USD 0.90 btc 7838.30
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7838.30
Vide 24. Oktobris

Depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs no 2022. gada februāra

Forbes

Latvijas Izdevums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbībai. Depozīta sistēma darbību uzsāks 2022. gada februārī, informēja Saeimas Preses dienestā.

Likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos.

Likums paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās gūs peļņu, šī peļņa būs jāiegulda depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai.

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) norādīja, ka Saeimas balsojums par depozīta sistēmas ieviešanu ir pat vēsturisks brīdis, kuru sabiedrība un nozare jau ir gaidījusi no politiķiem vairāk nekā 15 gadus.

“Depozīta sistēmas likumprojekts bija viens no karstāko diskusiju objektiem pēdējos gados. Arī šobrīd mēs kā komisija izjutām lobiju spiedienu ar mērķi kavēt tās ieviešanu, piemēram, pēdējā brīdī iesniedzot 80 priekšlikumus un uzstājot uz paplašināto sistēmu, kaut arī neviens no šīs idejas aizstāvjiem tā arī nav spējis nosaukt, kādi iepakojumi būs papildus un kā šī sistēma darbosies,” pauda Vitenbergs. “Neredzu pamatu, kādēļ nākotnes depozīta sistēmas operators vēlētos atraidīt citus ražotājus, kas vēlas investēt un sistēmu papildināt ar savas ražotās preces iepakojumu. Katrā ziņā likums to neaizliegs.”

Savukārt Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs uzsvēra, ka tagad ir svarīgi plānoto sistēmu ieviest pārdomāti un efektīvi, iesaistoties un sadarbojoties dažādām pusēm.

“Mēs joprojām uzskatām, ka depozīta sistēmai jāatbilst iedzīvotāju patēriņa paradumiem un jābūt iekļaujošai un atvērtai dažādiem pārstrādājama iepakojuma veidiem. Tikai tad tā spēs mazināt vides piesārņojuma riskus un palīdzēs līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas savienības izvirzīto mērķi, kas nosaka, ka 70% no visa tirgū novietotā iepakojuma ir jāpārstrādā, bet līdz 2035. gadam poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visa atkritumu apjoma,” skaidroja LASUA vadītājs Nikolajevs.

Depozīta sistēmas izveidē jāņem vērā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Latvijas vides pārskata rekomendācijas, norādīja LASUA vadītājs. Rekomendācijās tiek ieteikts neveidot Latvijā paralēlas atkritumu šķirošanas sistēmas, bet maksimāli integrēt dažādās puses vienotas sistēmas izveidē, lai nodrošinātu sistēmu efektivitāti.

Tāpat ESAO iesaka ierobežot dažādu vienreizlietojamo iepakojumu un izstrādājumu patēriņu, jo Latvijā ir viens no straujākajiem atkritumu pieauguma tempiem ESAO dalībvalstīs, bet atkritumu apglabāšanas cenas poligonos ir pārāk zemas, lai veicinātu straujāku iedzīvotāju paradumu maiņu.

Piesakies iknedēļas jaunumiem