USD 0.91 btc 8141.71
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.91 btc 8141.71
Uzņēmēji 22. Aprīlis

Vadāmā veiksme

Kāpēc miljardieris Mihails Prohorovs pārdeva savu basketbola biznesu un ar ko viņš nodarbojas tagad.

Atrodoties uz 30 gadu sliekšņa, finansists, “Oneksimbank” līdzīpašnieks Mihails Prohorovs devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Deviņdesmito gadu vidū Krievijā krīzes nomainīja cita citu, mutuļoja korporatīvie kari, bet topošais miljardieris rāmi pastaigājās pa Braitonbīču Bruklinas dienvidos – visblīvāk apdzīvoto Ņujorkas rajonu. “Krievu Amerika” Prohorovu visvairāk pārsteidza ar restorāniem – ēdieni bija pagatavoti pēc labākajām padomju virtuves tradīcijām un izraisīja nostalģiju pēc septiņdesmitajiem gadiem.

Nu tie laiki, kad Prohorovs varēja mierīgi pastaigāties pa Bruklinu, jau sen pagājuši. Basketbola komandas iegāde un tās pārcelšanās uz Bruklinu padarīja viņu par amerikāņu superzvaigzni, bet tās pārdošana, kas tika pabeigta 2019. gadā, kļuva par lielāko darījumu NBA vēsturē. Ņujorkas ielās Prohorovam lūdz autogrāfus, viņš ir amerikāņu publikas un mediju mīlulis. Bet no krievu radaru uztveršanas zonas miljardieris ir pazudis jau vairākus gadus. Ar ko gan nodarbojās Prohorovs?

Eksperimenti un veiksme

Greznās “Four Seasons Moscow” viesnīcas foajē nebija kur adatai nokrist. 2016. gada decembrī Krievijas labākajiem biznesmeņiem šeit pasniedza RBK prēmiju. Ievērojot tradīcijas, ceremoniju atklāja toreizējais mediju holdinga vadītājs Mihails Prohorovs. Pēc tam viņš pats personīgi pasniedza RBK ģenerāldirektoram Nikolajam Moļibogam torti laivas formā, un uz viena borta ar krēmu bija uzrakstīts: “Vienā laivā.”

Mediju holdings, kuru Prohorovs nopirka 2010. gadā, kļuva par viņa melno gulbi, saka miljardiera paziņa. Par medijiem Prohorovs sāka interesēties laikā, kad aizrāvās ar politiku. Prohorovs iedziļinājās stratēģijā, saturā, laiku pa laikam piedāvājās iegādāties citus medijus, pats apzvanīja RBK prēmijas pasniegšanas ceremonijas viesus, uzskaita viņa paziņa.

Jaunās RBK šefredaktores Jeļizavetas Osetinskas pievienošanās 2014. gadā iezīmējās ar virkni skaļu izmeklēšanu, tostarp arī par Vladimira Putina iekšējo loku. Prohorovu tas satrauca, atzīst daži mediju menedžeri, kuri uzņēmēju pazīst, tomēr RBK redakcijas politikā viņš neiejaucās, tikai ieteica: “Var degt arī ne tik spoži un neizdegt tik ātri.”

2016. gadā tiešās līnijas laikā ar prezidentu Federālais drošības dienests veica kratīšanas visās galvenajās Prohorova kompānijās, izņemot RBK. “Lūk, šo – RBK – liec mierā,” – tā šo signālu traktē viens no bijušajiem Prohorova mediju menedžeriem. Pēc divām nedēļām “Rosneft” iesniedza prasību pret RBK par biznesa reputācijas aizsardzību. Pretenzijas summa pārsniedza trīs miljardus rubļu (apmēram 44 miljoni eiro). Pēc tam mediji paziņoja, ka Prohorovs ir izlicis pārdošanā savus galvenos aktīvus Krievijā. “Viss labi sakrita,” apgalvo viņa paziņa. Pēc “Forbes” sarunu biedra teiktā, Prohorovs sen jau meklējis pircējus Krievijas biznesam, jo: “Bija nogurums.” Un pirms noguruma bija arī Krimas pievienošana 2014. gadā, piebilst vēl kāds zināms miljardieris.

Nedēļu pēc RBK prēmijas piešķiršanas par 2016. gadu tiesa samazināja “Rosneft” prasības summu 8000 reižu – līdz 390 tūkstošiem rubļu (5700 eiro). Ap to laiku izplatījās baumas, ka Prohorovs risina pārrunas par RBK pārdošanu, bet Osetinska un viņas komandas pamatsastāvs pameta mediju holdingu. Pusgadu vēlāk Prohorovs šķīrās no RBK, un pēc tam “Rosneft” parakstīja mierizlīgumu ar mediju holdingu.

Prohorovs tika piespiests pie sienas, tomēr ar ietekmīgu aizstāvju palīdzību (par vienu no tiem tiek uzskatīts valsts korporācijas “Rosteh” šefs Sergejs Čemezovs) izgrozījās, rezumē viens no bijušajiem RBK mediju menedžeriem. Taču “Forbes” sarunu biedrs netur uz miljardieri ļaunu prātu: “Viņš varēja palikt RBK īpašnieks un padoties ārējam spiedienam, varēja apgriezt žurnālistiem kaklu. Bet viņš uzvedās ļoti pieklājīgi.”

Ar Krievijas aktīviem Prohorovs labi tika galā, uzskata pazīstams investors. Pēc viņa domām, galvenā veiksme bija “UC Rusual” paketes pārdošana pirms tam, kad 2018. gada aprīlī uzņēmuma dibinātājs Oļegs Deripaska nokļuva ASV sankciju gūstā. Šī ziņa acumirklī samazināja “UC Rusual” akciju cenu gandrīz trīs reizes. Bet Prohorovs divus mēnešus pirms tam pārdeva 6 % “UC Rusual” akciju miljardieriem Viktoram Vekselbergam un Leonardam Blavatņikam – pēc aplēsēm, par aptuveni 600 miljoniem dolāru. Darījuma sagatavošana prasīja vismaz pusgadu, stāsta Prohorova holdinga “Oneksim” ģenerāldirektors Dmitrijs Razumovs. “Patiesībā tā ir vienkārši veiksme – darījums varēja mierīgi ievilkties vēl uz vairākiem mēnešiem.” Viņš gan uzsver, ka aktīvu pārdošana nebija piespiedu solis: “Mēs šķīrāmies no kaut kādiem aktīviem, kuriem bija pircējs un kuros mēs neredzējām īpašas izaugsmes perspektīvas.”

Iepriekš Prohorovs vismaz divas reizes bija veiksmīgi pārdevis aktīvus – “Nornickel” paketi pirms 2008. gada krīzes un “Polyus Gold” pirms sabrukumu sērijas zelta tirgū 2013. gadā. Prohorovam piemīt “neticama intuīcija” un “investora nojauta”, spriež divi viņa paziņas. “Uz vecumu esmu pamanījis vienu likumsakarību – jo vairāk es strādāju, jo vairāk man veicas,” par Prohorova veiksmīgumu smejas viņa kaimiņš “Forbes” sarakstā. Cita starpā sarunu biedrs atzīst, ka Prohorovam “netrūkst talanta” un “ir kreatīvs skatījums”: “Viņš var iet pret tendencēm, un tas bieži vien izrādās pareizi.”

Vadoties pēc šā principa, Prohorovs 2010. gadā iegādājās basketbola komandu. “Viņam nepatīk kolhozs. Visiem ir futbola klubi, bet Mišam gribējās kaut ko citu,” saka viņa paziņa. Eksperimentam ar basketbolu bija  lielisks rezultāts.

Basketbols un stadions

2010. gada jūlijā pašā Ņujorkas centrā, tieši pretī leģendārajai “Madison Square Garden” arēnai, parādījās gigantisks melnbalts reklāmas plakāts – reperis “Jay-Z” un krievu miljardieris Mihails Prohorovs, abi kaklasaitēs, un uzraksts: “The blueprint for greatness.” Mēnesi iepriekš Prohorovs bija iegādājies 80 % NBA komandas “New Jersey Nets” akciju; tās minoritārais līdzīpašnieks bija “Jay-Z”. 2012. gadā “Nets” plānoja pārcelties uz Bruklinu, un nekaunīgā reklāma pie citas Ņujorkas komandas – “Knicks” – mājas laukuma atklāja Prohorova ambīciju līmeni.

“Nets” izmitināšana Bruklinā nebija Prohorova ideja – šāda doma radās Ņujorkas uzņēmējam Brūsam Ratneram. Par viņa lielā, gandrīz piecus miljardus dolāru vērtā Bruklinas projekta “Atlantic Yards” centru bija jākļūst multifunkcionālajai arēnai “Barclays Center”, un tam bija nepieciešams stabils īrnieks – sporta klubs. Tāpēc 2004. gadā Ratners par 300 miljoniem dolāru nopirka “New Jersey Nets”. Viņa laikā komanda, kas vēl pavisam nesen bija spēlējusi NBA finālā, noslīdēja līdz autsaideru līmenim, radot 30 miljonu dolāru zaudējumus gadā. Finanšu krīze 2008. gadā pasliktināja Ratnera stāvokli. Viņam izmisīgi bija nepieciešama nauda – gan klubam, gan celtniecībai.

Atrast investoru izdevās 2009. gadā. NBA komisārs Deivids Sterns ieteica Ratneram Prohorovu, ar kuru viņš bija personīgi pazīstams. Prohorovs ir gara auguma un jaunībā nebija vienaldzīgs pret basketbolu – spēlēja pats un daudzus gadus finansēja Maskavas CSKA, bet pēc izšķiršanās ar biznesa partneri Vladimiru Potaņinu palika bez komandas. 2007. gadā Prohorovs sāka lūkoties uz NBA klubiem, tostarp arī uz “Knicks”, taču attīstības projekta kontekstā, kaut arī toreiz tam vēl bija tikai pamati Bruklinas centrā, “Nets” perspektīvas izskatījās pievilcīgāk.

Prohorovs samaksāja 223 miljonus par 80 % kluba un 45 % operatīvo tiesību uz topošo Barclays Center arēnu, kā arī ieguva 20 % izvēles tiesību uz “Atlantic Yards”. Jaunais īpašnieks uzņēmās arī kluba parādus (160 miljoni dolāru), garantēja 60 miljonu dolāru izdevumu segšanu, kamēr komanda pārcelsies uz Bruklinu, un kredītu (75,8 miljoni) arēnas celtniecībai. Amerikas mediji sagaidīja Prohorovu ar ironiskiem virsrakstiem no sērijas “Bagātākā krieva jaunākā rotaļlieta – NBA komanda” (“New York Times”). Tomēr miljardieris pret šo projektu izturējās ļoti nopietni.

Jaunā Nets arēna tika atvērta 2012. gadā, savukārt klubam tika veikts rebrendings – nomaints nosaukums uz “Brooklyn Nets”, nomainīta arī forma un emblēma. Fani to novērtēja – pēc formu pārdošanas rādītājiem 2013. gadā klubs pacēlās no 31. vietas uz ceturto. Prohorovs arī pats bieži parādās “Nets” formā. Vēl jo vairāk – viņš mēdz to dāvināt draugiem dzimšanas dienā.

Klubs neizcēlās ar sportiskiem sasniegumiem – savu labāko rezultātu “Nets” parādīja 2013./2014. gada sezonā, nokļūstot līdz “play-off” otrajam raundam. Taču 2015. gadā kluba vērtība jau tika lēsta ap 1,5 miljardiem dolāru. NBA komandu cenas strauji pieauga pēc tam, kad 2014. gadā bijušais “Microsoft” direktors Stīvs Balmers par rekordcenu – diviem miljardiem dolāru –nopirka “Los Angeles Clippers”. 2016. gadā Prohorovs kļuva par vienpersonisku “Nets” un arēnas īpašnieku, izpērkot Ratnera daļas aptuveni par 300 miljoniem dolāru. Prohorovs nesāka realizēt izvēles tiesības uz 20 % megaprojekta, kas bija iebuksējis. Drīz pēc darījuma paklīda runas, ka Prohorovs basketbola projektu izlicis pārdošanā.

“Mēs sapratām, ka ir notikusi NBA komandu pārvērtēšana,” stāsta Razumovs. Par otru faktoru, pēc viņa vārdiem, kļuva vispārējā nenoteiktība pasaules tirgū. “Aktīvi mēs nevienam komandu nepiedāvājām, bet 2015./2016. gadā domājām – ja būs ieinteresēts pircējs, mēs izskatīsim mūsu projekta daļas pārdošanu, lai fiksētu peļņu un saglabātu pozīciju bezriska zonā.” 2017. gadā Prohorova nolīgtie investīciju baņķieri ziņoja Razumovam, ka par NBA kluba iegādi interesējas miljardieris Džozefs Cajs.

Piecdesmit piecus gadus vecais “Alibaba” līdzdibinātājs, kura aktīvus “Forbes” 2019. gadā novērtēja par 9,5 miljardiem dolāru, ir no Taivānas, pabeidzis Jeila Universitāti, dzīvo starp Kaliforniju un Honkongu, viņam ir Kanādas pase... un viņš dievina basketbolu. Sākumā pārrunas veda Razumovs, pēc tam Ņujorkā tika organizēta Caja tikšanās ar Prohorovu. “Tā kā sākotnēji runa bija par partnerību uz vismaz trim čerriem gadiem, bija nepieciešama personīga pazīšanās un saprašana, vai mēs esam piemēroti viens otram,” skaidro Dmitrijs. Pēc viņa vārdiem, Cajam par komandas attīstību bija tādi paši uzskati kā Prohorovam, un miljardieriem radās “savstarpējas simpātijas”.

2018. gada pavasarī NBA deva atļauju “Nets” pārdošanai. Cajs par 49 % komandas akciju samaksāja miljardu dolāru un ieguva tiesības izpirkt atlikušo daļu līdz 2021. gadam par 1,35 miljardiem. Pērn 16. augustā tika paziņots par otru darījuma daļu, un līdz rudenim tas jau bija noticis. Cajs ne tikai kļuva par vienpersonisku komandas īpašnieku, bet arī izpirka tiesības uz arēnu – pēc aplēsēm, par 1,15 miljardiem dolāru. Kāpēc viss notika tik ātri?

“Mēs uzbūvējām to, ko gribējām,” skaidro Razumovs. “Komanda pārcēlās uz Bruklinu, ieguva savu identitāti, labāko infrastruktūru līgā. Mēs izveidojām fanu bāzi, palielinājām ieņēmumus 4–5 reizes. Arēna kļuva par vienu no Ņujorkas fenomeniem. Kopumā mēs atstājam superproduktu, un mums ir svarīgi aiziet no projekta uz šīs augstās nots.” Turklāt Caja piedāvātā cena bija “dāsna”, atzīst “Oneksim” ģenerāldirektors. “Šis ir tāds darījums, no kura neatsakās.”

Ieguldījumi projektā tiek vērtēti ar 1,5 miljardiem dolāru. Razumovs gan apgalvo, ka ieguldīts mazāk, tomēr summu neatklāj, tāpat kā precīzu darījuma summu. Bet, vadoties no aplēsēm par 3,5 miljardiem, Prohorovs varēja nopelnīt vismaz divus miljardus dolāru. “Tur, protams, ir mūsu nopelns, tomēr ne mazāka nozīme ir arī tam, kas notika ar NBA attīstību pēdējo desmit gadu laikā,” uzsver Razumovs. Līgas bizness tiešām plaukst un zeļ. 2014. gadā NBA noslēdza elpu aizraujošu (24 miljardi) kontraktu ar “Time Warner’s TNT” un “Walt Disney’s ESPN” uz deviņiem gadiem (sākot ar 2016./2017. gada sezonu). 2015. gadā startēja piecu gadu vienošanās ar Ķīnas mediju kompāniju “Tencent” par 800 miljoniem dolāru. Ķīnā aptuveni 300 miljoni cilvēku spēlē basketbolu, vēl vairāk ir gatavi skatīties NBA spēles. Savukārt amerikāņu basketbola ekonomika ir veidota tā, ka visi ienākumi tiek dalīti vienmērīgi starp klubiem – ja palielinās līgas peļņa, aug arī komandu peļņa.

Arī runājot par basketbolu, veiksme bijusi Prohorova sabiedrotā. Divus mēnešus pēc darījuma izziņošanas NBA izcēlās skandāls. “Huston Rockets” ģenerālmenedžera tvīts, kas atbalstīja protestus Honkongā, izraisīja līgas boikotu no Ķīnas sponsoru puses, bet Ķīnas valsts kanāls CCTV atcēla “Brooklyn Nets” mača translāciju. Cik nopietni šis konflikts ietekmēs NBA Āzijas perspektīvas, pagaidām nav zināms. Bet Prohorovam, kā šķiet, atkal ir uzsmaidījusi veiksme.

Citi klubi

Pārpildītā restorānā skan populāra dziesma. Mihails Prohorovs dejo pie skatuves desmit meiteņu ielenkumā. 2019. gada jūnijā, Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma otrajā dienā, viņš organizēja par tradīciju kļuvušo ballīti Moikas upes krastmalā. Pirms dejām Prohorovs, tērpies melnā “Brooklyn Nets” T kreklā un sporta biksēs, pats personīgi veica viesu “facecontrol”.

Klubos Prohorovs atpūšas “savdabīgi”, atzīst viņa paziņa. “Viņš nelieto alkoholu. Deju grīda viņam ir emociju avots.” Kā pastāvīgs ballīšu apmeklētājs Prohorovs ir zināms vēl kopš deviņdesmito gadu beigām. Tad viņš Kurševelā rīkoja savas leģendārās Ziemassvētku ballītes, kur arī pats stāvēja pie ieejas. Pēc skandāla ar franču policiju 2007. gadā diskotēku slēdza, toties miljardierim parādījās savs naktsklubs Manhetenā. Un viņš joprojām kontrolē “NYCB Live” arēnu Longailendā. Šis pirkums kļuva par daļu no “Brooklyn Nets” projekta – “NYCB Live” trenējas viņu jaunākā basketbola komanda “Long Island Nets” un hokeja komanda “New York Islanders”. Tāpat kā gadījumā ar “Barclay’s”, arēna agrāk piederēja Ratneram un kalpoja par ieejas biļeti attīstības projektā 30 ha liela dzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma celtniecībai. Investīciju apjoms tiek vērtēts ar 1,5 miljardiem dolāru, “Oneksim” kā partnerus piesaistīja vienu no lielākajām Ņujorkas attīstības grupām RXR.

Cita starpā “New York Post” avoti ziņoja, ka pēc “Barclay’s” pārdošanas Prohorovs meklē pircēju arī NYCB Live. “Arēna ir simpātisks, labs aktīvs, kuru mēs turpinām attīstīt,” saka Razumovs, piebilstot, ka piedāvājumu par pārdošanu “uz galda nav”. Attīstības projektā ap stadionu, kas pašlaik tiek saskaņots ar vietējo vadību, Oneksim ir “vienkārši neliela ekonomiska interese” – daļa peļņas un izvēles iespēja. Visus Prohorova Ņujorkas aktīvus Razumovs vērtē par aptuveni 200 miljoniem dolāru. Starp citu, Prohorova intereses neaprobežojas tikai ar amerikāņu izklaides industriju.

Jau gandrīz desmit gadus Prohorovs “Moscow-City” būvē daudzfunkcionālu koncertu kompleksu “Sensorium Hall”. Atklāšana paredzēta 2021. gadā, “Forbes” pastāstīja projekta realizētāja “Fan Generation” ģenerāldirektors Vladimirs Kedrinskis, kurš izstājies no “Nornickel”. “Objekts realizē konceptu “tropi megapolē” un sola atvest uz Maskavu lielāko deficītu – mūžīgu vasaru,” stāsta Kedrinskis. Par 11 stāvu ēkas kodolu gigantiskas ciparnīcas veidolā kļūs pludmales klubs zem stikla kupola. Tur tad arī būs tropi. Telpas kapacitāte ir 8000 cilvēku, un to var transformēt par koncertzāli, pasākumu vai izstāžu telpu – pavisam 20 konfigurāciju. Projekta vērtība ir vairāk nekā 200 miljoni dolāru.

Vasarā halles kupols tiks atvērts un tur notiks pasākumi brīvā dabā. Pēc Kedrinska vārdiem, tos vadīs “Ushuaia Club” no Ibizas. “Sensorium Hall” izstrādā šovu, balstoties uz virtuālās un papildu realitātes tehnoloģijām. Un iespējams, ka Prohorova klubā varēs atpūsties, pat nepieceļoties no dīvāna. “Patlaban es strādāju pie vairākām idejām, kas saistītas ar sociālās VR tehnoloģijām,” Prohorovs informēja caur savu pārstāvi. “Sekojiet līdzi jaunumiem!”

Saskaņā ar “SPARK-Interfax” datiem līdz 2019. gada oktobrim preču zīme “Sensorium” bija “Fan Generation” īpašumā. Tagad tā pieder “Sensorium Corporation” Kaimanu salās. Kedrinskis vada arī “Sensorium Corporation Moscow”, kas vakanču meklēšanas vietnē sevi sauc par vienu no grupas “Oneksim” uzņēmumiem un par “startapu” “VR, music un gaming industriju krustpunktā”. Uzņēmums arī norāda, ka ir “jauna globālā projekta iniciators”.

Pagājušā gada vasarā lielākajā spēļu izstādē E3 Losandželosā “Sensorium Corporation” kopā ar jaunuzņēmumu “Redpill” prezentēja sociālās VR platformas prototipu. Apmeklētāji, uzvelkot VR brilles, nokļuva virtuālajā deju klubā, kurā spēlēja reāls dīdžejs. “Sociālā virtuālā realitāte pārvar mūsdienu virtuālās realitātes šķēršļus, tieši lietotāja emocionālo izolāciju,” skaidrots preses relīzē. Projekts jau ir saņēmis 70 miljonu dolāru finansējumu. Spriežot pēc relīzes, “Sensorium” partnerībā ienesīs pasākumu vadīšanas pieredzi no “Barclays Center”, “Webster” un “Ushuaia Ibiza”.

Mihails Prohorovs ir nolēmis izstāties no amerikāņu aktīviem, tostarp arī tāpēc, ka “jaunās globālās VR tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē”, saka Kedrinskis. Tās ļauj “mērogot skatītāju piekļuvi mākslinieku daiļradei līdz desmitiem un simtiem miljonu cilvēku – prātam neaptverami parametri klasiskajām izklaides tehnoloģijām”.

Cīņas mākslas un stratēģijas laiks

“Lūk, tava miljardiera iezīme!” iesaucas amerikāņu TV personība – komiķis Stīvens Kolbērs. 2017. gadā viņu pie sevis uz Maskavu uzaicināja Prohorovs un pats personīgi pasniedza viesim Tibetas cīņas mākslas “tescao” treniņnodarbības. Pirms tam Kolbērs veltīgi prašņāja, vai viņam kā jebkuram oligarham ir kāda neparasta aizraušanās, kas parastajam mirstīgajam liktos dīvaina. “Tad redz, kāda tā ir! Tev ārpus pilsētas ir izrotāta māja kā no krāsojamās grāmatas, un tajā ir pagrabs, kurā tu mētā cirvjus pret sienu. Tu esi visīstākais oligarhs!”

Ar “tescao” Prohorovs sāka nodarboties 2010. gadā, un līdz ar to citas viņa aizraušanās, tostarp vindsērfings, ūdens motocikls un kikbokss, nonāca otrajā plānā. Savā “Forbes” slejā miljardieris salīdzināja “tescao” ar meditāciju un sacīja, ka trenējas katru dienu pa divām stundām. Šis cīņas mākslas veids attīstīta psiholoģisko noturību, skaidroja Prohorovs, tā pamatā ir prasme atslābināties stresa situācijās. Miljardieris, kurš vairāk nekā 30 gadu nodarbojas ar cīņas mākslām, apgalvoja, ka “”tescao” nav līdzīgu”. Prohorovs “vienmēr sevi pārbauda ar fizisko iespēju robežām”, atklāj viņa paziņa. Viņš “dara nereālas lietas, mēģina sacensties pats ar sevi”.

Prohorovs trenējās pie “tescao” lielmeistara Jurija Monhojeva, stāsta sportists Sergejs Badjuks, kurš arī praktizē šo cīņas mākslu. Miljardiera sagatavotības līmeni Badjuks uzskata par “ļoti augstu”. Mājās viņam ir speciāla “tescao” istaba, birojā – iekārtota zāle nodarbībām, arī braucienos viņš vienmēr ņem līdzi aprīkojumu. Grupas nodarbībām Prohorovs ir izveidojis veselu cietoksni netālu no Krasnogorskas (tur arī pabija Kolbērs). Miljardiera paziņas šo vietu sauc par “skolu”, uzsverot, ka tas nav komerciāls projekts, bet “domubiedru klubs, ap divdesmit cilvēku”. Pats Prohorovs intervijā Kolbēram it kā pa jokam, it kā nopietni saka, ka “tescao” visā pasaulē nopietni praktizējot 25 cilvēki.

Prohorovs ir visai noslēgts cilvēks un priekšroku dod laika pavadīšanai nelielā tuvāko draugu lokā, lai gan viņa publiskais tēls ir citāds. “Forbes” sarunu biedri stāsta, ka miljardieris joprojām iztiek bez mobilā telefona: “Viņš izvairās no nesankcionētas ielaušanās privātajā telpā.” Spriežot pēc paziņu sacītā, Prohorovs maz interesējas par biznesu un dzīvo starp Seišelām, Ibizu un Maskavu. Par Kurševelu viņš arī neaizmirst un reizēm aizbrauc tur paslidot. Klubs un nekustamais īpašums ASV nesatuvināja Prohorovu ar amerikāņu eliti, stāsta pazīstami miljardieri. Pēc “Forbes” sarunu biedra vārdiem, arī viņš pats ne pārāk pēc tā tiecās. Ņujorkā Prohorovs it kā nav iegādājies personīgo nekustamo īpašumu un apmetas “Four Seasons”.

Mihails Prohorovs apgalvo, ka bizness aizņem lielu daļu viņa laika. Viņš esot koncentrējies uz stratēģisko plānošanu un informācijas analīzi – “lai paredzētu to, kas var notikt nākotnē, un noteiktu, kā tas ietekmēs manu biznesu”. Turklāt viņš bieži prātojot par dzīves ilgumu un to, “kā ievērot veselīgu dzīvesveidu un nodzīvot ilgu mūžu”.

Bet kā tad ar naudu no basketbola kluba un arēnas pārdošanas? “Mēs patlaban ļoti uzmanīgi izturamies pret investīcijām,” saka Razumovs. “Situācija pasaulē ir ļoti nestabila,” viņš nopūšas. “Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, iekšējā politiskā situācija ASV, breksits, sankcijas pret Krieviju... Kur vien skaties, visur ir konflikti un nenoteiktība. Un, kaut arī mēs esam atvērti jaunām iespējām, pagaidām nekādu konkrētu plānu nav. Tomēr mēs turpinām attīstīt to aktīvu portfeli, kas mums ir.”

Spriežot pēc visa, pašu Prohorovu šāda nenoteiktība tikai kaitina. “Šobrīd ir ļoti interesants laiks, kad būt stratēģim,” viņš uzskata. Ainavu vairs nevar pazīt, saka miljardieris, uzskaitot: breksits, Trampa fenomens, klimata pārmaiņas. Ja tam pievieno arī tehnoloģiju pieejamību un attīstību, “tā ir pilnīga paradigmas maiņa”. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata tradicionālie uzskati par analīzi un plānošanu, Prohorovs saka. “Un es šobrīd sev veidoju šo jauno paradigmu.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem