USD 0.90 btc 8395.32
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8395.32
Uzņēmēji 24. Februāris

Hipiji biznesā

Alina Lastovska

Forbes Latvija galvenā redaktore

Būt elastīgiem, maksāt taisnīgu atalgojumu un cienīt cilvēkus – šādus pamatprincipus attiecībās ar darbiniekiem un partneriem ievēro ēdiena piegādes platforma “Wolt”, kas par darbaspēka trūkumu nesūdzas.

Negatavot vakariņas vai pusdienas, bet pasūtīt ēdienu ar piegādi – šādu opciju izmēģinājuši ap 25 % cilvēku. Tas joprojām ir ļoti maz, tātad uzņēmumam ir plašas izaugsmes iespējas, uzskata “Wolt” vadītāja Baltijā Līsa Ristala. 

“Wolt”, kas savā platformā saved kopā klientus, restorānus un kurjerpartnerus, strādā 20 valstīs, tajā skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mūsu valstī uzņēmums pārstāvēts galvaspilsētā, bet Igaunijā un Lietuvā darbojas vairākās pilsētās. Arī Latvijā “Wolt” varētu apsvērt paplašināšanos, taču pagaidām konkrētus plānus atklāt būtu pāragri.  

“Baltijas valstīs sieviete katru dienu aptuveni divas stundas tērē pārtikas iegādei un ēst gatavošanai. Katru dienu! Varat iedomāties?” saka Līsa. “Wolt” mērķis ir atbrīvot cilvēkus no pienākuma gatavot ēst un dot viņiem iespēju to darīt tikai tad, kad paši vēlas.

Šīs nozares tendences ļoti labi var novērot Āzijā, kur virtuves dzīvokļos kļūst aizvien mazākas un mazākas. Gan Āzijā, gan Rietumeiropā un ASV pārtikas piegāde kļuvusi par cilvēku ikdienas sastāvdaļu. Baltijas valstīs gan tā pagaidām nav, un tā ir “Wolt” iespēja, ir pārliecināta Ristala. Viņasprāt, pakāpeniski, vairāku desmitu gadu laikā, gatavošana pārtaps par hobiju.

Tomēr Ristala neuzskata, ka, piegādes pakalpojumiem kļūstot arvien populārākiem, varētu izzust restorāni un kafejnīcas. “Restorāns ir pieredze, ko mēs nevaram piedāvāt, taču mēs varam piedāvāt ēdienu, kuru tu vēlies, tieši tajā brīdī, kad tu to vēlies,” viņs skaidro. Turklāt “Wolt” arī palīdz ēdināšanas uzņēmumiem piesaistīt klientus un gūt peļņu.

Rīgā “Wolt” sadarbojas ar 350 kafejnīcām un restorāniem, un to skaitu plānots palielināt līdz 450. Sadarbības partneriem jānodrošina iespējas norēķināties bezskaidrā naudā, jo “Wolt” neparedz skaidras naudas darījumus. Tas garantē arī visu nodokļu nomaksu – process ir caurskatāms.

Līsa Ristala stāsta, ka ēdināšanas uzņēmumi mēdz izmēģināt “Wolt” savus spēkus, pirms atvērt kafejnīcu, proti, uzņēmums gatavo ēdienu, ko piegādā klientiem tikai ar “Wolt” starpniecību. Tikai guvis klientu atsaucību, tas atver arī savu restorānu. “Wolt” partneriem piedāvā arī statistikas datus, ko ēdināšanas uzņēmumi var izmantot darbības pilnveidošanai, piemēram, izvēlēties vietu, kur atklāt savu jauno kafejnīcu.

Maltīte 36 minūtēs

Kad cilvēks izvēlas ēdienu ar piegādi, viņa pasūtījums tiek nodots ēdināšanas uzņēmumam, un tas var izlemt, vai to akceptēt un cik ilgs laiks pagatavošanai vajadzīgs. Tad šis pasūtījums tiek piedāvāts kurjeram, kurš tobrīd atrodas izdevīgākajā vietā. Arī viņš var izvēlēties, vai pieņemt šo pasūtījumu. Līsa akcentē, ka neviens nevienu nepiespiež kaut ko darīt. Platforma ir kā dzīvs organisms – ēdināšanas uzņēmumu skaits tiešsaistē dažādos laikos ir atšķirīgs, arī kurjeru skaits mainās. “Kā  pie hipijiem – nekas nav noteikts,” viņa pasmaida.

Ēdiens pie izsalkušā klienta nonāk vidēji 36 minūtēs kopš pasūtīšanas brīža. “Wolt” vēlētos šo procesu padarīt vēl ātrāku, nodrošinot, ka pasūtījums tiek piegādāts aptuveni pusstundas laikā.

Lai pasūtījums nonāktu līdz galamērķim, būtiska loma ir kurjeriem. Viņi nav “Wolt” darbinieki – kurjeriem ir citu veidu līgumi, piemēram, viņi var būt pašnodarbinātie, dibināt SIA vai izvēlēties kādu citu legālu sadarbības formu. “Wolt” nav saskāries ar strādātgribētāju trūkumu, saka Ristala. Pašlaik Rīgā darbojas 1200 kurjeru, bet gaidīšanas sarakstā ir vēl vairāk nekā 100 cilvēku, kuri vēlētos kļūt par “Wolt” kurjeriem. Lietuvā ar uzņēmumu sadarbojas ap 2400 kurjeru, Igaunijā – 2200.

Lietuvā “Wolt” darbojas Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, Igaunijā – Tallinā un Tartu. Ja salīdzina Baltijas valstu galvaspilsētas pēc pasūtījumu skaita, Tallinā to ir visvairāk, Rīga ierindojas otrajā vietā. Kopumā aptuveni puse visu pasūtījumu tiek veikti nedēļas nogalēs – no piektdienas līdz svētdienai.

Cilvēkiem radies priekšstats, ka tipisks “Wolt” kurjers ir jaunietis ar velosipēdu un somu uz muguras, taču tādu ir tikai aptuveni 20 procentu. Biežāk pasūtījumi tiek piegādāti ar automašīnu, un kurjeri pāsrtāv dažādas vecuma grupas. Līsa zina stāstīt par dvīņubrāļiem, kuri piegādā ēdienus, turklāt “Wolt” darbojas arī viņu tēvs. Tas ir labs papildu ienākumu avots, uzskata Līsa Ristala, uzsverot, ka “Wolt” kurjeriem maksā salīdzinoši labi.

Lai arī citi uzņēmēji mēdz sūdzēties par darbinieku trūkumu, Ristala apgalvo, ka “Wolt” ar šādu problēmu nav saskāries. Viņa to saista ar uzņēmuma vērtībām, taisnīgo samaksu, elastību un savstarpējo uzticību. “Esiet jauki, maksājiet labi un dodiet cilvēkiem brīvību un cieņu, tad arī nebūs grūtību atrast kolēģus,” saka “Wolt” pārstāve. Uzņēmumam ir būtiski būt taisnīgiem pret saviem partneriem. “Mums nav svarīgi nopelnīt no katra atsevišķa pasūtījuma – mēs gribam, lai uzņēmums kopumā strādā ar peļņu,” uzsver Ristala.

Elastība attiecībā uz darba laiku nav tikai kurjeru priekšrocība – to var baudīt arī biroja darbinieki, turklāt viņi var strādāt arī ārpus biroja. Izvēloties darbiniekus, kas nodrošinās platformas darbību Latvijā, neesot bijis grūtību atrast kompetentus cilvēkus. Vairāki no viņiem ir atgriezušies mūsu valstī pēc darba ārzemēs, kāds sākotnēji darbojies kā kurjers, stāsta Līsa, uzsverot, ka Latvijā netrūkst talantīgu cilvēku.

Uz konkurenci nefokusējas

Gada sākumā Rīgā “Wolt” parādījies vēl viens konkurents, kas darbojas pēc līdzīga principa – “Bolt Food”. Janvārī, atklājot savu ēdienu piegādes platformu, “Bolt Food” rīdziniekiem piedāvāja iespēju pasūtīt maltīti no vairāk nekā 170 restorāniem un uzsvēra, ka koncentrēsies uz izdevīgas cenas nodrošināšanu klientiem. Piegādes opciju piedāvā arī restorāni, līdz ar to cilvēkiem ir iespēja izvēlēties servisu, kas viņiem šķiet labākais. Arī paši uzņēmumi neaizmirst atgādināt par sevi gan sociālajos medijos, gan citādi uzrunājot iedzīvotājus un mudinot izvēlēties viņu servisu.

Kā šādos konkurences apstākļos “Wolt” plāno pārliecināt klientus izmantot tieši viņu pakalpojumu? Līsa atkārtoti piemin hipijus un izvēles brīvību un uzsver, ka uzņēmums fokusējas uz sava snieguma uzlabošanu, servisa uzlabošanu, izaugsmi, nevis konkurentiem. “Ja mēs pārceļam savu enerģiju no tā, ko darām mēs, uz to, ko dara konkurenti, tad palēninās mūsu izaugsme,” uzskata “Wolt” vadītāja Baltijā.

Ar precīziem “Wolt” izaugsmes rādītājiem uzņēmums nevar dalīties, ņemot vērā saņemtās investīcijas un ierobežojumus attiecībā uz informāciju, kuru var atklāt publiski, tomēr Līsa norāda, ka ir vērojama nepārtraukta izaugsme. Kopumā šī nozare Eiropā organiski aug par aptuveni 50 % gadā, bet “Wolt” pārsniedzot šo rādītāju vairākas reizes. 

Runājot par izaugsmi – “Wolt” varētu paplašināties, ne tikai piegādājot ēdienu lielākam iedzīvotāju skaitam, bet arī eksperimentējot ar citiem pakalpojumiem, piemēram, ziedu piegādi. Arī šī tendence nāk no Āzijas. “Wolt” pamana arī citas tendences, piemēram, aizvien pieaugošās bažas par klimata izmaiņām, tāpēc sola kompensēt 100 % oglekļa dioksīda emisijas no visām piegādēm. Tas tiek darīts, atbalstot populārus un sertificētus oglekļa kompensācijas projektus. Tāpat “Wolt” rekomendē restorāniem izmantot pārstrādājamo iepakojumu – tad šie ēdināšanas uzņēmumi tiek iekļauti mārketinga kampaņās un saņem citas priekšrocības.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem