USD 0.84 btc 10164.06
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.84 btc 10164.06
Viedokļi 16. Jūnijs

Kā attālināts darbs var palīdzēt atrisināt ģeogrāfisko nevienlīdzību un uzlabot garīgo veselību?

Armands Broks

Twino īpašnieks

Kopš Covid-19 krīzes sākuma attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu, daži to ir iemīlējuši, bet citi nevar sagaidīt, kad viss atgriezīsies ierastajā sliedēs. Tas attiecas gan uz darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

Pārmaiņas ir sākušās un atpakaļ ceļa īsti vairs nav, tādi progresīvi uzņēmumi kā Twitter ir paziņojuši, ka pastāvīgi strādās attālināti vai vismaz līdz brīdim, kad viņu darbinieki vēlēsies atgriezties birojā. Arī TWINO bija viens no pirmajiem, kas nolēma pāriet uz hibrīdbiroja risinājumu, kurā darbinieki vismaz pusi nedēļas varēs strādāt attālināti.

Pāreja uz decentralizētiem birojiem, digitalizācija un attālināts darbs ietekmēs daudzas nozares, un jau šobrīd dažādi eksperti apspriež šīs tendences sociālās un ekonomiskās sekas. Arī es šīs pārmaiņas darba vidē redzu plašākā perspektīvā, proti, kā risinājumu tādiem izaicinājumiem kā ģeogrāfiskās nevienlīdzības mazināšana, garīgās veselības uzlabošana un, visbeidzot, vides aizsardzība.

Ģeogrāfiskās nevienlīdzības mazināšana, izmantojot attālinātā darba iespējas

Pirmkārt, jāatceras, ka attālināts darbs nebūt nenozīmē darbu no mājām. Patiesībā pārskatāmā nākotnē nevienu vairs nesatrauks tas, no kuras vietas darbinieks strādā. Piemēram, ASV bāzētā tehnoloģiju un start-up ziņu vietne Techcrunch, manuprāt, ir ieviesusi ļoti veiksmīgu apzīmējumu attālinātajam darbam - darbs no jebkuras vietas (work from anywhere) pretstatā līdz šim plaši izmantotajam terminam - darbs no mājām (work from home), skaidrojot, ka pēc pandēmijas ar attālināta darba pieeju nebūtu jāsaprot “turpmāku ieslodzījumu mūsu mājās”, gluži pretēji, “tā ir iespēja ikvienam strādāt tieši tur, kur mēs personīgi varam būt visproduktīvākie”.

Esmu pārliecināts, ka brīdī, kad pandēmija pasaulē norims, daudzi turpinās strādāt attālināti, bet būs arī tādi, kuri tiklīdz kā būs droši, izmantos iespēju atgriezties birojā. Kaut kur pa vidu abām šīm galējībām cilvēki sāks izprast elastības patieso nozīmi un ieraudzīs, ko īsti piedāvā darbs, kuru var paveikt no jebkuras vietas pasaulē. Tā var būt kafejnīca, kopstrādes telpa, bet tā var būt arī jūsu vasaras māja, parks vai pludmale.

Ja cilvēkiem ļauj ilgstoši attālināti strādāt, viņiem vairs nebūs jāpatērē laiks, lai dotos uz darbu un klātienē jāapmeklē darījumu tikšanās.Tas laika gaitā var veicināt to, ka daudzi cilvēki izvēlēsies pārcelties no pilsētas uz zaļākām un mierīgākām vietām ar zemāku dzīves dārdzību.

Kad attālināts darbs kļūs par “jaunu normu”, mainīsies arī darbā pieņemšanas procesi un tie kļūs pieejamāki ārvalstu kandidātiem, kā arī vietējiem iedzīvotājiem no attālākiem reģioniem. Arī uzņēmumiem būtu atzinīgi jānovērtē šāda tendence, jo tā viņiem sniegtu plašāku talantu loku, no kura izvēlēties darbiniekus.

Darba decentralizēšana ārpus birojiem un lielajām pilsētām var būt viena no jau sen nepieciešamajiem risinājumiem, lai no jauna stimulētu laukus un mazākās pilsētas, kuras ir piedzīvojušas ievērojamu intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Ar šo savu redzējumu es dalījos arī vienā no Fintech Talks by TWINO sarunām.

Pārskatāmā nākotnē, pāreja uz decentralizētu un attālinātu darbu atdzīvinās mazāk apdzīvotās vietas un pavērs jaunas uzņēmējdarbības iespējas mazpilsētu iedzīvotājiem. Cēsis, Latvijā ir lielisks piemērs tam, kā pēc Rīgā esošā tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group filiāles atvēršanas, palielinājās interese no uzņēmēju puses, tostarp veiksmīgi uzsākot darbu vairākām kopstrādes telpām.

Jauna dzīves kvalitāte, kas nāk kopā ar modeli “darbs no jebkuras vietas pasaulē”

Lai gan visā pasaulē daudzi radošo un IT jomu darbinieki jau pirms Covid-19 krīzes izmantoja iespēju “strādāt no jebkuras vietas pasaulē”, pat progresīvākie uzņēmumi tikai tagad to redz kā abpusēji izdevīgu risinājumu. Piemēram, uzņēmums Shopify nesen sevi pasludināja par “pēc būtības digitālu uzņēmumu”, paziņojot, ka “ir beigusies biroju ēra” un ka viņu darbinieki varēs pastāvīgi strādāt attālināti.

Uzņēmumiem attālināts darbs nebūt nenozīmē automātisku naudas ietaupījumu. Jā, iespējams, būs samazinātas biroja uzturēšanas izmaksas, vai radīsies citi administratīvo izmaksu ietaupījumi, taču, iespējams, ar laiku parādīsies jauni izdevumi (piemēram, attālinātas darba vietas izveidošanas izmaksas u. tml.). Pāreja uz decentralizētu darba organizāciju ir ieguldījums darbinieku labklājībā, produktivitātē un, visbeidzot, rentabilitātē.

Pateicoties ātram interneta savienojumam reģionos, darba devējiem nav daudz iemeslu, lai savus  darbiniekus noturētu pilsētā. Ar laiku ikviens no mums jutīsies tiesīgs strādāt tieši tur, kur personīgi jūtas visproduktīvākais. Nemaz nerunājot par ieguvumiem veselībai, kas rodas, dzīvojot mazāk piesārņotos vietās, strādājot mazākās pilsētās vai laukos. Šie visi ir būtiski garīgās veselības, darba un privātās dzīves ieguvumi. Cita starpā pētījumi liecina, ka garastāvokļa un trauksmes traucējumi ir retāk sastopami cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētas.

Turklāt  vairums darbinieku jūtas apmierināti ar elastīgām un attālinātām darba iespējām. TWINO aptaujā, kas tika veikta mēnesi pēc visa personāla pārorientēšanas uz attālinātu darbu Covid-19 krīzes dēļ, tika secināts, ka darbinieki ir apmierināti ar darbu no mājām un ka viņi, arī strādājot attālināti, jūtas efektīvi.

Mans viedoklis saskan ar Karla Onorē (Carl Honoré), kurš ir godalgots rakstnieks un lēnas dzīvošanas kustības popularizētājs, redzējumu. Uz jautājumu, kā pāreja uz attālinātu un decentralizētu darba organizāciju var uzlabot cilvēku labklājību, viņš teica: „Es domāju, ka visām valstīm ir jāpretojas tendencei, ka visas darba vietas koncentrējas vienā teritorijā. Decentralizācija ir daudz labāka videi, dzīves kvalitātei un bieži vien arī produktivitātei.” Onorē ir pārliecināts, ka „pārvietošanās apgrūtina lēnu dzīvošanu. Jūs tērējat tik daudz laika, un tas ir nogurdinoši, kā arī kaitē videi. Daudz labāk, ja cilvēki dzīvo nelielā pašpietiekamā vidē, kur ir veikali, darba vietas, skolas.”

Labums apkārtējai videi

Vide ir vēl viens ieguvējs no pašreizējās pārejas uz attālinātu darba organizāciju. Ieguvumi šķiet acīmredzami – mazāka pārvietošanās, mazāk satiksmes un mazāk gaisa piesārņojuma. Jau tagad var redzēt pozitīvu ietekmi tādās valstīs kā Ķīna, kur, daudzu ražošanas uzņēmumu darbības ierobežošanas un citu pasākumu rezultātā, oglekļa emisijas ir samazinājušās par 25%.

Pat ja veidosies jauna negatīva ietekmei videi, piemēram, lielāks nosūtīto e-pasta ziņojumu skaits kā rezultātā pieaugtu oglekļa emisijas patēriņš , attālinātā darba kopējā ietekme joprojām būs pozitīva.

Dzīvojot laukos, arī zaļāka dzīvesveida uzsākšana varētu būt vienkāršāka, proti, ja neaudzē dārzeņus pats, tad pērc pārtiku no vietējiem ražotājiem. Nemaz nerunājot par retāku iepirkšanos un mazāku kafijas patēriņu no iecienītās kafejnīcas.

Tālredzīga valsts politika

Lai pilnībā leģitīmi varētu īstenot attālinātā darba pieeju, strādāt no ikvienas vietas pasaulē, nepieciešams sakārtot darba vīzu jautājumu, lai tās būtu viegli un ātri pieejamas ikvienam, kurš kādu laiku nolēmis strādāt attālināti no citas valsts, kas nav tā mītnes zemes. Lielisks piemērs tālredzīgai valsts politikai ir nesenais Igaunijas lēmums ieviest digitālo pārvietošanās vīzu, kas padara Igauniju par pirmo valsti pasaulē, kas ikvienam ļauj likumīgi strādāt no šīs valsts attālināti. Igaunija, valsts ar tikai 1.3 miljoniem iedzīvotāju, prognozē, ka šo iespēju gadā izmantos vismaz 1800 gaišu prātu. Tas nozīmē ne tikai papildus miljonos eiro mērāmus ienākumus valsts ekonomikai, bet arī pozitīvu ietekmi uz vietējo tehnoloģiju un start-up kopienu, šiem ekspertiem daloties pieredzē un zināšanās un aktīvi iesaistoties jaunuzņēmēju kopienas dzīvē.

Ieguvums

Daudzās pasaules vietās lielajās pilsētās ir uzkrājusies lielākā intelektuālā un kultūras potenciāla daļa, kā arī liela daļa gaišāko prātu darbu ir atraduši tieši pilsētās. Tomēr jaunā realitāte, ar kuru mēs šobrīd saskaramies, ir lieliska iespēja pārveidot līdz šim pierasto nodarbinātību un pāriet no pilsētā orientēta darba un uz globālu darbā pieņemšanas praksi.

Es uzskatu, ka, ja cilvēkiem tiktu dota absolūta izvēles brīvība attiecībā uz viņu darba vidi, mēs pavisam drīz ieraudzītu ģeogrāfiskās nevienlīdzības mazināšanos un uzlabotu biroja darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tādējādi tas varētu pavērt durvis dabai draudzīgākam dzīvesveidam. Savukārt progresīvākajām valstīm šī būs arī lieliska iespēja gūt papildus ieņēmumus valsts budžetā, kā arī veids kā piesaistīt progresīvus prātus no visas pasaules.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem