka vizītes tiek apmaksātas uzreiz, jau uz tām pierakstoties. Pacienti bieži vien neierodas uz pieteiktajām klātienes vizītēm, un tas ārstniecības iestādēm rada zaudējumus.

Bez ātras peļņas

Šos dažus gadus, kamēr pakalpojums nebija īpaši populārs, ļāva pārlaist uzņēmumā īpašnieka Grigorija Gluskina ieguldītie līdzekļi – 350 tūkstoši eiro. Santa Batuhtina-Banga atzīst, ka viņš ar to rēķinājies, jo, uzsākot kaut ko jaunu, vajadzīgs laiks paradumu maiņai, turklāt medicīnas joma ir delikāta, sensitīva un konservatīva, tā uzreiz nepieņem visas jaunās idejas. “Veselības tehnoloģijas nav joma, kur gūt ātru peļņu. Tā prasa lielas investīcijas, jo tehnoloģisko risinājumu izstrāde ir dārgs process, ko nevaram uzlikt nedz uz pacientu, nedz ārstniecības iestāžu pleciem. Jau no paša sākuma rēķinājāmies, ka tas nebūs ne ātri, ne vienkārši, tāpēc paralēli meklējām iespējas eksportā.”

Kādu laiku uzņēmums strādāja ārzemēs ar citu biznesa modeli nekā Latvijā un piedāvāja savu tehnoloģisko risinājumu citiem uzņēmumiem. To ārzemēs izmanto medicīnas tūrisma asociācijas, mazākas un lielākas klīnikas – uzņēmumi, kas vēlas attīstīt attālinātās konsultācijas paši ar savu zīmolu. “Mums par brīnumu mērķauditorija izrādījās Centrālāzija, kas pašlaik piedzīvo digitalizācijas bumu un kur šajā sektorā tiek ieguldītas lielas investīcijas. Pērn ir pabeigts darbs pie pirmā telemedicīnas projekta Kazahstānas tirgum. Aktīvi strādājam pie starptautiskas platformas izstrādes ar vairākiem veselības tehnoloģiju agregatoriem no dažādām valstīm, tostarp Kazahstānas, Uzbekistānas, Ukrainas, Baltijas valstīm, un tuvākajā laikā varētu pieslēgties arī projekts no Krievijas,” atklāj DoctorOnline biznesa attīstības direktore.

Konkurence pieaug

Covid-19 krīzes laikā mainījusies arī konkurences situācija. Attālinātās konsultācijas vietējā tirgū piedāvā arī citi, piemēram, Blue Bridge Technologies pacientu portāls piearsta.lv, kā arī Datamed, taču bez tiešsaistes videozvana. Santa Batuhtina-Banga uzskata, ka konkurence veicina uzņēmuma izaugsmi un apliecina, ka izvēlēta pareizā niša. “Konkurence neļauj gulēt uz lauriem. Ir jābūt modriem un jādomā, ar ko varam būt labāki, stiprāki, kādas ir mūsu unikālās īpašības. Ja nebūtu konkurences, droši vien varētu attīstīties gausāk,” viņa pieļauj.

Pasaulē konkurence telemedicīnas jomā ir liela. ASV šādi pakalpojumi pieejami jau gadus piecpadsmit, un pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka 2020. gadā telemedicīnas tirgus vērtība sasniegs 22 miljardus dolāru. Pasaules grandi šajā jomā ASV ir eVisit, Teledoc, Krievijā – Yandex.Zdorovie. Arī Zviedrijā ir spēcīgi jaunuzņēmumi, piemēram, KRY, kas esot pārņēmis 3 % tirgus. “Pasaulē daudzviet ir dažādas mobilās lietotnes, web versijas attālinātajām konsultācijām, čati, tiešsaistes videozvani, bet nav tik daudz risinājumu, kas nodrošinātu komunikāciju no mobilās lietotnes uz datoru. Mēs varam paņemt daudz plašāku lietotāju loku, jo mūsdienās datoru visiem vairs nemaz nav. Daudziem pietiek ar mazo ierīci kabatā – telefonu. Taču ārstiem gan mēs obligāti nosakām, ka jālieto dators, viņi nevar staigāt apkārt ar telefonu un konsultēt. Tas ir svarīgi gan diskrētuma, gan kvalitātes nodrošināšanai. Mūsu uzdevums ir radīt nevis tikai komunikācijas telpu, bet reālu alternatīvu klātienes konsultācijai – ciktāl to atļauj pati situācija,” saka Batuhtina–Banga.

Pārstrādā stratēģiju

Patlaban uzņēmums pilnībā pārfokusējies uz Latviju, lai te viss labi strādātu, taču nākotnes plānos ir attīstīties starptautiski. “Latvija ir mājasdarbs, kas labi jāizpilda. Šis ir mūsu mācību poligons, kur esam kāpuši uz grābekļiem un uzsituši punus. Esam ieguvuši kārtīgu pieredzi un no tehnoloģiju viedokļa saprotam, ko darīt un ko nedarīt, lai gan, protams, citās valstīs ir atšķirīgs regulējums, kultūra, komunikācijas veids un paradumi. Šis laiks daudzviet ir licis mainīties gan normatīvajam regulējumam, gan cilvēku paradumiem, tāpēc mums paveras iespējas tirgos, kas iepriekš bija noslēgtāki.” Uzņēmums pārstrādā savu stratēģiju, un lielākais izaicinājums ir noteikt precīzu kursu un ar pārliecību doties šajā virzienā. “Mainīt stratēģiju un saprast, ka jāmaina nolemtais ceļš, – tas prasa uzdrošināšanos,” saka Santa Batuhtina-Banga.

Ar visām četrām par

“Kad galvu mednieki piezvanīja un teica, ka vēlas mani uzaicināt uz pārrunām par IT projektu, es uzreiz atteicu, ka tas mani neinteresē. Taču, kad man reāli parādīja produktu, es biju ar visām četrām par. Pati esmu pieredzējusi situācijas, kad nedēļas nogalē saslimst bērns un ir vajadzīga speciālista konsultācija. Ģimenes ārstu ir neērti traucēt, braukt uz slimnīcu arī nav jēgas, jo situācija nav tik sarežģīta, bet palikt bez speciālista padoma tomēr negribas,” atminas Santa Batuhtina-Banga. Iepriekš viņa bija vadījusi dažādus projektus, veidojusi sociālos projektus, nodarbojusies ar pārdošanas vadību. Visbūtiskākais pagrieziena punkts karjerā bija darbība AS Latvijas Zaļais punkts, kur viņa guva nopietnāko profesionālo rūdījumu, pārdodot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa. Pēc izglītības Santa Batuhtina-Banga ir personāla vadības speciāliste, bet šajā jomā nav strādājusi, jo pārdošana un projektu vadība vienmēr bijusi sirdij tuvāka.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem