USD 0.91 btc 8331.68
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.91 btc 8331.68
Uzņēmēji 26. Marts

Varenais viesnīcnieks

Biza Kārsone

Forbes ASV

Ar “Starwood” iegādi pirms trim gadiem Arne Sorensons ir izveidojis pasaulē lielāko viesnīcu impēriju. 20 % jauno viesnīcas numuriņu, kas tiek atvērti visā pasaulē, ir “Marriott” īpašums, taču Sorensons domā, ka viņa uzņēmums vēl aizvien nav gana liels.

Arne Sorensons vai nu nebija savā prātā, vai arī noslēdza labāko darījumu savā karjerā, kad 2015. gada oktobrī nolēma piezvanīt Bilam Meriotam. Gandrīz 90 gadus vecais viesnīcu impēriju patriarhs tikai pirms trim gadiem bija iecēlis Sorensenu par “Marriott” vadītāju, tādējādi pirmo reizi šajā 92 gadus vecajā uzņēmumā par vadītāju kļuva cilvēks, kas nav ģimenes loceklis. Un nu Sorensens bija gatavs trakai idejai – par 13,6 miljardiem dolāru iegādāties “Starwood Hotels”. Tā ir augstas klases viesnīcu ķēde, līdzīgi kā “W, St. Regis” un “Le Meridien”. Tas notika laikā, kad “Marriott” tirgus kapitalizācija bija tikai 20 miljardi dolāru un tradicionālās viesnīcas tika iesaistītas nežēlīgā cīņā ar interneta platformām, piemēram, “Airbnb” un “Vrbo”.

“Bija skaidrs, ka viņš nodomāja: ak šausmas, vai tu joko? Darījums par 13 miljardiem dolāru?!” atminas Sorensons. “Viss jau tāpat ir labi – kāpēc tu gribi vēl šo?”

Bet Sorensons nespēja atteikties no idejas par “Starwood” 11 zīmolu, ieskaitot “Westin” un “Sheraton”, pievienošanu “Marriott”, lai tādējādi radītu lielāko viesnīcu kompāniju pasaulē. Kad pēc četrām dienām bijušais jurists apsēdās pie pārrunu galda ar Bilu Meriotu, lai izpētītu finanšu modeļus, viņš bija noskaņots šefu pārliecināt. Un Meriots piekrita.

Airbnb izaugsme un jaunās paaudzes ceļotāju gaumes maiņa, dodot priekšroku “Instagram” šarmam, nevis ierastajam standartam, ir radījusi risku, ka viesnīcu bizness kļūs neaktuāls. “Marriott” Sorensena vadībā bija pavisam kas cits. Kopējais numuriņu skaits viņa vadīšanas laikā ir palielinājies līdz vairāk nekā 1,3 miljoniem. 2018. gadā ieņēmumi pārsniedza 20 miljardus dolāru – 62 % pieaugums pēdējo piecu gadu laikā. Tikai pamēģiniet ieminēties, ka Airbnb ir nācis, lai nogalinātu viesnīcu nozari, un 61 gadu vecais Sorensens nekavējoties iebildīs, ka “Marriott” ieņēmumi uz vienu pieejamo numuriņu pēdējos piecos gados ir auguši katru ceturksni. “Vai tas izskatās pēc viesnīcu norieta?” viņš saka, sejā iezogoties smaidam. “Nedomāju vis.”

Arī investoriem ir pamats smaidīt – “Marriott” akciju vērtība kopš Sorensena nonākšanas pie stūres 2012. gada martā ir palielinājusies par 226 %, pārspējot tādus konkurentus kā “Hyatt” (vērtības pieaugums 69 %) “Hilton” (vērtības pieaugums 117 % kopš IPO 2013. gadā) un pat S&P 500 indeksu (113 %). Šāds rezultāts, liela darba devēja reputācija (uzņēmumā strādā 730 000 darbinieku), kā arī centieni nodrošināt darbības ilgtspēju, piemēram, vairs nepiedāvājot vienreizējos dušas piederumus plastmasas iepakojumos, ļāvušas “Mariott” šogad atgriezties ASV labāko sociāli atbildīgo uzņēmumu sarakstā “Forbes Just 100”.

Neraugoties uz to, pagājušais gads Sorensonam nepavisam nebija rožains. “Mariott” atklāja datu uzglabāšanas noteikumu pārkāpumus “Starwood” sistēmās, un uzņēmumam nācās samaksāt 126 miljonu dolāru sodu. Darbinieku streiki ASV, ko izraisīja algu samazināšana, iedragāja 2018. gada ieņēmumus, bet Trampa ksenofobiskie izteikumi negatīvi ietekmēja tūristu plūsmu ASV.

Taču tas viss šķiet nieks uz Sorensona līdz šim smagākā personiskā izaicinājuma fona – viņam ir aizkuņģa dziedzera vēzis otrajā stadijā. Augusta nogalē, nedēļu pēc ķīmijterapijas beigām, Sorensons atzina, ka mati ir palikuši nedaudz plānāki un arī viņš pats ir notievējis. “Mans frizieris iesaka, lai es tos nenoskuju, jo daudzi tagad staigā ar svītrkoda frizūru,” viņš smejas. Vīram, kas 200 dienu gadā pavada ceļojot un dzīvojot dažādās “Marriott” viesnīcās, pieņemt lēmumu palikt tuvāk mājām, lai pasargātu savu veselību pēc staru terapijas un gatavotos operācijai, bija liels izaicinājums. “Nedomāju par sevi kā par uzņēmuma vadītāju, kurš sirgst ar vēzi,” saka Sorensons. “Esmu optimistisks, bet arī lieliski apzinos savas diagnozes nopietnību.”

Minesotā augušais uzņēmējs iesaistījās viesnīcu biznesā, kad Džons Vilards Bils Meriots Juniors, viesnīcu ķēdes dibinātāja dēls, pārvilināja Sorensonu no juristu biroja Vašingtonā 1996. gadā pēc tam, kad viņš bija pārstāvējis uzņēmumu tiesā. Viņš sevi parādīja kā cilvēku, kurš prot klausīties, bet stingri aizstāv savu viedokli, ja kaut kam nepiekrīt. Sorensons “Mariott” bija lielisks ieguvums, viņš ātri mācījās un sasniedza panākumus, tikai divu gadu laikā no mārketinga un reklāmas vadītāja kļūstot par finanšu vadītāju. Līdz 2003. gadam viņš jau bija “Marriott” Eiropas tīkla vadītājs, vēl pēc sešiem gadiem tika iecelts par uzņēmuma prezidentu un galveno izpilddirektoru. Un Sorensons nebija tikai kompetents vadītājs – viņam ar reliģiozo Meriotu ģimeni bija arī kopīgas vērtības. Sorensons ir dzimis Tokijā luterāņu misionāru ģimenē, un ticība bija viens no stūrakmeņiem viņa audzināšanā.

Šāda saikne izrādījās ārkārtīgi svarīga, kad Bils Meriots atteicās no sava sākotnējā plāna uzreiz nodot biznesu vienam no saviem četriem bērniem. Viņa vecākais dēls Stīvens 2013. gadā nomira no kādas slimības, kas padarīja viņu aklu un gandrīz pilnībā kurlu. Meita Debora Meriota Harisone deviņdesmitajos gados aizgāja no “Marriott”, lai audzinātu savus bērnus, bet 2006. gadā atkal pievienojās uzņēmumam. Tagad viņa ir valdes locekle.

Vēl viens dēls, Džons Meriots III, seko tēva pēdās biznesa gaitās – no viesnīcas pavāra viņš ir kļuvis par vienu no direktoriem. Tomēr viņš savulaik cīnījies ar narkotiku atkarību un alkoholismu, un līdz 2005. gadam tēvs bija izlēmis, ka biznesu viņam nenodos. Deividam, kurš ir par 12 gadiem jaunāks nekā Džons, bija vairāk nekā 30 gadu, kad Sorensons pārņēma vadību, un tagad viņš vada Amerikas austrumu reģionu sadaļu.

Bils Meriots apmācīja Sorensonu tāpat kā savus dēlus, cita starpā iemācot viņam arī vēlmi pieņemt riskantus lēmumus un ievērot ģimenes moto – veiksme nekad nebeidzas. 87 gadus vecajam valdes priekšsēdētājam patīk piezvanīt Sorensonam no Ņūhempšīras, lai aprunātos par biznesu, īpaši pēc peļņas ziņojumu saņemšanas. “Es domāju, ka mūs abus vieno tiekšanās pēc uzvaras un vēlme pieņemt drosmīgus lēmumus,” saka Sorensons.

Starwood darījums bija liktenīgs, ļaujot “Mariott” pārliecinoši pārspēt “Hilton” kopējās vērtības rādītāju. Nedaudz vairāk kā puse no “Marriott” 7100 viesnīcu ir franšīzes, kas nozīmē, ka īpašnieki maksā 4–6 % no katra numuriņa ieņēmumiem (plus 2–3 % no pārtikas un dzērienu pārdošanas) “Marriott” zīmolam par nosaukumu, lojalitātes programmu un klientu apkalpošanas programmu. Pārējās viesnīcas papildus maksā par to, ka “Marriott” pārvalda to īpašumu. Ja pārvaldībā esošās viesnīcas pārspēj izvirzītos mērķus, “Marriott” paņem vēl kādu daļu. Viesnīcās Āzijā un Latīņamerikā šis rādītājs sasniedz 7–9 % no peļņas. ASV īpašumiem, ko pārvalda zīmols, “Marriott” vispirms samaksā garantēto maksu to īpašniekiem, bet tad paņem līdz pat 25 % no atlikušās naudas plūsmas. (“Marriott” izvairās no nekustamo īpašumu slazdiem – uzņēmumam pieder tikai 14 īpašumu visā pasaulē un 49 tas īrē).

“Rūpīgi glabātais noslēpums ir tāds, ka viņš ir atkarīgs no lieliem darījumiem,” saka Tonijs Kapuano, “Marriott” globālās attīstības vadītājs. “2018. bija septītais gads pēc kārtas, kad uzņēmums pārspēja iepriekšējo gadu darījumu rekordus, un es nedomāju, ka tā ir sakritība, ka šajā laikā uzņēmumu vada tieši Arne [Sorensons].”

Sorensona labākā ideja līdz šim ir bijusi “Marriott Bonvoy” lojalitātes programma, kas vēl vairāk saliedē uzņēmumu, piedāvājot dažādus bonusus regulārajiem viesiem visu 30 ”Marriott” zīmolu viesnīcās. Programma ir populāra – pagājušajā gadā 50 % rezervāciju notika, izmantojot caur Bonvoy. “Atlaižu programma, rēķinot kopējo tajā iztērētās naudas apjomu, jau tagad nodrošina aptuveni 6–7 % ieguvumu, un tas ir vairāk, nekā piedāvā kredītkartes,” saka Sorensons.

Jo vairāk klientu uzturas tādās “Marriott” piederošās viesnīcu ķēdēs kā, piemēram, “Aloft Hotels”, vai izmanto savus lojalitātes punktus citiem pirkumiem, teiksim, auto īrei vai “Ritz-Carlton” kruīziem, kas drīzumā tiks atklāti, jo vairāk nekustamo īpašumu attīstītāju vēlas, lai viņu viesnīcas rotātu tieši “Marriott” vārds. Tagad aptuveni 20 % jauno viesnīcas numuriņu, kas tiek atvērti visā pasaulē, ir “Marriott”. “Sistēma vienkārši turpina barot pati sevi. Jo lielāki jūs esat, jo lielākas būs jūsu iespējas,” saka RBC bankas analītiķis Vess Goladejs.

Tomēr ir kāda problēma – ceļotāji, kuri rezervē numuriņus “Expedia” vai “Kayak” sistēmā, ienes mazāk naudas “Marriott” un nepapildina “Bonvoy” maciņus. Līdz šim šo rezervāciju servisu izaicinājumi ir bijuši pārvarami, bet Sorensons nav tik drošs, ka viss būs labi, ja spēlē iesaistīsies arī “Google” vai “Amazon”. “Kad parādījās “Amazon”, es mierināju sevi ar domu, ka mēs esam pilnīgi atšķirīgu jomu uzņēmumi, jo galu galā nav taču iespējams kādam kastē piegādāt nakti viesnīcas numuriņā,” saka Sorensons. Tomēr tagad “ir skaidrs, ka ar šādām atrunām būs par maz”. Viņa stratēģija ir augt: “Gribu būt tik liels, cik vien tas iespējams.”

Kamēr Sorensons cīnās ar vēzi, viņa komanda ir “izsvītrojusi” viņa kalendārā dažas tikšanās. Tomēr ir tikai ir devis darījumu meistaram vairāk laika sagatavoties savam nākamajam lielajam gājienam. Kādā miglainā vasaras rītā Vašingtonā Sorensons no “W Hotel” jumta terases atpūtas telpas vēro galvaspilsētas ainavu: Vašingtona piemineklis, Baltais nams... Kad viņam pajautā, cik daudz “Marriott” viesnīcu viņš var saskaitīt, Sorensons plati pasmaida un nosaka: “Ne tik daudz, cik man gribētos.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem