USD 0.90 btc 7346.05
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7346.05
Viedokļi 19. Septembris

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs

"Tīrīga" padomes priekšsēdētājs un "Clean R" īpašnieks

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību. 

Ja no jauna ir jāieplāno maršruti apjomā, kas pielīdzināms Daugavpilij, tas nav vienas vai divu dienu jautājums, tas ir vairāku nedēļu darbs. No sirds priecājos, ka pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu par nozīmīgām investīcijām IT sistēmās un Mapost ieviešanai. Grūti būtu iedomāties, kā notiktu šīs Daugavpils mēroga teritorijas iekļaušana “Clean R” maršrutos, ja laikus nebūtu veiktas investīcijas.

Latvija pirmo reizi tās vēsturē, manuprāt, bija dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes, jo nebija skaidrības par to, kam jāizved atkritumi un kas par to maksās. Es esmu pārstāvējis ārvalstu kompānijas Latvijā un zinu to attieksmi šādos brīžos. Spēju iedomāties, cik, piemēram, lietuviešu mentalitātes bizness būtu paprasījis Rīgas domei par ārkārtas situācijas atrisināšanu.

Bez pārspīlējuma varu teikt, ka Konkurences padomes nepārdomāto lēmumu varēja tik viegli atrisināt tāpēc, ka pie galda sēdēja nacionālā kapitāla uzņēmumi un uzņēmēji, kuri šeit dzīvo un vēlas dzīvot. Nevienam somam, zviedram vai lietuvietim nerūpētu Rīgas situācija pēc Konkurences padomes lēmuma, ja vien tā netiktu dāsni apmaksāta no nodokļu maksātāju kabatām.

Es gribu pateikt paldies visiem nozares uzņēmumu darbiniekiem, kuri 24 stundas diennaktī strādāja, lai Rīgā nerastos atkritumu krīze.

Ministru prezidents par konkurenci Rīgā

Uzņēmumu “L & T” no somiem iegādājos brīdī, kad tiem bija 65% Rīgas tirgus daļas. Darīju to tāpēc, ka sapratu – nespēju tos reāli izkonkurēt. Es ieķīlāju visu, kas man bija, ieskaitot visus personīgos īpašumus 100% apmērā. Ja kāds to sauc par nepelnītu veiksmes stāstu, tad es ieteiktu pamēģināt šādu dzīvesveidu, lai izjustu biznesa rūgto garšu. Tie nav tikai peļņas miljoni, kurus jūs redzat gada pārskatu pēdējā ailītē, jo tie pārsvarā pārvēršas par tālākām investīcijām attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju un noturētos šajā tirgū, bet tā ir arī atbildība par simtiem darbinieku un viņu ģimenēm, un vidi, kuru veidojam.

Pašlaik “Clean R” tirgus daļa nav mainījusies, tādēļ gribētu sagaidīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdu atsaukumu, ka vietējie uzņēmumi ir nokāvuši konkurenci. Konkurences vide nav mainījusies, dalībnieki palikuši tie paši. Iespējams, Ministru prezidentam par nožēlu, ārzemniekus ir nomainījis vietējais kapitāls, kurš nopelnīto reinvestē tepat Latvijā, nevis pārskaita uz ārvalstīm.

Domājot par konkurenci atkritumu apsaimniekošanas nozarē, aicinu skatīties nedaudz plašāk – aptuveni 60% pašvaldību ir slēgušas tirgu, nodrošinot funkciju saviem spēkiem. Ja skatāmies uz atkritumu apjomu, tā ir aptuveni puse, kur tirgus ir slēgts. Lai gan Konkurences padome vairākkārt ir norādījusi to likumdevējam, diemžēl rīcība nav sekojusi. Viena lieta ir sūtīt vēstules, cita lieta – rīkoties un panākt situācijas izmaiņas.

Konkurences padomei bija efektīvāki instrumenti, lai neradītu krīzi

Neviens neapšauba to, ka Konkurences padomei ir tiesības analizēt, vērtēt jautājumus, kas skar konkurences tiesības, tomēr jāsaprot, ka iestādes lēmums nevar stāvēt augstāk par Civillikumu. Joprojām ticu, ka dzīvojam tiesiskā valstī ar noteiktu normatīvo aktu hierarhiju un Konkurences padomei nav juridisku tiesību atjaunot jau uzteiktus līgumus.

Likumā paredzētā kārtība ir tāda, ka Konkurences padome vispirms izmeklē lietu un tad pieņem lēmumu, ko paziņo publiski. Šis Latvijā ir pirmais gadījums, kad Konkurences padome publiski izziņo vēl nepieņemtu lēmumu, bet juridiski lielākais izaicinājums ir tas, ka lēmums par aizliegumu pieņemts, vēl pirms lieta vispār tikusi izmeklēta, jo ir ierosināta tikai šā gada jūlija beigās. Šāda juridiska eksperimenta Latvijas konkurences tiesību vēsturē vēl nav bijis.

Uzskatu, ka Konkurences padome var paust savu viedokli, pieņemt lēmumus un tie ir jāievēro, taču tiem ir jābūt noteiktā tiesiskā ietvarā un domājot par to konsekvencēm. Ja “Clean R”, bez kura izvest atkritumus Rīgā var tikai ar armijas palīdzību, turklāt haotiskā režīmā, būtu kaut nedaudz vēlējies parādīt zobus šim lēmumam, sekas būtu dramatiskas. Mēs to nedarījām, jo esam atbildīgi pret vidi, kurā dzīvojam un strādājam.

Manuprāt, Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti, lai neradītu ārkārtēju situāciju valstī, piemēram, tā varēja veikt uzraudzības funkciju kopā ar Rīgas domi pār “Tīrīgas” tarifu politiku vai pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Pieejamo instrumentu loks ir plašs.

Ja skatāmies uz Konkurences padomes lēmuma faktiskajām sekām – ir iestājusies ārkārtēja situācija, ir liela tiesiskā nenoteiktība un izcila platforma politiskai retorikai, kas var novest pie tā, ka Saeima atceļ ārkārtējo situāciju, un tad mēs būsim tajā pašā punktā, kurā bijām dienā, kad Konkurences padome pieņēma lēmumu. Iestāsies nākamais juridiskais haoss ar grūti paredzamām sekām.

Bizness gaida tiesisko paļāvību

Pats komiskākais šajā situācijā ir tas, ka visvairāk no šīs saspēles, kurā piedalās Konkurences padome, Rīgas dome un Ministru kabinets, pirmām kārtām cieš pilsētas iedzīvotāji, kuri var nesaņemt pakalpojumu, un arī uzņēmēji, kuri piedalījās starptautiskā konkursā.

Šo konkursu vērtēja VARAM, FM un CFLA. Kvalifikācijas prasību dēļ mums nācās pārkāpt pāri daudziem iepriekšējiem aizvainojumiem attiecībās ar savu sīvāko konkurentu, lai rastu kopsaucēju un turētos pretī potenciāliem pretendentiem no lielām starptautiskām kompānijām, kuras ne vien neiedziļinātos vietējā situācijā, bet arī visu šeit nopelnīto ar vieglu viena taustiņa spiedienu pārskaitītu uz saviem māteskompāniju birojiem Helsinkos, Stokholmā vai Parīzē.

Ja kāds brīnās, kāpēc mums mazinās ārvalstu investīcijas vai kāpēc uz šo konkursu nepieteicās neviena ārvalstu kompānija, tad, lūdzu, parādiet man kādu ārzemnieku, kurš būtu gatavs staigāt pa Saeimas komisijām, Ministru kabineta ārkārtas sēdēm vai klausīties tieslietu ministra draudos, ka visi, kas piedalījušies valsts institūciju apstiprinātā un pašvaldības izsludinātā starptautiskā konkursā, tiks saslēgti roku dzelžos. Kurš tieši – John, Jean, Janus vai Jonas šādā cirkā gribēs piedalīties?

Pašlaik vēl nav nekādas skaidrības par Saeimas ceturtdienas balsojumu par ārkārtēja stāvokļa apstiprināšanu, bet varu pateikt vienu – nav svarīgi nosacījumi, cena vai citas prasības un, protams, nevaru atbildēt par citiem uzņēmumiem, bet zinu – lai kāda situācija iestātos Rīgā, “Clean R” izvedīs atkritumus un tad domās par pārējām detaļām. Esam atbildīgs uzņēmums, pie mums strādā vairāk nekā 1300 darbinieku, nomaksājam nodokļos gandrīz 10 miljonus eiro un jūtamies gan piederīgi, gan atbildīgi ne tikai par Rīgu, bet visām Latvijas pilsētām.

Piesakies iknedēļas jaunumiem