USD 0.84 btc 9998.68
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.84 btc 9998.68
Viedokļi 15. Oktobris

Vasara beigusies. Kas tālāk?

Mārtiņš Kazāks

Latvijas Bankas prezidents

Domāju, gandrīz ikviens, kurš lasa šīs rindas, būs redzējis Eldara Rjazanova leģendāro filmu “Likteņa ironija jeb Vieglu garu!”. Šajā 1976. gada 1. janvārī pirmo reizi TV ekrānos demonstrētajā komēdijā ir brīdis, kad Andreja Mjagkova un Barbaras Briļskas tēlotie galvenie varoņi – ķirurgs un skolotāja – apspriež, kura no šīm profesijām ir sabiedrībai svarīgāka un kuru pieļautās kļūdas atstāj lielāku iespaidu.

Ekonomisti, pie kuriem sevi pieskaitu arī es, vēlētos domāt, ka ir tikpat nozīmīgi, ja ne pat nozīmīgāki kā ķirurgi un skolotāji, taču realitātē sabiedrība mūs salīdzina ar meteorologiem, proti, iespēja, ka piepildīsies izteiktās prognozes, ir 50 pret 50. Lietus būs… Kaut kad… Un noteikti tad, ja no rīta, paklausot laika ziņām, lietussargu būsi atstājis mājās. Ekonomikā krīze nenovēršami atnāks… Agri vai vēlu… It īpaši, ja būsi ieklausījies ekspertu padomos un veicis riskantus ieguldījumus.

Šis salīdzinājums ir ironiski apspēlēts arī pašu ekonomistu aprindās, un runā, ka viena no pasaules vadošajām un radošākajām centrālajām bankām savulaik pat esot sarīkojusi tikšanos ar meteoroloģisko dienestu, lai dalītos pieredzē, kā sabiedrību informēt par nenoteiktību, grūti prognozējamām lietām.

Prognozējot laika apstākļus, pilnīgi noteikti zinām, ka pēc ziemas nāk pavasaris, kuram seko vasara, pēc tam ir rudens, atkal ziema, un tā pa riņķi. Līdzīgi ir arī ekonomikā – kāpuma, virsotnes, sabremzēšanās un recesijas fāzes. Skaidrs, ka vasaras ir dažādas: saulainas, lietainas, aukstas. Līdzīgi arī ar biznesa cikliem, piemēram, ekonomikas sabremzēšanās var būt strauja un kritums īpaši dziļš (kā tas bija Lielās depresijas laikā un 2008.–2009. gada krīzē), bet vairumā gadījumu ciklu laikā piedzīvotās svārstības ir mērenākas un ekonomiskās problēmas nav tik dramatiski sāpīgas (kā tas bija divtūkstošo gadu sākumā).

Tik tālu vienkārši. Bet kur tad ir problēma, kas vieno meteorologus un ekonomistus? Tās ir grūtības precīzi pateikt, kad nākotnē mainīsies biznesa cikla fāze. Piemēram, meteorologi, lai raksturotu gadalaiku maiņu, izmanto vērojumus, cik dienu pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra pārsniegusi vai bijusi zem noteikta rādītāja. Tātad slēdziens par jauna gadalaika iestāšanos tiek dotd jau post factum. Līdzīgi ir ar biznesa cikliem – ekonomisti redz tendences, rādītāju virzību, taču precīzu cikla maiņu brīdi spēj noteikt tikai vēlāk.

Turpinot runāt analoģijās, redzam, ka Latvijas ekonomikā vasara ir beigusies, biznesa cikla augstākais punkts ir aiz muguras. Vai tūlīt iestāsies stindzinošs aukstums un tautsaimniecība apstāsies? Nudien nē! Līdzīgi kā dabas norisēs, arī ekonomikā ir inerce, un pēc vasaras parasti ir gaidāma izaugsmes tempu sabremzēšanās jeb atvasara un rudens. Tātad pārspīlētam satraukumam par tūlītēju recesiju nav pamata.

Kāpēc arvien skaļāk izskan runas par izaugsmes sabremzēšanos un recesijas risku Latvijas ekonomikā? Pirmkārt, datos redzams, ka izaugsme tiešām ir kļuvusi lēnāka. Globālās nenoteiktības apstākļos jūtama piesardzība investoru rīcībā un uzņēmēju noskaņojuma rādītājos. Lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti līdz it kā drošākiem laikiem kaut kad nākotnē. Pasaulē biznesa cikls jau ir diezgan nobriedis, daudzās lielajās ekonomikās bezdarbs ir jau vēsturiski zemos līmeņos, jaunas darbavietas un pieprasījumu radīt ir arvien grūtāk. Tas bremzē Latvijas eksportu. Līdz ar to IKP izaugsme bremzējas un par galveno izaugsmes dzinuli nu ir kļuvis iekšzemes pieprasījums, galvenokārt pateicoties noturīgam privātajam patēriņam. Bet ar to nav gana, lai saglabātu iepriekšējo kāpuma tempu.

Gada rezultāts Latvijas ekonomikai šogad būs zem 3 % salīdzinājumā ar 5 % IKP kāpumu divos iepriekšējos gados. Tātad izaugsme turpinās, bet lēnākā un nevienmērīgākā tempā par nesen piedzīvoto.

Pēc pašlaik ticamākā scenārija, arī nākamajā gadā Latvijas ekonomika turpinās augt, bet neredzu pamatu izaugsmei kļūt būtiski straujākai nekā šogad. Nebūt nav izslēgta krasāka sabremzēšanās, un galvenais katalizators tam būtu ārējie faktori: breksits, naftas piegādes pārrāvumi un tam sekojošs straujš naftas cenas kāpums, ASV nesaskaņas ar tirdzniecības partneriem. Šos faktorus Latvija ietekmēt nevar, bet mūsu pašu rokās ir Moneyval risks, kas ir galvenais iekšējais negatīvais risks. Tomēr pašlaik ne tuvu nav vērojamas tās iekšējās nesabalansētības, kas bija pirms 2008.–2009. gada notikumiem.

Kas tālāk? Sākumā labā ziņa. Pēdējos gados eiro zonas monetārā politika ir nodrošinājusi zemas procentu likmes, lētas naudas pieejamību ekonomikās. Tas ir pazeminājis aizņemšanās izmaksas – arī valdībām. ECB Padome ir skaidri apliecinājusi, ka tuvākajā nākotnē atbalstoša monetārā politika tiks turpināta. Bet ar monetāro politiku sabremzēšanās brīdī vien līdzēts nebūs.

Būtiski ir fundamentāli stiprināt Latvijas ekonomiku, uzņēmēju konkurētspēju. Tas nozīmē, ka jāturpina šīs valdības apņēmīgais reformu kurss. Efektīvāks publiskais sektors nozīmē, ka par to pašu naudu var paveikt daudz vairāk. Pozitīvi vērtējama valdības apņemšanās uzlabot izglītības un veselības aprūpes nozares, veidot ekonomiski ilgtspējīgu un efektīvāku teritoriālo dalījumu. Turklāt šīs reformas savstarpēji ir saistītas, un efektīvākas pašvaldības spētu nodrošināt efektīvāku skolu un veselības aprūpes iestāžu tīklu, uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas stiprinātu Latvijas konkurētspēju un izaugsmes potenciālu ne tikai iespējamās sabremzēšanās brīdī, bet arī tālākā nākotnē, un palīdzētu mūsu valstij neieslīgt vidēju ienākumu slazdā.

Latvijas ekonomika, lai gan lēnāk, tomēr joprojām aug, un pašlaik valdībai to sildīt nav nepieciešams. Gadījumā, ja ekonomika sabremzējas straujāk, vajadzēs to atbalstīt ar vērienīgiem infrastruktūras projektiem. Lai šādus projektus varētu ātri iedarbināt, organizatoriskie darbi būtu jāveic jau tagad, turklāt ne vienmēr par budžeta naudu. Labi sakārtots privātās partnerības instruments ļautu to darīt ar privātā sektora palīdzību. Tas ļautu mazināt krīžu dziļumu un negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Plūstoša ES fondu iesaiste ir vēl viens instruments.

Atgriežoties pie ekonomistu un meteorologu salīdzinājuma – arī šeit mēs redzam līdzības. Laikus saņemts brīdinājums par stipru vētru ļauj labāk tai sagatavoties – pabraukt automašīnu prom no kokiem, uzpildīt ar dīzeli elektrības ģeneratoru. Laikus saņemts brīdinājums par ekonomikas sabremzēšanos dod skaidru signālu uzņēmējiem un valstij kopumā, ka nevar cerēt uz strauju ieņēmumu kāpuma turpināšanos, noieta tirgos gaidāma asāka cīņa ar elkoņiem. Tomēr šis ir arī iespēju laiks, kad rīkoties ambiciozi un apsteigt sagurušos vai tos, kas aizsapņojušies vasarā.

Ir vēl viena iespēja. Ja nu globālā sasilšana ir vērojama arī biznesa ciklā? Ja nu šoreiz nebūs ziemas, nebūs krituma? Ja nu uzreiz pēc izaugsmes sabremzēšanās un dzeltenajām lapām kokos atkal uzplauks pavasara pumpuri? Diez vai… Tomēr arī šādā gadījumā nedrīkstam aizmirst par mājasdarbiem, jo iešmaukt pārticībā nav iespējams. Mums jebkurā gadījumā būs jāveic reformas, kas stiprinātu konkurētspēju un modernizētu tautsaimniecību, lai Latvija kļūtu par bagātu un pārtikušu valsti.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem