USD 0.85 btc 9645.15
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 9645.15
Vide 17. Februāris

Finansējums seko ilgtspējai

Agnese Alksne

CSR Latvia dibinātāja

Ar ilgtspējas un uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības jautājumiem esmu saistīta kopš 2007. gada. Tas bija laiks, kad korporatīvā filantropija bija vienīgā prakse, kuru uzņēmumi atpazina kā korporatīvo sociālo atbildību. Tas bija arī laiks, kad videi draudzīgi produkti un pakalpojumi bija marginālas ekonomikas dalībnieki, bet atjaunojamā enerģija – drīzāk politisks jautājums, nevis ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības pamats.

Tādēļ tas, kas tagad notiek Eiropas Komisijā (EK) ar jaunās vadītājas Urzulas fon der Leienas uzstādījumu, proti, panākt “Zaļo vienošanos” (Green Deal), šķiet neticami.

Vēl neticamāks šķiet fakts, ka tikpat marginālie zaļo ekonomiku atbalstošie finanšu instrumenti, kurus līdz šim piedāvāja atsevišķi investīciju baņķieri un pensiju fondi, kļūs par jauno biznesa realitāti. Tas izpaudīsies, sākot no ilgtspējīgiem mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem, beidzot ar aizdevumiem juridiskām personām, kas balstīti vides novērtējumos un ietekmēs kredītlikmes, ja izvirzītos vides mērķus sasniedz vai, tieši otrādi, nesasniedz. Bet par visu pēc kārtas.

Ieinteresēt nozares par atbildīgu transformāciju

Līdzīgi kā izglītības sistēmā strādā princips “nauda seko skolēnam”, tā patlaban notiek pārmaiņas finanšu sektorā, kur nauda sekos ilgtspējīgiem risinājumiem. Pirmais solis – biznesa ietekmes apzināšanās. ANO ziņojumā 2010. gadā secināts, ka 3000 lielāko pasaules uzņēmumo katru gadu videi nodara apmēram 2,2 triljonus dolāru vērtu kaitējumu. Tajā pašā ziņojumā arī teikts – ja uzņēmumi būtu spiesti maksāt par nodarīto kaitējumu, tie zaudētu apmēram trešdaļu kopējās peļņas. Gandrīz desmit gadus vēlāk joprojām lielāko vides kaitējumu uzņēmumi rada caur CO2 izmešiem un dzeramā ūdens piesārņojumu. Nesen publicētajā Starpvaldību klimata pārmaiņu komisijas (IPCC) ziņojumā teikts, ka nākamo 15 gadu laikā būs nepieciešami septiņu triljonu dolāru investīcijas enerģijā, transportā, ēkās un ūdens infrastruktūrā, lai ierobežotu planētas sasilšanu.

Otrais solis – radīt ekonomisko interesi biznesam. Nostāja šajā jautājumā ir mainījusies – nevis “vai tam vajag pievērst uzmanību”, bet “kā radīt ekonomisko interesi atbildīgai nozaru transformācijai”. 2018. gadā EK pieņēma rīcības plānu, lai novirzītu kapitālu ilgtspējīgām un videi draudzīgām iniciatīvām. Plāns paredz Eiropas Investīciju banku pārvērst par “Klimata banku”, jo vismaz 50 % finansējuma tiks ieguldīti tieši ilgtspējīgos projektos. Tāpat Eiropas ilgtspējīgu investīciju plāns paredz ekonomikā ieguldīt 180 miljardus eiro. Latvijā šo ieguldījumu sadalījumu stratēģiskajos virzienus definēs Nacionālās attīstības plāns, balstoties uz Enerģētikas un klimata stratēģiju, Alternatīvās degvielas stratēģiju un Emisijas stratēģiju, kuras ir apspriešanas procesā.

Trešais solis – vienādi un zināmi noteikumi. Lai šis finansējums sasniegtu EK Parīzes nolīgumā klimata pārmaiņu jomā izvirzītos mērķus, piemēram, samazināt CO2 izmešus par 40 %, dažādos līmeņos notiek diskusijas ar bankām, biznesu un publisko sektoru. Tajās jāpanāk vienošanās par kritērijiem, kā tiks mērīta organizācijas, produkta vai iniciatīvu ietekme uz vidi un kā nodrošināt datu ticamību, izsekojamību un atklātību.

Kredītreitingu sasaiste ar ESG

Uzņēmuma “Voestalpine” piemērs spilgti demonstrē to virzienu, kurā, visticamāk, ies finanšu sektors, piedāvājot produktus, kas stimulēs nozaru transformāciju. “Voestalpine” 2019. gada septembrī kļuva par vienu no pirmajiem uzņēmumiem nozarē, kuram piešķirts sindicētais aizdevums miljarda eiro apmērā.no 13 banku partneriem, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspēju (vides un sociālā pārvaldība – ESG). Šis ilgtspējas aizdevums ir spēkā līdz 2024. gadam un aizstāj iepriekšējo aizdevumu, kas arī tika sindicēts, t. i., to finansēja banku grupa. Galvenā atšķirība ir tā, ka šī aizdevuma procentu likme ir saistīta arī ar grupas ilgtspējas rādītājiem. ESG reitingu šajā gadījumā piešķir globālā reitingu aģentūra “Sustainalytics”, kas jau 25 gadus mēra korporatīvo ilgtspēju. Finansējuma izmaksas ir saistītas ar ESG reitingu – ja tas pasliktinās, palielinās finansēšanas izmaksas, savukārt, ja reitings uzlabojas, aizdevuma izmaksas pazeminās.

Šāds princips panāk, ka uzņēmums ir ļoti motivēts realizēt savus plānus attiecībā uz vides un sociālajiem mērķiem. “Voestalpine” pēdējos gados vides risinājumos jau ir ieguldījis vairāk nekā divus miljardus eiro. 2018./2019. finanšu gadā vides sistēmu darbību pastāvīgās izmaksas sasniedza 299 miljonus eiro un vides ieguldījumi bija ap 66 miljoniem eiro. Grupas mērķis ir atteikties no oglēm, izmantojot pārejas tehnoloģijas, lai panāktu pēc iespējas plašāku CO2 neitrālu enerģijas avotu izmantošanu. Piemērs – CO2 neitrālas rūpnīcas uzbūvēšana Lincā.

Taksonomija vai zaļā nozaru klasifikācijas sistēma

Lai pārvirzītu kapitālu uz videi draudzīgām un zema oglekļa satura investīcijām, EK plāno izveidot saskaņotu zaļās klasifikācijas sistēmu. Šādas standartizācijas Eiropas Savienības (ES) līmenī pašlaik trūkst. EK vēlas piemērot taksonomijas principu. “Taxonomy” ir ekonomiskās aktivitātes klasifikācijas sistēma, un ES gadījumā tā palīdzēs ieguldītājiem saprast, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga. Tā noteiks darbības robežvērtības un tehniskos novērtējumus darbībām, kuras pirmkārt būs vērstas uz būtisku ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā, sākot ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām; otrkārt, lai izvairītos no būtiska kaitējuma citiem vides mērķiem, piemēram, tiem, kas koncentrējas uz piesārņojumu, atkritumiem un aprites ekonomiku, ūdeni un bioloģisko daudzveidību. Pašreizējā redakcijā darbībām, ko veic bizness, jāatbilst Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijām – neatkarīgi no teritorijas, kur tas darbojas.

EK joprojām strādā pie “Taxonomy” satura pabeigšanas, bet daži elementi jau ir zināmi. Lai investīcijas varētu kvalificēt kā videi draudzīgas, tām jāizpilda vairākas prasības. Starp tām ir būtisks ieguldījums vismaz vienā no sešiem ES vides mērķiem (klimata pārmaiņu mazināšana; pielāgošanās klimata izmaiņām; ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana; aprites ekonomika; piesārņojuma novēršana; veselīga ekosistēma), kā arī pienākums nekaitēt nevienam no šiem vides mērķiem. Tāpat būs jāievēro vairāki obligātie sociālie un pārvaldības aizsardzības pasākumi, kā arī īpaši tehniskie skrīninga kritēriji, kurus EK noteiks katrai saimnieciskajai darbībai.

Datu ticamība un informācijas atklātība

Atbildīga biznesa organizācija “CSR Europe” atbalsta “Totālu ietekmes atklāšanas” redzējumu par sociālo, vides/klimata un nodokļu atklāšanu, veidojot uz faktiem balstītu kvalitatīvu dialogu starp ieinteresētajām pusēm, ieskaitot investorus. Līdz 2019. gada beigām EK notiek pētniecības darbs divos virzienos, lai apzinātu uzņēmumu ziņošanas praksi par vides ietekmi un datiem, kas tiek izmantoti, lai tai sekotu līdzi, kā arī informācijas atklātības standartu izpēte: Darba grupa ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanai un ES Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva. Šajās konsultācijās piedalās vairāk nekā 200 ekspertu no dažādām organizācijām – privātā, publiskā, akadēmiskā un nevalstisko organizāciju sektora.

Lai Latvijas uzņēmumi un tautsaimniecībai svarīgās nozares būtu gatavas pārmaiņām, nepieciešams nozaru ilgtspējas, tai skaitā vides ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecību, lai kvalitatīvi varētu piedalīties dialogā par “robežlīnijām” un “kritērijiem”. Tāpat nepieciešams dialogs starp finanšu iestādēm un uzņēmumiem par nosacījumiem, ko finanšu sektors sagaida un kādu informāciju uzņēmumi var sniegt, lai kopīgi sasniegtu EK izvirzītos klimata mērķus.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem