USD 0.91 btc 8035.71
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.91 btc 8035.71
Viedokļi 19. Aprīlis

Baltijas biržas uzņēmumu dividendes zem jautājuma zīmes

Jūlija Bistrova

"Alphinox Quality" valdes priekšsēdētāja

Baltijas biržas uzņēmumu flagmanis “Tallink”, kam lielākā daļa kuģu pašlaik stāv dīkstāvē un “rūsē” ostās un kurš regulāri priecēja investorus ar augstām dividendēm (2019.gadā izmaksāja 83% no peļņas dividendēs), ir atcēlis dividenžu maksājumus.

Loģisks solis, lai pēc tam izvairītos no problēmām ar kreditoriem vai samazinātu potenciālo nepieciešamo atbalstu no valsts puses, jo pat maksimāli samazinot mainīgas izmaksas, uzņēmumam joprojām paliek augsti fiksētie tēriņi. “Tallink” noteikti nav vienīgais šajā ziņā. Arī daudzi citi Baltijas uzņēmumi spēra līdzīgu soli, atceļot vai samazinot dividendes, lai varētu “pārziemot” šo laiku.

Ar esošo situāciju jāsamierinās tiem investoriem, kuru galvenā motivācija investēt Baltijas uzņēmumos ir dividendes. Šādu investoru skaits Baltijas biržā krasi pārsniedz tos, kurus primāri interesē uzņēmumu izaugsme. Tā ir vietējā tirgus īpatnība, kas atšķir Baltiju no situācijas, kāda ir izveidojusies pasaules akciju tirgos. Pasaulē jau labu laiku investoru vidū valda uzskats, ka labāk ir iegādāties strauji augošu uzņēmumu akcijas (“growth”) un nevis to uzņēmumu akcijas, kas ir uzskatāmās par nenovērtētām (“value”). Taču Baltijas akciju tirgū šī tendence tiek ignorēta un investori augsti vērtē dividenžu maksājumus, kas ir ļoti cienījamā līmenī, salīdzinot ar Eiropas vai ASV tirgiem. Baltijā dividenžu ienesīgums, sasniedzot gandrīz 6% gadā, vairāk, kā trīs reizēs pārsniedz vidējo ienesīgumu ASV un ievērojami pārsniedz arī vidējo Eiropas dividenžu ienesīgumu.

Noteikt labus dividenžu maksātājus ir samērā viegli (tie ir uzņēmumi, kuri regulāri maksā, un sadala lielu daļu no peļņas dividendēs), tas arī padara uz dividendēm balstītu ieguldīšanas stratēģiju tik populāru. Turklāt investori saņem regulāru naudas plūsmu no uzņēmumiem savā bankas kontā.

Taču šoreiz jāatzīst, ka Covid-19 bez žēlastības ir “inficējis” šo ieguldīšanas stratēģiju, kā rezultātā Baltijas biržas uzņēmumi jau paziņo un ļoti ticams, ka daudzi vēl paziņos, par dividenžu ‘’iesaldēšanu’’ līdz brīdim, kad uzņēmējdarbība tiks atpakaļ regulārajās sliedēs. Iespējams, ka tas prasīs pat ilgāku laiku nekā plānots, jo diezgan daudzi dāsno dividenžu maksātāju darbojas pandēmijas krīzes skārtajās nozarēs, un tas novedīs pie papildus saistībām, kas uzņēmumiem būs jāuzņemas, lai izdzīvotu. Tādējādi nākotnes naudas plūsmā parāda dzēšana un procentu maksājumi kreditoriem būs ar lielāku īpatsvaru, samazinot dividenžu izmaksas investoriem. Protams, Baltijas tirgus sarakstā ir arī uzņēmumi, kuri visticamāk izvairīsies no krasa dividenžu samazinājuma un izmantos iespēju piesaistīt jaunus investorus savā akcionāru lokā. Kā piemēru var minēt Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju “Telia LT”, Igaunijas ūdens apgādes uzņēmumu “Tallinna Vesi”, kā arī regulāru dividenžu maksātāju “Latvijas Gāze”.

Nobeigumā jāteic, ka, no vienas puses, Baltijas biržas uzņēmumiem jābūt priecīgiem, ka Covid-19 mūs skar tieši brīdī kad lielākā daļa no uzņēmumiem vēl nav sadalījusi 2019. gada peļņu un apsver dividenžu maksāšanu, nevis, piemēram, septembrī vai oktobrī, kad uzņēmumi dividendes jau ir izmaksājuši, ienākuma nodokli samaksājuši un patukšojuši naudas līdzekļus. Esošie uzkrājumi var krietni labāk noderēt palīdzot izturēt šo laiku.

Turklāt, pašreizējā situācija daudziem uzņēmumiem ir laba iespēja uzlabot biznesa modeļus, piemēram, attīstīt un paplašināt tiešsaistes piedāvājumu. Tā, kā cilvēku uzvedībai piemīt zināma noturība, lielākajai daļai lietotāju izveidosies tiešsaistes ieradumi un arī pēc krīzes klienti paliks pie vienreiz izvēlētā pakalpojuma. Kā arī šis varētu būt labs brīdis uzņēmumu pārpirkšanas darījumiem, tagad B2C tipa uzņēmumiem, bet drīzumā arī B2B uzņēmumiem - vertikāli vai horizontāli paplašinot savu biznesa modeli un iekarojot lielāku tirgus daļu.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem