USD 0.85 btc 9181.23
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 9181.23
Uzņēmēji 07. Septembris

Pāris ar putniem

Katrīna Iļjinska

"Forbes Latvija" izdevēja

Pie Pētera un Andas Šīmaņiem dzīvo simts strausu, un tā ir lielākā strausu ferma Latvijā – Nornieki. No šiem putniem iegūst citus strausus, olas, gaļu, spalvas, taukus – un pilnīgi visu izmanto produktu radīšanai.

Bija 2008. gada krīze, kad Pētera Šīmaņa brālēns Guntis pastāstīja par plāniem aizbraukt uz Jēkabpili paskatīties, kā dzīvo strausi. Šis brauciens izrādījās liktenīgs.

Pēteris aizgāja no darba Kuldīgas namu pārvaldē, viņa sieva Anda pameta darbu Kurzemes radio, lai pievērstos strausu audzēšanai. Strausu dzimtene ir Āfrika, Eiropā ir daudz audzētavu, un nav īpašas nozīmes, kur tie tiek iepirkti. Nornieki sešas strausu ģimenes – 24 putnus (strausu ģimene sastāv no viena tēviņa un trim mātītēm) – nopirka Tukumā un sāka par tiem rūpēties, bet strausi sāka dēt olas. Šīmaņi inkubatorā perināja arī cāļus, kuri vēlāk izaug par lieliem strausiem. Strausu cāļus Norniekos var arī nopirkt – viens maksā simts eiro. Lai gan strausu audzēšanai svarīgu faktoru ir daudz, galvenais ir svaigs gaiss. Salu līdz -30 grādiem lielie putni iztur labi. Strausus kauj, kad tie sasnieguši 100 kilogramu svaru; gaļa gan ir tikai 30 procenti. Līdz 100 kilogramiem strauss izaug viena gada laikā, bet pavairošanai putnus audzē līdz 150–160 kilogramiem. Vēl no strausiem iegūst taukus. Anda no tiem pati gatavo krēmus un citus kosmētiskos līdzekļus. Dekoratīviem nolūkiem un pašu darinātām rotām tiek izmantotas strausu spalvas, kas tiek arī krāsotas.

Strausu olas vēlējās nogaršot visi radi un draugi, tādēļ Pēteris ar Andu sāka domāt par restorānu, kuru arī izveidoja. Sākumā tur varēja nobaudīt omleti, kā arī zupu, kas tika vārīta lielā katlā. Pieprasījums auga, un tagad restorāna ēdienkartē ir omlete, strausa gaļas zupa, steiks, tartars un citi strausu gaļas ēdieni, kā arī deserti, kurus var pagatavot no olām.

 Nornieku bizness sākotnēji balstījās uz piegādēm restorāniem, lielākoties Rīgā (piemēram, 3 pavāri, Entresol, Chef’s Corner, viesnīcā Kempinski un citur), kā arī Kuldīgā; 90 % apgrozījuma veidoja tieši šis segments. 2019. gada beigās Nornieku apgrozījums bija 80 tūkstoši eiro. Taču jaunais gads sākās pavisam citādi un piespieda mainīt biznesa modeli. Covid-19 dēļ apgrozījums samazinājās līdz nullei, jo restorāni vienkārši bija slēgti. Nornieki izveidoja interneta veikalu. Restorānu virziens patlaban veido 25 % apgrozījuma, pārējo nodrošina tūrisms – cilvēki, kuri brauc aplūkot saimniecību un paēst uz vietas – un internetveikals.

Pirms vairākiem gadiem ģimene saskārās ar citu problēmu, kas pavēra jaunu biznesa nišu. Četrdesmit hektāru plašajā saimniecībā nepārtraukti vajadzēja pļaut zāli, un šis darbs aizņēma daudz laika. Tāpēc tika nolemts ieviest kazas, kuru primārais uzdevums bija izkopt ainavu. Taču vēlāk Pēteris atklāja, ka Latvijā kazu gaļu nemaz nevar pagaršot. Tā radās ideja ievest gaļas kazas, jo pamatā Latvijā ir tikai piena kazas. Tika iegādāts viens āzis un divas kaziņas. Vaislas āža cena Anglijā bija 2000 eiro. Un tagad Norniekos ir ne tikai lielākā strausu ferma, bet arī lielākā gaļas kazu ferma Baltijā – ar 350 kazlēniem.

Norniekiem sezona nekad nebeidzas. Pirmkārt, jārūpējas par dzīvniekiem. Otrkārt, Pētera ideja bija nodrošināt, lai restorāns būtu vaļā vienmēr. Viņu kaitina, ja, braucot atpūsties, vienmēr ir jāskatās galamērķa darba laiks.

Lai arī Covid-19 ieviesa savas korekcijas, Norniekos attīstība turpinās. Pavisam drīz ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu sāksies brīvdienu mājas būvniecība.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem