USD 0.90 btc 8587.68
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8587.68
Viedokļi 25. Novembris

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis

Dr. Math., "Renesource Capital" Finanšu tirgus vecākais analītiķis

Spēcīgā cenu kāpuma tendence pallādijam aizvadītajos gados ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā).

Cenas kāpums par unci kopš 2016. gada janvāra, kad tā sasniedza savu zemāko atzīmi, ir 250 %, tātad pieaugums par 3,5 reizēm. Turklāt 2018. gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (sk. 1. attēlu), un kopš tā laika pallādijs ir viens no vērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

1. attēls. Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neraugoties uz to, zelts pēc savām īpašībām un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, un tas gandrīz visu iepriekšējo periodu arī atspoguļojās tā cenu dinamikā. Izņēmums bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (sk. 1. attēlu), par ko nedaudz vēlāk.

Savukārt platīna cena – tas savā būtībā arī ir vērtīgāks un plašāk pielietojams dārgmetāls nekā pallādijs – šobrīd ir gandrīz uz pusi (!) zemāka nekā pallādijam, lai gan tradicionāli platīns lielāko daļu mūsdienu vēstures ir kotējies ievērojami augstāk (sk. 2. attēlu).

2. attēls. Pallādija un platīna cenu dinamika pa mēnešiem

Tajā pašā laikā pallādija ieguves izmaksas tagad tiek lēstas vidēji ap 700–800 dolāriem par unci, kas ir pielīdzināmas platīna un zelta ieguves izmaksām. Līdz ar to pašreizējā cenu tendence un novirze dārgmetālu tirgū nepārprotami ir pretrunā ar fundamentālo loģiku un rada zināmu apjukumu. Mēģinājumi argumentēt šādus cenu “uzplaiksnījumus” ar pallādija deficītu reālajā – fiziskajā – tirgū, kas vērojams pēdējos gados, situāciju neizskaidro. Relatīvs deficīts fiziskajā piegāžu jomā pēdējos gados ir novērojams arī platīna tirgū, tomēr šī metāla cenas dinamika liecina par depresīvu tendenci salīdzinājumā ar citiem dārgmetāliem.

Jāuzsver, ka pallādijs 70 % tiek izmantots auto industrijā, kur ar dažām modifikācijām to tagad var aizstāt ar lētāko platīnu. Savukārt, cenām saglabājoties tām neatbilstošā (pārvērtētā) līmenī, šis process var kļūt par realitāti (ja tas jau šobrīd nav aizsācies). Šāda situācijas maiņa bija novērojama gadsimta sākumā, kad pallādija tirgū parādījās pirmais cenu burbulis. Tomēr pallādija cenu lejupslīde 2001.–2003. gadā un platīna cenu kāpums (sk. 2. attēlu), kā arī dārgie un apjomīgie tehnoloģiskie procesi auto industrijas pārstāvjiem lika ātri vien atgriezsties no platīna pie pallādija.

Arī dārgmetālu faktiskais pieprasījuma/piedāvājuma deficīts vai pārpalikums ir samērā izplatīta, bieži sastopama situācija, kas realitātē ne vienmēr izraisa tirgus šoku vai nopietnas cenu izmaiņas. Tas izskaidrojams ar to, ka mūsdienu globālajos finanšu tirgos, kas vienlaikus ir arī dārgmetālu tirgi, pirmo vijoli jau sen vairs nespēlē ražotāji un patērētāji, bet gan spekulanti. Savukārt faktiskās preces ieguvējiem, ražotājiem, pārstrādātājiem un patērētājiem iespējas ietekmēt cenas šādos globālos tirgos ir būtiski ierobežotas. Rezultātā reālais bizness ir spiests pakārtoties, pērkot un pārdodot izejvielas un preces par cenām, ko nosaka spekulantu virzīts tirgus un kuras bieži vien kardināli atšķiras no fundamentāli pamatotām cenām. Līdz ar to tirgus cenas var samazināties pat zem ieguves un ražošanas pašizmaksas (kā, piemēram, pallādija tirgū 2008. gadā) vai, tieši pretēji, kā tas ir šobrīd, uzkāpt nepamatoti augstu salīdzinājumā ar ieguves vai ražošanas izmaksām. Tas liek priecāties un gavilēt vieniem, savukārt apbēdina citus. Ievērojami palielināt ieguves vai ražošanas jaudas ne vienmēr ir iespējams (tas attiecas arī uz pallādiju), un vai tas maz ir nepieciešams, ja cenas tikpat ātri var būtiski sarukt? Tomēr nopietns ilgtermiņa cenu samazinājums neapšaubāmi liek reducēt ieguves un ražošanas apjomus, ko pašlaik arī varam novērot platīna ražošanā (analoga situācija tai, kāda bija 2015. gadā jēlnaftas ieguvē).

Laiku pa laikam milzīga spekulantu armija organizē šādus un līdzīgus spekulatīvus uzbrukumus visdažādākajiem aktīviem un finanšu tirgiem, izraisot cenu burbuļu parādīšanos vai, tieši otrādi, cenu samazinājumu līdz nepieredzētiem vēsturiski zemiem līmeņiem. Savukārt bāzes aktīva (izejvielas vai preces) deficīts vai pārpalikums faktiskajos patērētāju un ražotāju darījumos būtībā ir tikai iemesls spekulāciju uzsākšanai un bieži pat nav noteicošais cenu virzības katalizators. Mūsdienu dārgmetālu tirgus, kas darbojas pēc valūtas tirgus (FOREX) principa (valūtas tirdzniecība ar valūtas piegādi aiznākamajā dienā pēc darījuma noslēgšanas – SPOT – notiek 24 stundas diennaktī sešas dienas nedēļā, un jebkurš interesents, izmantojot iespaidīgu brokeru sviru/ kredītplecu, var slēgt darījumus, kas vairākkārt pārsniedz klienta depozītu), ir viena no iecienītākajām spekulatīvā kapitāla koncentrēšanās vietām.

Pašreizējā situācija liecina, ka patlaban novērojamajai pallādija cenu pieauguma tendencei ir izteikti spekulatīvs raksturs un agrāk vai vēlāk, visticamāk, to aizstās tikpat spēcīga cenu samazināšanās tendence. Tomēr vienotas metodikas, kā atbildēt uz jautājumu, kad varētu iestāties lūzuma punkts, diemžēl nav. Cenu burbuļi, kā tos bieži mēdz dēvēt finanšu tirgos, ir ļoti dažādi gan cenu pieauguma ziņā, gan laika periodā, kad cenām ir augšupejoša tendence.

Salīdzinājumam varam vilkt paralēles starp pašreizējo tendenci pallādija tirgū un iepriekšējo cenu burbuli 1997.–2001. gadā. Tolaik pallādija unces cena četru gadu laikā palielinājās vairāk nekā sešas reizes, t. i., par 500 %, kam sekoja analogs cenu kritums par vairāk nekā piecām reizēm 2001.–2003. gadā (sk. 1. attēlu).

Analizējot situāciju tolaik un tagad, gan laika intervālā, gan cenu pieauguma intensitātes ziņā šābrīža situācijai ir potenciāls turpinājumam. Tomēr nekur nav teikts, ka sagaidīsim iepriekšējā cenu burbuļa spoguļattēlu. Tieši pretēji – tas var izrādīties vai nu mazāks, vai lielāks nekā iepriekšējais. Cenu burbulis platīna tirgū laika posmā no 2003. līdz 2008. gadam (sk. 2. attēlu) bija relatīvi mērenāks, piecu gadu laikā cenas palielinājās mazāk nekā  četras reizes, kas jau ir pielīdzināms pašreizējiem pallādija tirgus rādītājiem. Salīdzinājumam varam ielūkoties zelta cenu kāpumā par 250 % (3,5 reizes) laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam, kam sekojošais cenu samazinājums neizrādījās tikpat straujš, kā plīstot iepriekšējiem cenu burbuļiem platīna un pallādija tirgos.

 Investīciju lēmums par pirkšanu vai pārdošanu ir un paliek katra investora ziņā. Jautājums, par ko var diskutēt, – cik saprātīgi šobrīd būtu veikt ilgtermiņa investīcijas (nejaukt ar īstermiņa spekulācijām), pērkot pallādiju pašreizējos cenu līmeņos? Tomēr nav noliedzams, ka patlaban pallādija tirgus ir sevišķi aktuāls un saistošs tieši spekulatīviem darījumiem. Cita starpā uzmanība noteikti būtu jāpievērš platīna/pallādija cenu starpības (spread) “tirgum”, ņemot vērā tā ārkārtīgi neparasto stāvokli. Vai pieredzēsim, ka reiz platīna cenas atgriezīsies pie iepriekšējiem cenu līmeņiem un tas maksās divreiz dārgāk nekā pallādijs – tas nav zināms (tomēr spilgts piemērs tam ir situācija jēlnaftas markas NYMEX WTI un ICE BRENT cenu starpības (spread) tirgū).  Jāteic, ir augsta varbūtība, ka situācija tuvākajā nākotnē var mainīties, ņemot vērā izteikto cenu diverģenci, lai gan nav izslēgts, ka pirms tam pieredzēsim vēl izteiktāku pašreizējās cenu tendences turpinājumu, iekams piedzīvosim galvenās tendences maiņu vai burbuļa sprādzienu.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem