USD 0.90 btc 8923.11
LV
RU
LV
RU
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 8923.11
Viedokļi 01. Janvāris

Roboti uz ceļa

Anrī Leimanis

Riga High Tech biedrības padomes loceklis

Lai Latvija kļūtu par autonomā transporta tehnoloģiju izstrādātāju, nevis patērētāju, nepieciešams tuvākajā laikā ieviest autonomo transporta tehnoloģiju izstrādei un testēšanai draudzīgu regulējumu.

2018. gadā martā uz lielceļa Kalifornijā avarēja Tesla Model X automašīna ar ieslēgtu Autopilot sistēmu, bojā gāja tās vadītājs. Bojā gājušā ģimene iesūdzējusi autoražotāju tiesā, apgalvojot, ka Tesla pārdevusi auto, kura drošības funkcijas nedarbojas pienācīgi un var apdraudēt lietotāju. Tesla iebilst – vadītājs ignorējis vairākus vizuālos un skaņas signālus, kas brīdināja pārņemt vadību, kā arī nav reaģējis uz šķērsli. Šī ir pirmā publiski zināmā nozīmīgā prasība tiesā, kas radīs precedentu automatizēto transporta līdzekļu un saistīto tehnoloģiju ražotāju atbildības jautājumā.   

Mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, sevišķi personīgajam auto, ir bijusi izšķiroša pozitīva ietekme uz cilvēces attīstību industrializācijas virzienā. Protams, tam ir arī negatīvi blakusefekti: ceļu satiksmes negadījumi, arī ar cilvēku upuriem, sastrēgumu radītie kavējumi, kas izraisa produktivitātes kritumu. Tomēr, raugoties globāli, autotransporta postošākais nodarījums civilizācijai ir tā negatīvā ietekme uz ekoloģiju. Ne velti aktuālais ANO Globālo risku ziņojums, kas tika prezentēts pirms 2019. gada Pasaules ekonomikas foruma Davosā, topa augstākajā vietā nosauc vides riskus. ANO prognozē, kajau 2050.gadā 70% planētas iedzīvotāju dzīvos pilsētās. Autonomie transporta līdzekļi ir viens no risinājumiem, kas pieejami pilsētām, lai absorbētu tik lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu, galvenokārt pievēršoties koplietošanas transporta sistēmām. Trīsdesmit astoņās pasaules pilsētās konstatēts, ka tuvākajā laikā autonomie transporta risinājumi vislabāk piemērojami, aizpildot pašreizējo transporta sistēmu nepilnības jeb nodrošinot t. s. pēdējās jūdzes pakalpojumu. Arī Latvijā nākamgad plānots pilotprojekts šajā jomā.

Pēdējo piecu gadu laikā tirgū prezentēti arvien jauni dažādu līmeņu automatizēti transporta risinājumi, kas piedāvā negatīvos aspektus minimizēt, bet ekonomiskos – uzlabot, piemēram, autonomas vadības lauksaimniecības tehnika (John Deer, CNH), autonomi paku piegādes roboti (Starship, Amazon), slēgtu teritoriju kolektīvas pārvietošanās risinājumi (Transdev, Apple), autonomi taksometri un cita izmantojuma vieglie auto (Lyft, Zenuity). Automatizēts transports ļauj samazināt darbaspēka izmaksas transporta apkalpošanā, optimizēt braukšanas maršrutus, ieviest koplietošanas iespējas un minimizēt transporta līdzekļu dīkstāvi, kopumā uzlabojot resursu efektīvu izmantošanu un samazinot vides piesārņojumu.

Automatizētās transporta sistēmas piedāvā samazināt vai pat izslēgt cilvēka kļūdu faktoru – būtiskāko ceļu satiksmes negadījumu izraisītāju. Saskaņā ar ASV Transporta departamenta ekspertu pētījumu, izmantojot transporta līdzekļus bez vadītāja, risku cilvēka dzīvībai var samazināt par 94 procentiem. Globāli tas nozīmētu vismaz miljonu nosargātu dzīvību gadā. Tomēr ir jāpaiet laikam, lai kļūdu iespējamību tehniski tuvinātu nullei. Prognozējams, ka līdz tam autonomās sistēmas tiks aktivizētas piesardzīgākā režīmā, t.sk. ierobežotā ātrumā un teritorijā, līdzīgi kā tas ir iesācējiem vadītājiem, kas iziet apmācību. Attālinātā vadība (teleoperation) ir tehnoloģiju risinājums, kas aizpilda plaisu starp jau esošām vadītāja atbalsta funkcijām un pilnīgi autonomām sistēmām. Šajā jomā globālā tirgū strādā Latvijas tehnoloģiju kompānija Pilot Automotive Labs.

Minēto priekšrocību un ievērojamā prognozējamā tirgus apjoma (pēc Global Opportunity Analysis and Industry Forecast, 54 miljardu dolāru tirgus līdz 2026. gadam pieaugs desmit reižu) dēļ automatizēto transportlīdzekļu tehnoloģiju izstrāde pēdējos gados piedzīvo strauju attīstību un šādu auto parādīšanās ceļu satiksmē kļūst par realitāti. Aphabet Inc. sava Waymo dienas un nakts testēšanai uz pilsētu ielām, lauku ceļiem un maģistrālēm bez vadītāja klātbūtnes saņēmis Kalifornijas štata atļauju. Līdzīgus testus veic Baidu, Aptiv un citi – vismaz 46 šīs jomas uzņēmumi (CBInsights dati). Virkne autoražotāju (Volvo, Audi, Daimler) jau pārdod automašīnas, kuras automatizēti veic dažādas funkcijas. Tas ir lielisks veids, kā izstrādātājiem pakāpeniski kalibrēt un testēt sistēmas, sakrājot liela apjoma datus par satiksmes situācijām. Testēšanas periodā, protams, iespējamas situācijas, kurās tehnoloģijas pieviļ vai cilvēka un tehnoloģijas sadarbība ir kļūdaina – kā medijos plaši apskatītajā Uber testa transportlīdzekļa izraisītajā nāvējošajā satiksmes negadījumā 2018. gadā Arizonas štatā, par kuru, neraugoties uz aizdomām par iesaistīto pušu nolaidību, kriminālvajāšana pret Uber tomēr netika uzsākta.

Lai gan visbiežāk publiski lietotais termins ir autonomais transporta līdzeklis, patiesībā patlaban uz ceļiem esošie auto vairāk atbilst definīcijai automatizēti transporta līdzekļi, proti, tādi, kas veic noteiktas atbalsta funkcijas, bet ar ārēju atbalstu, piemēram, pārvietojas pa iezīmētu distanci, darbojas noteiktā sakaru tīklā (4G, 5G vai citā), tiek attālināti vadīti, kā arī tiem ir vadītājs-operators, kas pieņem lēmumus. Termins  autonomais nozīmē tādu, kas lēmumus pieņem pats.

Starptautiskā autotransporta standartizācijas institūcija SAE International noteikusi piecus automatizācijas līmeņus, kur SAE 0 līmenis ir auto bez automatizācijas, bet SAE 5 – pilnībā autonoms auto. Vislabāk iedalījums izprotams, raugoties no auto lietotāja iesaistes pakāpes. SAE 1 līmenis paredz rokas uz stūres, SAE 2 – rokas no stūres var noņemt, SAE 3 – acis var novērst no ceļa, SAE 4 – par vadību var nedomāt, SAE 5 – vadītājs nav nepieciešams.

Mākslīgais intelekts ir tikai viens no autonomo transporta līdzekļu darbību nodrošināšanā iesaistītajām sistēmām. Tas ir pazīstams kopš 1956. gada un aptver zinātnes (fizika, psiholoģija, medicīna, astronomija u. c.) un tehnoloģiju nozares, kas pēdējos desmit gados piedzīvojušas izrāvienu.

Jāapzinās, ka automatizēto transportlīdzekļu, mākslīgajā intelektā balstītas satiksmes vadības sistēmu un jaunu komunikācijas risinājumu ieviešana, atbalstot un eventuāli aizstājot autovadītāju, mainīs pienākumu un atbildības sadalījumu starp ceļu satiksmes dalībniekiem. Patlaban ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas tiesiskie regulējumi Latvijā un pasaulē izstrādāti, pamatā paredzot transportlīdzekļa vadītāja pienākumus un atbildību.

Lai Latvija kļūtu par autonomā transporta tehnoloģiju izstrādātāju, nevis patērētāju, nepieciešams tuvākajā laikā ieviest autonomo transporta tehnoloģiju izstrādei un testēšanai draudzīgu regulējumu. Iedvesmu var smelties no jomas pionieriem – Nevadas štata un Lielbritānijas, kur jau veiktas regulējošās vides izmaiņas –, kā arī iecerēm, pie kurām strādā Vācijā, Francijā un citur ES. Valstij jāatbalsta savi autonomo tehnoloģiju izstrādātāji, kā arī pašvaldības (Jelgava, Aizkraukle), kuras ir ieinteresētas testēt pēdējās jūdzes pakalpojumus iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanā.

Eiropas Parlaments jau ir atbalstījisrekomendāciju Eiropas Komisijai uzsākt regulējuma izstrādi robotiem un mākslīgajam intelektam, ieviest ētikas kodeksus to izstrādātājiem un pārskatīt civiltiesiskās atbildības režīmu šī jaunā fenomena gaismā. EP ir starp tiem likumdevējiem, kas atbalsta mākslīgā intelekta regulējumu, kamēr ASV un Krievijas likumdevēji paļaujas uz tirgus pašregulāciju, pieņemot, ka mākslīgā intelekta attīstība tiktu nevajadzīgi bremzēta, pakļaujot to šodien izstrādātam regulējumam, kas jau tuvākajā laikā kļūtu ierobežojošs.

Jauns vispārīgā ES līmeņa viedu autonomu robotu regulējums jeb robotikas likums varētu piešķirt robotu (t. sk. autonomo transporta līdzekļu) izstrādei, testēšanai, pārdošanai, apkalpošanai un lietošanai speciālu tiesisko statusu, par pamatu ņemot, piemēram, Azimova likumus: robots nedrīkst kaitēt cilvēkam vai pieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu bezdarbību; robotam jāklausa cilvēka dotajām pavēlēm, ja tas nav pretrunā ar pirmo likumu; robotam jāaizsargā sava pastāvēšana, ja tas nav pretrunā ar pirmo un otro likumu.

Piesakies iknedēļas jaunumiem