USD 0.84 btc 9998.68
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.84 btc 9998.68
Uzņēmēji 24. Februāris

Lidot augstu

Alina Lastovska

Forbes Latvija galvenā redaktore

Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” algo vairāk nekā 1700 cilvēku, un lielākā daļa no viņiem – aptuveni 1000 – ir tehniķi un lidmašīnu apkalpes personāls. Kā uzņēmumam izdodas piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus?

Pārvadāto pasažieru skaita rekords, izaugsme, starptautiska atzinība – tā “airBaltic” sasniegto iepriekšējā gadā raksturo kompānijas vadītājs Martins Gauss. Kopumā pērn lidsabiedrība savā maršrutu tīklā pārvadāja 5,05 miljonus pasažieru, kas ir par 22 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tas ir lielākais gada laikā pārvadāto pasažieru skaits “airBaltic” vēsturē. Pērn “airBaltic” veica 62 748 lidojumus, pārspējot 2018. gada rādītāju par 12 %, savukārt vietu piepildījums lidmašīnās bija 76 procenti.

Tiek sagaidīts, ka “airBaltic” pagājušā gada apgrozījums būs lielāks par 500 miljoniem eiro. Arī šim gadam mērķi ir nopietni – panākt 11–13 % izaugsmi. Tas gan nav tik straujš pieaugums kā pērn, un tas saistīts ar faktu, ka šogad kompānijai būs mazāk jaunu lidmašīnu, skaidro Gauss. Runājot par iepriekšējā gada rezultātiem, “airBaltic” vadītājs piemin arī dalību dažādās konferencēs, saņemto uzmanību no starptautiskajiem medijiem. Tas apliecina, ka uzņēmums tiek uzlūkots kā veiksmes stāsts un industrija to atzīst.

Komanda – veiksmes atslēga

Martins Gauss “airBaltic” stūri savās rokās pārņēma pirms vairāk nekā astoņiem gadiem. Ja viņam būtu jāizvēlas tikai viena lieta, par ko sevi uzslavēt, tā būtu uzņēmuma vadības komanda. “Es parādu virzienu, taču šeit nav cilvēku, kuri strādā man, bet ir cilvēki, kuri strādā ar mani komandā,” saka “airBaltic” vadītājs, uzsverot – visu sasniegumu atslēga ir komanda. 

Martins Gauss atklāj vispārēju informāciju par darbiniekiem – kopumā “airBaltic” strādā vairāk nekā 1700 cilvēku, aptuveni 1000 no viņiem saistīti tieši ar lidmašīnām – tehniķi un apkalpes locekļi. Vidējais darbinieku vecums ir 34 gadi, tātad kompānija ir gana jauna. “airBaltic” ir internacionāls uzņēmums – darbinieki runā aptuveni 30 valodās, biznesa valoda ir angļu, bet lidmašīnas pasažieri tiek uzrunāti latviešu, angļu un krievu valodā.

Kompānija lepojas arī ar to, ka tajā valda dzimumu līdztiesība, proti, aptuveni puse darbinieku ir sievietes, bet augstākās vadības komandā sieviešu ir aptuveni 45 procenti. “Mēs ievērojam dzimumu līdztiesību, jo tā ir daļa no uzņēmuma kultūras,” norāda Gauss, taču uzsver, ka nav tāda uzstādījuma algot noteikta dzimuma darbinieku – viņi tiek atlasīti tikai un vienīgi pēc kvalifikācijas. “Līdz ar to tas notika dabiski, lai arī aviācija joprojām ir joma, kurā dominē vīrieši.”

Lidsabiedrības darbības nodrošināšanai ir nepieciešams daudz augsti kvalificētu darbinieku, un “airBaltic” nopietni domā par to, lai radītu apstākļus šādu cilvēku piesaistei. Starp galvenajām priekšrocībām uzņēmuma vadītājs min to, ka “airBaltic” ir mīlēts darba devējs Latvijā, turklāt internacionāla kompānija, kas maksā labu atalgojumu un kurā ir laba darba vide. Līdz ar to “airBaltic” kopumā nav problēmu ar darbinieku trūkumu, taču mēdzot būt grūti Latvijā atrast īpaši specifiskas kvalifikācijas cilvēkus. Šādās situācijās uzņēmums pieņem darbā cilvēku un palīdz viņam iegūt nepieciešamo kvalifikāciju.  

Lidsabiedrība pievērš uzmanību arī sadarbībai ar jauniešiem un studentiem – piedalās Ēnu dienā, karjeras dienās, pieņem studentus praksē. Rīgas Tehniskajā universitātē tiek apmācīti aviācijas tehniķi, un “airBaltic” labprāt ņemot viņus praksē, lai piesaistītu noteiktu profesiju cilvēkus, kuri uzņēmumam būs vajadzīgi.

Ja kādas konkrētas specialitātes cilvēku trūkst, uzņēmums meklē arī citus risinājumus. Piemēram, iepriekš “airBaltic” bija problēmas ar apkalpes locekļu rekrutēšanu, un, lai to risinātu, tika nolemts palielināt atalgojumu, stāsta Gauss. Pirms tam sākotnējā alga apkalpei bija zema, un cilvēki izvēlējas citu darbu, turklāt ne tikai citās aviokompānijās, bet arī citās nozarēs. Ievērojami – par 29 % – palielinot atalgojumu, situācija mainījās, jo uzņēmums šajā jomā kļuva konkurētspējīgs. “Atalgojumu nosaka tirgus, to nenosaka uzņēmums. Ja tu nevari atrast darbinieku, bet citi var, visbiežāk problēma ir tieši atalgojumā,” atzīst Martins Gauss.

Kā vienu no priekšrocībām viņš min arī plašas iespējas augt kompānijas iekšienē. Lai gan “airBaltic” ir “ļoti prasīgs darba devējs”, tas algo daudz talantīgu cilvēku. Piemēram, kādreizējais jaunākais pilots, kurš sāka strādāt uzņēmumā neilgi pēc tā nodibināšanas, tagad ir lidojumu vadības vecākais viceprezidents, bijusī cilvēkresursu (HR) departamenta darbiniece, kas uz laiku bija aizgājusi “airBaltic”, atgriezās un nu vada šo departamentu.   

Liela nozīme ir arī patīkamai videi, lai cilvēki vēlētos nākt uz darbu, tāpēc “airBaltic” pievērš uzmanību birojam un ar to saistītiem aspektiem. Gauss uzskata, ka ne mazāk svarīgi ir dot cilvēkiem brīvību pieņemt lēmums, lieki neko neuzspiežot. Piemēram, dažiem uzņēmumiem ir stingri noteiktumi par izmantojamās tehnikas zīmoliem, bet, pēc Gausa domām, tas nav pārāk lietderīgi. Šādas mazas detaļas, kas ietekmē darba vidi – labrīt no rītiem, bezmaksas kafija – tomēr ir svarīgas.

Taujāts par Latvijas nodokļu sistēmu darbaspēka jomā, Gauss sarunā ar Forbes to nekritizē, savukārt laikraksts “Diena” decembrī vēstīja, ka “airBaltic” pilotiem jākļūst par kompānijas meitasuzņēmuma AS “Aviation Crew Resources” akcionāriem. Iepriekšējos gados pilotiem bija iespēja izvēlēties, pievienoties “Aviation Crew Resources” vai palikt darba attiecībās ar “airBaltic”, taču no šā gada par meitasuzņēmuma akcionāriem jākļūst visiem pilotiem. Tādējādi daļa algas tiek maksāta aizdevumu līgumos, kas gada beigās tiek konvertēti par dividendēm. Latvijas Aviācijas arodbiedrība norādījusi uz vairākiem negatīviem aspektiem, bet “airBaltic” šādu sistēmu nosaukusi par pilotus motivējošu. Pats uzņēmums skaidroja, ka, dibinot “Aviation Crew Resources”, tika pieņemts stratēģisks lēmums nodarbināt pilotus meitasuzņēmumā, “sniedzot plašākas iespējas biznesa attīstībai, izīrējot lidmašīnas citām aviokompānijām, tai skaitā pilotu atalgojuma un motivēšanas rīku ieviešanai”.

Diskusiju fokusā – CO2 izmešu jautājums

Kvalificētu darbinieku piesaistīšana nav vienīgais izaicinājums, ar ko saskaras aviokompānijas. Tās tiek kritizētas par to, ka nedara pietiekami daudz CO2 izmešu samazināšanai, tomēr “airBaltic” vadītājs šim viedoklim nepiekrīt. Piemēram, nomainot flotē “Boeing” lidmašīnu pret jaunu “Airbus”, jau tiek panākts būtisks izmešu samazinājums, viņš apgalvo, akcentējot, ka citās transporta jomās tas nav iespējams. Līdz ar to lielākais izaicinājums – “pastāstīt pasaulei, ka mēs veicam labu darbu arī ilgtspējas jomā”.

Jau pērn debates par CO2 un ilgtspēju mainīja un ietekmēja procesus, un tas turpināsies arī nākotnē, prognozē aviokompānijas vadītājs. Viņš gan ir optimistisks un, atsaucoties uz IATA prognozēm, sagaida arī turpmāku pasažieru skaita pieaugumu. “Mums arī nākotnē būs nepieciešamas lidmašīnas un šī industrija,” ir pārliecināts Gauss.

Vēl viens jautājums, kas saistīts ar attīstību nākotnē, ir infrastruktūra. Pašlaik Rīgas lidosta nespēj attīstīties līdzīgā ātrumā kā “airBaltic”, uzskata Gauss. “Mēs turpinām viņus pārsteigt, lai arī informējam par saviem plāniem gadu uz priekšu. Igaunijā un Lietuvā situācija ir pavisam citāda.” Rīgas lidosta pašlaik ir kā tāds pudeles kakliņš šajā attīstībā. Martins Gauss skaidro, ka “airBaltic”, piemēram, nevar samazināt rindas lidostā, jo drošība ir lidostas pārziņā. Par šiem jautājumiem tiekot runāts jau vairākus gadus, un skaidrs, ka turpmākai izaugsmei Latvijā ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem