USD 0.90 btc 7803.18
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7803.18
Viedokļi 04. Decembris

Atbildīgs patēriņš – biznesam pievilcīgs mērķis

Agnese Alksne

CSR Latvia dibinātāja

Eiropas Savienība ir izvirzījusi konkrētus mērķus, kā veicināt atkritumu veidu otrreizēju pārstrādi, īpašu uzmanību veltot plastmasai. Saskaņā ar šīem mērķiem 2030. gadā dalībvalstīm būs jāpārstrādā 55% kopējo plastmasas atkritumu. Turklāt paredzēts, ka līdz 2030. gadam otrreizējai pārstrādei ir jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Pagaidām gan šiem mērķiem neesam ne tuvu  – vēl aizvien 11 000 tonnu nešķirotas plastmasas (2017. gadā) tiek vienkārši apraktas izgāztuvēs.

Šoreiz stāsts nebūs par šķirošanu, bet gan par patēriņu. Patēriņa kulta apvaldīšana ir pretrunā ar kapitālisma pamatideju – pārdot apjomīgāk, augt straujāk un pelnīt vairāk. Kā to pārvērst par biznesam pievilcīgu mērķi?

“CSR Europe” (Eiropas Atbildīga biznesa organizācija) 2018. gada nozaru ilgtspējas pētījumā norādīja, ka Eiropā viens no lielākajiem izaicinājumiem un biznesa transformācijas prioritāte līdz 2030. gadam būs atbildīgs patēriņš un tā praktiska ieviešana biznesa modelī – sākot ar to, kāds materiāls tiek iepirkts, vai tas ir efektīvi izlietots ražošanas procesā, un beidzot ar to, vai gala produkts ir dizainēts tā, lai mēs varētu to atgriezt atpakaļ apritē un tas būtu transformējams vai ilgi kalpotu. Šādas publiskas apņemšanās var atrast gandrīz visu Eiropas nozaru mājaslapās, bet dažas ir sagatavojušas  arī rīcības plānu vai, drīzāk, vienošanās ar nozares biedriem, kā tas tiks panākts. Piemēram, šāda vienošanās pastāv Eiropas Alumīnija nozaru asociācijā, Eiropas Cementa ražotāju asociācijā, Eiropas Ķīmijas ražotāju asociācijā u. c.

No biznesa veidošanas pamatiem mēs zinām, ka būt uzņēmumam ar vīziju un cēliem mērķiem ir vienkārši, bet patiesā vērtība ir to realizācija. Tas ir izaicinājums, jo ir iesaistīti ļoti daudz partneri un arī konkurenti, jāpieliek pūles jaunu risinājumu meklēšanā, iespējams, investējot inovācijās un pētniecībā, jāizveido finansiāli ilgtspējīgs biznesa modelis, piemērots jaunajiem apstākļiem. Aktuāla ir arī  finansējuma pieejamība šādai biznesa vai pat visas nozares transformācijai.

Produkts un tā lietošana – aprites ekonomika

Lai sasniegtu atbildīga patēriņa vīziju un mērķus, uzņēmums var sākt ar to, ka izpēta savu produktu no klienta lietošanas pieredzes, noskaidro, kas notiek ar produktu, kad tas ir izpildījis savu funkciju. Kad ir veikta analīze, var sākt meklēt risinājumus, kā atvieglot vai samazināt tā negatīvo ietekmi, piemēram, ja produktu atlikumi nonāk vidē un rada piesārņojumu. Kad risinājums ir atrasts, būtiski ir aprēķināt arī tā ietekmi, proti, ko šīs izmaiņas reāli dos un vai tas ir finansiāli izdevīgi.

Latvijā ir vairāki piemēri, kad produkti tiek uzlaboti vai pat kļūst par pakalpojumiem, piemēram, “RCG Lighthouse”, kas piedāvā gaismu kā pakalpojumu. Īpaši vēlos izcelt vietējo degvielas tirgotāju “Virši-A” un tā pieredzi ar vējstiklu mazgāšanas šķidruma uzpildes iekārtu. Uzņēmums norāda, ka pirmo visādu iekārtu, kas ļauj vējstiklu mazgāšanas šķidrumu uzpildīt līdzīgi kā degvielu – ar pistoli tieši no sūkņa –, uzstādīja  vēl 2009. gadā, tātad jau pirms desmit gadiem. Lēmumu ieviest šo pakalpojumu “Virši-A” pieņēma, ņemot vērā klientu vajadzības (ērti uzpildīt vienlaikus ar degvielas uzpildi, bagāžniekā vietu neaizņem pustukša kanniņa) un domājot par atkritumu apjoma samazināšanu.

“Virši-A” izpilddirektors Jānis Vība norāda: “Pirms desmit gadiem, ieviešot tirgū šo pakalpojumu, bijām aprēķinājuši, ka gada laikā tiek pārdoti aptuveni 19 tūkstoši plastmasas kanniņu, kas pēc šķidruma uzpildīšanas nonāk atkritumos. Ņemot vērā transporta tirgus attīstību pēdējo gadu laikā, mūsdienās šis apjoms ir būtiski palielinājies. Protams, klienti lieto arī ierasto šķidrumu kanniņās, tomēr stacijās, kur ir pieejamas šī produkta uzpildes iekārtas, vidēji katrs otrais klients izvēlas izlejamo šķidrumu. Pašlaik šāda iespēja ir nodrošināta 14 mūsu degvielas uzpildes stacijās.” 

Jāņem vērā, ka ne viss plastmasas iepakojums ir pārstrādājams. Noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana ir arī ražotāju atbildība – produkti jāpiedāvā tādā iepakojumā, kuru ir iespējams pārstrādāt. Tātad, ja mēs vēlētos vēl efektīvāk risināt problēmu ar vējstiklu mazgāšanas šķidruma plastmasa kannu nonākšanu izgāztuvēs, mežos vai ūdenstilpēs, tad būtu jāsāk dialogs ar šo kannu ražotājiem par to, vai šis materiāls ir vai nav pārstrādājams, un attiecīgi jārīkojas, ja izrādās, ka tomēr nav pārstrādājams. Šādus dialogus mūsu valstī koordinē “CSR Latvia” sadarbībā ar “CSR Europe”.

Nodokļu sloga pārnese uz patēriņu

Lai uzņēmums būtu finansiāli ilgtspējīgs un nepiedalītos agresīva patēriņa kultivēšanā, būtu jāmaina nodokļu politika, uzsvaru liekot uz patēriņa aplikšanu ar nodokli, kā arī ieviešot atbalsta mehānismus aprites ekonomikas principa ieviešanai ražošanā, kas palīdz samazināt patēriņu. Ideja par nodokļu sistēmas maiņu ir izskanējusi no “Microsoft” radītāja Bila Geitsa un citiem. Aprites ekonomika Latvijā vēl nav izplatīts biznesa modelis, bet tas ir tikai laika jautājums. Tiek plānots, ka aprites ekonomikas veicināšanai Eiropas Komisija piešķirs finansējumu, kas būs pieejams pēc Nacionālā attīstības plāna 2020.–2027. gadam pieņemšanas. Jau tagad Nīderlandes publiskais sektors iepērk produktus un pakalpojumus no tādiem uzņēmumiem, kas var pierādīt sava biznesa modeļa atbilstību aprites ekonomikas principiem. Tieši publiskā sektora iespējas pielāgoties aprites ekonomikas principiem, piemēram, būvniecības iepirkumos, būs vislielākais izaicinājums, jo esam tikai ceļa sākumā, lai rīkotos saimnieciski izdevīgi.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem