USD 0.84 btc 9265.46
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.84 btc 9265.46
Uzņēmēji 19. Jūnijs

Ambiciozais ķīmiķis

Katrīna Iļjinska

"Forbes Latvija" izdevēja

Pēdējo divdesmit gadu laikā Ivara Kalviņa izgudroto preparātu Mildronāts farmācijas uzņēmums Grindeks ir pārdevis vismaz par miljardu eiro, bet pats Kalviņš šajā laikā nopelnījis ap septiņiem miljoniem. Pelnīt ar zinātni Latvijā varētu, tomēr kaut kā pietrūkst.

Vislabāk pelnošo atlēti pasaulē Mariju Šarapovu 2016. gada marts pārsteidza nesagatavotu. Pēc desmit gadus ilgas Latvijā izgudrotā preparāta Mildronāts lietošanas tenisisti diskvalificēja Australian Open turnīrā, jo meldonijs tika iekļauts neatļauto vielu sarakstā. Šarapovai tas maksāja karjeru – pēc diskvalifikācijas termiņa viņa bija spiesta to izbeigt. Pēc tam, kad meldonijs sportistiem tika aizliegts, dopinga testos tas tika atklāts vēl apmēram 170 atlētu no Austrumeiropas. “Man tajā brīdī bija skaidrs – lielākā daļa sportistu nezināja, ka mildronāts un meldonijs ir viens un tas pats,” par pirmo reakciju dopinga skandāla sakarā saka mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš. Daudzi droši vien pat nezina, ka šī viela sākotnēji tika izgudrota, lai droši utilizētu raķešu degvielu, kurai beidzies derīguma termiņš.

Ķīmiķis profesors Ivars Kalviņš (73) par ķīmiķi kļūt nemaz neplānoja. Bērnībā viņam patika spēlēt klarneti un saksofonu un bija vēlme kļūt par mūziķi. To izjauca drīzāk pašlepnums nekā instrumenta neesamība. “Strādāt tad, kad citi atpūšas, ilgtermiņā likās nepieņemami,” saka Kalviņš.

Viņam vienlīdz labi padevās visi mācību priekšmeti, un arī skolas gaitas viņš sāka agrāk nekā citi, tāpēc to pabeidza, vēl nebūdams pilngadīgs.

Dzīve kopmītnēs ieviesa savas korekcijas Kalviņa studiju plānos – jaunajiem zinātniekiem tik ļoti nepatika kārtība, kāda bija noteikta kopmītnēs, ka studenti ik pa laikam dažādos veidos centās ieriebt komandantei. “Kopmītnēs nevarēja ienākt pat vecāki. Viņa bija tāda pļāpa un tenku vācele, ka gribēja, lai visas sarunas notiek viņas istabiņā,” atceras zinātnieks, piebilstot, ka kopā ar citiem izgatavoja petardes, lai nakts vidū tās mestu apsardzei zem logiem. Taču vienreiz petarde aizlidoja pāri ielai un piezemējās pie nepareizajiem logiem – šajā mājā dzīvoja omunistiskās partijas funkcionāri. “Mani izslēdz no komjaunatnes par pretvalstisku rīcību, tādēļ pēc studijām dabūt darbu universitātē nebija nekādu cerību," atceras profesors. Viņam tomēr paveicās – docents Valdis Oškāja piezvanīja toreizējam Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam Marģeram Līdakam un palūdza, vai viņš atskaitīto absolventu - huligānu Kalviņu varētu pieņemt pie sevis institūtā. Tā sākās Ivara Kalviņa gaitas institūtā, kuru nu jau daudzus gadus viņš pats arī vadīja

Institūtā Kalviņam nācās nodarboties ar militāristu pasūtītiem slepeniem pētījumiem, tostarp arī no kvantu ķīmijas jomas, bet tas jaunajam zinātniekam negāja pie sirds. Viens no uzdevumiem bija izdomāt, kā varētu utilizētraķešu degvielu, kura uzrājās tūkstošos tonnu, bet tās derīguma termiņš bija tikai divi gadi. Tā bija ārkārtīgi indīga un eksplozīva viela, kuru vajadzēja pārstrādāt, padarot nekaitīgu.

Kā šai sprādzienbīstamās vielas neitralizēšanai paredzētais izgudrojums pārtapa par mildronātu un deva iespēju nopelnīt, lasi jaunajā Forbes numurā. 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem