USD 0.85 btc 11629.53
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 11629.53
Viedokļi 03. Marts

Ar “Libra” Zakerbergs ir varonis

Stīvs Forbss

Forbes ASV galvenais redaktors

Kad Marks Zakerbergs nesen sniedza liecību ASV Finanšu pakalpojumu komisijā, cita starpā viņš saņēma pārmetumus arī par “Libra” – “Facebook” kriptovalūtu un maksājumu sistēmu. Labi apzinādamies “Facebook” un citu augsto tehnoloģiju gigantu pašreizējo zemo reputāciju, lielākā daļa komisijas politiķu nespēja pretoties vilinājumam pārmest Zakerbergam un viņu pamācīt.

Patiesībā tādas problēmas kā privātums un naudas atmazgāšana ir risināmas – “Facebook” kopā ar regulatoru jau strādā, lai tās novērstu. Tomēr regulējumu spiediens jau piespiedis virkni uzņēmumu, kas sadarbojās ar “Facebook”, izstāties no šī projekta.

Tas savukārt atklāj īsto iemeslu, kāpēc “Libra” tik ļoti satrauc daudzus politiķus, valdību birokrātus, bankas, ekonomistus visā pasaulē, proti, “Libra” var bankām nodarīt to pašu, ko “Uber” un “Lyft” izdarīja ar taksometru karteļiem, izjaucot to monopolus. Poētiski izsakoties, parādīja, kur vēži ziemo.

“Libra” pamatā būs virkne valūtu un pirmšķirīgu finanšu instrumentu, tādējādi tiks novērsts citu lielāko mūsdienu kriptovalūtu lielākais trūkums – to nestabilitāte. Četru tūkstošu gadu pieredze demonstrē, ka zelts ir labākais atskaites punkts, pie kā piesaistīties, bet “Libra” piedāvājums tik un tā būtu krietni pārāks par jebko, kas šobrīd ir pieejams.

Kad “Libra” tiks atklāta, jebkurš “Facebook” lietotājs varēs iegūt digitālu maku “CaLibra” un sūtīt “Libra” vienības citu “CaLibra” maku turētājiem jebkur pasaulē. Tas uzreiz izraisītu īstu revolūciju. Patlaban pārskaitījumi starp dažādām valstīm ir dārgi, nemaz nerunājot par stundām vai dienām, kas paiet, lai darījums tiktu apstiprināts. Taču šajā procesā bankas tiktu apietas pilnībā! Kombinācija, ko piedāvā “Libra”, ir ērtība un valūtas stabilitāte.

Vēl kāda ievērojama priekšrocība ir šīs sistēmas digitalitāte un mobilitāte, padarot banku pakalpojumus viegli pieejamus gandrīz miljardam cilvēku visā pasaulē un 14 miljoniem cilvēku ASV, kuriem vēl nav bankas konta. Pārsteidzoši – un lielākā daļa pasaules  par to nezina –, ka Kenijā šāda digitālā banku sistēma jau ir attīstības pilnbriedā. Tur miljoniem cilvēku, atbildot uz valsts tradicionālās banku nozares pakalpojumu trūkumu, to jau lieto savās mobilajās ierīcēs. Arī Ķīna digitālo darījumu jomā par vairākiem gaismas gadiem apsteidz ASV.

Vai “Libra” spēs attīstīties šādā nelabvēlīgā vidē? Zakerbergs ir skaidri pateicis, ka “Facebook” bez ASV regulatoru atbalsta nevirzīs “Libra” attīstību. Tomēr, tā kā “Libra” projekts tagad ir “Libra Association” (uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju grupa, kurā ietilpst arī “Facebook”) un šobrīd tā ir formāli neatkarīga, “Libra” varētu startēt tik un tā. Realitātē gan bez “Facebook” tā attīstīties nespēs.

“Libra” būs nepieciešams ievērojams diplomātiskais talants un politiskais atbalsts, lai varētu formāli tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Tas ir skumji, ņemot vērā, ka kaut kas līdzīgs “Libra” galu galā vienalga tiks piedāvāts, un būtu taču jauki, ja tas būtu amerikāņu uzņēmums. Savā iepriekš sagatavotajā liecībā Zakerbergs atzina: “Kamēr mēs debatējam par šīm problēmām, pārējā pasaule nestāv uz vietas. Ķīna rīkojas ļoti mērķtiecīgi, attīstot līdzīgas idejas, kuras tiks atklātas jau tuvākajos mēnešos. “Libra” pastiprinās Amerikas finanšu līderpozīcijas, kā arī demokrātiskās vērtības un klātbūtni visā pasaulē. Ja amerikāņiem nebūs inovāciju, mūsu finanšu sektora līderību neviens negarantēs.”

Elektroniskās cigaretes ir īsta svētība

Jūs nekad to neizlasīsiet biedējošos virsrakstos par nāves gadījumiem, kas saistīti ar elektronisko cigarešu smēķēšanu (tādi pēdējos mēnešos ir pārpludinājuši laikrakstus), bet veipošana patiesībā ir Dieva dāvana smēķētājiem. Histērija, kas to apvij, ir saistīta tikai un vienīgi ar mūsdienu sabiedrības dīvainībām, nevis ar elektronisko dūmu ģeneratoru realitāti.

Aprakstītie nāves gadījumi nebija saistīti ar parastu elektronisko cigarešu smēķēšanu, bet gan ar to pildījumu, konkrētāk – ar marihuānā atrodamu aktīvo vielu. Paziņojumi par vēlmi ierobežot veipošanu ir tik neloģiski! Tas būtu tas pats, kas aizliegt pienu, jo daži ļaundari konkrētam produktam kaut ko ir piejaukuši klāt.

Patiesība ir tāda, ka salīdzinājumā ar smēķēšanu veipošana ir par 95 % nekaitīgāka. Tā ļauj cilvēkam tikt pie nikotīna devas bez visām kancerogēnajām vielām un oglekļa monoksīda, kas atrodams parastajās cigaretēs. Veipošana ir efektīvs veids, kā palīdzēt cilvēkiem atmest tabakas lietošanu – pretēji visiem iepriekšējiem mēģinājumiem un metodēm, ieskaitot nikotīna plāksterus. Turklāt daudzām veipošanas iekārtām iespējams izvēlēties nikotīna līmeni, kuru lietotāji ieelpo; to var vispār noregulēt līdz nullei. Tas ir ļāvis neskaitāmi daudziem smēķētājiem atteikties no cigaretēm un vēl neskaitāmi daudziem citiem cilvēkiem vispār nesākt smēķēt, tādējādi izglābjot miljoniem dzīvību.

Atšķirībā no ASV veselības nozares uzraudzības iestādēm to līdzinieki Apvienotajā Karalistē slavē elektroniskās cigaretes kā ārkārtīgi efektīvu veidu, kas ļauj cilvēkiem atmest tabakas smēķēšanu. Tomēr Amerikas politiķi un valdības regulatori ar FDA priekšgalā vaino aromatizētās elektroniskās cigaretes par to, ka tās radītas, lai aicinātu neapzinīgus jauniešus pievērsties kaitīgajam ieradumam. Narkomānu un citu deklasētu elementu pārpildītajā Sanfrancisko veipa iekārtu pārdošana vispār ir aizliegta. Realitāte ir tāda, ka gandrīz visi 11 miljoni ASV pieaugušo veipotāju dod priekšroku tieši elektroniskajai alternatīvai piemītošajam aromātam, nevis tabakas smaržai.

Kas attiecas uz veipošanas “epidēmiju” jauniešu vidū – ir pārāk maz pierādījumu, ka elektroniskās cigaretes ir bijis pirmais solis pirms parastu cigarešu smēķēšanas. Patiesībā kopš deviņdesmitajiem gadiem smēķēšana tīņu vidū ir ievērojami samazinājusies.

Aromatizēto elektronisko cigarešu aizliegšanai, kā arī drakonisku nodokļu uzlikšanai (kā tas tiek pieprasīts Kongresā un daudz kur citur) būs divas sliktas sekas: vairāk cilvēku smēķēs parastās – un ārkārtīgi kaitīgās – cigaretes, un attīstīsies elektronisko cigarešu melnais tirgus, līdz ar to apritē var parādīties nedrošas versijas.

Kā izglābt ziloņus?

Kā būtu ar šādu neloģisku ideju? Efektīvai ziloņu un citu savvaļas dzīvnieku aizsardzībai Āfrikā nepieciešamas kontrolētas šo dzīvnieku medības.

Botsvānas prezidents Mokgvetsi Masisi nesen uzrakstīja provokatīvu rakstu “Ziloņu medības palīdzēs tiem izdzīvot”; to publicēja “Wall Street Journal”. Pretēji visai pārējai Āfrikas teritorijai Botsvānā šo biezādaino milžu populācija ir eksplodējusi no 50 000 dzīvnieku deviņdesmitajos gados līdz 130 000 šodien. Valsts vairs nevar ar tiem tikt galā. “Ziloņi ir spiesti cīnīties par ierobežotajiem pārtikas un ūdens resursiem, un viņi sāk pārvietoties no savām ierastajām ganībām uz apdzīvotākām vietām. Tam jau tagad ir šausminošas sekas.” Vairāki cilvēki laukos ir gājuši bojā vai tikuši sakropļoti. Medības ļautu lauku iedzīvotājiem sevi pasargāt, savukārt viltīgie dzīvnieki “ātri vien iemācītos neiet uz vietām, kur tiem nav jāatrodas”. Piešķirot vietējiem iedzīvotājiem medību atļauju maksas atvieglojumus, viņiem “tas var kļūt par spēcīgu stimulu sākt ziloņus cienīt. Un cilvēki rūpējas par to, ko viņi ciena”.

Kā ir ar citām Āfrikas daļām, piemēram, Angolu, kur dramatiskie malumedniecības apmēri un nebeidzamie sabiedrības strīdi panāca dzīvnieku baru aiziešanu no valsts teritorijas? Vai Āfrikas savannu, kur malumedniecība un – mazākā mērā – spiediens no vietējo iedzīvotāju puses izraisīja dzīvnieku skaita samazināšanos par 30 procentiem?

Šīs ir jomas, kurās kontrolētu medību programmas un plašākas īpašumtiesības (kur tas iespējams) varētu būt ārkārtīgi noderīgas. Slavenais Džona Hopkinsa universitātes ekonomists Stīvs Hanke, kurš pirms vairākiem gadiem Kenijā veica visaptverošu pētījumu par to, kā valstij varētu palīdzēt privatizācija, nesen “Forbes” publicēja rakstu, kurā teikts: “Konvencionālā savvaļas dzīvnieku populāciju pārvaldības pieeja ir bijusi neveiksmīga, jo savvaļas dzīvnieku skaits ir ievērojami samazinājies.” Balstoties uz plašo izpēti, ko veica Āfrikā, viņš secina: “Tikai nodibinot drošas zemes un savvaļas teritoriju īpašumtiesības, šie resursi tiktu uzskatīti par vērtīgiem. Attīstītos šo resursu tirgi. Tie tiktu gudri izmantoti, aizsargāti un saglabāti. Taupīga resursu izmantošana ir – un vienmēr ir bijusi – saistīta ar īpašumtiesībām, cenām, tirgiem un likumīgu tirdzniecību.”

Turklāt šādas tiesības radītu vēl vairāk resursu. Piemēram, ja pēkšņi vairs nebūtu bekona, šķiņķa, desu, cūkgaļas un cūku ādu tirgus, ASV cūku populācija piedzīvotu graujošu samazinājumu un atlikušās cūkas kļūtu par savvaļas dzīvniekiem.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem