USD 0.91 btc 8183.64
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.91 btc 8183.64
Ziņas 14. Maijs

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves darbus sāks jau rudenī

Alina Lastovska

Forbes Latvija galvenā redaktore

Jau šogad rudenī - nedaudz ātrāk, nekā sākotnēji bija plānots - varētu sākties Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves darbi. Ņemot vērā, ka projekta sarežģītība pieaugusi, jo nolemts attīstīt arī Rail Baltica reģionālās satiksmes iespējas, kas nozīmē četrus sliežu ceļus līdzšinējo divu vietā, kā arī veiktas citas izmaiņas projektā, agrāka darbu sākšana palīdzēs paveikt visus darbus termiņā – līdz 2025.gada vasaras beigām. Savukārt Covid-19 izraisītā krīze projektu neapdraudot un neizkavēs.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi un jaunu dzelzceļa tiltu pār Daugavu, kas ir daļa no Rail Baltica projekta, īsteno kopā vairāki partneri - pilnsabiedrība BERERIX, kurā apvienojušies Latvijas uzņēmums RERE būve, Beļģijas kompānija Besix un Itālijas uzņēmums Rizzani de Eccher. Pirmie divi ierindojās Forbes valsts iepirkumu karaļu TOP augšgalā, pērn iegūstot vērtīgāko pasūtījumu – šo 430 eiro miljonu projektu.

Vai Covid-19 krīze varētu ietekmēt projektu – tā īstenošanas termiņus, sadārdzināt to?

Besix Group Eiropas reģiona vadītājs Niks de Rūks (Nic de Roeck): Nenoliedzami, pašreizējā situācija ar Covid-19 ietekmē projektu – daudzi procesi notiek attālināti. Mums visiem jāpielāgojas šai jaunajai situācijai. Neskatoties, ka šī situācija rada dažādus sarežģījumus, kas saistīti ar komunikāciju, sadarbību, koordinēšanu, mēs rodam veidus, kā uzturēt komunikāciju savā starpā, strādājot pie projekta. Tātad, jā, globāli nenozīmīga ietekme uz laiku būs, uz izmaksām – netieša, taču galu galā mēs plānojam noslēgt projektu tā, kā ir plānots.

Jūs pieminējāt iespējamu nenozīmīgu ietekmi uz projekta īstenošanas termiņiem, ko tieši tas nozīmē?

Niks de Rūks: Tikai dažas nedēļas.

RERE grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboliņš-Āboltiņš: Ir jāsaprot, ka šī nav pirmā diena, kad mēs strādājam kopā. Šis projekts mums, kā partneriem, ir sācies jau pirms trīs gadiem. Tāpēc mēs labi viens otru pazīstam un šī attālināta komunikācija nerada mums grūtības. Tātad pašreizējā situācija drīzāk ir izaicinājums, nevis šķērslis. Un tieši pirms pandēmijas sākuma visa komanda, kas strādā pie projekta, satikās Briselē. Savukārt projekta izmaksas ir atrunātas līgumā. Ir arī jāsaprot, ka projekts attīstās ar laiku, tiek papildināts ar jaunām lietām, tomēr pamats paliek tāds pats.

Ja mēs runājam par projektu no šodienas perspektīvas (intervija notika 22.aprīlī), tad kādi ir lielākie izaicinājumi? Vai ir kādi sarežģījumi vai viss notiek, kā plānots?

Niks de Rūks: Šeit ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā. Šis ir multidisciplinārs projekts, kas paredz uzbūvēt ne tikai pašu staciju, bet arī dzelzceļa infrastruktūru un tiltu pāri Daugavai. Tas radīs pamatu pilsētas attīstībai. Mums ir pieredze šādos lielos projektos. Galvenie izaicinājumi saistīti ar to, ka ir jāņem vērā ļoti daudzu iesaistīto pušu intereses un viedokļi, par galveno izvirzot kā tas projektā paredzēts  sabiedrisko labumu. Jāstrādā, jāpanāk vienošanās, jāsaņem apstiprinājumi. Īstenojot Rail Baltica ieceri, nepieciešama lēmumu pieņemšana, kā arī jautājumu risināšana plašākā partneru lokā – ar sadarbības partneriem, Rīgas pilsētas vadību, kā arī valsts institūcijām, lai maksimāli izmantotu jaunās dzelzceļa infrastruktūras izbūves sniegtās iespējas. Pašlaik mēs veiksmīgi ar to tiekam galā. Šeit mums palīdz arī vietējie partneri – RERE būve. Un vēl viens izaicinājums, kas parādījās pēc līguma parakstīšanas, - jaunas prasības un izmaiņas projektā. Piemēram, prasības, kas saistītas ar drošības jautājumiem. Vēl viens jauns elements paredz to, ka bagāža no lidostas sekos pasažiera maršrutam, kas tālāk ceļu turpina ar vilcienu. Es to pasaku divos teikumos, bet tā ir sarežģīta papildu infrastruktūra. Lai Rail Baltica ietvaros varētu attīstīt arī reģionālo vilcienu satiksmi,  vēl tiks pievienoti divi papildus sliežu ceļi – divu vietā tie būs četri. Arī šīs izmaiņas bija pievienotas jau pēc līguma parakstīšanas.

Tad šī ir projekta galīgā versija, vai tomēr vēl ir iespējamas izmaiņas?

Niks de Rūks: Mums jābūt godīgiem – šis ir projekts un projekts tiek pilnveidots.  Jau minēju, ka Rail Baltica ir pamats pilsētas centra tālākai attīstībai. Šoreiz mēs strādājam vidē, kas pieder Rīgas pašvaldībai, un mums jāņem vērā arī pašvaldības prasības. Nav izslēgts, ka arī pašvaldība vai citas iesaistītās puses var nākt klajā ar piedāvājumiem par papildu risinājumiem, protams, tos arī finansējot. 

Guntis Āboliņš-Āboltiņš: Mēs nesagaidām, ka viss ir 100% iecirsts akmenī bez jebkādām izmaiņu iespējām. Piemēram, ja vide ap dzelzceļa staciju tiks attīstīta, tad arī pilsēta iegūs. Mums jādomā par lielo bildi un ļoti daudzām detaļām, kas ietekmēs gan stacijas darbību, gan vidi apkārt. Kopumā mēs nekad nedomājām, ka šis projekts ir tikai ēkas izbūve vai tilta izbūve, šis būs jaunais orientieris pilsētā. Mēs domājam, lai cilvēkiem būtu ērti, par viņu komfortu. .

Itālijas partneris, uzņēmuma  Rizzani de Eccher Eiropas reģiona direktors Fadijs Saliba (Fadi N. Saliba): Es gribētu piekrist kolēģiem – šis ir dzīvs projekts un izmaiņām ir jābūt vērstām uz ieguvumiem sabiedrībai.

Guntis Āboliņš-Āboltiņš: Ir svarīgi ne tikai tas, ko mēs būvējam, bet arī kā mēs to darām. Būvdarbu organizācija tiks plānota tā, lai nodrošinātu stacijas nepārtrauktu darbību un pieejamību tai. Šogad, uzsākot būvdarbu sagatavošanu, netiks traucēta satiksme un pieejamība, bet nākamgad, kad sāksim Lāčplēša iela viadukta būvniecību, tiks ietekmēta, bet noteikti neslēgsim visas ielas stacijas apkārtnē.

Fadijs Saliba: Vairākās Eiropas pilsētās, piemēram, Amsterdamā, Roterdamā ir modernizētas, uzlabotas centrālās stacijas, kas kļuvušas par pilsētu pukstošo sirdi. Un es prognozēju, ka arī Rīgā centrālā stacija kļūs par pilsētas pukstošo sirdi. Sajūta, gaisotne, vide ap staciju pilnīgi mainīsies.

Es vēlētos jautāt arī par nākamajiem būtiskajiem soļiem šajā projektā, piemēram, būvniecības darbu sākumu un citiem.

Niks de Rūks: Ņemot vērā to, ka projekta sarežģītība pieaugsi, piemēram, ar papildu sliežu ceļu pievienošanu, mēs nolēmām izpētīt, kā sākt sagatavošanos būvniecības darbiem nedaudz agrāk nekā bija sākotnēji plānots. Tas nepieciešams, lai iekļautos gala termiņā, kas ir 2025.gada vasaras beigas. Vienojoties ar visām iesaistītām pusēm, bet visvairāk - pateicoties Latvijas Dzelzceļš, mēs varam paveikt sagatavošanās darbus, sadalīt projektu nedaudz vairākās kārtās. Tieši tāpēc jau šogad rudenī mēs sāksim veikt darbus stacijas dienvidu daļā, kur būs jaunie sliežu ceļi. Vispirms tiks attīrīta teritorija, sagatavota būvniecības darbiem. Demontēsim, piemēram, padomju laika bunkuru, kas ikdienā nav redzams, jo atrodas gan zem zemes, gan zem dzelzceļa uzbēruma. Sāksim izbūvēt inženierkomunikācijas, mēs izbūvēsim arī palielu transformatoru apakšstaciju, kas apgādās ar elektrību visu jauno staciju. Tas palīdzēs iegūt laiku, un būs pirmais pagrieziena punkts stacijas būvniecībā. Ir svarīgi uzsvērt, ka darbu laikā mēs garantējam stacijas nepārtrauktu darbību. Savukārt stacijas ziemeļu puses būvniecības darbus paredzēts sākt 2024.gadā, bet tilta būvniecības darbi sāksies 2021.gada beigās-2022.gada sākumā.

Kad sāksies būvniecības darbi Rīgā, tajos plānots iesaistīt vietējo darbaspēku? Šis arī ir aktuāls jautājums kontekstā ar pašreizējo krīzi, kad daudzi cilvēki paliek bez darba – viņiem ir cerība pievienoties jūsu komandai?

Guntis Āboliņš-Āboltiņš: Mēs jau esam uzsākuši darbinieku atlasi, kuri var palīdzēt būvniecības darbos. Ja ir nepieciešami kaut kādi ļoti konkrēti speciālisti, tad mēs to meklējam plašāk, ne tikai uz vietas. Taču kopumā lielākā daļa darbinieku būs no vietējām būvniecības uzņēmumiem.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem