USD 0.90 btc 7346.05
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7346.05
Viedokļi 04. Oktobris

Latvija un piektā industriālā revolūcija

Madara Melne

CatchSmart stratēģiju direktore

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dati liecina, ka darba ražīgums Latvijā 2017. gadā bija 36,7 ASV dolāri pēc pirktspējas paritātes stundā. Šis rādītājs ir tikai 43% no vidējā Eiropas Savienībā un tālu atpaliek no valstīm ar augstākajiem produktiviātēs rādītājiem. Piemēram, Īrijā tie ir 99,5 dolāri stundā, Luksemburgā 98,5, bet Norvēģijā 83,1. Latvijas produktivitātes rādītāji atpaliek arī no mūsu kaimiņvalstu rādītājiem un ir otri zemākie Eiropas Savienībā.

Šie skaitļi skaudrāk nekā jebkas cits norāda uz valsts neizmantoto ekonomisko potenciālu. Latvijai ir maz dabas resursu, Latvija nevar attīstīties uz izejvielu eksporta rēķina un, augot vidējai darba samaksai un samazinoties bezdarba rādītājiem, valstī faktiski vairs nav arī nekādu lētā darbaspēka rezervju. Tas nozīmē, ka tālākai Latvijas izaugsmei nav nekādu citu resursu, kā vai nu lēta darbaspēka ievešana no ārvalstīm vai arī produktivitātes celšana un aizvien lielākas pievienotās vērtības produktu radīšana.

Daudziem šķiet kārdinošs vieglākais un vienkāršākais risinājums ievest Latvijā lēto darbaspēku no tādām valstīm kā Ukraina, Baltkrievija, Kirgiztāna, Vjetnama un tamlīdzīgi. Tomēr vai tas tiešām būtu pareizais risinājums ilgtermiņā? Stratēģiski domājot par valsts tautsaimniecības attīstību, par to ir stipri jāšaubās. Vēl vairāk, ir pamats bažām, ka ejot šo ceļu, Latvija sevi nolemtu ilgstošai iestigšanai zema ražīguma ekonomikas slazdā, kas citiem vārdiem nozīmē nabadzību.

Aplūkojot valstu produktivitātes rādītājus viegli pamanīt, ka bagātas un pārticīgas ir vienīgi tās valstis, kurās darba ražīgums augsts, savukārt lētā darbaspēka (sava vai ievesta) izmantotāji nekad nesasniedz pārticīgas valsts līmeni. Tas nozīmē, ka Latvijai daudz pareizāk būtu koncentrēties uz būtisku vidējā darba ražīguma rādītāju celšanu un augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu. Tikai ir jautājums - kā to panākt?

Produktīvitātes un uzņēmumu OPEX rādītāju celšanas modernākie un efektīvākie risinājumi ir meklējami IT jomā, un Latvijai ar tās visnotaļ attīstīto IT klāsteri šī noteikti ir iespēja vienlaikus "nošaut vairākus zaķus" - piedāvāt efektīvus risinājumus Latvijas uzņēmumiem to produktivitātes celšanai un vienlaikus radīt biznesa procesu optimizācijas produktus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pasaules tirgum.

Diemžēl Latvija vēl tālu atpaliek no jaunāko un modernāko risinājumu ieviešanas un izmantošanas biznesa un ražošanas procesu optimizācijā.

Ikdienā strādājot pie IT risinājumu veidošanas biznesa un ražošanas procesu optimizācijā, es nereti saskaros ar kurioziem, kas šķiet kā no anekdotēm par saimniekošanu Padomju Savienības kolhozos vai armijā, kur grāvi raka no sētas līdz pusdienām, vai kur vienam strādniekam, kurš strādā, apkārt stāv pieci, kas tikai noskatās un gaida, kad pirmais pabeigs, lai varētu darīt kādu nākamo lietu. Visi mēs esam novērojuši, kā tikko izremontētu ielu atkal lauž vaļā un uzrok tikai tāpēc, ka procesu plānošana notiek sliktāk nekā viduslaikos un katrā ziņā nepavisam ne tā, kā to viegli varētu nodrošināt ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Gan cilvēku, gan tehnikas dīkstāves, resursu neefektīva izmantošana no vienas puses, pārslodzes, negadījumi, tajā skaitā smagi, no otras puses diemžēl ir ikdiena ļoti daudzos Latvijas uzņēmumos. Rezultātā kavēti termiņi, kvalitātes prasību nenodrošināšana - tās visas ir hroniskas Latvijas uzņēmumu slimības, kas atspoguļojas produktivitātes rādītājos un kas, ja izārstētas, vienlaikus dotu efektu ne tikai konkrēto uzņēmumu OPEX rādītāju uzlabojumā, bet arī palīdzētu mums visiem kopā veidot bagātāku un plaukstošāku valsti.

Vēsture māca, ka valstu bagātība ir cieši saistīta ar spēju iet līdzi globālajam industriālo revolūciju ciklam. Pēc tvaika katla izgudrošanas saimniekošana, izmantojot tikai cilvēka un dzīvnieku spēku, kļuva nekonkurētspējīga, tāpat pēc elektrības un iekšdedzes dzinēja un rūpnīcu konveijeru izgudrošanas vairs nebija iespējams efektīvi saimniekot kā iepriekš.

Par trešo industriālo revolūciju nereti devē mikroprocesora un sākotnējo datortehnoloģiju izgudrošanu, un tad nepārprotami revolūciju izraisīja bezvadu mobilās komunikācijas, iespējas apstrādāt un uzglabāt liela apjoma datus. Šobrīd pasaules attīstītākās valstis atrodas uz piektās industriālās revolūcijas sliekšņa, kas tiek saistīta ar mākslīgo intelektu, lietu internetu un 5G iespējām.

Šajā kontekstā Latvijas ekonomika, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi vēl aizvien dzīvo trešās revolūcijas pasaulē, proti, tie māk un spēj izmanto IT tehnoloģijas un internetu tikai visprimitīvāko uzdevumu veikšanai, izmantojot šīs tehnoloģijas faktiski tāpat kā sadzīviski to spēj jebkurš pusaudzis un bieži pat mazāk. Pat ceturtās paaudzes IT tehnoloģijas un risinājumi ir sveši lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu. Savā pieredzē esmu saskārusies pat ar visai lieliem Latvijas uzņēmumiem, kuri tikpat kā neizmanto nekādus IT risinājumus savu biznesa procesu vadībā un optimizācijā. Tas attiecas arī uz daudzām valsts un pašvaldību iestādēm un to kapitālsabiedrībām. Te arī meklējamas atbildes uz jautājumu, kāpēc Latvijā ir vieni no zemākajiem produktivitātes rādītājiem. Mēs vienkārši ar zirga pajūgu ļoti bieži vēl darām to, ko citi jau veic ar iekšdedzes dzinēju. Mēs atpaliekam tehnoloģiju ziņā.

Gan Latvijas valsts pārvalde un pašvaldības, gan jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi vēl aizvien nav pilnā mērā piedzīvojuši tā dēvēto ceturto industriālo revolūciju un likumsakarīgi, ka nav gatavi tālākam lēcienam piektajā industriālajā revolūcijā, kas šobrīd ir visu attīstīto valstu dienaskārtībā.

Bieži visas problēmas Latvijā tiek izskaidrotas ar naudas trūkumu, taču zināšanu un kompetenču trūkums ir daudz būtiskāka problēma. Ar šādu darba ražīgumu, kāds ir šobrīd, naudas Latvijā nekad nekam nebūs, tāpat kā nav citās valstīs ar līdzīgiem darba ražīguma rādītājiem. Latvijas uzņēmumiem šobrīd diemžēl ļoti bieži trūkst kompetences un domāšanas, kas vērsta uz biznesa procesu vadību, uzraudzību, darba drošības, veselības un ekoloģisko prasību menedžmentu izmantojot tehnoloģijas un IT risinājumus, kuri patiesībā ir viegli pieejami, ja vien uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem pietiktu zināšanu un izpratnes par tiem.

Vispirms mums ir jārūpējas par kompetenci, spēju izmantot un strādāt ar modernākajiem pieejamajiem risinājumiem, maksimāli efektīvā, videi saudzīgā un drošā veidā, un tikai tā mēs varam cerēt uz ekonomikas izaugsmes tempu saglabāšanos un Eiropas vidējās labklājības sasniegšanu ne tikai Rīgas centrā.

Piesakies iknedēļas jaunumiem