USD 0.92 btc 8978.45
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.92 btc 8978.45
Viedokļi 15. Janvāris

Enerģētikas fokusā – elektrības pašražošana

Krists Mertens

"Enefit" valdes loceklis

Aizvadītais gads ir atgriezis stabilitāti enerģijas tirgū, gāzes un elektrības cenām gada griezumā piedzīvojot kritumu.

Tomēr nesenā pieredze ar straujo cenu lēcienu ir veicinājusi Latvijas enerģijas lietotāju evolūciju, motivējot apgūt gan energoefektivitātes risinājumus, gan iespējas iesaistīties elektroenerģijas ražošanā pašu patēriņam. Arī valstiskā līmenī šādu attīstības ceļu kā prioritāru nosaka ambiciozie Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna mērķi, kas paredz pāreju uz jaunu, efektīvāku tehnoloģiju plašāku lietojumu tautsaimniecībā.  

Tādējādi šī gada galvenās enerģētikas nozares attīstības prioritātes koncentrējas uz videi draudzīgu enerģijas ražošanas un patēriņa risinājumu apgūšanu, daudz aktīvāk iesaistot patērētājus elektroenerģijas tirgū.

Enerģijas mājražošanas uzplaukums

Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem šogad aktuāla saglabāsies izmaksu mazināšana, apgūstot CO2 neitrālākus energorisinājumus. Šeit būtiska loma ir mikroģenerācijas attīstībai jeb enerģijas ražošanai pašu patēriņam. Ar vien vairāk privātmāju īpašnieku izvēlas uzstādīt elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas izmanto saules enerģiju. Taču, lai veicinātu raitāku šīs jomas attīstību, ir jāsakārto vairāki būtiski tirgus regulējuma jautājumi.  

Ekonomikas ministrijai jāpabeidz darbs pie neto norēķina sistēmas pilnveidošanas, kas tiek izmantota, lai elektroenerģijas pašražotāji varētu saražoto, bet pašu nepatērēto enerģiju nodot elektrotīklā un paņemt to atpakaļ no tīkla, piemēram, naktī, kad saule nespīd. Pārdomāta neto sistēmas reforma pavērs ceļu jauniem, inovatīviem biznesa modeļiem kā, piemēram, enerģijas lietotāju savstarpējai (peer to peer) tirdzniecībai, sniedzot iespēju pašražotājiem pārdot saražotās, bet nepatērētās kilovatstundas citiem enerģijas lietotājiem.

Tāpat jāvienojas par saimnieciskās darbības veicēja statusa piemērošanu privātpersonām – enerģijas pašražotājiem, kuri vēlas saražoto, bet nepatērēto apjomu pārdot. Esošais regulējums ne vien rada birokrātiskus papildu sarežģījumus, bet arī mazina privātpersonu iesaisti un vēlmi ierīkot mikroģenerācijas risinājumus savās mājsaimniecībās. Tādējādi tiek apgrūtināta arī Latvijas atjaunīgās enerģijas mērķu izpilde. Un beidzot ir jāpieņem lēmums par OIK maksājuma nepiemērošanu pašražotājiem, kuri ražo elektrību no atjaunīgajiem resursiem. Viņi zaļos energoresursus atbalsta jau ar pašu iniciatīvu, un nav pamata maksāt šo nodevu dubultā.

Efektīvi un klimata neitrāli – valsts līmeņa izaicinājums

Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā, kura gala versiju nupat kā pieņēmis Ministru kabinets, ir definēti ambiciozi mērķi videi draudzīgu energoresursu apgūšanā un energoefektivitātes paaugstināšanā, kas izvirzīta par galveno prioritāti turpmākajos gados. Tomēr šeit izšķiroša būs efektīvas, ilgtspējīgas un arī sabalansētas rīcībpolitikas īstenošana, lai jau periodā līdz 2030. gadam no skaistiem nodomiem nonāktu pie reālām pārmaiņām.

Nav pieļaujams, ka elektroenerģijas tirgotājiem attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem tiek uzliktas nesamērīgas energoefektivitātes izpildes saistības, kuras nesasniedzot, paredzētas ievērojamas soda sankcijas.

Turklāt, lai kāpinātu kopējo ik gadu no jauna realizēto energoefektivitātes projektu skaitu, būtu jāpārskata ar projektu ieviešanu saistīto normatīvo aktu kopums, lai vienkāršotu pakalpojuma ieviešanu un mazinātu birokrātisko slogu, novēršot situācijas, ka dažādo normatīvu aktu izpilde prasa vairāk laika nekā pati projektu ieviešana.

Savukārt attiecībā uz klimata neitralitātes nodrošināšanu lielākā uzmanība būs jāvelta ne tik daudz lielajiem izmešu radītājiem, kuriem ir pienākums patstāvīgi nodrošināt izmešu samazinājumu savā saimniecībā, bet visiem pārējiem enerģijas patērētājiem, kuri kopumā veido 80% no Latvijas CO2 izmešu bilances. Būtiska loma klimata mērķu sasniegšanā būs transporta sektora pārejai uz alternatīvajiem degvielas veidiem kā, piemēram, elektroenerģiju vai dabasgāzi. Šeit svarīgs ir jautājums par nodokļu likmju pārskatīšanu dažādiem degvielas un kurināmā veidiem, lai veicinātu pāreju uz CO2 mazietilpīgiem vai neitrāliem energoresursiem. 

OIK sāgas jaunā cerība

Šogad savā dienaskārtībā valdība ir noteikusi OIK sistēmas izmaiņu jautājuma risināšanu, lai jau no 2021. gada mazinātu kopējo izmaksu slogu elektroenerģijas lietotājiem jeb, kā publiski tiek pausts, – izņemtu OIK maksājumu no elektroenerģijas lietotāju rēķiniem. Solījums, protams, ir kārdinošs, bet jāsaprot, ka maksājums zaļās enerģijas atbalstam nekur nepazudīs. Mainīsies tikai tā administrēšana, un realitātē OIK var pārceļot uz citu budžeta pozīciju, lai atgrieztos pie enerģijas lietotājiem citā formātā.

Šī ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām elektrības rēķinos, tāpēc tieši pārdomāta rīcība valstiskā līmenī noteiks, vai sabiedrība atgūs ticību zaļajiem energoresursiem, kas ir kritiski svarīgi Latvijas klimata mērķu izpildei un enerģijas ražošanas portfeļa ilgtspējīgai attīstībai. Vienlaikus lēmumu pieņēmējiem jārūpējas par stabilu pamatu un skaidriem spēles noteikumiem atjaunīgo energoresursu nozares izaugsmei, lai nākotnē varētu veidot jaunas ražošanas jaudas bez valsts subsīdijām.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem