USD 0.89 btc 6416.05
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.89 btc 6416.05
Viedokļi 01. Oktobris

Ilgtspējības naudas puse

Agnese Alksne

CSR Latvia dibinātāja

Sarunās ar uzņēmumu pārstāvjiem par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi bieži vien jaušama neticība, ka ilgtermiņā tā nes daudz lielāku peļņu.

Akciju tirgus indekss S&P 500 ASV jau pirms četriem gadiem publicēja pētījumu, kurā atklāja, ka uzņēmumi, kas aktīvi vada un plāno klimata pārmaiņu radītos riskus, nodrošina par 18 % lielāku ieguldījumu atdevi nekā tie, kuriem tādu plānu nav, un par 67 % augstāku ieguldījumu atdevi, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri atsakās atklāt savas emisijas. 2018. gadā veiktā IO Sustainability pētījumā norādīts, ka, realizējot atbildīgu un ilgtspējīgu biznesa praksi, par 20 % pieaug pārdošanas apjoms, par 13 % palielinās produktivitāte, uz pusi samazinās darbinieku mainība, palielinās aizsardzība pret tiesvedības riskiem, kas līdzvērtīga apdrošināšanas izmaksām līdz 4 % no uzņēmuma vērtības, tiek radītas reputācijas dividendes, kuru vērtība var sasniegt 11 % no tirgus vērtības, samazinās finanšu riski, pašu kapitāla izmaksas un aizņemšanās izmaksas.

Biznesa vide piedzīvo pārmaiņu procesu – tehnoloģijas, klimata pārmaiņas, cilvēku novecošanās (īpaši Eiropā), ienākumu nevienlīdzība, pilsētu pārapdzīvotība utt. Tas maina arī uzņēmēju uzvedību tirgū un konkurētspēju. Tādēļ uzņēmumu īpašniekiem ir vēl svarīgāk pieņemt lēmumu, vai būt pirmajiem tirgū, kas diktē pārmaiņas, un pieņemt jauno biznesa realitāti jau šodien, vai arī pēdējiem, kas pārtrauc nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo biznesa prakse neatbilst jaunajiem biznesa vides nosacījumiem – gan no resursu pieejamības, gan tiesību aktu, patērētāju interešu un citiem aspektiem.

Transports un loģistika ir nozare, kas ļoti lielā mērā ietekmē klimatu un cilvēku drošību. Analizējot 52 ilgtspējas ziņojumus no Global Reporting Initiative (GRI) datubāzes, var secināt, ka nozarē nevalda vienprātība par ilgtspējas rādītāju būtiskumu – ko mērīt un kas ir svarīgs biznesa modeļa pastāvēšanai ilgtermiņā.

Bez vides aspektiem, kas īpaši ietekmē nozares ilgtspēju, visos analizētajos ziņojumos parādās rādītājs veselība un drošība. Visos ziņojumos uzmanībām nodrošināt pienācīgu darba vidi, bet ne visos ir atspoguļota informācija par nelaimes gadījumiem darbavietā. Ziņojumos, kuros šāda informācija bija, to skaits norādīts no 7 līdz 268 nelaimes gadījumiem gadā. No sociālās ietekmes viedokļa šajā sektorā tiek mērītas un par būtiskiem biznesa aspektiem uzskatītas šādas jomas: darbinieku veselība un drošība – 52 %, darbinieku mācīšana un izglītošana (stundu skaits uz vienu darbinieku) – 51 %, nodarbinātība (atalgojums, darba stāžs, amatu kategorijas, mainība) – 44 %, negadījumi darbavietā un fatāli negadījumi – 44%, dažādība un vienādas iespējas – 42 %, kā arī citi aspekti.

Esam ceļā uz robotu vadītiem transportlīdzekļiem, tāpēc viens no būtiskākajiem ilgtspējas faktoriem ir cilvēkresursu pieejamība. Nozarei ir izaicinājums parūpēties ne tikai par to, lai darbinieki neciestu nelaimes gadījumos, bet arī par to, lai saglabātu darbaspējas ilgtermiņā.

Transporta un loģistikas nozarē ilgtspējību var panākt, ja atbildīgu biznesa praksi izvēlas ne tikai lielākie tirgus spēlētāji, bet arī to sadarbības partneri. Ja pakalpojumu iepircējiem ir svarīga ne tikai zemākā cena, bet arī pakalpojuma kvalitāte un iespēja nepakļaut savu uzņēmumu biznesa un reputācijas riskiem, tad piegādātāju izvēle notiek pēc atbildīga biznesa praksei un ilgtspējai būtiskiem kritērijiem.

Viens no piemēriem, kā uzņēmuma vērtības un atbildīga biznesa prakse tiek nodota visā piegādes ķēdē, ir cementa ražotājs SCHWENK Latvija. Ar šā uzņēmuma iniciatīvām iepazinos laikā, kad tā valdes locekle Linda Šedlere piedalījās Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) programmā Atbildīga biznesa vēstneši.

Vienīgā cementa ražotāja mūsu valstī SCHWENK Latvija pamatvērtība ir cilvēku veselība un drošība, un uzņēmuma vadība dara visu iespējamo, lai nevairotu ciešanas saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem. Uzņēmums pastāvīgi uzlabo darbinieku drošību un atbildību, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu. Ik gadu tiek saņemti vairāk nekā 2000 ierosinājumu jeb riska ziņojumu no 350 darbiniekiem. Mehānisma efektivitāte pierādījās tajā brīdī, kad pirms pieciem gadiem vadība sāka aktīvi skaidrot saviem darbiniekiem drošības kā personīgās vērtības aspektu un informēt par iesniegto ierosinājumu izpildi.

Viena no drošības kultūras jomām ir SCHWENK Latvija piegādes process, un to lielā mērā atspoguļo autotransporta vadītāju uzvedība uz ceļa. Šo pakalpojumu nodrošina vairāki sadarbības partneri, un izaicinājums bija motivēt šoferus ievērot drošu braukšanas praksi – atpūtas un darba režīmu, ceļu satiksmes noteikumus. Piemēram, bija iniciatīva autotransporta aizmugurē izvietot uzrakstus “Kā es braucu?” un tālruņa numuru, lai citi satiksmes dalībnieki varētu informēt uzņēmumu par tā autovadītāju braukšanas kultūru. Valdes loceklis Māris Gruzniņš apliecina, ka uz šo tālruni tiek saņemtas ne tikai sūdzības, bet arī labas atsauksmes. Blakusefekts šādai drošai braukšanai ir ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanās.

AS Delta LV autoparkā ir vairāk nekā 100 kravas auto, kas kopā mēnesī pa koplietošanas ceļiem nobrauc aptuveni 1 000 000 kilometru. Pēdējo trīs gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies faktiski līdz nullei. Tādējādi tiek ietaupīti arī finanšu līdzekļi, jo pēc katra negadījuma ir remonta izdevumi, kas reizēm mērāmi desmitos tūkstošu eiro. Ievērojot drošas braukšanas principus, samazinājās auto remonta un apkopes izdevumi, par 10 % saruka arī degvielas patēriņš. Ir nostabilizējies autovadītāju kolektīvs, darbinieku mainība faktiski ir beigusies, un cilvēki, kas vēlas šajā uzņēmuma strādāt, pat izveidojuši rindu. Transporta nozarē tas ir retums. Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka visiem autovadītājiem tiek nodrošināts normāls darba un atpūtas laika režīms, šoferi nepiedalās automašīnu remontā un apkalpē, tāpēc brīvo laiku pilnībā var veltīt sev.

Turpretī citā uzņēmumā, lai ietaupītu izmaksas par degvielu, vadība pieņēma lēmumu samazināt algas autovadītājiem, ja degviela tiek patērēta vairāk nekā plānots. Viņiem tika ieteikts nebremzēt uz ceļa bez vajadzības. Šoferi arī centās izvairīties no liekas bremzēšanas, baidoties pārsniegt degvielas patēriņa normu, un radīja bīstamas situācijas, izraisot ceļu satiksmes negadījumus.

Piesakies iknedēļas jaunumiem